Paplašinātā meklēšana

‡ mieļu ("?") villānīti (acc. s.) BW. 25766 var.

Avots: EH I, 825

[* mieļuôt, zu erschliessen aus ostle. ḿīļuoť,

1) lieben
Kossowski Gramm. 19;

2) bewirten
Sk. Do. 41, Warkl.: m. viesus.]

Avots: ME II, 653

‡ *II mieļuôt, zu erschliessen aus pamieļuôt.

Avots: EH I, 825

II dzira,

1) a): auch (dzira) AP., N.-Peb., Ramkau, Sermus;

b): eine Art Dännbier
Warkl.; ein Getränk (r. квас ) Lubn. N. BielU.; dz. - bālgans, paskābs dzēriens, kuo pagatavuo uzlejuot vārītu ūdeni uz iesala atliekām pēc alus darīšanas un ļaujuot ieskābt Kaltenbr. - kruoga dzira, ein Säufėr: kas tuo dē̦lu nezināja? kruoga dz. (Var.: žūpa), mieļu tapa BW. 23464, 1.

Avots: EH I, 359

grìļuôt C., grĩļuôt [Gold.], K., gew. refl. [grìļuôtiês N. -Peb., Salis, Ruj., Ronneb., Drosth., Bauenhof], schwanken, wanken, watscheln, taumeln, [sich mit dem Schiff auf die Seite legen U.] : guovis grīluo smagi šķūnī iekšā Lautb. grīļuo laiviņa R. Sk. I, 31. sirdī smagas sē̦ras grims, kājas grīļuot sāks. viņš grīļuojās un sašļuka zemē Purap. grīļuojas kâ mieļu piedzēris. ve̦lns aiziet grīļuodamies LP. II, 64. zeme beidz grīļuoties SDP. VI, 43. nuo slavas pareģuonei galva grīļuojas Adam. [redzēju jūriņā ze̦lta grīsli grīļuojam BW. 30742. Nach Bielenstein Holzb. 561 grīļuot auch vom Gleiten einem Bootes auf dem Meereswogen und vom Herumfliegen der virpeles (des Carousselschlittens).]

Avots: ME I, 656, 657

‡ miela, = mieles (?): vai gaidiet mielas (Var.: mieļu, mucas) tapas aiz ce̦pures aizspraužuot? BW. 26122 var. Vgl. miêlas ² unter mìeles.

Avots: EH I, 824

‡ mìele AP. "raugs, kas nuostājas alus dibe̦nā"; "?" Strods Par. vōrdn. 112. Plur. mìeles (s. ME. II, 652),

1): auch ("raugs") Bērzgale, Lixna (mit ie ), Ramkau (mit ìe ), Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (mit ìe ² ), "alus raugs" Siuxt (mit iê ² ): izbaudījuši ļaunuo līdz mielēm Sējējs 1936, S. 1020. rāceņi sapuva mielēs (pūdami kļuva galīgi jē̦li) Siuxt. visi karpāniņi (Kartoffeln) vienas mielēs (sapuvuši) AP.;

2): mieļutapa - auch BW. 26990 var. mieļu dzē̦rajiņ[a] 20026.

Avots: EH I, 825

mìeles C., PS. [li. miẽlės], Stockm., auch miêlas ² [Ekau, Lautb.],

1) [miêles ² Widdrich, Ruj., Erwahlen, Bl., Bauske, Dunika, Nigr., N. - Bartau, mìeles 2 Nerft, Kl., Lis.], die Hefe, Unterhefe
U.: [nuo vīna, kas nuo mielēm nuolaists ir Glück Jesaias 25, 6. visiem bezdievīgiem virs zemes būs dzert un mieles izsūkt Psalm 75, 9.] plācenis lāgā neizrūga, tur laikam mieles būs vainīgas, Laud., Bers. - vīna mielas, Weinmutter; [mieles, Hefepilz RKr. II, 70. [Hier zu nennen ist auch ein Schimpfwort mieļu tapa L., ein Bierbruder, mieļa tapa Manz. Post. I, 30, II, 289 (anscheinend: ein besoffener Mensch). Nach Berneker Wrbt. II, 48 aus dem Weissrussinchen entlehnt, aber le. ie ist in slavischen Lehnwörtern sehr ungewöhnlich, und ein мел wo e für ě stehen kann) ist anscheinend zwar im Grossrussischen, nicht aber im Weissrussischen bekannt, sodass eher Verwandtschaft mit dem russ. Wort vorliegt (und auch mit nsorb. měl "Kraftmehl", r. мѣлъ "Kreide", aksl. мѣлъ "Kalk" und li. miẽlas "Gips"?); nach Persson beitr. 221 u. 516 zu ahd. meil, ae. mál "Fleck" u. a.]

Avots: ME II, 652, 653

I sprãdze C., Wolm., Ruj., Karls., Salis, AP., Serbigal, Lin., Iw., spràdze ² Kl., Prl., Lös.,

1) gen. pl. demin. sprādziņu BW. 29940 var., die Schnalle, Heftel
U.: aušu sprādze, Ohrenspange I Mos. 35, 4. ze̦lta pieres sprādzi Glück I Mos. 24, 22. sprādzes, kas apkārt... kamieļu kakliem bija Richter 18, 21. siksniņām, sprādzītēm... kumeliņš BW. 29940;

2) sprâdze Wolmarshof, sprâdzīte Nötk., sprâdze ² Lemsal, das Vorhängeschloss
U. Zu sprâgt (nach dem Schnellen des Schliessdorns einer Schnalle), so z. B. Leskien Nom. 273, Prellwitz Wrtb. ² 444.

Avots: ME III, 1014

streĩpuļuôt Salis, Bershof, Lin., Iw., strèipuļuôt ² Kl., streîpuļuôt PS., Serbigal, Lös., C., Nötk., streîpuļuôt ² Mitau, Wolgunt, Ruj., AP., streipuļuôt U., streipeļuôt Fest., strèipaļuôt ² Nerft, strèipulât ² Preili, -ãju, streipalêt Plūd. Rakstn. I, 124, -ẽju, taumeln: Sprw. streipaļuo kâ mieļu piedzēris JK. II, 327.

Avots: ME IV, 1086

II tapa, der Zapfen, der Pflock: palicis kāzās, kamē̦r tapu uz galda uzlikuši (zum Zeichen, dass das Bierfass ausgetrunken ist). tinējai bijuši pirksti kâ tapas LP. III, 84. dzina ar izveicīgu ruoku kuoka tapiņas zuolē Vēr. II, 62. ecešām pazudušas divi tapas (= zari) Kurs. tapu egles (egļi) Bielenstein Holzb, 490, die Zinkenegge. sākt vilkt ērģelēm "tapas" A. v. J. 1896, S. 5. kakla tapiņa, das Zäpflein am Halse Manz. Lettus. mieļu tapa BW. 23464, I, ein Trunkenbold: gaidu savu mieļu tapu (Var.: lieldzē̦rāju) nuo kruodziņa pārnākam BW. 26961. Nebst li. tãpas "Zapfen" Lit. Mitt. I, 287 und estn. tapp aus mnd. tappe "Zapfen".

Avots: ME IV, 130

I trasa V., Plur. trasas U., der Tross: viņš ņēme kamieļus un ēzeļus tiem par trasu Glück Judith 2, 17. Entlehnt nebst estn. trośś dass.

Avots: ME IV, 223

uzraûdzêt, aufgähren machen: u. mîklu. nav mieļu, ar kuo alu uzraudzēt Janš. Mežv. ļ. II, 490.

Avots: ME IV, 371