Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mārga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mārga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

mārga

I mārga: auch (ein Mädchen) Zvirgzdine: šuodien m. (> ostle. muorga), rītu bāba Tdz. 45148.

Avots: EH I, 792

I mārga, ein erwachsenes Mädchen, die Braut Infl., Illuxt: mārga guodu paslē̦pusi zem bērziņa lapiņām BW. 6576 (aus Lennewarden). meita, meita, mārga, mārga, pelni guodu dzīvuodama! 951 (aus Lubn.) [Hochle. mārga beruht auf mē̦rga (s. dies); in Lennewarden aber wird ē, sonst nicht zu ā, sodass mārga dort vielleicht ein Lehnwort ist.]

Avots: ME II, 583

mārga

II mārga,

1) der Gang:
viņš pataisīja mārgu visam namam, er bauete auch einem Gang oben auf dem ganzen Hause herum I Kön. 6, 10;

[2) tilta mārgus Kalleten, = mar̂gas

I 1. - Zu mar̂ga

I.]

Avots: ME II, 583

mārga

III mārga L., U., = me̦rga

III (s. dies), ein sanfter Regen.

Avots: ME II, 583

mārga

[IV mârga ² Kabillen, = mā`rks

I.]

Avots: ME II, 583

mārga

‡ V mārga, = marga II: mārgu vīt vainadziņu BW. 5869 var. (aus Nerft).

Avots: EH I, 792

Šķirkļa skaidrojumā (2)

merga

[III me̦r̂ga U., Ruj., mar̂ga od. mārga, ein sanfter Regen. - Nebst mirdzêt od. mirdzinât "fein regnen" zu čech. mrholiti "schwach regnen", r. мороха "Staubregen" u. a., s. Walde KZ. XXXIV, 513, Solsmen Jagić-Festschr. 580 ^1, Trautmann Wrtb. 182.]

Avots: ME II, 602

mērga

[I mḕ̦rga ² Lettg. (li. mergà, [apr. mergo]), mẽ̦rga Dunika, me̦rga [N. - Sessau n. U., hier "scherzweise"; BW. 13557, 1], Demin. auch mer̂ģele ² [Līn.], mērģele Janš., das Mädchen (meist [so z. B. in Dunika] verächtlich; [in Domopol und Warkl. von einem mannbaren Mädchen]): viņa meita nee̦suot ne+kāda me̦rga Grünh. lūkuo, lūkuo, tautu dē̦ls, kamē̦r maza merģelīte! BW. 1933; s. auch marga

III und mārga

I. [Zu kymr. merch "Tochter",
s. Wiedemann BB. XXVII, 209, Walde Wrtb. ² 466.]

Avots: ME II, 618, 619