Paplašinātā meklēšana

àizbliêst, - žu, -du, auch - zu PS.,

1) tr., (heimlich) wegbringen:
nuočiepj maizi un aizbliež tuo uz kruodziņu MWM. III, 101;

2) mit eienem Worte auf den Mund schlagen:
es aizbliezu tam muti Grünh.;

3) intr., plump mit schweren Schritten weggehen
Etn. III, 145; schnell sich davonmachen: viņš aizblieza gar stūri AP. - Refl. - tiês, (verschämt) sich entfernen, wegschleischen: Anna aizbliedās uz kukņu Seib.

Avots: ME I, 19, 20

‡ àizskliẽst Dunika,

1) a. grāmatu, ein Buch zumachen;

2) wegwerfend hin-, wegstreuen.
Refl. -tiês Dunika, = ‡ àizskleĩstiês.

Avots: EH I, 48

‡ apkliêst ² Stenden, bestreuen: a. celiņu ar granti.

Avots: EH I, 92

‡ atkliẽst,

1) aufblättern, aufschlagen:
a. grāmatas nākuošuo lapu OB.;

2) seinerseits einen Schlag versetzen:
viņš man iesita, bet es viņam atkliedu pretim Dunika.

Avots: EH I, 149

‡ atskliẽst Dunika, Kal., OB., = ‡ atskleĩst: a. grāmatu vaļā. atsklied nākuošuo lapu! Refl. -tiês Dunika, = ‡ atskleĩstiês: man grāmata atskliedās nepareizā lappusē.

Avots: EH I, 166

atslìegtiês ² [Kreuzburg; atsliêgties ² Salis, Wandsen], sich stützen, sich zurücklegen Smilt. kas tur atsliedzies aus. I, 22. sēdēja atsliedzamā krē̦slā, Lehnstuhl Lautb. [atsliegsies pie sava nama Hiob. 8, 15.]

Avots: ME I, 194

bliêst, -žu, -du od. -zu und bliêstiês, dick werden, schwellen, aufdunsen; dick tun, sich brüsten, sich aufblähen, um sich desto mehr anstrengen zu können L., St., U.: varde sāk bliest un kurkt J. Allunan. Auch transitiv: bagātība,kas krājas spīķeŗuos un magaziņas bliež (lässt anschwellen) Duomas III, 942. [Vgl. blīst.]

Avots: ME I, 317

‡ gliests (Adj.?), kahl, sandig, unfruchtbar Diet.: gliesta zeme L. Av.

Avots: EH I, 394

ìebliestiês, sich hineinbegeben: Sveķītis pašā dienvidū pie viņa iebliedās Seibolt; vgl. bliezt II, 4.

Avots: ME II, 4

[ìekliest (prt. iekliedu), einen Schlag versetzen Dunika.]

Avots: ME II, 28

izkliêst, s. izkliedēt.

Avots: ME I, 753

[izskliẽst (li. išskleĩsti) Dunika, = izkliest 1: izskl. linus uz pļavas.]

Avots: ME I, 798

kliẽst: k. grāmatu vaļa OB., ein Buch aufschlagen.

Avots: EH I, 620

kliêst [Kr.], - žu, - du,

1) ausbreiten, ausstreuen
[N. - Bartau]: siens jākliež labi klieni Naud. grinti kliest uz ceļa Kand. skrejuoši mākuoņi pāri tev kliesti Rainis;

2) zerstreuen, entfernen:
tas spēj manas tautas verdzību kliest Rainis. Refl. - tiês, sich ausbreiten, sich zerstreuen: tā (vērpēja) lē̦nāki lēkšei liek kliesties. šaujuot ieruoci var gruozīt, lai luodes kliestuos vis˙gaŗāk pa mērķi Konv. ² 2648. Zu klîst.

Avots: ME II, 232

kliẽst, - žu, - du "schlagen": klied viņam! Dunika.]

Avots: ME II, 232

kliestes, kleši, die Läufe (Beine) das Hasen U.

Avots: ME II, 232

[kliẽsti "böse Streiche, Untaten": bē̦rns kliestus nuodarījis Dunika.]

Avots: ME II, 232

‡ kliẽsts NB., ein böser Streich, eine Untat, vgl. kliẽsti; "tracis, dumpis ar kaušanuos" NB.: iztaisīja kliestu.

