Paplašinātā meklēšana

bãlīns, blass Spr.

Avots: ME I, 272

‡ gar̃lĩns NB. "tāda vieta upē, kur saaugušas biezi ptakaņu saknes". Zu li. garlys "Wasseraloe" ?

Avots: EH I, 384

gulīns: auch (mit î ) Oknist, Weissensee: gulīna labība ir tāda, kas gan˙drīz gul gar zemi Meselau. liec siju gulīnāk! Weissensee.

Avots: EH I, 417

[gulīns Fest., Nerft, liegend: g. klucis.]

Avots: ME I, 678

I klīns (li. klýnas), der Bruch, Erde LKVv. S. klienis. [Vielleicht nur die ostle. Aussprache von schriftle. klienis.]

Avots: ME II, 230

‡ III klĩns (?) Talsen, Upesgrīva, glatt: k. le̦dus.

Avots: EH I, 619

lĩns Spr., = līme, Leim.

Avots: ME II, 489

II lĩns (unter lĩnis 1): auch Dunika, Siuxt.

Avots: EH I, 750

‡ III lĩns Plvv. I, 80. = lĩniņš.

Avots: EH I, 750

‡ malîns Stockm. n. FBR. VIII, 80, Saikava, = malẽjs II: piesien kārti pie malīnā zirga galvas! Saikava.

Avots: EH I, 781

‡ mālīns PV. "tīrums, kas ir mālijs" (Subst. ?).

Avots: EH I, 791

meslĩns: ein grosser und plumper Mensch N.-Peb.

Avots: EH I, 801

meslĩns (wäre schriftle. mesliņš), der Ochs; gew. als Schimpfwort Ramkau, Peb.

Avots: ME II, 603

I plĩns (li. plýnas "eben") Sassm., Dunika, glatt, eben: plīns le̦dus LP. I, 164. le̦dus tik plīns, - kâ iet, tâ krīt Sassm. tautiešam plīns plāns, šķiļ uguni staigādams BW. 7476, 3 var. pīlādži un liepas ar plīnu (plānu, līdze̦nu) mizu Pussen. plīni nuoskūts A. VIII, 67. Zu norw. dlal. flein "kahl" u. a. bei Walde Vrgl. Wttb. II, 93.

Avots: ME III, 348

II plĩns "eine mit Schilfrohr bewachsene seichte Stelle zwischen dem Ufer und dem freien (und tiefen) Wasser" Usmaiten. Zu li. plýnia "?" (bei Būga KSn. I, 238) ?

Avots: ME III, 348

‡ sàlîns ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Liepna, Lubn., salzig: dameta ūdenim sāļa klāt, lai labi s. Liepna.

Avots: EH XVI, 470

‡ sklīns (?) Laidsen "sklide̦ns".

Avots: EH II, 505

tâlîns: auch Daudsewas (mit ì ² ), Fest., Nerft, Oknist, Saussen, Selb., Weissensee; atbraucis tālīnais brālis Saussen n. FBR. XIII, 162, Fest. mēs ar viņu tālīni radi ebenda, Oknist. t. ceļš ebenda (tâls in Oknist unbek.).

Avots: EH II, 670

tâlîns Adl., AP., Bers., Borchow, Golg., Gr.-Buschh., Lös., Prl., Kalz., Kl., Marzen, Ogershof, Saikava, Selsau, Sessw., tālins Stockm. n. FBR. VII1, 88, Pilda, Warkl., tālins, weit, fern; in der Ferne wohnend Lös.: sabrauca jau vakar vakarā tālinie radi MWM. v. J. 1896, S. 418. tālīna viešņa Bers, tis nevar atnākt, tis ir tālīns Lüs. saņemiet, bāleliņi! tālinā māsa nāk BW. 26562. tālinās tautiņās 17504 var.; 21030. uz tālīnuo mežu Gr.-Buschh. viens . . . smagi tālīns ķēniņš atsaucēs LP. VI, 544. tie tālini (von weit her gekommen), juo iede̦guši saules kvēlē MWM. VI, 401. viņš runāja pār visvisādām tālinām lietām A. v. J. 1900, S. 510. austrumuos svīda . . . blāzma, kuo izsūta tālinais rīts A. v. J. 1897, S. 379.

