Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'midzis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'midzis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
iemidzis
midzis
I midzis,
1): auch Frauenb., Iw., Siuxt: lai ve̦lk peles midzītī BW. 7758. peles midzim nepietiktu Delle Negantais nieks 31. cūka raka midzi un negulēja Frauenb. vajaga sviest midzi (den Schweinen Stroh hinwerfen)
ebenda; ein Nest Popen n. FBR. XVI, 110; ‡
2) "gulta" Frauenb.; ‡
3) midžiem "sehr viel"
Frauenb.: mežā sēņu ir šuogad midžiem: ar kruķi stumt var!
Avots: EH I, 811
1): auch Frauenb., Iw., Siuxt: lai ve̦lk peles midzītī BW. 7758. peles midzim nepietiktu Delle Negantais nieks 31. cūka raka midzi un negulēja Frauenb. vajaga sviest midzi (den Schweinen Stroh hinwerfen)
ebenda; ein Nest Popen n. FBR. XVI, 110; ‡
2) "gulta" Frauenb.; ‡
3) midžiem "sehr viel"
Frauenb.: mežā sēņu ir šuogad midžiem: ar kruķi stumt var!
Avots: EH I, 811
midzis
‡ II midzis "sīks kukainītis, kas pārtiek nuo augu lapu sulas" Seyershof. Vgl. smidzis.
Avots: EH I, 811
Avots: EH I, 811
midzis
midzis [li. mìgis "Tierlager"], Tierlager; Streu: cūkas guļ midzī. bē̦rni sataisījuši lielu midzi plānā Ahs.
Avots: ME II, 623
Avots: ME II, 623
nomidzis
nomidzis
nuõmidzis, [nuomidze B. Vēstn. n. Celm.], nuomiga, der Schlaf: [pirmajā, dziļajā nuõmidzī Janż. Čāp. 29]. visa māja gulēja pat˙laban pirmajā nuomidzī [Selb.], Degl. viņš pirmā nuomidzī gul kâ nuosists Kleinb. pašā cietajā nuomidzī Alm. bet pirmā nuomigā viens sle̦pkava bij atlīdis LP. IV, 164. galvu pārņēma rīta nuomigas murgi Druva III, 857.
Avots: ME II, 820
Avots: ME II, 820
pusaizmidzis
pusàizmidzis, halb eingeschlafen: pusaizmigušas neziņas grausti Ezeriņš Leijerkaste II, 183.
Avots: ME III, 422
Avots: ME III, 422
pusiemidzis
pusìemidzis, halb eingeschlummert: Māliņa sapņuoja pus˙nuomuodā, pus. iemiguse nuo sava Valtiņa Lautb. Luomi 6.
Avots: ME III, 428
Avots: ME III, 428
pusmidzis
smidzis
smidzis,
1): eine Staubfliege
Salis; ‡
2) etwas Winziges:
tādas sīkas uogas, - tādi smidži Salis.
Avots: EH II, 537
1): eine Staubfliege
Salis; ‡
2) etwas Winziges:
tādas sīkas uogas, - tādi smidži Salis.
Avots: EH II, 537
smidzis
smidzis, eine Milbe Lems. n. U.; der Wasserfloh (pulex aquaticus) Wid.; smidži, Staubfliegen U., Erlaa. Nebst smigucis I wohl zu poln. śmigły "schlank, schmächtig", śmiga "dünne Rute", norw. smikr "feines Schnitzwerk" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 686).;
Avots: ME III, 961
Avots: ME III, 961
Šķirkļa skaidrojumā (14)
aizmigt
àizmigt (li. užmìgti),
1) intr., einschlafen:
muļķītis aizmieg kā dieva ausī LP. IV, 99. tie bij cieti aizmiguši Dīc. I, 42. Sprw.: iet kā aizmidzis (od. akls). vai tev acis aizmigušas Ltd. 776, von einem Unaufmerksamen. tas aizmiga uz mūžīgu dusu A. XI, 99; nāves miegā Alm.;
2) trans., zumachen, schliessen:
ve̦lns aizmiga acis LP. (gew. aizmiedza). Refl. -tiês: sulainis tā bijis aizmidzies LP. VI, 328. es svē̦ti aizmigšuos, entschlafen.
