Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kauta' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kauta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
kautavas
kautavas: "spīles (maigles) dēļu salīmēšanai" (mit aû ) Nautrēni: ruokas saspiede (durīs) kai kàutavās 2 Bērzpils.
Avots: EH I, 596
Avots: EH I, 596
kautavas
Šķirkļa skaidrojumā (26)
brimķis
čākstēt
čãkstêt,
1): auch Dond.;
2): auch Dunika;
3) kapuostgalviņas, sniegs sāk čãkstêt Jürg., Trik.;
4): aizkauta vista čàkst 2 (gackert kraftlos, heiser)
Sonnaxt. viņa balss tik čākst vien (klingt ganz heiser), pa˙visam aizkritusi Dond.
Avots: EH I, 287
1): auch Dond.;
2): auch Dunika;
3) kapuostgalviņas, sniegs sāk čãkstêt Jürg., Trik.;
4): aizkauta vista čàkst 2 (gackert kraftlos, heiser)
Sonnaxt. viņa balss tik čākst vien (klingt ganz heiser), pa˙visam aizkritusi Dond.
Avots: EH I, 287
dirnēt
dir̃nêt [Salis, Muremois], -u od. -ēju, -ēju, intr., quienen, siechen, müssig, sich langweilend dastehen, sich aufhalten, auf etwas warten: kuo nu stāviet, kuo dirniet Alm. par velti man te jādirnē Krem., jādirn Salisb., Gr. - Sess. brāļa zirgs ar suni nuoskumuši, galvas nuolaiduši, dirn nuokautajam blakus LP. VI, 733. viņš dirn kâ aita Gr. - Sess. [Vielleicht aus * dīrinêt] = li. dyrinė´ti "gesenkten Kopfes langsam umhergehen"; [vgl. noch li. dýroti "mit gesenktem Kopfe dastehen" und le. dairīties I].
Avots: ME I, 470
Avots: ME I, 470
graids
‡ gràids 2 Auleja, ein als Verzierung eingewebter farbiger Streifen (besonders am unteren Rande eines Kleidungsstückes): prieškautam ap zemi sarkani graideni. Zu grèids 2 ?
Avots: EH I, 397
Avots: EH I, 397
iekaut
[ìekaût,
1) ein wenig durchprügeln:
viens puisis outru iekava C.;
2) zu schlachten anfangen:
iekauta cūka paspruka Arrasch. Refl. - tiês, hineingelangen: iekavies parāduos Ruj.]
Avots: ME II, 26
1) ein wenig durchprügeln:
viens puisis outru iekava C.;
2) zu schlachten anfangen:
iekauta cūka paspruka Arrasch. Refl. - tiês, hineingelangen: iekavies parāduos Ruj.]
Avots: ME II, 26
ieskaut
iespirināties
[ìespirinâtiês, ein wenig zappeln: aita, lai gan nuokauta, vēl iespiri- nājās Trik.]
Avots: ME II, 70
Avots: ME II, 70
izkaut
izkaût,
1): utis i. nuo kažuoka Pas. X, 352;
2): izkavis visus žīdeļus pa ceļu Frauenb.; ‡
4) ausklopfen, ausstauben:
vecie susekļi bij jāizkauj un jāizmazgā Seyershof; ‡
5) schlachten
(?): senāk izkautas gaļas veda uz Rīgu Frauenb. Refl. -tiês, ‡.
3) sich (mit schwerer Arbeit) abplagen:
viņš izkavies ar smagiem darbiem zili melns Frauenb.
Avots: EH I, 454
1): utis i. nuo kažuoka Pas. X, 352;
2): izkavis visus žīdeļus pa ceļu Frauenb.; ‡
4) ausklopfen, ausstauben:
vecie susekļi bij jāizkauj un jāizmazgā Seyershof; ‡
5) schlachten
(?): senāk izkautas gaļas veda uz Rīgu Frauenb. Refl. -tiês, ‡.
3) sich (mit schwerer Arbeit) abplagen:
viņš izkavies ar smagiem darbiem zili melns Frauenb.
