Paplašinātā meklēšana

‡ I bleķis,

1) das Blech;

2) ein blechernes Gefäss:
meita ne̦s bleķī (in einem Blecheimer) ūdeni Sassm.

Avots: EH I, 228

‡ II bleķis AP., Ramkau, Seyershof, Sonnaxt, Warkl., der Fleck: visa cūka zila, bleķiem vien Sonnaxt. Aus mnd. vleck. ‡

III *bleķis od. *bleķe "?": nuosit bagātaieku vai gar zemi un pataisa nabagu kā bleķi Pas. IV, 145 (aus Lieven-Bersen).

Avots: EH I, 228

grābleķis: mit â ² n. FBR. XV, 61.

Avots: EH I, 400

grābleķis, die Harke Salis.

Avots: ME I, 643

kleķis,

1): auch PV.; ‡

2) = ‡ kleķeris III PV.

Avots: EH I, 614

kleķis, eine Mauer aus Lehmschlag: par kleķi nuosauc maisījumu vai nu nuo māliem un salmiem, vai arī kaļķiem un grants Konv. ¹ [Zu kleķêties.]

Avots: ME II, 221

leķis,

1) der Schneeklumpen
Lös. n. Etn. IV, 130; mirkstuošā sniega leķī tev slīdēja kāja MWM. VIII, 885;

2) der Fasler, Satyriker;
leķe, die Faslerin Lub.

Avots: ME II, 448, 449

‡ grãbliķis PlKur., = grābleķis.

Avots: EH I, 400

leķe,

1) der Kuhfladen
Bers., Peb., Lub., Aps., Oknist, Etn. I, 138;

2) s. leķis [In der Bed. 1 vgl. l,e̦ka I].

Avots: ME II, 448

nùoparkš(ķ)êt, [1) einen quarrenden, plärrenden (Jürg., Grünh., Autz, mit r̃kšķ), rauschenden, rasselnden, klappernden Laut von sich geben Lennew., Peb., Ruj., Segew.]: lapas vien nuoparkšķēja Stari I, 203. [bleķis nuokrita nuo jumta, ka nuoparkšēja vien PS. krusa nuopar̃kšķēja vien pret jumtu Salgaln, Neu-Wohlfahrt, Mitau, Dickeln. starķis nuoparkšķēja Ar., Grünwald. irbes laižuoties nuopar̃kšķēja Gr.-Memelshof, Nötk.;

2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]

Avots: ME II, 827

nùoparkš(ķ)êt, [1) einen quarrenden, plärrenden (Jürg., Grünh., Autz, mit r̃kšķ), rauschenden, rasselnden, klappernden Laut von sich geben Lennew., Peb., Ruj., Segew.]: lapas vien nuoparkšķēja Stari I, 203. [bleķis nuokrita nuo jumta, ka nuoparkšēja vien PS. krusa nuopar̃kšķēja vien pret jumtu Salgaln, Neu-Wohlfahrt, Mitau, Dickeln. starķis nuoparkšķēja Ar., Grünwald. irbes laižuoties nuopar̃kšķēja Gr.-Memelshof, Nötk.;

2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]

Avots: ME II, 827

plē̦naîns,

1) plē̦nains N.-Peb., sich in Schichten ablösend
Saul.: bleķis nedrīkst būt plē̦nains, nedz zilgans Konv. ¹ 763;

2) plẽ̦nains "fleckig"
Bauske.

Avots: ME III, 339

skaņš,

1): auch Kortenhof, Ruj., Salis; skaņa runa Jürg. s. ( = skanīgs) bleķis Frauenb. s. laiks (= kad laukā labi un tālu var dzirdēt) Grenzh. n. FBR. XII, 13. s. ("valuodīgs") meitē̦ns Seyershof. s. (laut sprechend, "uzstājīgs") cilvē̦ks Ruj. skaņi irbe nuosakliedza BW. 11464. skaņi runāt Jürg., Kegeln, N.-Laitzen, Orellen, Zvirgzdine. skaņi sāka zvanīt Pas. VIII, 374. skaņi ("ātri") braukt AP.;

3): auch Freudenberg, Nigr., Schnjen, Serben; s. (ar cietu kuoksni, labi plīstuošs) kuoks Luttr. cieti, labi nuoauguši kuoki ir saucami skaņi; tādi kuoki plêšuot teicami plīst, un atplēstais gabals skanē̦dams atdalās nuo lielas kuoka masas Druw.; ‡

4) "?": skaņa rīta rasa, vēl skaņāka vakarā BW. 11463. Subst. skaņums: "skaņa" Seyershof.

Avots: EH II, 501

telẽķis Salisb., Wolm. u. a., teleķis U., Livl. n. Bielenstein Holzb. 283, Adiamünde, Salis, telērķis, telerķis Livl. n. Bielenstein Holzb. 283, telērģis BW. 19407, 11 var., = šķĩvis, der Teller: gaļa mūsu kunga teleķī BW. 30522. zupas telerķi A. XX, 945. Vgl. talē(r)ķis.

Avots: ME IV, 160