Paplašinātā meklēšana

‡ māse BW. 3668, 2; 27506, = mãsa; bārgai tautu māsītei (Var.: māsicai; Schwägerin) BW. 24613 var.

Avots: EH I, 793

māseciņa, māsedzĩte BW. 6387 var., Demin. zu māsa Schwesterchen.

Avots: ME II, 586

mãsene (unter mãsē̦ns),

1): sava tē̦va mā,seni II. Mos, 6, 20; ‡

2) Amplifikativform zu mãsa Mar. n. RKr. XVII, 138.

Avots: EH I, 793

[mãsenêtiês "lange womit beschäftigt sein"(?) Līn.; "meklēties, grābstīties" O. - Bartau.]

Avots: ME II, 586

‡ māsenica "?": sūra mana m. BW. 8927.

Avots: EH I, 793

‡ màseņuška ² Eversmuiža n. FBR. VI, 38 "= māsīca".

Avots: EH I, 793

pušmāse: auch (mit ã) Ramkau, (mit à ² ) Fest. n. FBR. XVII, 84, Sonnaxt.

Avots: EH II, 337

pušmāse A. XXI, 563, pušmāsa Prl. n. FBR. VI, 93, = pusmāsa, die Stiefschwester.

Avots: ME III, 438

‡ dazītiês,

1) inne werden, erkennen:
tē̦vs dazinās, ka es par tevim visu darīju Pas. V, 151. sazinuos (> dasazynu) sav[u] māseņu BW. 13646, 7;

2) bekennen, einge stehen
Auleja.

Avots: EH I, 310

ìelikt, ‡ 4): labprāt ielikšu (wohl ein Germanismus) savu vārdu par jums (ich werde gern ein gutes Wort für euch einlegen) Janš. Dzimtene V, 361; ‡

5) bestimmen, verleihen:
žē̦luojuos, ka jī (Laima) mūža (sc.: man) neielika kai citām māseņām Tdz. 40578. Refl. -tiês, ‡

2) für sich (hin)einlegen:
ratu priekšā ielikšuos labu me̦tamuo Janš. Bandavā I, 174.

Avots: EH I, 527

mãsē̦na: auch (māsena) BW. 3528, 1 var.

Avots: EH I, 793

mãsē̦na [od. mãse̦na] Rutzau n. RKr. XVI, 158, Demin. māsesiņa BW. 25411, māsenīte 598, 4, die Schwester, das Schwesterchen; [um Pussen dafür māse̦ns (wohl mit e, aus ē̦).]

Avots: ME II, 586

mãsē̦ns, f. māsene,

1) der Schwesterssohn
[N. - Peb., Warkh., Warkl.], die Schwestertocher U., Nigr.: māseniņi brāleliņi (Var.: māsu bē̦rni, brāļu bē̦rni) BW. 3850 var. - leiši palikuši tāļu pakaļā saviem māsē̦niem latviešiem Purap.;

2) mātes māsas dē̦ls [Kl.], U.;

[3) mãse̦ns (vielleicht mit e, aus ē̦) Ruj., Lautb., eine Art Deminutiv zu mãsa, die Schwester.]

Avots: ME II, 586

‡ nepaprāši, nicht nach dem Sinn Heidenfeld: n. tev, māseņ, arājiņš Tdz. 46511, 1.

Avots: EH II, 17

‡ *nùomieļât (erschlossen aus ostle. nūmīļuoť ) "?": māseņas mani *nuomieļaja Tdz. 37895 (aus Kaunata).

Avots: EH II, 69

‡ pa˙prāši, = pa prātam, nach dem Sinne, angenehm: ne p. tev, māseņ, tautu dē̦ls Tdz. 45575 (vgl. auch 45574 und 46380, wo dafür pa˙prāš, und 46379, wo dafür ostle. paprūši).

Avots: EH XIII, 164

peļa(s): neduod, dievs, man izdzirst kaidu peļu māseņai! Tdz. 44621.

Avots: EH XIII, 222

pušmāsa (unter pušmāse): pušmàsa ² Sonnaxt.

Avots: EH II, 337

‡ *puste̦cin, = pusteciņu: tec[i], māseņ, p. (> ostle. pustacyn) da viņam kalneņam! BW. 5069.

Avots: EH II, 334

‡ ružans "?": audzi, māseņa, ružana! Tdz. 37106.

Avots: EH II, 386

sagũt,

1): auch Preiļi (Kur. Nehrung); jam saguva nezkas aiz bārdas. Pas. IX, 536. Refl. -tiês,

1): kā, māseņ, sasaguvi, jaun[a] iedama tautiņās? Tdz. 44543. saguvies kauluos duŗas Janš. Līgava I, 486;

2): tagad tikai ķēneņš saguvās un saprata ... Pas. XII, 87. saguvās, ka sē̦tā aizmirsa cirvi 132 (aus Makašēni). par naudu jis vēl nesaguvās XIV, 132.

Avots: EH XVI, 412

satapt,

1): iedami sataop krustceļus Pas. VIII, 217 (aus Lettg.). mātes māseņu satapa (Var.: satiku) uolnīceņas galeņā BW. 3993, 4. līdz satapu bāleliņu, tūlin jauka valuodiņa 3508; ‡

2) sich vertragen
Saikava, Segew.: mēs labi satuopam.

Avots: EH XVI, 455

II šķĩnis: šķìņa ² (= pũra) nauda Auleja "nauda, kuo panāksni šķiŗuoties šķīvī same̦t līgavai"; sametiet ... māseņai šķīņa naudu! Tdz. 48149. Vgl. dazu Aizsils Sen. k. 349 und 359.

Avots: EH II, 639

‡ svešinīca, eine Fremde: me̦s māseņas svešinīcas BW. p. 316 I, 1.

Avots: EH II, 615

*truma od. *trums "?": saka brāļi vadīdami: kad, māseņ, vēl atiesi? saka māršas stāvē̦damas: kuru trumu vēl vajag[a] BW. 26541, 18. laimes trumā guozēties Seifert Chrest. III, 3, 52.

Avots: ME IV, 246

uļavât, -ãju,

1) "?": uļavāja trīs māseņas sìeneņu kasdamas BW. 33554, 6;

2) einander zurufen; singen
Memelshof; "ulavas kliegt" Gr.- Buschhof: Zunächst viellelcht aus li. ulavóti "ein freudiges Geschrel erheben" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. l92).

Avots: ME IV, 298

vàira ² Mar. n. RKr. XVII, 145, Fest., Golg., Kl: Laitzen, Lös., Lubbei, Mahlup, Meiran, ran, Meselau, Oknist, Prl., Schwanb., Sessw., Sussei, Zvirgzdine, vaira Spr., = vaĩrs, vaĩ-rāk, mehr: nū gan juo nesišu vaira Sussei n. FBR. VII, 144. nelij vaira, lietus diena! BW. 33871. svešai mātei maizes žē̦l, man varītes vaira (Var.: vairāk) žē̦l 4447, 1. Zur Bildung des Komparativs gebraucht: maza man[a] māseņa, vaira maza (noch kleiner) ļaudaveņa 11292, 1.

Avots: ME IV, 440, 441

vidin, Präp., mitten in: vidin ustabas (in der Mitte der Stube) Pas. III, 45? (aus Asūne). vidin brāļu kulā gāju, vidin māršu dirveņā BW. 10084, 1. vidin tautu ... sēd māseņa 19124, 6. vidin jūru saleņā 5 13595, 20. vidin jūru zvejājuot 30754, I.

Avots: ME IV, 578