Avots: EH I, 454
izkaut
izkaût, tr.,
1) ausrotten, vernichten:
Sprw. cik kannu tu izdzēris, cik vīru tu izkāvis? ienaidnieks izkāvis visus iedzīvuotājus. viņš izkauj visus vēžus upē A. XII, 7. pilns nu kâ izkauta MWM. VI, 766;
2) prügeln, blauen:
man bail, ka manis neizkauj Aps.;
[3) reinigen (von Butten)
Popen n. Bielenstein Holzb. 660.] Refl. - tiês,
1) sich schlagen, prügeln:
ik svētdienas izkavies ar runčiem pagultē BW. 20865;
2) zur Genüge, lange hauen, schlagen:
pieci vienu uti kava; izkavās, apnikās, vēl tā dzīva vazājās BW. 12878.
Avots: ME I, 749
1) ausrotten, vernichten:
Sprw. cik kannu tu izdzēris, cik vīru tu izkāvis? ienaidnieks izkāvis visus iedzīvuotājus. viņš izkauj visus vēžus upē A. XII, 7. pilns nu kâ izkauta MWM. VI, 766;
2) prügeln, blauen:
man bail, ka manis neizkauj Aps.;
[3) reinigen (von Butten)
Popen n. Bielenstein Holzb. 660.] Refl. - tiês,
1) sich schlagen, prügeln:
ik svētdienas izkavies ar runčiem pagultē BW. 20865;
2) zur Genüge, lange hauen, schlagen:
pieci vienu uti kava; izkavās, apnikās, vēl tā dzīva vazājās BW. 12878.
Avots: ME I, 749
lorķis
muka
muka,
1) ein Sumpf, in welchen man einsinkt:
muka ir vieta, kur mūkas Rn.;
2) etwas, was sich leicht ablöst, abgeht:
cūkai sari, nuokautam putnam spalvas nuogāja kâ muka Al.;
3) vienâ mukâ, in einem Zug, ohne Unterlass, in einem fort, zusammen:
tur jau jānuoplēšas ar teļiem vienā mukā Etn. I, 7. bē̦rni brē̦c un kliedz vienā mukā LP. IV, 179. acumirklī visi vienā mukā duodas pie vārtiem I, 23. visas lē̦kušas vienā mukā IV, 222;
4) "?": vari gan mukā mest. līdz dabūsi Apšciems. Zu mukt.
Avots: ME II, 663
1) ein Sumpf, in welchen man einsinkt:
muka ir vieta, kur mūkas Rn.;
2) etwas, was sich leicht ablöst, abgeht:
cūkai sari, nuokautam putnam spalvas nuogāja kâ muka Al.;
3) vienâ mukâ, in einem Zug, ohne Unterlass, in einem fort, zusammen:
tur jau jānuoplēšas ar teļiem vienā mukā Etn. I, 7. bē̦rni brē̦c un kliedz vienā mukā LP. IV, 179. acumirklī visi vienā mukā duodas pie vārtiem I, 23. visas lē̦kušas vienā mukā IV, 222;
4) "?": vari gan mukā mest. līdz dabūsi Apšciems. Zu mukt.
Avots: ME II, 663
pārkars
[pā`rkars 2 Domopol "kārts, kautas%20c%C5%ABkas%20k%C4%81j%C4%81m">kuŗu paveŗ caur nuokautas cūkas kājām, lai varē̦tu nest"; s. auch unter pãrkaras.]
