Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kruķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kruķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)

aizkruķēt

àizkruķêt, tr., mit der Krücke wegschieben: uogles uz krāsns dibe̦nu; übertr. - entfernen: ar kruķīti aizkruķēju sav māsiņu tautiņās.

Kļūdu labojums:
sav māsiņu tautiņās = sav[u] māsiņu tautiņās BW. 18185, 2

Avots: ME I, 33

aizskruķēt

‡ àizskruķêt Wolmarshof, mit einer Ofenkrücke hin-, wegstossen, -schieben: a. labību uz piedarba kaktu.

Avots: EH I, 48

izkruķēt

izkruķêt: izkruķēja mūs nuo Kurzemes (während des Krieges) Frauenb.

Avots: EH I, 459

izkruķēt

izkruķêt, tr., gewaltsam (eig.: mit der Krücke) hinaustreiben: ar kruķīti izkruķēju (Var.: izskruķēju) savu māsiņu tautiņās BW. 18185. ļaudis tagad slinki; viņus ne˙maz nevar pie darba izkrūķēt.

Avots: ME I, 755

izskruķēt

izskruķêt,

2): i. dārza celiņus Gemauerthof, ausschüren:
i. krāsni Bewershof.

Avots: EH I, 480

izskruķēt

izskruķêt,

1) = izkruķêt BW. 18185;

2) mit der Schaufel ausfegen
Spr.

Avots: ME I, 799

kruķēt

kruķêt,

1): bārenīte, dubļu kruķē̦tāja ("?") Pas. V, 443 (aus Kal.); ‡

2) "zur Arbeit benutzen"
M. Arons: tuo zirgu vēl var k.; knechten Frauenb. ‡ Refl. -tiês, arbeiten, sich plagen Frauenb.: saimniece viena pati kruķējas pa mājām. - Wenigstens in der Bed. 1 aus nd. krukken "mit der Krücke an sich ziehen", s. Sehwers Unters. 59.

Avots: EH I, 659

kruķēt

kruķêt, -ẽju, kruķuôt, tr., mit der Krücke schieben, stossen: viņš kruķē uogles nuo krāsns laukā. ar kruķīti kruķuojam savu māsiņu tautiņās BW. 18185, 1. Refl. -tiês, sich mit Krücken forthelfen, mühsam vorwärts streben Lind., Kand.

Avots: ME II, 286

nokruķēt

nùokruķêt,

1): n. meslus Iw.; ‡

2) "nuodarbināt" Siuxt: puiku tur vēl vairāk nuokruķēja. ‡ Refl. -tiês Frauenb., eine gewisse Zeit hindurch eifrig arbeiten: nuokruķējuos visu dienu pa mājām vien.

Avots: EH II, 56

nokruķēt

nùokruķêt, nùoskruķêt, tr., mit der Krücke wegstossen, verjagen: ar(s) skruķīti nuo(s)kruķēju sau māsiņu tautiņās BW. 18185.

Avots: ME II, 802

noskruķēt

nùoskruķêt, ‡

2) stossend säubern
(perfektiv): n. ceļu Serbig. u. a.

Avots: EH II, 86

pakruķēt

‡ pakruķêt, (ein wenig) ziehen, schleppen (nach Verben des Könnens) Iw.: zirgs tikkuo varēja p. arklu.

Avots: EH II, 145

pieskruķēt

pìeskruķêt, mit der Schaufel hinzuschieben Spr.

Avots: ME III, 291

saskruķēt

saskruķêt: ceļmalā saskruķē̦tas lielas sniega kaudzes Walk.

Avots: EH XVI, 448

saskruķēt

saskruķêt, mit einer Krücke zusammenscharren Spr.

Avots: ME III, 734

skruķēt

skruķêt,

1): auch Holmhof, Seyershof:

2): auch Aahof, Bers., Drobbusch, Druw., Mar., Nötk., Planhof, Roop, Schwanb., Stackeln, Trik.

Avots: EH II, 512

skruķēt

skruķêt, -ẽju,

1) mit der Ofenkrücke (zusammen)scharren
U.;

2) s. ceļu, mit einer Schaufel den Weg vom Gras
(Wolm., Serbigal, Erkul, Smilten) oder Schnee (Arrasch, Smilten, Walk) säubern: ceļu skruķēšana MWM. VIII, 724. ar skruķi ceļu skruķêt Serben, AP., C., Ermes, vom Schutt säubern. Refl. -tiês, skruķuôtiês Burtn. "?" - Vgl. kruķêt.

Avots: ME III, 898

uzskruķēt

uzskruķêt, mit einer Ofenkrücke aufwecken: sliņķi jau ar skruki nevar uzskruķēt nuo miega Ogershof.

Avots: ME IV, 379