Avots: ME I, 40
1) intr., einschlafen:
muļķītis aizmieg kā dieva ausī LP. IV, 99. tie bij cieti aizmiguši Dīc. I, 42. Sprw.: iet kā aizmidzis (od. akls). vai tev acis aizmigušas Ltd. 776, von einem Unaufmerksamen. tas aizmiga uz mūžīgu dusu A. XI, 99; nāves miegā Alm.;
2) trans., zumachen, schliessen:
ve̦lns aizmiga acis LP. (gew. aizmiedza). Refl. -tiês: sulainis tā bijis aizmidzies LP. VI, 328. es svē̦ti aizmigšuos, entschlafen.
Avots: ME I, 40
iesmigt
ìesmigt, [- smìegu, - smigu, stechend eindringen]: ja krūtīs brūce de̦g nuo krustenieka šķē̦pa, kas dziļi iesmidzis un palicis iekš vainas MWM. VII, 659. [skabarga iesmiga pirkstā Nigr.]
Avots: ME II, 68
Avots: ME II, 68
izbocīt
izbuõcît, -ku, cĩju (?)"ausglätten (die Falten eines Kleides od. Papiers)" Windau. In Gr. -Würzau bedeute es: aufwecken (tâ aizmidzis, ka nevar ne izbuocīt).]
Avots: ME I, 720
Avots: ME I, 720
krāciens
liels
liẽls: auch Kurs., Lesten, Neuenb., Puhren;
1): šuogad būs lielāka gaļa: kaus ve̦cāku cūku Frauenb. kad mazs bē̦rns kuo atne̦s lielam cilvē̦kam, tad pateicuoties saka: l˙! l˙! ebenda. ja ir lielāka maize izce̦pta, tā sāk pelēt Linden in Kurl. lielu sìenu grūti izārdīt ebenda;
4): nuo tā laika jau pagājuši lieli gadi Grenzhof n. FBR. XII, 23, Kand. nuomidzis lielā miegā Ciema spīg. 42. liela mārceņa, ein reichliches Pfund
Auleja. ašķi ir liela (sehr nützlich, gut) zâle (Arznei) Frauenb.;
7): lielu ļaužu. bē̦rns AP: lielais tiesas vīrs Blieden n. BielU., der Vorsitzende des Gemeindegerichts;
8): saimnieks bij liels (stolz);
ka pie viņa dzīvuo Seyershof. vinš ir l. (stolz, hochmūtig) savā dabā Kand.;
9): palikt lielu galvu (eigensinnig, übermütig werden)
Fest. n. FBR. XVII, 95, AP.; C.; Ermes, Jürg., Kegeln, Meselau, N:-Peb., Prl., Schwitten, Sessw., Trik. viņi ir (Lesten) od. sagājuši (Grenzhof n. FBR. XII, 23) lielajā, sie haben sich verzankt. viņi jau lielajā Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 62, sie streiten od. prügeln sich. sviests sagājā lielajā, die Sahne butterte nicht (vor Wärme) Gr.-Buschh., Salis, Stelph.;
11): iz liela nesties Kaltenbr., grosstun.
viņš darbu jau lielajā beidzis P. Allunan, er ist mit der Arbeit bereits aus dem Groben heraus;
12): lielāki iet, schneller gellen
Kl.-Gramsden. lielai (= lieli) jimt, mit grossen Stichen nähen Auleja. Das Adverb hat sich dem nachfolgenden Adjektiv assimiliert: gŗūti lielam (= lieli, ļuoti) ve̦cam Stenden.
