aizmērēt
àizmẽrêt, intr., auch refl. -tiês, halb verhungert sein: kruodzinieks, duod tiem lāga vīriem pusstuopu, viņi jau aizmērējuši! PS. viņš, pa pasauli vazādamies, aizmērējies JK.
Avots: ME I, 40
Avots: ME I, 40
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mērēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mērēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (23)
aizsmērēt
apsmērēt
iesmērēt
izmērēt
izmẽrêt, intr., aushungern, Hungern leiden: sādža atgādina izmērējušu luopu baru Latv. izmērējis kustuonis Bers. n. Etn. IV, 146.
Avots: ME I, 771
Avots: ME I, 771
izsmērēt
mērēt
I mẽrêt: auch Ermes, Lemb., Lems., Serbig., Wenden, (mit è ) AP., C., (mit ê 2 ) Zögenhof.
Avots: EH I, 808
Avots: EH I, 808
mērēt
mērēt
nomērēt
nomērēt
nùomẽrêt, intr., abmagern, verhungern: viņas māte nuomērējuse šuvēja MWM. X, 881. kustoņi pamazām nuomērē Konv. 2. 1110. [bālām, nuomērējušām sejām De̦glavas Rīga II, 430.]
Avots: ME II, 819
Avots: ME II, 819
nosmērēt
nùosmẽrêt, tr., beschmieren: ģīmi, ruokas, drēbes. [Refl. -tiês, sich beschmieren.]
Avots: ME II, 854
Avots: ME II, 854
pamērēt
pamērēt
pārsmērēt
pãrsmẽrêt, tr., überschmleren, übeµ tünchen: tā savu miraoņa krāsu pārsmērēju; baltu un sarkanu Rainis.
Avots: ME III, 176
Avots: ME III, 176
pasmērēt
samērēt
samērêt, eine gewisse Zeit ohne genügende Nahrung verbringen: luopi samērējuši visu dienu Ermes; Golg.
Avots: ME II, 684
Avots: ME II, 684
sasmērēt
sasmērēt
sasmẽrêt, tr., tüchtig bestreichen, bcschmieren, besudeln, einschmieren, -salben: sasmērēju saldu kreimu BW. 33494, 4. zābakus sasmērēt Kaudz. M. 152. mati bij sasmē̦rē̦ti ar eļļu Krišs Laksts 4. ja kāds nuo skuolniekiem... burtnīcu sasmērēja Latv. lai arī tie (= ražuojumi) būtu nezin cik nejēdzīgi sasmē̦rē̦ti Ver. II, 1390. Refl. -tiês, sich einschmieren, einsalben; sich beschmieren, besudeln.
Avots: ME III, 739
Avots: ME III, 739
smērēt
smẽrêt,
1): nestāv (es lohnt sich nicht)
dvēseles savas smērīt Pas. X, 137 (aus Zvirgzdine). jāsargās art pārāk drē̦gnā laikā, kad arkls "smērē" Konv. 1 127. smērējuošie ruļļi Konvers. vārdn. 2 664; ‡
2) schlagen
Orellen, Saikava: s. kam par ģēveli; ‡
3) spotten, schimpfen
Saikava: smērē pretī! vai tev mēles trūkst? Refl. -tiês, ‡
2) "?": tad laikam kungi atļaus gan mums... s. pie Anniņas?... pirkstiņa ... mēs tad vairs pie Anniņas nedrīkstēsim piedurt! A. XXI, 417.
Avots: EH II, 537
1): nestāv (es lohnt sich nicht)
dvēseles savas smērīt Pas. X, 137 (aus Zvirgzdine). jāsargās art pārāk drē̦gnā laikā, kad arkls "smērē" Konv. 1 127. smērējuošie ruļļi Konvers. vārdn. 2 664; ‡
2) schlagen
Orellen, Saikava: s. kam par ģēveli; ‡
3) spotten, schimpfen
Saikava: smērē pretī! vai tev mēles trūkst? Refl. -tiês, ‡
2) "?": tad laikam kungi atļaus gan mums... s. pie Anniņas?... pirkstiņa ... mēs tad vairs pie Anniņas nedrīkstēsim piedurt! A. XXI, 417.
Avots: EH II, 537
smērēt
smẽrêt, -ẽju, = zìest, tept, schmieren: juo riteņus smērē, juo tie viegli skrej RKr. VI, sak. v. 676. kad nesmērēsi zābaku, smērēsi kurpnieka īle̦nu Br. sak. v. 1471. smērē laivu priedes sveķi BW. 29623 var. Refl. -tiês, sich (be)schmieren. Subst. smẽ̦rê̦tājs, wer schmiert, Schund schreibt Stari I, 185. Gerundiv smē̦rē̦tans, zu schmieren, geschmiert: smē̦rē̦tana laiva te̦k BW. 29623 var. - Aus mnd. smeren.