Avots: EH I, 620

liẽst [li. liesti Miež.], -stu, -su, intr., mager werden U., Spr., Lub., [Warkl.].

Avots: ME II, 505

liẽste, ‡

2) ein Stück, Teil
Seyershof: rumpis kamzuoļiem bij uz trim liẽstēm adīts: mugara par sevi, un sāni katrs par sevi.

Avots: EH I, 757

liẽste, liẽsta, liẽsts Aps., die Schusterleiste: tie visi bij kâ nuo vienas liestas ņe̦mti, sie waren alle vollständig gleich Vēr. II, 310. tad ņems puiku tūlīt uz liesta. [Nebst estn. lēśt aus mnd. lêste.]

Avots: ME II, 505

‡ liẽstiņš, ein vierkantiges Schulterstück an Hemden AP.: ein kleines, längliches Stück Zeug (mit ìe ² ) Sonnaxt; uz muguras bij tādi liestiņi uzšuti.

Avots: EH I, 757

liẽsts (unter liẽste ) auch AP., (mit ìe ² ) Erlaa, Oknist, Prl., Sonnaxt.

Avots: EH I, 757

nùokliest: auch (mit iẽ ) Dunika; breit hinstreuen: n. uz rudzu lauka ... plānu kārtiņu ... mē̦slu Janš. Nīca 31. gulēja ... nuokliestās cisās Mežv. ļ. II, 372.

Avots: EH II, 54

[nùokliest, tr., ausbreitend bedecken: nuokliež savu reizi papuves ar mē̦sliem Janš. Dzimtene V, 352.]

Avots: ME II, 799

nùoliẽst (unter nùoliẽsêt): auch Diet. Refl. -tiês: hinter "Blaum." ME. II, 813 zu ergänzen "Pazud. dēls 50".

Avots: EH II, 64

‡ nuoskliẽst Dunika, = nùokliest: visas gŗāvmales nuoskliestas ar linie̦m.

Avots: EH II, 86

pakliêst ² : paklieda klētī uz kula ... sìenu Janš. Mežv. ļ. II, 262. pabārkšņiem pakliestās ... paparžu lapiņas 370.

Avots: EH II, 143

[pakliêst ² "paklīdinât; pakaisît" Bauske, Seppkull: p. aitām pe̦lus Ruhental; "izretināt" Salgaln] dazu pakliests (Part. praet. pass.), abhändig L.

Avots: ME III, 46

‡ pãrskliẽst Dunika, = ‡ pãrskleĩst.

Avots: EH XIII, 210

paskliẽst (li. praskleĩsti) Dunika, breitend öffnen (perfektiv): p. grāmatu.

Avots: EH XIII, 173

pìebliest, zu-, andrücken, anschmiegen: kaķis sastinga, pieblieda ausis, vē̦ruodams savāduo putnu Latv. Jaunatne 1926, № 7. piebliestām acīm MWM. VIII, 410. Refl. -tiês, sich andrücken, sich anlehnen: p. pie krūma MWM. v. J. 1887, S. 586. pîe dārza sē̦tas pîebliedušies, viņi sāka sarunāties Dien. L.

Avots: ME III, 239

sabliestiês,

1) konfus, blode werden :
suns sabliêdies ² Wandsen. stāvu sabliedusēs kâ jau kaunīga meita DL. Ciesa paņe̦m sabliedies atslē̦gu;

2) = sablīvēties Notk., Vank., (mit iê ²⁾ Schibbenhof.

Avots: ME III, 595

sakliẽst, Schläge verabfolgen: s. uotram pa muguru Dunika.

Avots: ME II, 650

saskliẽst, -žu, -du, (zum Bleichen) ausbreiten: s. linus Dunika.

Avots: ME III, 732

skliẽst, -žu, -du,

1) = kliêst, ausbreiten : s. linus laukā tilāšanai Dunika;

2) = sklaĩdît I 1: s. grāmatas lapas Dunika. Nebst *skleist, sklaidît I zu li. skleĩsti "ausbreiten umblättem" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. 171); vgl. daneben kliêst.

Avots: ME II, 883

‡ uzbliestiês, = uzblīzt: (pūslis) uzbliedīsies kâ liela, apaļa bumba Kronvalda A. Kopoti raksti 156.

Avots: EH II, 718

‡ uzkliest, auf etwas ausbreiten: mīklu (ce̦puot) ar kaŗuoti uzkliež pannā Etn. I, 43.

