Paplašinātā meklēšana

‡ midze, comm., ein Verschlafener, ein Trödler Nautrēni: tī m. jau nepadarīs!

Avots: EH I, 811

midzeklis, [midzeknis Fest., Memelshof, N. - Peb., Bers.], = midzenis: bezdarba midzeklī sust Zeif. Chrest. III, 2, 145.

Avots: ME II, 623

midzene,

1): peles vilka midzenē BW. 6965 var. (aus Linden in Kurl.), 28393 (aus Nerft); ‡

3) comm., ein Faulpelz
Frauenb.

Avots: EH I, 811

midzene,

1) [?] = midzenis: cūku midzenē BW. 21358 var. [aus Siggund, Kabillen, Brucken, wo der nom. s. dazu wahrscheinlich midzenis lautet];

2) die Mooshummel (bombus muscorum).

Avots: ME II, 623

midzeniẽtis, schlafmütze (übertr., in Bezug auf das geistige Leben) Aps.

Avots: ME II, 623

midzenis,

1): sviedīšu cūciņu midzenī BW. 1572. kaķu midzenī 18570, 1 var. peļu midzenī 6916. lai pelītes neievilka savā bē̦rnu midzenī 2984 var. vilkšu salmu midzenī 12584; ‡

3) "der Kopf"
Frauenb:: tu dabūsi vienreiz pa midzeni!

Avots: EH I, 811

midzenis, [midzinis Dunika], das Lager eines Tieres: cūku midzenis, das Lager der Schweine. lācis paņēma meitu uz muguras, aiznesa mežā, savā midzenī LP. VI, 1, 493. peles puosta bišu midzeņus J. R. III, 23. Auch fig.: tas neiedruošināsies izbāzt galvu nuo ikdienišķuo rūpju midzeņa Izglītība J. 1910, S. 645. [Um Mitau auch als Schimpfwort ( "Schlafmütze") von Menschen: tas miega midzenis gan vēl šuorīt nav uzcēlies.]

Avots: ME II, 623

‡ smidzeklis, die Brause (?): netrūks arī caurumainā smidzekļa, kādu Ēriks bija redzējis ..., staigādams pilsē̦tas pirtīs Sārts Str. 220.

Avots: EH II, 537

smidzenis, eine Art kleiner Fliegen Erlaa; vgl. smicenis.

Avots: ME III, 961

‡ II smidzenis Salis, feiner Regen.

Avots: EH II, 537

atmigs, atmiga, auch als Pl. t. atmigas Grünh., midze">atmidze, Dem. atmidziņš, atmidziņa BW. 8011, ein Nachschläfchen, wie atmiegs: atkrīt rijās visi uz atmigas LP, VII, 859; BW. 25515. [atmigā krist Trik.] gāj'si pirtī atmiga gulēt Mag. XX, 3, 102.

Kļūdu labojums:
uz atmigas = uz atmigu

Avots: ME I, 177

‡ II čurka, = žùrka, šur̂ks ² , die Ratte (?): vai būs čurkas (Var.: žurki, peles) ievilkušas . . midzenī? BW. 22974, 3.

Avots: EH I, 296

‡ izbudinât (li. išbùdinti ), aufwekken: kamē̦r tuo izbudināja nuo midzeņa Mekons Mellā grm. I, S. 24.

Avots: EH I, 436

izkā`rnît, tr.,

1) auseinanderwerfen, aus -, durchwühlen, ausscharren, auskratzen:
gultu Wend.; ve̦zumu, eine Fuhre auspacken Bergm. vistas lecekli izkārījušas. suns izkārnīja peļu midzeni Nigr.;

2) ausputzen, [auskehren, ausweiden
U.], reinigen: pīpi. man bij grāvis jāizkārna Alm. [sirds - būdu izkārnīt caur īste̦nu ticību Manz. Post. 11];

3) = izķe̦skāt C. Refl. - tiês, sich entleeren:
kad zirs nevar izkārnīties.. Wagner.

Avots: ME I, 750

klajš (li. klajùs " irreführend"],

1) offen, frei:
tīri lauki, klaji lauki, kur atveda mūs[u] māsiņu RKr. XVI, 222. iesim, irbe, tecēties pa tuo klaju atmatiņu BW. 30609. klajās vietās jeb pa klaju mežu spuokiem e̦suot pavē̦lēts katru nakti spuokuoties LP. VII, 95. viens divi - eža midzenis klajš LP. V, 217. klaja jūŗa, offenes Meer Konv. ² 456. kam, tautieti, purvu bridi man pakaļ, bārenei? vai neredzi klaju ceļu, kur aizgāja mātes meita BW. 3130. apakš klajas debess od. uz klaja lauka, unter freiem Himmel. manai mātei jādzīvuo zem klajas debess LP. VII, 1139;