Avots: EH I, 755
1): šuogad būs lielāka gaļa: kaus ve̦cāku cūku Frauenb. kad mazs bē̦rns kuo atne̦s lielam cilvē̦kam, tad pateicuoties saka: l˙! l˙! ebenda. ja ir lielāka maize izce̦pta, tā sāk pelēt Linden in Kurl. lielu sìenu grūti izārdīt ebenda;
4): nuo tā laika jau pagājuši lieli gadi Grenzhof n. FBR. XII, 23, Kand. nuomidzis lielā miegā Ciema spīg. 42. liela mārceņa, ein reichliches Pfund
Auleja. ašķi ir liela (sehr nützlich, gut) zâle (Arznei) Frauenb.;
7): lielu ļaužu. bē̦rns AP: lielais tiesas vīrs Blieden n. BielU., der Vorsitzende des Gemeindegerichts;
8): saimnieks bij liels (stolz);
ka pie viņa dzīvuo Seyershof. vinš ir l. (stolz, hochmūtig) savā dabā Kand.;
9): palikt lielu galvu (eigensinnig, übermütig werden)
Fest. n. FBR. XVII, 95, AP.; C.; Ermes, Jürg., Kegeln, Meselau, N:-Peb., Prl., Schwitten, Sessw., Trik. viņi ir (Lesten) od. sagājuši (Grenzhof n. FBR. XII, 23) lielajā, sie haben sich verzankt. viņi jau lielajā Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 62, sie streiten od. prügeln sich. sviests sagājā lielajā, die Sahne butterte nicht (vor Wärme) Gr.-Buschh., Salis, Stelph.;
11): iz liela nesties Kaltenbr., grosstun.
viņš darbu jau lielajā beidzis P. Allunan, er ist mit der Arbeit bereits aus dem Groben heraus;
12): lielāki iet, schneller gellen
Kl.-Gramsden. lielai (= lieli) jimt, mit grossen Stichen nähen Auleja. Das Adverb hat sich dem nachfolgenden Adjektiv assimiliert: gŗūti lielam (= lieli, ļuoti) ve̦cam Stenden.
Avots: EH I, 755
miga
I miga,
1) = midzenis, midzis">midzis, Tierlager; Streu: zaķis guļ migā, suns, cūka - midzenī AP. n. U. cisām pielika klāt kādu mazumiņu salmu nuo cūku migas, lai bē̦rns mierīgi guļuot BW. I, S. 181. lāči sev meklēja migas A. v. J. 1897, S. 377. peles migu ietaisīj [u] šas pašā matu galiņā BW. 20236. jūs vēl kūņājaties pa migu Alm. tu tik zini pūt un gulēt un nevari nuo migas izlīst JK. III, 3. salmu miga Kaudz. M. 139;
2) ein schläfriger Mensch, Schlafmütze
Blieden n. Etn. II, 81: viņu dēvēja par "migu" Deglavs MWM. v. J. 1898, S. 960. Zu miegs, migt.
Avots: ME II, 623
1) = midzenis, midzis">midzis, Tierlager; Streu: zaķis guļ migā, suns, cūka - midzenī AP. n. U. cisām pielika klāt kādu mazumiņu salmu nuo cūku migas, lai bē̦rns mierīgi guļuot BW. I, S. 181. lāči sev meklēja migas A. v. J. 1897, S. 377. peles migu ietaisīj [u] šas pašā matu galiņā BW. 20236. jūs vēl kūņājaties pa migu Alm. tu tik zini pūt un gulēt un nevari nuo migas izlīst JK. III, 3. salmu miga Kaudz. M. 139;
2) ein schläfriger Mensch, Schlafmütze
Blieden n. Etn. II, 81: viņu dēvēja par "migu" Deglavs MWM. v. J. 1898, S. 960. Zu miegs, migt.