Avots: ME III, 159
Avots: ME III, 159
raut
raût,
1): r. (pflücken, sammeln)
uogas, sēnes Gramsden. linus r. (li. linùs ráuti) auch - Allendorf, AP., Dunika, Kaugershof, Koddiack, Muremois, Orellen, Pernigel, Ruhtern, Ruj., Salis, Sussikas, Trik., Ulpisch. vai nedzirdēs visus trīs zvanus raujam Janš. Bandavā II, 62. pops ... runā sargam: "skrien ... un raun zvanuos!" Pas. XII, 500 (aus Lettg.). steidz r. ("ātri ievest") labību iekšā, lai nesalīst Kand. varēs r. tuos (scil.: rudzu status) lauka pūnī iekšā Janš. Dzimtene II, 19. raun guņu (entzünde ein Zündholz)! Ulanowska Łotysze 9. mē̦slus nuo ratiem r. Saikava. nom. pl. raunamie "divzaru ķeksis mē̦slu izraušanai gubiņās nuo ve̦zuma" ebenda. mazuo bē̦rnu vienmē̦r vajadzēja r. ("šūpuot") kâ zvanu ebenda. tagad jau raus katis uz savu pusi Siuxt. žagi mani ... rāve Tdz. 55300. tam jau acis vien zib, vai nedabūs atkal kuo r. (stehlen) Orellen. tas jau mē̦dz r. (stehlen), kur tik dabū Salis;
3): sāc nu r. (aufzählen),
cik tev ir tuo parādu! Saikava;
5): r. (singen)
es vēl varu tīri smuki Jauns. Raksti VIII, 367; ‡
7) geringer (weniger) werden lassen, zusammenziehen, (beim Stricken) abnehmen:
guovs uz rudini sāc pienu r. Zvirgzdine. kaudzi r. Heidenfeld. adīkli r. Salis. cimdu, zeķi r. AP., Heidenfeld, Kaltenbr., Saikava, Salis. vienu riņķi rauj, uotru riņķi nerauj, kamē̦r paliek desmit acis uz adatas Seyershof; ‡
8) energisch, ungestüm, intensiv beginnen:
mātes rāve vaļā dziedāt Sonnaxt. ka[d] rāve skriet, kungs nevar i[r] duomāt līdza tikt Pas. XII, 158. kad raun skriet, tad i[r] nuoturēt nevar Saikava. kad bē̦rns raun kliegt, tad i[r] gala nav ebenda, Auleja, Kaltenbr.; ‡
9) sich eilig begeben
Kaltenbr.: sumpurnis nu rāva atkal e̦lsdams, pūzdams atpakaļ uz savu pili Pas. V, 412. rausim nu uz baznīcu! ... es raušu ar guovīm līcī Jauns. Raksti III, 126; ‡
10) energisch etwas tun, arbeiten (auch vom Spielen):
e̦smu daudz kuo rāvis pasaulē Seyershof. viņam jārauj visi darbi priekšā ebenda. rauj dūšīgi vien Siuxt. raun pa sausu laiku; kad lîst, tad ve̦d (sìenu) mājās Linden in Kurl. (ähnlich in Auleja). atskanēja spēcīgs uz e̦rmoņikām rauts maršs Delle Negantais nieks 228; ‡
11) r. palames Warkl. "izgudruot palamas". Refl. -tiês,
2): saimnieks rāvās ar Jāni Seyershof;
3): de̦guns sāka r. Pas. VIII, 138. gaļa vārījuot raunuoties, ja cūka nav pareizā mēnesī kauta Sonnaxt. siens vairs neraunas: cik nuopļaun, tik ir Ramkau. dienas jau smagi raunas Kaltenbr. pašam spē̦ks ar jau raunas Jauns. Raksti VII, 23;
4): jis ni˙kā negrib r. Kaltenbr.; ‡
7) heftig blasen:
vējš raujas kammarī cauri Seyershof. gar stūri raujas vējš ebenda; ‡
8) r. klât, sich dranmachen:
lika viņam r. k. Jauns. Raksti VI, 50. Subst. raûšanâs, ‡
5) (erotisches) Amüsement:
naktī r. ar sievietēm Janš. Dzimtene I, 313; râvums: par puķītes rāvumiņu (Abreissen) BW. 24470; "vieta (pīnītē) adījumam, kur ir rauts" Seyershof; aizsniedzis rāvuma vietu A. Grīns Dvēs. putenis II, 108; "VL." ME. III, 491 zu ersetzen durch "BW. 28366 var."; râvẽjs,
1): rāvēji (diebische)
ļaudis Tdz. 54535, 1; Dieb - auch Orellen; ein eifriger Arbeiter ebenda, Sonnaxt; ein habgieriger Mensch Sonnaxt; duomājusi, ka rāvēji ("?") šuo ne̦s Pas. XI, 436.
