Paplašinātā meklēšana

‡ alūksnējs (mit ostle, ũ aus uo ?) Nerft, morastig, sumpfig: alūksnēja vieta.

Avots: EH I, 68

bãlûksnẽjs, etwas blass: bālūksnējs ģīmis Smilt., Bers., Lub.

Avots: ME I, 272

caũrlũks, das Visier Diez; eine Durchsicht, eine Öffnung, die eine Durchsicht gibt U.

Avots: ME I, 365

‡ ìeluksnât, hineintrotten (von Tieren gesagt) Dunika: suns (lapse) ieluksnāja mežā.

Avots: EH I, 528

ielūksis, s. ielūkša 1.

Avots: EH I, 528

izlũks, der Kundschafter, Spion: torpēdu laivas bij izsūtītas izlūkuos A. XX, 292.

Avots: ME I, 766

izplũksnât, ‡ Refl. -tiês (mit û ² ) Frauenb., sich ausfasern.

Avots: EH I, 473

izplũksnât,

1) tr., auszupfen, ausfasern:
šķiedras, vilnu;

2) intr., sich ausfasern:
sarkanas svītras kâ pavedieni vērpās, sašķetinājās re̦snas, izplūksnāja atkal Latv.

Avots: ME I, 784

‡ izplûksninât ² Siuxt, = izplũksnât 1: vējš izplūksnina dziju.

Avots: EH I, 473

‡ izplùksnît(iês) ² Kalz. n Fil. mat. 27, sich verbreiten: guns izplūksnīja (oder: izplūksnījās) uz visām pusēm.

Avots: EH I, 473

‡ izplùksnît(iês) ² Kalz. n Fil. mat. 27, sich verbreiten: guns izplūksnīja (oder: izplūksnījās) uz visām pusēm.

Avots: EH I, 473

‡ ķeñderlũks Siuxt "jumta izbūve klēts vai kāts sānuos".

Avots: EH I, 695

I lũks,

1) der Schauer, Freier, Kundschafter:
[lūkuos iet Bers., Drosth.] lūks mani lūkuoja caur zaļu birzi BW. 10216. lūkuo mani treji lūki, precē treji precinieki RKr. XVI, 92. [vai tu staigā apkārt lūkuos? Janš. Dzimtene V, 371;

2) das Korn auf der Flinte, das Visier.

Avots: ME II, 518

II lūks, lūķis, ein heiliger Baum (nach heidnischem Aberglauben) LD.

Avots: ME II, 518

III lũks: auch Grenzh. n. FBR. XII, 16, Dunika, Frauenb., N.-Peb., Siuxt.

Avots: EH I, 764

III lũks, die Luke Nigr., Kand., Lub., Smilt. S. lūka.

Avots: ME II, 518

IV lûks: izgulējies kâ l. FBR. XVI, 166. - Zur Bed. "Mass" s. Zēvers IMM. 1928 II, 199.

Avots: EH I, 764

IV lûks (li. lùnkas, apr. lunkan), der Bast, die Linden-, Weidenrinde: lūkus plēst, den Bast schälen. tev, alksnīti, trapja miza, tu nederi lūkā plēst BW. 11841. kad laivai virves trūka, te̦k pie liepas lūkus plēst 30795. teci, manu kumeliņ, ar lūciņa pavadiņu! 29989. lūku pametis, meklē siksnu od. lūciņu paņe̦m, atduod siksniņu Tr. II, 644. Der Bast als Bild des Biegsamen, Haltlosen, Schlaffen: piedzēris kâ lūks. nuo kruoga viņš pārnāca kâ lūks. tik˙pat kâ lūks, sagt man von einem Menschen, den man leicht lenken kann Etn. II, 44. mazais augumiņš savijās kâ lūciņš Latv. lūks pilns, das Mass ist voll Dünsb. [zu slav. lyko (serb. lȉko) dass., wenn slav. y hier aus ūn.]

Avots: ME II, 518, 519

‡ lûksna Warkl. "ein Streifen (Stück) Linden- od. Weidenrinde".

Avots: EH I, 764

‡ lûksnainis (Adj.) Warkl. "?": miza ir lūksnaine.

Avots: EH I, 764

nuolũks,* die Absicht, das Ziel, der Zweck Kronw.