Avots: ME II, 623
migt
migt [li. mìgti "einschlafen"], m`iegu [für älteres * mìgu = li. mingù], migu od. [trans.] midzu,
1) intr., einschlafen:
putni mieg gurde̦ni miegā Plūd. smagi zem rudeņa bulas viss mieg [schläft? vgl. li. miẽga] Skalbe Āb. 5. tas ilgi nevarēja migt Apsk. v. J. 1903, S. 220. es ceļuos ik rītu nemigusi Asp. Ziedu klēpis 175. viss būs rimis, midzis Rainis;
2) tr., einschläfern:
dziļā miegā midza tuo Zeif. III, 3, 138. mīļi vārdi, tie man[i] midza midzamuo BW. 25072, 1. Refl. migtiês (cieti) LP. III, 93, einschlafen: saule miegā migās Zeif. III, 3, 131. māte... migdamās celti viņam (bērniņam) pārliek savu ruoku pāri JK. VI, 31. [Nebst mìegs (s. dies) zu apr. enmigguns "eingeschlafen", ismigē "entschlief", r. мигáть "blinzeln", мжать "schlummern", askl. помѣжити (óчи) "die Augen schliessen" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 56 f., Trautmann Wrtb. 174, Wood KZ. XLV, 70.]
Avots: ME II, 624, 625
1) intr., einschlafen:
putni mieg gurde̦ni miegā Plūd. smagi zem rudeņa bulas viss mieg [schläft? vgl. li. miẽga] Skalbe Āb. 5. tas ilgi nevarēja migt Apsk. v. J. 1903, S. 220. es ceļuos ik rītu nemigusi Asp. Ziedu klēpis 175. viss būs rimis, midzis Rainis;
2) tr., einschläfern:
dziļā miegā midza tuo Zeif. III, 3, 138. mīļi vārdi, tie man[i] midza midzamuo BW. 25072, 1. Refl. migtiês (cieti) LP. III, 93, einschlafen: saule miegā migās Zeif. III, 3, 131. māte... migdamās celti viņam (bērniņam) pārliek savu ruoku pāri JK. VI, 31. [Nebst mìegs (s. dies) zu apr. enmigguns "eingeschlafen", ismigē "entschlief", r. мигáть "blinzeln", мжать "schlummern", askl. помѣжити (óчи) "die Augen schliessen" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 56 f., Trautmann Wrtb. 174, Wood KZ. XLV, 70.]
Avots: ME II, 624, 625
nomigt
nùomigt, intr., fest einschlafen: viņš bija cieti nuomidzis A. XX, 642. visi nuomiguši gluži vai nāves miegā LP. VII, 676. es biju piekusis; drīz nuomigu Mar. n. RKr. XV, 127.
Avots: ME II, 820
Avots: ME II, 820
piemigt
pìemigt,
1) zumachen (von den Augen):
piemidzis vienu actiņu Purap. 252;
2) einschlafen :
tas pastāvīgi žāvājās un reizēm cikkuo nepiemiga Eglītis Zilā cietumā 59. zē̦ns piemieg LP. VII, 1064.
Avots: ME III, 272
1) zumachen (von den Augen):
piemidzis vienu actiņu Purap. 252;
2) einschlafen :
tas pastāvīgi žāvājās un reizēm cikkuo nepiemiga Eglītis Zilā cietumā 59. zē̦ns piemieg LP. VII, 1064.
Avots: ME III, 272
piešķiebt
pìešķiebt, (ein wenig) neigen, zur Seite legen, zukehren : kruodzinieks sēž galvu piešķiebis un acis piemidzis Purap. mēness, galvu piešķiebis, runājās ar zvaigznēm Latv. viņš klausās, ausis piešķiebis Kav.
Avots: ME III, 301
Avots: ME III, 301
sadzert
sadzer̂t,
1) zusammen trinken, einander ein Wohl zutrinken;
brālību sadzert, Brüderschaft trinken;
2) viel trinken:
daudz saēda, daudz sadzēra, maz darbiņa padarīja BW. 28490, 6. kâ tik vairāk varē̦tu sadzert De̦glavs Rīga II, 1, 439. Refl. -tiês, sich volltrinken, antrinken, betrinken: kas cilvē̦ku sviedrus un asaras sadzē̦rušies līdz kaklam Purap. krietni sadzēries brandvīna Etn. IV, 13. braucējs bijis aizmidzis vai sadzēries Blaum. nee̦smu jau ne˙maz tâ sadzēries id. nu tad sadzersimies ar! Puriņš Nauda 27.