Avots: ME IV, 145

vêlîns: auch Aahof, AP., Borchow, Fehsen, Fest, Gr.-Buschh., Kalnemois, Lubn., Oknist, N.-Schwanb., Sonnaxt, Tirsen, Weissensee, Tdz. 36491 (aus Grosdohn); vēlīni lini; vēlīni talcē̦ni; vis˙vēlīnākās puķes Saussen n. FBR. XIII, 161 f.

Avots: EH II, 776

vêlîns Prl. n. FBR. VI, 76, vēlīns Sessw., Vīt., vēlins Lemburg, Wessen, (mit ê ) Nötk., spät eintretend, verspätet: vēlīna labība Sessw., Getreide, das spät gesät wird und spät reift. vēlīni lini Sessw., Vīt. vēlīnie rudzi neiezeļ N.-Peb., Vīt. vēlīna sēja Vīt. vēlinās vasaras līetutiņš A. v. J. 1902. S. 388. vēlins pavasars Austriņš M. Z. 69. vēlins zieds Stari 1, 262. vēlinas vakariņas A. v. J. 1897, 11, S. 135. vēlīns ciemiņš Sessw. vēlinie viesi A. v. J. 1899, S. 361. paraudzījās uz vēlinajiem meženiekiem Niedra Kad mēnesis dilst 264. māsiņa . . . kam augi vēlina bāliņuos? BW. 13645, 5.

Avots: ME IV, 558

zâlîns (li. žolýnas "ein Platz voller Grasstauden" ) Bers., Heidenfeld, Sessw., Vīt., = zâlaîns.

Avots: ME IV, 698

attâls, attâļš, auch attâlẽjs, attâlīns Livl. Etn. III, 167, entfernt: attāla, attāļa Aps. II, 16, attālēja radiniece Aps. IV, 12; attālins rads Stari II, 208. attāļš lauks Etn. I, 65. reiz saimniekam gadījies uz attāļu vietu jāt LP. III, 93. Subst. attâlums, -ļums, die Entfernung: ieraudzījis attālumā tādu kaudzi Etn. IV, 232.

Avots: ME I, 204

‡ IV blìnis ² Kaltenbr., blīns ² ebenda, ein Pfannkuchen: ubags blìnus ² nuolasīja BW. 12827. Nebst oder durch li. blýnas aus r. блин.

Avots: EH I, 230

gulins, guliņš, liegend, horizontal: guliņi vai pusslīpi zari Konv. ² 937. stādu nuoliek gar zemi gulus, nuostiprina guliņuo stāvuokli Konv. ² 3270. ar muti pūš gulinajā trūbiņā Konv. ² 661. [Vielleicht für richtiges gulīns geschrieben.]

Kļūdu labojums:
gulins, guliņš = guliņš, guļins
noliel... guliņuo... gulinajā = noliec... guļinuo... guļinajā

Avots: ME I, 678

ievalîgs, ievalīns, frei, unbeschäftigt Spr.

Avots: ME II, 86

lĩnis, [lĩns (li. lýnas) Nigr., Salis, Schrunden, līns LKVv. (neben līnis!)], die Schleie (tinca vulgaris): zirgi un guovis gludi kâ līņi. [Zu apr. linis, serb. lȉń, poln. lin dass.; vgl. Berneker Wrtb. I, 722 f., Osthoff MU. IV, 116, Boisacq Dict. 565.]

Avots: ME II, 489

vêlîgns Kl., = vêlīns, vēlîgs II: vēlīgns sestdienas vakars. vēlīgnā sēja B. Vēstn.

Avots: ME IV, 558

III vēlîgs, = vêlīns: vēlīgs pulkstenis, laiks Etn. 111, 165. vēlīgi rudzi - ... kas ... nuogatavuojas se̦bu 164. vēlīgā labība neienākas Vīt.

Avots: ME IV, 558

vēlins, s. vêlīns.

Avots: ME IV, 557