Avots: ME II, 814

nùoplũksnât, intr., sich abfasern, sich abblättern, zerfetzt werden: zābaki bij gluži nuoplūksnājuši Sil.

Avots: ME II, 832

plūksna, einer, der zupft, zaust: kuo tas plūksna saplūksnāja Siuxt; auch als Schimpfwort gebrancht: kuo jūs, plūksnas, te stāviet? Alm.

Avots: ME III, 361

II plûksna(s) ² Kalten, Nogallen, Adiamünde, Zögenhof, plūksni U., die an der Leine des oberen Netzrandes angebundenen Flotthölzer od. Schwimmer aus Tannenholz, Kiefernborke od. Kork Bielenstein Holzb. 649 (mit Abbildung): kluotiņi ir iegare̦ni egļu kluģīši un plūksnas - korķa gabali tādā pat izskatā Etn. II, 105. buojas, kuoka pludiņi jeb plūksni pie tīkla apvērtnes Konv. ² 399. Zu li. plaũkti "schwimmen" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 95)?

Avots: ME III, 361

plûksnaîns ² Ahs.,

1) faserig, flockig:
plūksnaina dzija;

2) fiederspaltig:
lapas plūksnaini šķe̦ltas Konv. ² 766.

Avots: ME III, 361

I plūksnas, plaksnes, plūksni U.,

1) Ausgezupftes,
(plũksnas C.) Charpie, Abfall von Flachs, Hede (plũksnas Katzd.): nuo plūksnām mē̦dz zirgu pinekļus vīt Alksnis-Zundulis. kundze plūksnas vāts apsiešanai sagatavuoja Lautb. Luomi 86. nuo ve̦cām kuģu tauvām plūksnas jāsavāra ar me̦du un jāliek uz slimuo vietu Etn. IV, 110. zīda plūksnas, Wirrseide Dr. plũksna(s), Faser(n) C.; ja ēvelē plūksnuotu kuoku, pie tā paliek plūksnas (mazas skaidiņas) Mitau; plũksnas "von der Innenseite eines Felles Abgeschabtes" N.-Peb.;

2) plûksnas ² Ahs., plūksniņi Kremon n. Mag. III, 1, 106, Hug. n. U., die weisse, im Winde flatternde Birkenrinde;

3) plũksnas, die feinen Federn der Vögel
Arrasch. Entweder nebst li. plúksna "Feder" LChr. 372, 15 zu le. plaûka 1-3 (s. dies), wobei die Bed. "Ausgezüpftes" durch plùkt beeinftusst sein kann, oder aber - wenn mit -ksn- aus -skn- - zu pluska (s. dies); in Betracht kommt ausserdem noch li. plùnksna "Feder".

Avots: ME III, 361

II plûksna(s) ² Kalten, Nogallen, Adiamünde, Zögenhof, plūksni U., die an der Leine des oberen Netzrandes angebundenen Flotthölzer od. Schwimmer aus Tannenholz, Kiefernborke od. Kork Bielenstein Holzb. 649 (mit Abbildung): kluotiņi ir iegare̦ni egļu kluģīši un plūksnas - korķa gabali tādā pat izskatā Etn. II, 105. buojas, kuoka pludiņi jeb plūksni pie tīkla apvērtnes Konv. ² 399. Zu li. plaũkti "schwimmen" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 95)?

Avots: ME III, 361

plûksnât ² Ahs., -ãju, fasern: daža dzijā aužuot plūksnā. bē̦rza miza plūksnā Ahs. Zu plūksnas I.

Avots: ME III, 361

plûksnēt ² , -ẽju, die Flotthölzer an das Netz binden Nogallen.

Avots: ME III, 361

plûksnuôt ² , abschelfe(r)n (intr.): seja plūksnuo Bauske.

Avots: ME III, 361

plūksnuôts, gefiedert: vāji plūksnuotas lapas Konv. ² 1699. plũksnuôts kuoks "ein ästiger Baum" (?) Mitau. plūksnuôti svārki "ein mit Hede behafteter Rock" Neuhausen; ausgefasert Vank.

Avots: ME III, 361

plūksti U., plūkstis (nom. pl.) LP. VI, 167, Sing. plûkstis ² PlKur., plûksts ² Salis, Wid., plūkste Lasd., plûkste ² Adiamünde, Schwimmer am Netz; vgl. plūksnas II.

