Paplašinātā meklēšana

krapstêt, krapš(ķ)êt, -ẽju, intr., ein Schallverbum, den Schall kraps nachahmend, - den Lärm des Schneidens eines harten Gegenstandes, den Lärm bezeichnend, der durch den Tritt eines mit einer harten Fussbekleidung versehenen Fusses auf einem harten Gegenstande hervorgerufen wird: krapšēja cietie tabakas lapu kāti uz dēlīša Latv.

Avots: ME II, 260

nùoskrapstêt, ‡ Refl. -tiês, intensiv nùoskrapstêt: aizgrieza atslē̦gu, ka nuoskrapstējās vien Saikava.

Avots: EH II, 86

nùoskrapstêt [Mar.], nùoskrapšķêt, nùoskrapšêt, einen knarrenden, knakkenden Laut von sich geben: nuoskrapšķēja atslē̦ga A. XX, 37. vāvere pazūd egles galuotnē, - nadziņi vien nuoskrapst Zalkt.

Avots: ME II, 848

skrapstêt: zābaki skrapst (knarren) Bērzgale.

Avots: EH II, 507

skrapstêt Sunzel, Saikava, skrapšêt, skrapšķêt, -u,-ẽju, auch refl. -tiês, rasseln, klappern, knistern: skrapstēja... ķēdes..., aizšaujamie un atslē̦gas Veselis Daugava 1928, No 4, S. 429. durvis... skrapšķē̦damas aizslēdzās Vārpas 6. bij tikai dzirdams, kâ spalvas skrapš Izgl. gada grām. II, 31. ē̦d kāli, ka zuobi vien skrapš Aps. VII, 8. asas nezāles skrapškuot ķērās viņam pie drēbēm A. XX, 491. le̦dus gabali skrapšķē̦dami triecas gar pluosta malām A. Upītis. sasalušais sniegs skrapst zem zirgu pakavu rādzēm Druva III, 247. skrapšējās (Var.: skrapstējās), kad izdzēru ābel[e]s kuoka biķerīti; skrapšējās (Var.: čaukstējās), kad nuoņēmu jaunas meitas vainadziņu BW. 24488. Das -ps- kann hier auf -bs- zurückgehen; vgl. skrabêt I.

Avots: ME II, 887