Avots: ME III, 620
1) zusammen trinken, einander ein Wohl zutrinken;
brālību sadzert, Brüderschaft trinken;
2) viel trinken:
daudz saēda, daudz sadzēra, maz darbiņa padarīja BW. 28490, 6. kâ tik vairāk varē̦tu sadzert De̦glavs Rīga II, 1, 439. Refl. -tiês, sich volltrinken, antrinken, betrinken: kas cilvē̦ku sviedrus un asaras sadzē̦rušies līdz kaklam Purap. krietni sadzēries brandvīna Etn. IV, 13. braucējs bijis aizmidzis vai sadzēries Blaum. nee̦smu jau ne˙maz tâ sadzēries id. nu tad sadzersimies ar! Puriņš Nauda 27.
Avots: ME III, 620
smidzināt
I smidzinât, sanft regnen, staubregnen U., Wolm., Burtn., Smilt., Saikava, N.-Bartau, Jauns.: smidzināja smalks lietutiņš A. v. J. 1900, S. 868. nebij jau ne˙kāds lietus; drusku tik smidzināja Naud., Smilten, Drosth. Etwa zur Wurzel von smidzis (zur Bed. vgl. smalcinât)? Vgl. auch smīgaļa.
Avots: ME III, 961
Avots: ME III, 961
uzgrūstīt
uzgrūstît,
1) wiederholt auf etw. (hinauf)stossen;
2) wiederholt stossend aufwecken:
viņš tâ bija aizmidzis, ka nevarēja uzgrūstīt.
Avots: ME IV, 334
1) wiederholt auf etw. (hinauf)stossen;
2) wiederholt stossend aufwecken:
viņš tâ bija aizmidzis, ka nevarēja uzgrūstīt.
Avots: ME IV, 334
zvilnēt
I zvilnêt, -u (-ẽju Nötk.), -ẽju, intr., liegen (mit il̂ ) Gr. - Buschh.; halb liegend, in ungezwungener Stellung verharren Vīt., (mit il̂ ) Bers., KatrE. (hier auch: stehend, in gebückter Stellung), Lettihn Mar., Serben, (mit ìl ) Jürg., (mit il̃ ) Grünw.; liegend faulenzen Ellei, Sauken, Sessau, (mit il̂ ) Bers., Golg., Gr. - Buschh., Jürg., (mit il̂ 2 ) Bauske, Frauenb., (mit ìl 2 ) Saikava, Sussei; sich wälzen, sich rekeln Stockm. n. Etn. II, 129; ohne Arbeit leben, faulenzen Erlaa: viņš zviln gultā un neiet pie darba Gr. - Buschh. kuo tu zvilni! Golg. suns visu rītu zvilnēja klēts priekšā Bers. es nee̦smu aizmidzis, bet tâ atlaidies uz sāniem zvilnu Vīt. vāģuos gulu zvilnēja... cilvē̦ks Saul. I, 111. gultā zvilnē̦dams Austriņš Nopūtas vējā 122. zvilnēja kaut kut stūrī Daugava I, 981. lini... pie zemes pieplakuši,... zvilnēja... plē̦sumā Veselis Netic. Toma mīlest. 23. iesāniski pret galdu zvilnēja... dīvāns 98. tīruma vidū zvilnēja... akmens Austriņš M. Z. 16. pļavas stūrī zvilnēja... rati ar nuome̦stām zirga lietām 30. viņš tusnīja un klusē̦dams zvilnēja uz priekšu Turg. Pav. ūd. 100. kâ krauklis me̦lns, kur zvilnē sila mala, stāv... kapsētiņa U. b. 85, 58. Zu zvilt I.
Avots: ME IV, 775
Avots: ME IV, 775