Avots: ME III, 361

saplūksnât,

1) tr., zerzausen, zerfetzen:
saplūksnāts papīrs MWM.VIII, 155;

2) intr., zerfasern
(mit û ² ) Bauske, Widdrisch.

Avots: ME II, 704

uzlũks, der Aufseher U., Glück II Chron. 31, 13; Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 135.

Avots: ME IV, 354

aptẽ̦gâtiês, sich erkundigen: pārlūks aptē̦gājās pēc mana vārda un dzimtenes MWM. II, 541.

Avots: ME I, 130

aûgšenieks, der Oberländer: ilūkstnieki vai citi augšenieki J. Allun.

Avots: ME I, 219

galˆve̦ns,* hauptsächlich, wichtig: galve̦nā lieta, die Hauptsache; galve̦nais nuolūks, der Hauptzweck; galve̦nie ieme̦sli, die hauptsächlichen Ursachen.

Avots: ME I, 597

gŗaût ² [Nigr., Dunika, Gr. -Essern], gŗaûju, gŗâvu (li. griáuti "niederbrechen, donnern"),

1) tr., stürzen, schleudern, zertrümmern, zerstören:
nuo visām slē̦ptuvēm sē̦ru un uguni gŗaut Brig. jums, šķiet man, pē̦rkuonu nav kuo gŗaut Vēr. II, 102. piļu mūŗus viņš ir gŗāvis Janš. de̦vušies uz Alūksnes pilsētiņu, tuo arī gŗaut LP. VI, 212. ve̦lna māte atjuož, sākdama smēdes jumtu gŗaut VI, 485. negrauj nuo galda bļuodu zemē! Plm. plūst lielie ūdeņi. sev citu ceļu gŗaujuot (mit Gewalt bahnend) MWM. VI, 49. pie kapa var ar gŗautu sirdi (mit gebrochenem Herz) vēl drīzāk kļūt MWM. VII, 18;

2) mit Erfolg schleunigst bewältigen:
kas tad visus darbus gŗaus un grūdīs Janš.;

3) intr., toben, rollen, donnern:
lai gŗauj ar aukas bargas Vēr. I, 1060. aiz kāpām gŗauj jūŗa Stari II, 83. pē̦rkuons gŗauj un vē̦tra brāžas Rainis. pē̦rkuons gŗauj, uzgŗaudams, rollt gewältig, unaufhörlich JR. VII, 2;

4) stürzen, mächtig schneien:
sniegs gŗauj; - tâ gŗauj kâ gŗauj, es schneit mächtig N. -Autz n. U., [Mitau];

5) sich eiligst begeben, mit Ungestüm eilen, stürzen:
gŗaut pruojām uz pili Rob. es tūdaliņ bez apduomas vai pašā ellē gŗautu Rainis;

6) erbrechen
Ahs. Refl. -tiês,

1) einstürzen, verfallen:
debess līguojas un gŗaujas Plūd. Rakstn. II, 9. pa druskām pīšļuos grausies un nīks MWM. VI, 406;

2) mit Gewalt Eingang zu finden suchen, einstürmen:
bē̦das raizes sirdī graujas JR. IV, 62;

3) toben, lärmen, poltern:
dzird: viens gŗaujuoties pie (auch gar) durvīm LP. VI, 517. ja labs cilvē̦ks, nāc iekšā! kuo gŗaujies? [Nebst gŗût zu la. ingruere "mit Heftigkeit hereinstürzen", gr. ἔχραε "überfiel", r. гру́хнуться "mit Geräusch zusammenstürzen" u. a., s. Berneker IF. X, 164 und Wrtb. I, 357 f., Bechtel Lexil. 334,Trautmann Wrtb. 100, Wood IF. Anz. XXI, 14, Persson Beitr. 284, Güntert Reimw. 171, Boisaq Dict. 1068.]

Avots: ME I, 672, 673

izdilt (li. išdilti), intr., abgerieben werden, abzehren, verschleissen, fadenscheinig werden: izdilis kâ kaulu kambaris, kâ lūks, von einem sehr mageren Menschen. lakats ap izdilušiem ple̦ciem tās drēbītes tādas izdilušas A. XX, 651. cimdiem izdila īkšķi A. XI, 477. sāpes lai izdilst kâ ve̦cs mēnesis Tr. IV, 88.