Avots: ME III, 960
Avots: ME III, 960
uzsmērēt
uzsmẽrêt,
1): u. kam maizi ar biezpienu Salis; ‡
3) eine für jem. unangenehme Anspielung machen (?):
šis sāka mani ņemt uz grauda, bet, kad es uzsmērēju par tuo slīpeŗu zušanu, šis palika gluži rāms Saikava. ‡ Refl. -tiês, unversehens aufgeschmiert werden: man tâ biezāki uzsmērējās Orellen. gribēju taukus smērēt, bet uzsmērējās me̦dus Saikava.
Avots: EH II, 734
1): u. kam maizi ar biezpienu Salis; ‡
3) eine für jem. unangenehme Anspielung machen (?):
šis sāka mani ņemt uz grauda, bet, kad es uzsmērēju par tuo slīpeŗu zušanu, šis palika gluži rāms Saikava. ‡ Refl. -tiês, unversehens aufgeschmiert werden: man tâ biezāki uzsmērējās Orellen. gribēju taukus smērēt, bet uzsmērējās me̦dus Saikava.
Avots: EH II, 734
uzsmērēt
Šķirkļa skaidrojumā (14)
aizmilzums
àizmilˆzums,
1) Versandung, das, was versandet oder verwachsen ist:
gŗāvītis nuote̦kai tās aizaudzis, - aizmilzums būtu jāiztīra A. XII, 764;
2) nach U. auch aizmilze, aizmildze, Geschwulst, Nagelgeschwür
Wid. aizmilzumus de̦r apsmērēt ar pienu un maizi Etn. IV, 106.
Avots: ME I, 40
1) Versandung, das, was versandet oder verwachsen ist:
gŗāvītis nuote̦kai tās aizaudzis, - aizmilzums būtu jāiztīra A. XII, 764;
2) nach U. auch aizmilze, aizmildze, Geschwulst, Nagelgeschwür
Wid. aizmilzumus de̦r apsmērēt ar pienu un maizi Etn. IV, 106.
Avots: ME I, 40
drunka
druñka,
1): auch Segew.; ‡
2) "?": kungu ar drunkām un pautiem gribē̦dami piesmērēt Mekons Trīsreiz par velti 30.
Avots: EH I, 336
1): auch Segew.; ‡
2) "?": kungu ar drunkām un pautiem gribē̦dami piesmērēt Mekons Trīsreiz par velti 30.
Avots: EH I, 336
ļergāties
mentene
mentene Biel., meñtne [Bixten, Bielenstein Holzb. 269 mit Abbild.],
1) = mente: ar mazu lāpstiņu jeb mentenīti var mutē uz mēles sataisītas zâles uzsmērēt Preip. meita paņēma mentni un sāka maizi jaukt JK. I, 54, Naud., Siuxt, Samiten, Taurkaln. atnesīšu tikai me̦dus mentni LP. V, 163;
[2) mentne, der Klöppel des Dreschflegels
Bielenstein Holzb. 509. Vgl. meñte.]
Avots: ME II, 601, 602
1) = mente: ar mazu lāpstiņu jeb mentenīti var mutē uz mēles sataisītas zâles uzsmērēt Preip. meita paņēma mentni un sāka maizi jaukt JK. I, 54, Naud., Siuxt, Samiten, Taurkaln. atnesīšu tikai me̦dus mentni LP. V, 163;
[2) mentne, der Klöppel des Dreschflegels
Bielenstein Holzb. 509. Vgl. meñte.]
Avots: ME II, 601, 602
patept
sapujāt
‡ II sapujât Kalz. n. Fil. mat. 29 "sasmērēt, saķēzīt (in der Kindersprache)". Vgl. sapuijât.
Avots: EH XVI, 439
Avots: EH XVI, 439
sarupt
sarupt, rissig werden (von der Haut), sasprēgāt: sarupušu ādu iesmērēt ar krējumu, lai vairāk nerupst (vējā un ūdenī neplaisā) N. - Peb. Part, sarupis, wer sich zusammengezogen (auch Mar.), gekrümmt hat Vank., AP.; "sarāvies" Lennew., Salgaln, Fehsen: sarupis, (sakaltis, sarāvies) kažuoks N. - Peb. salīcis, sarupis (Var.: sakrupis) RKr. VII, 81 (Rätsel); erbost Sessau,
Avots: ME III, 723
Avots: ME III, 723
šķiedes
šķiedes Latv. Vēstn. 1924, No 39, = šķaidiņi, eine Art Speise aus abgekochten und zerstampften Kartoffeln; diesen Brei habe man mit Milch verdünnt und aufgekocht, eventuell auch mit Mehl vermischt, und beim Essen habe man noch Fett oder Sahne darauf gegossen: agrāk šķiedes lika cibā Rīgas braucējiem, kuo smērēt uz maizes. - šķiêdes 2 Bauske "apšķīdušas nuovārītas kartupeļu šķēles".
Avots: ME IV, 51
Avots: ME IV, 51
smēre
smẽre, die Wagenschmiere U.; eine Schmiere, Salbe überhaupt: auguoņus de̦r apsmērēt ar "eņģelīšu smēri" Etn. II, 162.
Avots: ME III, 960
Avots: ME III, 960