Avots: EH II, 725

uzskliest Dunika, (Flachs) zum Bleichen (auf dem Felde) ausbreiten.

Avots: ME IV, 378

aplasît [li. aplasýti],

1) weglesen, rauben, sodass nichts übrig bleibt:
vilki aplasījuši visus kumeļus LP. V, 126. vanags aplasījis visus cāļus nāve manus bāleniņus pa vienam aplasīja BW. 27739;

2) von dem einen und dem anderen lesend wegnehmen:
kaimiņiem svētību aplasīt e̦suot ve̦lna skuola LP. VII, 734. panāksnieki aplasīja panāksnieku meitām apģē̦rbu un apavus BW. 1, 44;

3) die Leichenrede lesen, halten:
mācītājs aplasīja zē̦nu LP. VII, 1140. aplasîtãjs,

1) einer, der alles wegliest,

2) der die Leichenrede liest:
cimdu pāri atduot aplasītājam, kad miruonis paglabāts LP. VII, 401.

Kļūdu labojums:
sodass = so dass
halten: mācītājs aplasīja zē̦nu = halten; Fürbitte halten; segnen: mācītājs aplasīja (apsvētīja) zē̦nu

Avots: ME I, 100

be̦kuôtājs, jem., der Pilze sucht, liest: to jums saku, be̦kuotāji: rītuos ilgi negulat BW. 2841.

Kļūdu labojums:
negulat = neguļat

Avots: ME I, 278

blîst, -stu, (-žu n. U.), -du, auch [PS., Lis.] blîzt, -stu, -zu, schnell zunehmen, quellen, aufdunsen, dicker werden: zē̦ns vēl nav blīzis Etn. I, 32. viņš krietni audzis un blīzis MWM. VII, 803. - Subst. blîdums, die Zunahme, körperliche Entwickelung: bē̦rns auga augumā un blīdumā. [Zu bliest "dick werden", bluožs "dicht" ]; vgl. Leskien Abl. 321 f. und blinst 1.

Avots: ME I, 316

derĩbnieks, auch derinieks, derenieks, dernieks,

1) der einen Vertrag schliesst:
saimniekus - de̦rē̦tājus un dienestniekus - de̦ramuos sauc par derībniekiem Ruj., Kok.;

2) der sich Verlobende, der Verlobte:
bet, arī divati bez lieceniekiem sade̦ruot, abi derībnieki šķitās saistīti BW. III, 1, S. 510;

3) jem., der eine Verlobung zu bewerkstelligen sucht, der Braut-, Freiwerber, der Freiersmann:
sajāj tavi derenieki BW. 14129, 1. lai dziedu, kuo dziedu, dernieku nedziedu; tas manu māsiņu saderināja 20904;

4) der die Verlobungsrede vorliest:
tad derinieks vēl pamāca, kâ laulībā jādzīvuo un pārmaina brūtes un brūtgāna saktas BW. III, 1, S. 72;

5) die Gäste bei einem Verlobungsschmause
Krem.;

6) die Personen, welche den Bräutigam zum Pastor zur Verlobung und zum Aufgebot führen
Druw., Setzen;

7) der Wettende
Adsel.

Kļūdu labojums:
divati=divatā

Avots: ME I, 457, 458

derinieks, der die Verlobungsrede vorliest U., RKr. XVI, 100; s. derībnieks 4. [derinieki St. "Verlöbnisleute".]

Avots: ME I, 457

ielaîdnis,

3): kre̦klam padusē ielaide iẽlaîdnīti vai liestiņu AP.; ‡

5) ein in offenes Wasser hineingelassenes Eisstück,. durch welches das Wassei schneller gefriert
Saikava.

Avots: EH I, 526

izblieztiês, liesti%C3%AAs">izbliestiês,

1) dick werden, aufdunsen:
viņš tâ izbliežas Elv.;

2) sich aufrlaustern:
tītars izbliezies Mag. III, 117.

3) sich hinausbegeben:
laukā MWM. III, 585; in dieser Bed. bei Seibolt ein Praet. izbliedās.