Avots: ME I, 728

‡ izpluksnât Frauenb. "= izplūksnât 2, izpluznâties": par daudz sabalināti lini mē̦dz i.

Avots: EH I, 473

izsàutêt, izsàutinât, fakt. zu izsust,

1) ausbähen, ausbrühen:
sēnes. guļ man pūra dibinā izsautē̦ta vīksnes kūze BW. 23333, 1. izsautināja sluotu mīkstu LP. VI, 836;

2) durchprügeln:
ganu. Refl. - tiês, sich abbähen, ein Schwitzbad nehmen: labi izperies, izsautējies mīksts kâ lūks R. Sk. II, 141.

Avots: ME I, 796

izstràdât, tr.,

1) aus -, bearbeiten, verfertigen:
ve̦se̦lu zinātni par skaņām Antrop. III, 18; plānu. rutki mīl dziļi izstrādātu, pasmagu zemi Konv. ² 3520;

2) bearbeiten, betrügen:
gan es šuo muļķīguo zē̦nu izstrādāšu Pur. Refl. - tiês, längere Zeit rüstig arbeiten: pie ķēniņa tu varēsi izstrādāties un izēsties LP. VI, 544. tâ izstrādājies kâ lūks Etn. IV, 78. Subst. izstràdãjums, das Verfertigte, Produkt, Erzeugnis, die Bearbeitung: drēbes vai metalu Vēr. II, 247. ādas izstrādājumi Konv. ² 445. izstràdâtãjs, der Verfertiger, Bearbeiter: metalu izstrādātājs Konv. ² 408.

Kļūdu labojums:
Konv. ² 444 = Konv. ² 445

Avots: ME I, 806

ķem̃me,

1) [auch: ķembe L.], der Kamm:
ar ķemmi sukā galvu ;

2) der Weberkamm:
uzgrieztie šķē̦ri jāieveŗ nītīs un tad ķemmē A. X, 2, 440 ;

3) ķemmes, eine Stange mit Pflöcken an der Seite -
kārts ar mazām tapiņām sānuos, uz kuŗām izšauj naktsspailes Etn. II, 108 ;

4) feine Fäden an Netzsteinen und Schwimmhölzern:
šiem tīkliem (salaku jeb ķīšu tīkliem) pie katras plūksnas un uolas piesieti smalki diedziņi, kuŗus nuosauc par ķemmēm Etn. I, 107 ;

5) ein Werkzeug des Dachdeckers.
[Aus mnd. kam, wobei le. e aus dem deutschen Plural und aus ķem̃mêt bezogen sein kann.]

Avots: ME II, 363

[le̦tuksis, ein Art Boje Bielenstein Holzb. 653]; le̦tukši, recht dicke Schnüre am Netze: le̦tukši - pare̦snas auklas ar lielu korķa plūksnu un lielu uolu Etn. II, 107.

Avots: ME II, 455

muciņa,

1) das Tönnchen,
Demin. zu muca;

2) auch: mucīte U., in der Fischersprache ein auf dem Wasser schwimmendes Zeichen (Boje):
pie āma plūksnas tiek sieta muciņa, kas pe̦ld virs ūdeņa Etn. II, 106. mucīte, Marke am Zugnetze, um in rechter Richtung zu ziehen PK., U.;

[3) eine Art Männerrock:
visi nē̦sāja pašaustas pe̦lē̦kas vadmalas svārkus vai muciņas Janš. Dzimtene ² II, 287].

Avots: ME II, 658

mute: ein Demin. mutiņa BW. 19597 (aus Gold.),

1): rāmam zirgam mutē neliek (scil.: dzelzis) Siuxt. muti dzisināt, zwecklos sprechen
Wessen u. a. pa mutei runāt (ein Germanismus?) Diet., nach dem Munde sprechen. apgriezt vîzes uz muti (ar zuolēm uz augšu);

2): iejemt kādu muti Frauenb., Kaltenbr. guovis ieplūksies kādu muti Orellen, Siuxt;

3): "mutes;" ME. II, 675 (unter 3) durch "mutes," zu ersetzen;

5): upes m. auch Salis; der Eingang in eine Kartoffelgrube
Orellen.