Avots: EH II, 359
1): r. (pflücken, sammeln)
uogas, sēnes Gramsden. linus r. (li. linùs ráuti) auch - Allendorf, AP., Dunika, Kaugershof, Koddiack, Muremois, Orellen, Pernigel, Ruhtern, Ruj., Salis, Sussikas, Trik., Ulpisch. vai nedzirdēs visus trīs zvanus raujam Janš. Bandavā II, 62. pops ... runā sargam: "skrien ... un raun zvanuos!" Pas. XII, 500 (aus Lettg.). steidz r. ("ātri ievest") labību iekšā, lai nesalīst Kand. varēs r. tuos (scil.: rudzu status) lauka pūnī iekšā Janš. Dzimtene II, 19. raun guņu (entzünde ein Zündholz)! Ulanowska Łotysze 9. mē̦slus nuo ratiem r. Saikava. nom. pl. raunamie "divzaru ķeksis mē̦slu izraušanai gubiņās nuo ve̦zuma" ebenda. mazuo bē̦rnu vienmē̦r vajadzēja r. ("šūpuot") kâ zvanu ebenda. tagad jau raus katis uz savu pusi Siuxt. žagi mani ... rāve Tdz. 55300. tam jau acis vien zib, vai nedabūs atkal kuo r. (stehlen) Orellen. tas jau mē̦dz r. (stehlen), kur tik dabū Salis;
3): sāc nu r. (aufzählen),
cik tev ir tuo parādu! Saikava;
5): r. (singen)
es vēl varu tīri smuki Jauns. Raksti VIII, 367; ‡
7) geringer (weniger) werden lassen, zusammenziehen, (beim Stricken) abnehmen:
guovs uz rudini sāc pienu r. Zvirgzdine. kaudzi r. Heidenfeld. adīkli r. Salis. cimdu, zeķi r. AP., Heidenfeld, Kaltenbr., Saikava, Salis. vienu riņķi rauj, uotru riņķi nerauj, kamē̦r paliek desmit acis uz adatas Seyershof; ‡
8) energisch, ungestüm, intensiv beginnen:
mātes rāve vaļā dziedāt Sonnaxt. ka[d] rāve skriet, kungs nevar i[r] duomāt līdza tikt Pas. XII, 158. kad raun skriet, tad i[r] nuoturēt nevar Saikava. kad bē̦rns raun kliegt, tad i[r] gala nav ebenda, Auleja, Kaltenbr.; ‡
9) sich eilig begeben
Kaltenbr.: sumpurnis nu rāva atkal e̦lsdams, pūzdams atpakaļ uz savu pili Pas. V, 412. rausim nu uz baznīcu! ... es raušu ar guovīm līcī Jauns. Raksti III, 126; ‡
10) energisch etwas tun, arbeiten (auch vom Spielen):
e̦smu daudz kuo rāvis pasaulē Seyershof. viņam jārauj visi darbi priekšā ebenda. rauj dūšīgi vien Siuxt. raun pa sausu laiku; kad lîst, tad ve̦d (sìenu) mājās Linden in Kurl. (ähnlich in Auleja). atskanēja spēcīgs uz e̦rmoņikām rauts maršs Delle Negantais nieks 228; ‡
11) r. palames Warkl. "izgudruot palamas". Refl. -tiês,
2): saimnieks rāvās ar Jāni Seyershof;
3): de̦guns sāka r. Pas. VIII, 138. gaļa vārījuot raunuoties, ja cūka nav pareizā mēnesī kauta Sonnaxt. siens vairs neraunas: cik nuopļaun, tik ir Ramkau. dienas jau smagi raunas Kaltenbr. pašam spē̦ks ar jau raunas Jauns. Raksti VII, 23;
4): jis ni˙kā negrib r. Kaltenbr.; ‡
7) heftig blasen:
vējš raujas kammarī cauri Seyershof. gar stūri raujas vējš ebenda; ‡
8) r. klât, sich dranmachen:
lika viņam r. k. Jauns. Raksti VI, 50. Subst. raûšanâs, ‡
5) (erotisches) Amüsement:
naktī r. ar sievietēm Janš. Dzimtene I, 313; râvums: par puķītes rāvumiņu (Abreissen) BW. 24470; "vieta (pīnītē) adījumam, kur ir rauts" Seyershof; aizsniedzis rāvuma vietu A. Grīns Dvēs. putenis II, 108; "VL." ME. III, 491 zu ersetzen durch "BW. 28366 var."; râvẽjs,
1): rāvēji (diebische)
ļaudis Tdz. 54535, 1; Dieb - auch Orellen; ein eifriger Arbeiter ebenda, Sonnaxt; ein habgieriger Mensch Sonnaxt; duomājusi, ka rāvēji ("?") šuo ne̦s Pas. XI, 436.