Avots: ME I, 717

izkliêdêt, izkliêdinât, izkliêst, tr.,

1) ausbrieten, ausstreuen:
salmi, kuŗus izkliedē pa visu istabu BW. III, 1, 81. ziedlapiņas savītušas un vējā izkliedē̦tas Vēr. II, 689. linus izkliest = izklāt N. - Bartau. granti izkliest uz lielceļa Naud. salmus nesaslaucīja, bet izklieda tuos pār visu plānu BW. III, 3, 871. kaņepes bija izkliestas, lai til Dünsb.;

2) fig., zerstreuen, vertreiben, aufheben:
nesaskaņas Stari I, 117. manu miglu ķē̦mu barus spēcīgi viņš izkliedē Jan. salmu izkliedums, ausgebreitenes Storh. Vgl. izklaidīt, izklīst.

Avots: ME I, 753

izstīlêt, auspannen Spr., [Bers.: izst. zābakus uz liestes.]

Avots: ME I, 806

[kleidis Für. I "ein Herumtreiber; jem., der immer in die Irre geht". - Zu kliest.]

Avots: ME II, 220

kleîsts [Kr., PS., Trik., Lis., C., Wolm., klèists N. - Peb.],

1) der Herumtreiber, Strolch, Windbeutel:
kas nu tādu kleistu ņems par strādnieku C., PS., Smilt., Bers., Lub., Tirs., Wolm. ir ar mums liela vajadzība pēc tādiem pasaules kleistiem Baltp. kleistuos aiziet, verkommen, herunterkommen Mesoten;

[2) ein langer, schiefbeiniger, verkommener Mensch
U. - In der Bed. 1 zu kliest, klîst; in der Bed. 2 zunächst wohl zu li. kléiščioti "похрамывать" und le. kleins].

Avots: ME II, 221

kliêns ²

1) dünn ausgebreitet:
izkliedi labi klieni siena lē̦ve̦nu Naud.;

2) dünn, winzig von Wuchs:
viņš jau vēl kliens Wain. [tas jau vēl kliêns ² ("sīks, neattīstīts, nespēcīgs"), nespēs tuo izdarīt Nigr.] šis zirgs tāds kliens, nav ve̦zma vilcējs Naud. puišelis kliens Sassm.;

3) hager, abgemagert:
kliena, ve̦ca seja A. VIII, 1, 113; [kliẽns " bleich" Edw.];

4) = kleins 1: viņam kliênas ² kājiņas [Nigr.], MWM. VI, 776. [In der Bed. 1 wohl zu kliest, klī(s)t (es kann hier auch ein d vor n geschwunden sein); in der Bed. 2 und 3 (nebst li. klíenas "тонкiй") wohl zu kleins 2 (s. dies), und in der Bed. 4 zu kleins 1.]

Avots: ME II, 232

klîst (li. klýsti), - stu, - du, Inf. auch klît ² [Windau], intr., irren, umherirren, auseinandergehen, sich verlaufen: kuo aiz˙vien tu tālāk klīsti? Rainis. gars sapņu tālumā klīst AU. suns pie gana dzīvuos un neklīdīs apkārt Etn. II, 99. luopi ganībās neklīst LP. VII, 318. [mākuoņu klīdums Duomas I, 1080. - Zu klajš (s. dies), klaidît, klaiņât, klīvât, kliest, klejuôt, kleist 1, li. kléisti "расточать"; vgl. auch Zubatý AfslPh. XVI, 395 und dazu Berneker Wrtb. I, 518.]

Avots: ME II, 231

làitît [auch PS.], - u, - ĩju, tr., streichen, abstreichen, namentlich in der Badstube, massierien Elv., Aps., Spŗ Druw., Smilt., Lub., Oknist: ne māte pē̦rusi, ne laitījusi BW. 20342. šīs nu gan laitīja, kâ laitīja, bet kâ labāki nepalika, tâ nepalika LP. VII, 328. slimnieku nuo galvas līdz kājām laitīdams Vēr. II, 330. [kaulus laita ar sluotas kātu Manz. Post. II, 262]. vē̦de̦ru laitīt,

a) den Bauch streichen, massieren;

b) fig., den Bauch pflegen, faulenzen
Etn. IV, 164. Refl. - tiês,

1) sich streichen, massieren:
aizgāja pirtī laitīties BW. 20896;

2) trödeln
Mar. n. RKr. XV, 123. Subst. laitĩjums, die Massage: villainās (zeķes) atde̦vušas par vē̦de̦ra laitījumu (Var.: laicījumu, laistījumu) BW. 20536. laitîtãjs, jem., der streicht, massiert BW. 20338; 18309; auch: der Faulenzer; laitîšana, das Massieren. Zu li. lytė´ti "anrühren", [liesti "anteasten"; vgl. dazu auch v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 229 und Wood KZ. XLV, 65].