2) offen, offenbar, öffentlich:
klaja nepatiesība. precniekus slānīt sle̦pus vai klajā cīnā Od. klaji izsaukt, öffentlich ausrufen Elv. sakāt klaji Skola III, 429. klaji darbuoties it kâ uz skatuves Kaudz. M. [klaji smieklā licis Glück Kolosser 2, 15];

3) frei von dem gewöhnlichen Zubehör,
oft synonym mit tukšs, leer, baumlos, blätterlos: tukša, klaja tautu sē̦ta, ne tai žuoga, ne tai mieta BW. 19025, 2. leja ir klaja nuo kuokiem, baumlos Lautb. aiz lapenes bij klajāks, hinter der Laube waren die Bäume weniger dicht bei einander Latv. daudz nuo kuokiem bija palikuši klajāki Zalkt. II, 63. klajas puķes, einfache Blumen [L.], St. kruogs sāk mesties klajāks, der Krug wird allmählich menschenleer JR. IV, 92. visi ir klaji, alle sind blakn, leer Oppek n. U. klaja putra, dünne (d. i. ohne das gewöhnliche Quantum der Grützkörner) Grütze Mar. n. RKr. XV, 118; klajas sulas, Molken, die sich von der erwärmten Milch absondern Lasd.;

4) klaji, verkürzt klaj, zur Verstärkung von visi: visi klaji, visi klaj, alle ohne Ausnahme:
visi klaj ir pruom Etn. III, 38. mēs visi klaji tur bijām Allend., Salisb. viņš jums rādīs visiem klajiem Kragenhof. [Wie skaidrs zu šķîst gehört, so gehört wohl auch klajš (ursprünglich etwa: " sich zerstreut habend", klar, offen) zu klīt (= klîst) " sich zerstreuen", wozu es auch Leskien Abl. 275 und Nom. 256 gestellt hat.]

Avots: ME II, 210

kŗaũstît [auch Dunika, Lautb. (li. kria7lt'ustyti), kraũstît, -u, -ĩju, freqn., fortgesetzt hin- und herladen, packen: viļņi griezās un kraustīja jau le̦du par kraujiem upmalā Hug. Refl. -tiês, sich legen: viņš iet un kraustās midzenī St.

Avots: ME II, 296

mice, auch mica U.,

1) eine Weibermütze, Haube; eine Mütze überhaupt:
mices lietuoja slimības gadījumuos. mirstuot tās mauca galvā, kādēļ tās arī sauc par"mirstamām micēm" Plutte Katal. 65;

2) übertr., miega mice, die Schlafmütze:
kas guodīga saimeniece, tā apgāja savu dārzu; kas bij kāda miega mice, tā ielīda midzenī BW. 32551, 1;

3) micĩte, das Zündhütchen:
ve̦ctē̦vs nuoliela savu ieruoci, micīti (pistangu) uzlikdams Vīt. 37. [Nebst estn. müfs aus dem Deutschen.]

Avots: ME II, 622, 623

midzinât [li. mìginti],

1) fakt. zu migt, einschläfern:
miedziņš mani midzināja BW. 6764 var. ej, miedziņ, kammarī, saiminieces gultiņā: saimniecei liela vaļa, tai bij tevi midzināt! Skalbe Āb. 27;

[2) Schnitzel u. dgl. Abfälle fallen lassend gleichsam einen
midzenis herstellen: kuo tu midzini? Gr. - Essern (zu einem Schnitzenden gesagt)].

Avots: ME II, 623

midzinis (unter midzenis): auch Kaltenbr. n. FBR. XVII, 55, Oknist n. FBR. XV, 175, Kal., OB., Zvirgzdine, midzins Wessen: peles vilks midzinī BW. 25694 (aus Dricēni).

Avots: EH I, 811

I miga,

1) = midzenis">midzenis, midzis, Tierlager; Streu: zaķis guļ migā, suns, cūka - midzenī AP. n. U. cisām pielika klāt kādu mazumiņu salmu nuo cūku migas, lai bē̦rns mierīgi guļuot BW. I, S. 181. lāči sev meklēja migas A. v. J. 1897, S. 377. peles migu ietaisīj [u] šas pašā matu galiņā BW. 20236. jūs vēl kūņājaties pa migu Alm. tu tik zini pūt un gulēt un nevari nuo migas izlīst JK. III, 3. salmu miga Kaudz. M. 139;

2) ein schläfriger Mensch, Schlafmütze
Blieden n. Etn. II, 81: viņu dēvēja par "migu" Deglavs MWM. v. J. 1898, S. 960. Zu miegs, migt.