Avots: EH II, 359
rubineņš
sakrecēt
I sakrecêt, intr., gerinnen, sich gallern Kurs., Frauenb., Wid.: zupa ir sakrecējusi Briņķi (Kr. Hasenpot). nuokauta luopa asinis atdzisušas sakre̦c Wessen. sula sakrecējuse par biezu ķuzi Konv.1 105. asinsķermenīši ātri sakrecē Preip. 143. Refl. -tiês, klunkricht werden, wie Mehl L.
Avots: ME II, 654
Avots: ME II, 654
šķautains
šķàutaîns 2 Golg., Saikava, = šķautnaîns: šķautaina klints A. XI, 692. škautainas vārpas N. - Schwanb.
Avots: ME IV, 22
Avots: ME IV, 22
šķipasts
šķipasts,
1) "was zusammengeschaufelt wird"
Lis.;
2) "ein Weniges"
Widdrisch, Zögenhof; so viel man mit drei Fingern fassen kann U.;
3) Plur. šķipasti "kauta luopa sīkumi nuo iekšām" Lis. In der Bed. 2 zu šķipsna; in der Bed. 1 anscheinend zu šķipêt.
Avots: ME IV, 42
1) "was zusammengeschaufelt wird"
Lis.;
2) "ein Weniges"
Widdrisch, Zögenhof; so viel man mit drei Fingern fassen kann U.;
3) Plur. šķipasti "kauta luopa sīkumi nuo iekšām" Lis. In der Bed. 2 zu šķipsna; in der Bed. 1 anscheinend zu šķipêt.
Avots: ME IV, 42
slepkava
sle̦pkava U., comm., sle̦pkave Glück (neben sle̦pkava Joh. 10, 1; Apostelgesch. 3, 14, dat.-instr. pl. sle̦pkaviem II Makk. 12, 6; Lukas 10, 30), comm., sle̦pkavs Manz. Lettus, Ugalen n. FBR. VII, 23, sle̦pkavis Dond. n. FBR. V, 130, f. sle̦pkaviene LP. VI, 27 (aus Ob.-Bartau), der Meuchelmörder,Mörder, Bandit U.: esi druošs: šinī biezuoknī tev sle̦pkavi neuzbruks Lautb. Luomi 113. šis sle̦pkave sūtījis manu galvu nuoraut Glück II Kön. 6, 32. zuobins ir trīts..., ka tas tuo ...sle̦pkavēm ruokā duos Ezech. 21, 11. tas ir viens sle̦pkave, šim sle̦pkavam būs nuokautam tapt IV Mos. 35, 16. jūs e̦sat tuo par sle̦pkavju bedri darījuši Matth. 21, 13.