Avots: ME II, 414

mest,

1): m. (sienuot) dze̦naušku uz zvendzeļa Saikava. dze̦nauškas vaļā m. (losbinden) ebenda. tev katrā vietā me̦t de̦gunā (wirft vor) Siuxt. m. kaulu pierē (vorwerfen) Seyershof. mani rājusi, pat situsi, bet tevi ne˙kad nav me̦tusi man priekšā Janš. Dzimtene II ² , 11;

2): tis aizbļāvēs un kai me̦tams pa luogu ārā nuo kambaŗa Pas. XII, 159. m. (= rakt) granti Saikava. mē̦slus me̦t (= liek ar dakšām ratuos) vīrieši Seyershof. guovis ne˙kad neme̦t ragus ebenda. saimnieks vēlējis m. svē̦tvakaru, lai visi tiktu laikus uz pirti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 136;

3): auch Dunika, Orellen, Seyershof; m. kam par slejiem Saikava. m. kam ar dūri par kupri Zvirgzdine. zirgs me̦t (= speŗ) Siuxt. cita guovs tâ me̦t, ka spanni pa gaisu aizme̦t pruojā(m) ebenda;

5): kuo viņš labu pe̦lna, tuo jau viņš me̦t (= žūpuo) Seyershof;

6): Emmai tâ žilba acis, ka tās mela mirgas Janš. Dzimtene V, 374. līdz brucinu (izkapti), līdz (izkapts) me̦t pārasmeņus Janš. Dzimtene II ² , 175. vājas guovis tik lielu starpu nemete (wo?), waren nicht so lange gelt (keine Milch gebend).
suoļus m. "uotram pakalpuot vai kuo pastrādāt" Seyershof. (kuļammašīna) sāka m. savu smuguo suoli Anna Dzilna 96. m. (=spert) lielāku suoli Saikava. kad būšuot kur me̦tuši mājas (sich niedergelassen) uz palikšanu Janš. Mežv. ļ. I, 72. viņa dvieļus meta gar siênu (vgl. sienas mest ME. II, 605) Linden in Kurl. m. drēbi kre̦klam Seyershof. pūrvietu m., laukus m. uz pūrvietām Siuxt (vgl. asi mest ME. II, 604). svārkus, kas nav nuo austas, ne arī nuo me̦stas (gewirkt?) drēbes Pas. IX, 381. tīklu(s) m. (knüpfen) - auch Salis u. a. puiši meta (knüpften) murdus FBR. XVI, 93. spuoles m. Ramkau "savē̦rptuo dziju nuo ratiņa spuoles satīt uz tītavām". Refl. -tiês,

1): man visi (vārdiem) me̦tas virsū Frauenb. re, kâ viņš me̦tas! es tikkuo tieku līdza Janš. Dzimtene V. 10. ar kādām kauna acīm metīsies (griezīsies) uz mātes māti runāt! Seyershof;

2): m. par sevi Seyershof. kur lai mēs me̦tamies (paliekam) Orellen. vilki ķē̦ruši suņus, tâ ka suņi ne˙kur nav varējuši m. (dēties) Seyershof. šuogad ne˙viens putns neme̦tas pie mājas ebenda. kad knauši metīsies (uzlaidīsies), tad nuoēdīs kājas Frauenb. ja rubenis me̦tas bē̦rza galā, tad būs salts laiks Linden in Kurl. piesaka timā (scil.: kruodziņā) nemesties (einkehren)
Borchow n. FBR. XIII, 35;

3): pavasaŗuos, kad sāk mežā, sniegam kūstuot, me̦lnums m. Seyershof. nuo kā tāda vaiņa (Krankheit)
varēja m. Saikava. sirds le̦pna me̦tas (wird) Dobl. n. BielU. ziemu jau viņš me̦tas gurde̦ns (pflegt schwach zu werden) ebenda. suns tâ metās (uzbaruojās, apvēlās) kâ kumeļš, - spīdēja vien spalva Seyershof. kâ me̦tas (= klā-jas, sviežas)? Baar in seinem Exemplar von U. pa šķietam me̦tas aude̦kls (Passivform zu aude̦klu mest?) Auleja;

4): metīsimies ar kauliņiem, ne uz naudu, bet uz cilvē̦ku dvēselēm Pas. IV, 27;