Avots: EH I, 836

nùobîtiês,

1) sehr erschrecken
(intr.): lielskungs jau nuobijies kâ kaļķis Asp. [auch ein Praet. - duos: Latvju tauta nenuobīdās nuo saviem pretniekiem Latg. 1921, № 46, 1. šitā nuobīdās ilūkstieši 1921. № 51, 2 _3. vardes, kuŗas uz krastmales sildījās saulītē, nuosabīda gaŗauša Pas. I, 185;

2) sich versehen (von schwangern Weibern)
U.]

Avots: ME II, 762

‡ nùodir̂btiês (li. ^nusidìrbti ), sich müde abarbeiten: gulēju kaî lūks, visu dienu nuodirbies Warkl. n. FBR. XI, 121.

Avots: EH II, 39

pãrlũks, der Revident, Inspizient: skuolu pārlūks, der Schulrat; ceļu pārlūks.

Avots: ME III, 165

plauki,

1) plaûki C., PS., Trik. (li. plaukaĩ "Haare"), plaûki ² Ruj., Salis, = plauka I Spr., Ronneb.: plaûki - tīrākās, labākās pakulas. Mar. n. RKr. XV, 130. par plaukiem Alūksnes pagastā sauc sīkas tinu škiedriņas; was im Weben vom Kamme abfällt U.;

2) Schneeflocken
Wend. n. U.;

3) Schelfer, Schinn
Warkl., (mit aû) Saikava : Māres dienā nedrīkst galvu sukāt, lai plauki galvā neme̦tas RKr. VI, 34;

4) Staub
Ruj. n. U.;

5) Mutterkorn
(auch me̦lni plauki) U. - Vgl. plauka; in der Bed. 5 dürfte es zu plaûkt I gehören (während Persson Beitr. 806 f. plauki 5 von plauki 1-4 und plauka nicht trennt).

Avots: ME III, 324, 325

III pluôksts Warkl. "=plūksts."

Avots: ME III, 364

II pludi, pludiņi,

1) Flotthölzer, Schwimmhölzer an Netzen
U.: kuoka pludiņi jeb plūksni pie tīkla apvērtnes Konv. ² 399. vienā tīkla galā sasien ik pa trīs pē̦di glumi nuodrāztas priežu mizas (pludus) LP. VI, 167;

2) auf der Oberfläche des Wassers schwimmende Seitenbretter eines Blockbootes
Subbat n. Bielenstein Holzb. 621 (mit Abbildung), Nerft.

Avots: ME III, 353

Wid,. = plūksnât.

Avots: ME III, 355

plukt (li. plùkti "die Farbe verlieren"), plùku, pluku, intr.,

1) verbrühen, verbrüht werden
U.: man plūk kājas šinī ūdenī, jāpielej auksts klāt Dond. nuo sarmas ruokas plūk, von der Lauge werden die Hände wund U.;

2) abfallen, abgehen
U., abfärben, bleichen Karls:: pavasarī guovīm plūk spalva Dond. mati viņam aplam plūkst (sic!) Für. I. krāsa plūk Wessen, die Farbe geht ab, verschiesst, bleicht ab. drēbe mazgājuot plūk Salis, der Stoff färbt beim Waschen;

3) sich färben:
vilna sāk jau plukt, die Wolle fängt schon an (beim Färben) die Farbe anzunehmen Dond. - Subst. plukums, das Verbrühen; Verschiessen U. Wenigstens in der Bed. 2 wohl zu le. plauka 1; vgl. plucinât I u. II.

Avots: ME III, 356

II plûkt PS., Wolmarshof, Wenden, Arrasch, Warkl,, Kr., plûkt ² Salis, Zögenhof, -kstu, -ku, = plaûkt, ausschlagen, spriessen, sprossen U.: ruoze plūkst āra LP: VI, 968. - viņam tā valuoda neplūkst, er spricht undeutlich U. Vgl. plaûkt I.

Avots: ME III, 362

pretpuse, die gegenūberliegende, entgegengesetzte Seite, Gegenseite, Kehrseite; die Opposition: pretpuses krasts Brasche, das gegenüberliegende Ufer. cē̦luonis un nuolūks - viena paša principa pretpuses Pūrs I, 21. kuo tie par mākslu sauc, ir taisni viņas pretpuse Vēr. v. J. 1904, S. 632. ve̦cums nuostājas opozicijā (pretpusē) Stari I, 244.