Avots: ME III, 926
Avots: ME III, 926
spalva
spal˜va: cūkas re̦snām spalvām (Borsten) Sonnaxt. kautai cūkai nuodedzina spalvu ebenda, kādā spalvā tas zirgs? - auch Borchow, C., Eglūna, Luttr., Marienhausen, Oknist, Pilda, Preiļi, Schwitten, Sessw., Trik. guovis sauce spalvā (nach der Farbe). dzimtā s., das erste Haar nach der Geburt, welches später ausfällt Diet.: tas dzimtu spalvu nuo pakauša vēl nav izmetis, der ist noch nicht trocken hinter den Ohren Diet. cāļiem skuju s. (Flaum) virsā Linden in Kurl. acu spalviņa, die Wimper AP., Lttic. 45. ar spalvu ē̦d maizi, er verdient sein Brot mit Schreibarbeit Sonnaxt.
Avots: EH II, 545
Avots: EH II, 545
stelte
stelte,
1): kad nuogriêž nuokautai cūkai kāju, tad tas kauls, kas nāk pie šķiņķa klāt, ir s. (mit el˜ ); tur āda vien ir apkārt kaulam (aitām steltes nav) Ramkau; "kājas daļa (luopiem) starp pē̦du un celi" (mit èl 2 ) Meselau; ‡
2) "kuoks, kuo piesien vadum abuos galuos" (mit el˜ ) Kaugurciems; stel˜ts "kuociņš vada spārna galā" Salis.
Avots: EH II, 576
1): kad nuogriêž nuokautai cūkai kāju, tad tas kauls, kas nāk pie šķiņķa klāt, ir s. (mit el˜ ); tur āda vien ir apkārt kaulam (aitām steltes nav) Ramkau; "kājas daļa (luopiem) starp pē̦du un celi" (mit èl 2 ) Meselau; ‡
2) "kuoks, kuo piesien vadum abuos galuos" (mit el˜ ) Kaugurciems; stel˜ts "kuociņš vada spārna galā" Salis.
Avots: EH II, 576
tēne
tēne,
1) ein dünnes, zartes Häutchen (z. B. auf der Oberfläche einer Flüssigkeit)
Meselau, Vīt., (têne) Saikava, Stockm., (tène 2 ) Bers., Kl., Lis., Meiran, Ogershof, Tirs., Warkl., (tèņa) Jürg., (tēņa) N.-Peb.; ein dünnes Häutchen über dem Auge Vīt., (tènis 2 ) Golg., (tèns 2 , -s) Meiran, Saikava, (tḕnš) AP., N.-Peb., Demin. tḕntiņa 2 Meiran; die Epidermis (tēns, -s) Sessw.: putrai uzrāvusēs tēne Tirs. debesis pārvilkušās kâ ar tēni ebenda. nuokautam baruoklim izņe̦mtiem taukiem apkārt ir tēne Bers. man tēns aiziet acij priekšā, vaira nevaru redzēt Saikava. manas acis gaišas tiek, kad tu nuo viņām tēņu rauj Austriņš. ap sirdi viņam apvilkās kâ le̦dus tēne Blaum. kad zupa atdziēst, tai pārve̦lkas tēņa AP. linu mārkam pa vasaru virsū uzaug tēņa jēb tēņš N.-Peb. uz pļavas palika tikai sīks miglas sudrabs kâ caurstaruots teņš Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 42;
2) tēņš Ramkau "eine Augenkrankheit, wobei der entzündete Augapfel sich mit einem Häutchen überzieht";
3) tènis 2 Golg., *tēnes (erschlossen aus tienes) Mar., Hautausschlag bei Kindern. Vielleicht zur Wurzel von
tiêvs; zur Länge des Wurzelvokals vgl. ai. tāna-ḥ "Faden" und zur Bed. von tē̦ņa 1 und tēņe 3 - li. tãnas "Geschwulst".