5): me̦tamies biedrinieki! BW. 20828. ne˙maz nemetēs ar mūsiem; aizgāja gaŗām Ramkau. miltēžuos m., Freundschaft schliessen
Wessen;

6): grīda me̦tas Siuxt. mitrs kuoks me̦tas ebenda, Iw.;

7): izbrauču pa tādu starpiņu, - ni˙viens ritenis nemetēs pie cita ratiem Saikava. ce̦lms meties ritiņuos Kaltenbr. aizgāja, ka kājas pie zemes nemetēs Ramkau. laiva jau me̦tas pie dibe̦na BielU. vārdi viņam me̦tas, er liest falsch
Baldohn n. BielU. balss ne˙maz vairs neme̦tas Daugava 1928, S, 53. izkūlām riju tâ, ka ne˙maz nemetās (ohne Verwickelungen) Seyershof. lai re̦dz Pēteris ..., kâ me̦tas darbi, kad trūkst viņas galvas Delle Negantais nieks 80; ‡

9) sich ankleiden
Saikava: es lieku šai m., bet viņa vēl nav apme̦tuses. meties labi drīzi! ‡ 10) = izmestiês 6 Sonnaxt. ‡ Subst. me̦tājs Orellen, ein Säufer. Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 80 f. und E. Hermann IF. L, 238 f.

Avots: EH I, 802

nelãga, nelãgas (Gen. s.), loc. s. nelãgā, untauglich, unbrauchbar, böse, schlecht: nelāga cilvē̦ks, darbs. tādi nelāga liesti, ne˙viena pēc kājas Aps. cienmātei uznāk tās nelāga reizes Alm. šim nelāgas ieruočam bij tikai divi stuobri Blaum. tūliņ piens palicis nelāga LP. VII, 562. [nelāga vãrdi U., tadelnswerte Worte.] es jutuos savādi un nelāgā MWM. VIII, 885. Auf Grund des attributiven Genitivs hat sich das Adjektiv nelãgs (Adv. nelãgi) entwickelt: bet kāds nelāgs cilvē̦ks bij nuoduomājis kāzas izjaukt LP. VI. 42. viņa atkārtojusi nelāguos (nelāga) vārdus III, 63. tu nelāgi izrunājies.

Avots: ME II, 720

nùoliẽsinât, fakt. zu nùoliest, abmagern, mager machen, abnutzen, abmergeln (vom Acker): tīša prātā nāvi nuoliesinājis LP. VI, 986. lini nuoliesina laukus Sassm. zeme, rentniekiem bieži mainuoties, nuoliesināta Duomas II, 1313. Refl. - tiês, sich abmargen: slimnieks tâ nuoliesinājies, ka tam tikai kauli un āda Sassm.

Avots: ME II, 813

‡ pabārkšņi, = pabārkši: pabārkšņiem pakliestās ... paparžu lapiņas bija apsvilušas Janš. Mežv. ļ. II, 370.

Avots: EH II, 120

prìekšpãtarniẽks, jem., aer bei aer Morgenandacht Gebete u. a. vorliest Wolgunt, Fockenhof: priekšpātarnieks, kuŗš pie pātariem sprediķi lasa Sadz. viļņi 45.

Avots: ME III, 396

sabliezt,

1) tr., zerschlagen
U.: kungs ...likās dzirdēties lielā aukā un sablieze (sakūle od. sasita) ...lielus kungus Manz. Syr. XLVI, 21. rudzi sabliezti (niedergeschlagen) veldē Dunika;

2) =sabliezêt: slikti ce̦pta maize sabliest (mit "iê") Serben, Serbigal. Refl. -tiês,

1) "schallend zusammenstossen (intr.)"
MSil.;

2) sich dicht aneinander stellen:
cilvē̦ki baznīcā bij tâ sabliêzušies2, ka nevarēja tikt cauri Kursiten;

3) "sašķiebties": malkas strēķis sabliêzies2 Pe̦nkule.

Avots: ME III, 595

saklât,

1): (viešņai) vietu kur saklāšu? Delle Negantais nieks 124; ‡

2) "sakliest" ("?") Wessen.