Avots: ME II, 623

[migulis,

1) "ein vor allem die
miga

I 1 Liebender:
raibais sivē̦ns jau tīrais migulis: negrib ne+maz ēst, - tikai migā vien lied iekšā Bers.;

2) ein schläfriger, ungeschickter Mensch
Schrunden, Sessw., N. - Schwanb., Fest., Alt - Rahden;

3) = midzenis">midzenis Sessw.]

Avots: ME II, 625

nuõmidzis, [midze">nuomidze B. Vēstn. n. Celm.], nuomiga, der Schlaf: [pirmajā, dziļajā nuõmidzī Janż. Čāp. 29]. visa māja gulēja pat˙laban pirmajā nuomidzī [Selb.], Degl. viņš pirmā nuomidzī gul kâ nuosists Kleinb. pašā cietajā nuomidzī Alm. bet pirmā nuomigā viens sle̦pkava bij atlīdis LP. IV, 164. galvu pārņēma rīta nuomigas murgi Druva III, 857.

Avots: ME II, 820

pùrce ² : urce, p. dē̦lu māte, gul kâ cūka midzenī RKr. XX, 71 (aus NB.).

Avots: EH II, 327

‡ pušnis "peles midzenis", Seyershof: kad peles rudenī taisa blāķī vai rudzu statiņā augšā pušņus, tad ir dārgi rudzi; "?" Kalupe n. FBR. XVIII, 36.

Avots: EH II, 337

sarakt, ‡

2) aufwühlen:
kaŗaspē̦ks jiem smagi saraka laukus Kaltenbr. cūkas klē̦vu sarakušas Warkl. kurm[i]s saraka tev dārziņu, Jānīt[i]s saraks vainadziņu Tdz. 39130; ‡

3) (viele) vergraben:
izraktuos puôdus saruok citā vietā Pas. XV, 56; ‡

4) s. ciêt, grabend zuschütten (verschütten):
puika ar palaidnību saracis grāvi ciet Salis. tik aukstā ziemā nedabūja miruoni s. ciet, juo zeme bij sasalusi Seyershof. ‡ Refl. -tiês,

1) grabend sich überanstrengen
Saikava: ve̦cais smagi saracies; ‡

2) "?": mazi sivēntiņi kādreiz saruokas (wühlen sich hinein in die Streu?),
bet lielās cūkas neruok savu midzeni Siuxt. cūkas jau reizēm saruokas, lai tu vai cik sausu pakaisi AP.

Avots: EH XVI, 440

saritinât Spr., tr., fakt., zusammenrollen. Refl. -tiês, sich zusammenringeln, -rollen: Sprw. saritinājies kâ sē̦tas rīkste. guli kâ kaķīte, kâ pelīte saritinājusies savā midzenī! Br. 6. sunītis gul pe̦lnuos saritinājies Sassm. čūska gulēja saritinājusēs Etn. III, 15. ezis nebija vairs sarîtinājies MWM. X, 11. zvēriņi saritinājas kamuolā JR. III, 45.

Avots: ME II, 717, 718

‡ urce "?": u., purce dē̦lu māte, gul kâ cūka midzenī RKr. XX, 71 (aus NB.).

Avots: EH II, 714

uzmedît, erjagen, jagend auffinden: ej nu, uzmedī kādu putnu! Bers. kaķis uzmedīja peļu midzeni Salis. mednieki uzmedīja lapsu Saikava. sasauc kurtus, sasauc kvekšus, gribēj[a] mani uzmedīt BW. 33610.

Avots: ME IV, 357

vaislica "?": kukainis izgrauž plašāku midzeni (vaislicu) Konv. ² 1998.

Avots: ME IV, 443

vēmeklis,

1) vẽmeklis C., Dond., Stenden, vèmeklis ² Sessw., vēmeklis Wessen, St., U., vēmekļi Wandsen (mit ẽ ), Erlaa, vẽ̦me̦kls Dunika, vē̦me̦kli Nötk., vèmèkļi ² KL, das Ausvomierte:
suns savu vēmekli atkaļ ierij Glück Spr. Sal. 26, 11. pie smirduoša midzeņa vēmekļus ē̦dam Lapsa-Kum. 263. atsvabināties nuo elles vēmekļiem Kundziņš Kronv. 111. par raganas jeb laumas vēmekļiem (vẽ̦me̦kliem Janš. Mežv. ļ. 11, 308) tauta nuosauc mīkstu, gļe̦mainu masu, kuŗa dažreiz ieruodas mitrās vietās Etn. III, 23. raganu vēmekļus nesa ugunskurā sadedzināt JK. raganas aizdze̦n, dedzinādami viņas vēmekļus LP. VII, 439;

2) Brechmittel
U.;

3) wer Böses nachredet
Sessw.

Avots: ME IV, 559