Avots: ME III, 389

prùods ² Oppek., pruodiņš; ein kleiner natürlicher Teich Oppek. n. U.: saimnieks kampis slimnieci un - blūks! pruodiņā iekšā Jauns. Baltā grām. I, 173. stāsts par brīnīgu pruodu kuŗā ūdens kustēja tik vienu reizi gadā L.W. 1922, VI, 14. Nebst li. prũdas aus (a)russ. прудъ dass:

Avots: ME III, 400

riediņš, das Flottholz Bielenstein Holzb. 650: āma virspusē piestiprinātas mazas plūksnas ar smalkām auklām, kuŗas sauc par riediņiem Etn. II, 106.

Avots: ME III, 544

skrañda (li. skránda "alter, abgeschabter Pelz") Ruj., Salis, Serbig., AP., Līn., Iw., Wolm., skrànda ² Kl., Prl., Nerft,

1) häufiger
der Plur. skrañdas, skran̂das ² Dunika, alte Kleider, Lumpen, Lappen, Plunder U.: drēbes bijušas nuoplīsušas skrandu skrandās LP. VI, 563. skrandu skruodelītis BW. 14517, 11. - skrandu lācis, ein Zerlumpter: nuoplīsis kâ skrandu lācis RKr. VI, 744;

2) comm., Schimpfwort, ein Zerlumpter,
Lump: kuo tas plūksna saplūksnāja, tuo tas skranda saskrandāja VL. aus Siuxt. apprecēja . . . vienu šuvējas skrandu Seibolt A. v. J. 1900, S. 386. Als ein Kuronismus neben nuoskrendis zu li. skrañdis "Viehmagen", apskrę̃sti "sich zerzausen" (bei Büga KZ. LI, 120), mhd. schranz "Riss, Spalte, Scharte", dän. skrutte "Vogelkropf", schwed. dial. skrott "Fruchtbalg" ( s. Persson Beitr. 20, 376, 786, 863 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 580), resp. zu ahd. scrintan "sich spalten", scrunta "Spalte" (s. Zupitza Germ. Gutt. 158).

Avots: ME II, 886, 887

‡ II skur̂bulis ² Iw. "?": ja kuoks nav gluds, bet ir nuoplūksnājis, tad šīs plūksnas sauc par skurbuļiem. guovij ir uz kuņģa virsū tādi skurbuļi ("nelīdzenumi"); tie jāiebāž karstā ūdenī, - tad tie nuoiet.

Avots: EH II, 516

‡ sluoķinêt "?": pa dienvidiem sluokinēsiet Jauns. B. gr. ³ II, I13. tādai sluoķinēšanai pa ciemiem varēja būt tikai viens nuolūks: viņus aprunāt J. un v. 436.

Avots: EH II, 530

smalˆce Mar. n. RKr. XV, 136, Kr., Erlaa, ein junger Anwuchs von Bäumen Oppek., Peb., Burtn., Lems. n. U.: par smalci Alūksnē sauc sīku kuoku mežu. mežsargs man malkai ierādīja tādu smalci, - malka tīri zari vien un alkšņi Mar. ataugas, smalces ir cilvē̦ka darbs Konv. ² 2323. pa smalcīti suņi dze̦nāja kādas . . . guovtiņas Aps. J. VII, 25. rīksti griêzu smalcītē BW. 31991. caur biezu egļu smalcīti R. Kaln. 103. nelielas bē̦rzu smalces vē̦sajā ē̦nā J. R. IV, 33. ap kuŗām dižuojās bē̦rzu birzītes un smalcītes A. v. J. 1902, S. 121, apšu smalcē V. Egl. Zil. cietumā 77. nuo vīksnu smalces veļi līda Stari II, 120. iznāca dārza lejas galā, klajā, ze̦mā smalcītē Janš. Dzimtene V, 227. Zu smalˆks.

Avots: ME III, 951

teiceklis "?" : lūks pilns ir teiceklis Dünsb.

Avots: ME IV, 155

uzzìmêt,

1): u. puķes uz sienas Orellen u. a.;

2): pēc plūksnēm tuos uzzīmēja Bigauņc. 42.

Avots: EH II, 740