Avots: EH XVI, 417

skàitît (li. skaitýti "zählen, lesen") Wolm., PS., C., Jürg., Serbigal, Neuenb., skaĩtît Rutzau n. FBR. VII, 116, skàitît ² Kl., Prl., Nerft, Preili, skaîtît ² Ruj., Salis, Iw., Līn., Gr.-Essern, Grünh., Widdrisch, Zögenhof, -u, -ĩju,

1) zählen; rechnen:
Sprw. iet suoļus skaitīdams. tas kuo meklē, skaita tev zuobus (d. h., befindet sich ganz in der Nähe). kuopā skaitīt, addieren U. - skaitīja veļu laiku nuo Mārtlņiem līdz 12. decembrim;

2) (Gebete) hersagen, aufsagen
U.: pātarus skaitīt, Gebete hersagen (eig.: den Rosenkranz abbeten) U. lūdz dievu jeb skaiti pātarus! Etn. 11, 75. skaitīt baušļus Kaudz. M. I, 4, die 10 Gebote hersagen. pakaļ skaitīt, nachsprechen. nuo galvas skaitīt, auswendig hersagen;

3) lesen
Rutzau, N.Peb., Fest., Wessen, Infl.: sēd vecītis, skaita grāmatā Pas. IV, 402 (aus Welonen). drukātuo skāitīja, bet rakstītuo nevarēja L. W. 1921, 47, 13. Refl. -tiês, um die Wette zählen: dievs ar ve̦lnu rauga uotru pārspēt: durties, skaitīties, kaitināties LP. VII, 1159. - Subst. skàitîšana, das Zählen; das Hersagen; das Lesen; skàitĩjums, das einmalige, beendete Zählen; Hersagen; Lesen; skàitîtãjs (li. skailýtojis),

a) wer zählt; hersagt, liest;

b) der Zähler (in der Arithmetik)
Konv. ² 522. Zu šķist.

Avots: ME III, 866, 867

I sklaĩdît (li. sklaidýti "hin und her blättern"),

1) blättern,
"šķir(uo)t": s. grāmatas lapas Dunika (ein Lituanismus?);

2) dünn ausbreiten, ausstreuen:
s. salmus Gramsden; s. (izklā[stī]t) linus um Libau, Gramsden, Kalleten. Zu skliest.

Avots: ME II, 881

sklàistît ² (li. *sklaistyti, zu erschliessen aus išsklaislýti "zerstreuen" An. 81) sienu Hirschenhof "uzārdīt sienÜ, Wohl zu skliest.

Avots: ME II, 881

sklidinât Dond., Nigr., Dunika,

1) tr., fakt., gleiten lassen
Bielenstein Holzb. 561: tik ilgām sklidināju (sc.: dē̦lu māti), līdz dēliņu apsuolīja BW. 23621, 2 var.;

2) intr., freqn., gleiten:
es pa ļaužu valuodām kâ pa le̦du sklidināju BW. 8478 var.;

3) geweichten Flachs zum Trocknen ausbreiten
Amboten, Bahten. Refl. -tiês, (auf dem Eise) glitschen Dunika, Frauenb., Wid.: iesim uz le̦du sklidināties! Ahs. sklidināšanās pa glumu le̦du Janš. Bandavā I, 122. In der Bed. 3 zu skliest.

Avots: ME II, 883

I tilêt, -u (Dond., Nigr.) od. -ẽju (A.-Autz), -ẽju, bleichen (von Flachs, Hanf; intr.) A.-Autz, Nigr., "dēdēt" Dond., Schibbenhof: izmē̦rcē̦tus linus liek uz lauka tilēt Schibbenhof. lini tilē, kad tuos izklāj A.-Autz. bijām izlaist linus tilēšanai Janš. Dimtene IV, 170. (mati) gaiši kâ labi tilējuši lini Bandavā II, 249. kaņepes bija izkliestas, lai til Dünsb. Zu tale II; in der Bed. "dēdēt" vielleicht identisch mit aksl. talēti "vermodern", vgl, auch tilt I.

Avots: ME IV, 187

tudē̦kla (St. liest es mit ū), eine zugefallene Erbschaft L. (n. U. nicht bekannt). tudîtiês Karls. "?"

Avots: ME IV, 254

uzkniẽdêt,

1) aufnieten:
uzkniedēt skārdu (ādu) uz liestes;

2) Schläge versetzen
Celm.

Avots: ME IV, 343

uzstilpât, uzstil˜pêt Grünw., uzstilpt (bikses), = uzmaukt, aufstüipen, mühsam überstreifen: uzstilpēt ādu uz liestas.

Avots: ME IV, 385