Avots: ME IV, 172
1) ein dünnes, zartes Häutchen (z. B. auf der Oberfläche einer Flüssigkeit)
Meselau, Vīt., (têne) Saikava, Stockm., (tène 2 ) Bers., Kl., Lis., Meiran, Ogershof, Tirs., Warkl., (tèņa) Jürg., (tēņa) N.-Peb.; ein dünnes Häutchen über dem Auge Vīt., (tènis 2 ) Golg., (tèns 2 , -s) Meiran, Saikava, (tḕnš) AP., N.-Peb., Demin. tḕntiņa 2 Meiran; die Epidermis (tēns, -s) Sessw.: putrai uzrāvusēs tēne Tirs. debesis pārvilkušās kâ ar tēni ebenda. nuokautam baruoklim izņe̦mtiem taukiem apkārt ir tēne Bers. man tēns aiziet acij priekšā, vaira nevaru redzēt Saikava. manas acis gaišas tiek, kad tu nuo viņām tēņu rauj Austriņš. ap sirdi viņam apvilkās kâ le̦dus tēne Blaum. kad zupa atdziēst, tai pārve̦lkas tēņa AP. linu mārkam pa vasaru virsū uzaug tēņa jēb tēņš N.-Peb. uz pļavas palika tikai sīks miglas sudrabs kâ caurstaruots teņš Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 42;
2) tēņš Ramkau "eine Augenkrankheit, wobei der entzündete Augapfel sich mit einem Häutchen überzieht";
3) tènis 2 Golg., *tēnes (erschlossen aus tienes) Mar., Hautausschlag bei Kindern. Vielleicht zur Wurzel von
tiêvs; zur Länge des Wurzelvokals vgl. ai. tāna-ḥ "Faden" und zur Bed. von tē̦ņa 1 und tēņe 3 - li. tãnas "Geschwulst".
Avots: ME IV, 172
trūds
trûds: trūdā (= trūdiem bagātā zemē) lāgā neaug Ramkau. trūda zeme Linden in Kurl. (sonst hier der plur. trûdi!). trūdi vien vē̦de̦rā BW. 2453 var. trūdu gaļa A.-Schwanb. "dziedzeŗi nuokauta luopa iekšās".
Avots: EH II, 699
Avots: EH II, 699
vārsmot
‡ vārsmuôt "?": pār stepi vārsmuoja karstums Jauns. Raksti VI, 182. tūkstuošas ugunis vārsmuoja virs ūdens un ūdenī 254. (nuokautas) aitas miesa vēl bij dzīva. dažas vietas tur vārsmuoja zaļi, dažas - ruožaini B. gr. 3 II, 195. gaisuos, kur skumji varsmuo ... karuogi. Refl. -tiês "?": (stiprais sals) vārsmuojās un berzēja juo spuožas baltās de̦be̦su puogas Jauns. Raksti VII, 43.
Avots: EH II, 764
Avots: EH II, 764
viduklis
viduklis: auch Dunika, BW. 35465; "nuokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas" Frauenb.
Avots: EH II, 781
Avots: EH II, 781
žļurdzīt
žļurdzît, -gu, -dzĩju, = šļurcît, (etwas Nasses Grawendahl, Kreuzb., Serben, Vīt.) drücken, knutschen (mit ur̂ ) C., Mar., (mit ùr 2 ) Warkl.; (Wäsche) waschend (hörbar) drücken, kehren Memelshof, (mit ur̂ ) Adl., Lubn., Meiran; (Wäsche) oberflächlich waschen Meselau, Peb., Schwanb., Tirsen ("mit ùr 2" ), Serben: lupatu žļurga traukus mazgājuot Drosth. žļurdzīt veļu pa vannu Lubn. žļurdzīt nuokauta luopa zarnas Kreuzb. - Refl. -tiês N. - Peb., ungeschickt etwas tun (z. B. ein Schwein schlachten).
Avots: ME IV, 819
Avots: ME IV, 819
zvačka
zvačka Segew.,
1) ein Kautabakswisch;
2) ein grosser Steinsplitter.
In der Bed. 1 aus r. жвачка "Wiederkäuen".
Avots: ME IV, 760
1) ein Kautabakswisch;
2) ein grosser Steinsplitter.
In der Bed. 1 aus r. жвачка "Wiederkäuen".
Avots: ME IV, 760