Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kulba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kulba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

kulba

kul̃ba,

3): auch Seyershof;

4): eine Art Wagen bei Juden und Zigeunern
Oknist; čigāna kulbas BW. 21122. brauks[i] ar kulbu baznīcā 22730; kulbas (lielus mākuoņi) jau braukā Pas. XIV, 462;

5): ein Schlittenkorb
- auch Dunika, Siuxt; ein Packschlitten Wessen. vairāk kulbu un kamānu Janš. Apskats 1903, S. 97;

6): ak tu nepieē̦dē̦namā k˙! AP.; ‡

8) acu k. Salis. die Augenhöhle.
Zur Bed. 5 vgl. li. kulbės "перекладины саней" Язык и литер. I, 137.

Avots: EH I, 670


kulba

kul̃ba,

1) die Kolbe, der Kolben
(nebst li. kùlbė dass. hieraus entlehnt), der untere, dicke Teil des Schafts an Schiessgewehren Drsth. n. Etn. IV, 98;

2) der auf das Ende der Holzachse angebrachte, gewundene untere Teil der Femerstange,
kuokasu vāģu ilkss saliektais gals, uz asi uzmaucamais Etn. IV, 98;

[3) ein Gewolbe vorn im Ofen
Salis, Kreuzburg;]

4) ein verdeckter Wagen, ein Planwagen
[kul̃bs Salis, kùlba 2 Kreuzb.]: tie nese savu upuri, sešas kulbas un divipadesmit vēršus IV Mos. 7, 3;

5) ein Schlittenkorb
[s. Bielenstein Holzb. 559]; Packschlitten, Kibitke [Wessen);

6) ein Schimpfwort, auf ein Weib bezogen:
nāc nu, kulba, nāc nu; baļva BW. 1435;

7) kulbas vilcēji, der Ausschuss der Bauergemeinde
Salis n. U.

Avots: ME II, 304



Šķirkļa skaidrojumā (10)

ilksnica

ilksnica A. XXI, 386 [ "eine Schnur, mit der man die Femerstange ans Geschirr befestigte" Schlehk; ìlksnîca 2 "ein eiserner Haken, der das Ende der Femerstange mit der Schlittensohle verbindet" Mar.; "dzelzs kulba, kuŗā iekaļ kuoka ilksni ratiem" Karkel; ìl̃ksnica "dzelzs, kas savienuo ilksi ar ratiem" Kurs., Ose der Femerstange Walk].

Avots: ME I, 706


kreslis

kreslis, eine abnehmbare und auflegbare Rückenlehne auf dem Schlitten (ragavas) Mar. n. RKr. XV, 120, Stom. [krešļa kulba Seibolt. - Wohl nebst kreša II zu li. krãsė od. kresė̃ "Stuhl", le. krê̦sls, vgl. Būga KSn. I, 139 f.]

Avots: ME II, 274


kulbāt

‡ II kulbât,

1) "auf einem nicht guten Weg und mit einem nicht guten Anspann fahren"
Saikava;

2) in einer
kulba 4 fahren (mit ul̃ ) Kegeln;

3) = ‡ kuģêt III Kegeln.

Avots: EH I, 670


kulbinieks

kul̃biniẽks, kul̃b(e)niẽks, kul̃buôtãjs, einer, der in einer kulba fährt oder darin jemand führt; im VL. wird mit kul̃beniece od. (dial.) kulbenīca, kulba die junge Frau scherzweise bezeichnet und mit kulbinieks der junge Ehemann: nu pārveda kulbenīcu, nu ar kul̃bu kulbājās BW.22730, 1. In Selb. heissen Gäste der jungen Frau kulbenieki, die in das Haus des jungen Ehemannes fahren, um zu sehen, wie das junge Paar lebt: vācu vien, vācu vien tautu meitas panāksnieki; tie nebija īstu vācu, tie čigānu kulbinieki BW. 21122, 1.

Avots: ME II, 304, 305


kulda

‡ IV kulda Wessen "ein einfacher Schlitten". Vgl. kulba 5.

Avots: EH I, 670


kunna

‡ IV kunna "?": zīles k. (Var.: kuņa, kuce, kulba; ein Schimpfname) BW. 2897, 3 var.

Avots: EH I, 676


našķis

našķis, der Näscher: tie čigāna kulbas našķi BW. 21122.

Avots: ME II, 694


nesātis

nesãtis, nesãtniẽks, nesãtnis Ahs., L., RKr. XVII, 40, ein Unmässiger, Nimmersatt: viens ceļa malā ē̦d kâ nesātis LP. VI, 471. ē̦dat, rijat, nesāšu ļaudis! BW. 19273, 2. [lācis kâ nesātis pie... kulbas klāt Pas. II, 108.] apsūdzējuši nesātnieku ve̦cajam tē̦vam LP. V, 95. (saimnieku maki) bija gluži kâ nesātņi Dz. V.

Avots: ME II, 732


ragaža

ragaža,

1) eine Bastmatte
(aus r. рогóжа): brūtgāna tē̦vam deva ragažas par prievietīm, mātei deķi par lakatu utt. BW. III, 1, 59. divi graši, četri graši, tā ir īsta dvieļu nauda: kas tās tādas ragažiņas ("?"), Uogres malā salasītas! BW. 25720;

2) "ein saumseliger
(tūļīgs), unordentlicher Mensch": tāds kâ ragaža N.-Peb.;

3) etwas Festgefrorenes:
drēbes, siens sasalst ragažā Odsen;

4) - kulba 5 Adsel.

Avots: ME III, 465