Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mitināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mitināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)

aizmitināt

àizmitinât, (Hausvieh im Herbst) für den Winter am Leben belassen: kad rudenī luopu aizmitināts pavairāk Janš. Mežv. ļ. II, 390.

Avots: EH I, 39


atmitināt

atmitinât,

1): a. cietu malu ar ūdeni Doblen n. BielU.

Avots: EH I, 156


atmitināt

atmitinât, fact. zu atmist,

1) feucht machen, aufweichen
(n. A. X, 1, 629 auch atmītinât): lietus atmitina zemi;

2) wieder auffüttern:
luopus.

Avots: ME I, 178


iemitināt

ìemitinât, Behausung, Wohnort irgendwo anweisen: es viņu iemitināju rijā. Gew. refl. - tiês, sich einnisten, Wohnung nehmen: spuogi iemitinājušies upītē LP. III, 103. puosts iemitinājas nabagu ļaužu šķirās Pūrs. III, 59.

Avots: ME II, 45


izmitināt

izmitinât, tr., aus -, durchfüttern: luopus pa ziemu. [izmitināja tuos ar maizi Glück I Mos. 47, 17.] Refl. - tiês, sich durchfüttern, leben: nuometās, lai varē̦tu izmitināties St.

Avots: ME I, 772


mitināt

mitinât (li. mìtinti "nähren"), fakt. zu mist

I, Aufenthalt und Nahrung geben, erhalten, ernähren:
[kuŗš saimnieks ņemsies tik daudz vē̦de̦ru mitināt? Janš. Dzimtene V, 250]. tad es tevi mitināšu BW. 29071. tas savu kumeliņu tik auzām mitināja MWM. VIII, 483; mitināma barība, Erlathungsfutter Dz. Vēstn. Refl. -tiês, leben, sich ernähren: tu mitināsies nuo savu ruoku darba Psalmm 128, 2. [tu nuo cita labuma vien gribi sevi mitināties Ahs. n. RKr. XVII, 39.] cirmenis mitinās nuo kuoku saknēm Konv. 2 3005. [mitinājaties, draudziņi, langt zu, Freunde, tut euch wohl und gut! Für. I.] cits gars tad mitinājās mūsu starpā Lautb.

Avots: ME II, 638


mitināt

I mitinât,

1): auch Dunika, OB., Rutzau. m. divas aitas Iw.; ‡

2) wohnen
Lös. Refl. -tiês: auch Dunika, Linden in Kurl., OB., Rutzau: par ziemu sevi mitinājās pilsē̦tā Sonnaxt.

Avots: EH I, 819


mitināt

II mitinât Frauenb., sanft regnen: audzelīgs lietus, kas lē̦ni mitina.

Avots: EH I, 819


mitināt

‡ *III mitinât, zu etschliessen aus atmitinât 1.

Avots: EH I, 819


nomitināt

nùomitinât

1): auch Dobl., Frauenb.

Avots: EH II, 69


nomitināt

nùomitinât, tr.,

1) schlecht füttern, zu Schanden füttern:
apskaties pats, cik nuomitināti (zirgi)! LP. V, 318;

2) = nùometinât: nuomitināti tur krievu kolōnisti Kaudz.

Avots: ME II, 821



pamitināt

[pamitinât, eine Weile mitinât: p. viņu kādu laiku.]

Avots: ME III, 71


pārmitināt

pãrmitinât, tr., durchfüttern, eine gewisse Zeit erhalten: ziemu pārmitināt luopus. [Refl. -tiês, eine Zeitlang verweilen: p. par nakti pie pazīstamiem N.-Peb.]

Avots: ME III, 167


piemitināt

pìemitinât, einen Aufenihaltsort geben, Obdach geben. Refl. -tiês, Zuflucht finden, sich aufhalten : šinī galā arī varēs paši piemitināties Purap. Kkt. 47.

Avots: ME III, 273


samitināt

samitinât,

1) eine gewisse Zeif hindurch beherbergen und erhalten:
s. viņu pie sevis visu nedēļu;

2) (viele Tiere) aufziehen, aufzüchten:
s. tik daudz luopu, ka nevar visus izbaruot Golg. Refl. -tiês,

1) eine gewisse Zeit hindurch wo Unterkunft und Nahrung haben:
s. pie māsas trīs nedēļas Salis;

2) Unterkunft finden
(von vielen Subjekten): kur tad te nu visi samitināsimies?

Avots: ME II, 687


uzmitināt

uzmitinât, ernähren, unterhalten; auffüttern: nabaga kalps nevar tik daudz bē̦rnu uzmitināt Stenden. lai tik pats sevi uzmitinu, - kur nu vēl uotru vē̦de̦ru baŗuot! Janš. Mežv. ļ. I, 18. zirgus arī uzmitinājis tādus, ka tik turēt vien vajaga Bandavā II, 298.

Avots: ME IV, 360


uzmitināt

I uzmitinât, ‡ Refl. -tiês "pārtikt": ve̦cāki ... nuo ruokpeļņas uzmitinājās Pēt. Av. IV, 65.

Avots: EH II, 729


uzmitināt

II uzmitinât Frauenb. "saslapināt (lîstuot)": par maz lietus; kaut būtu vēl vairāk uzmitinājis!

Avots: EH II, 729

Šķirkļa skaidrojumā (5)

avs

avs [Laud., Festen, Kreuzburg] (li. avis, aksl. ovьca ai. ávi-ḥ, gr. ὄις, οἶς, la. ovis, ahd. ouwi, air. ói u. a., s. Walde Wrtb. 2 550), [ave AP.], Schaf; Demin. avitiņa BW. V, S. 238, avetiņa (avatiņa BW. 6806) BW. 7562. avitiņas mitināt BW. V, S. 197, ein Spielchen. avs ist das ältere, in den älteren Schriften gebrauchliche Wprt; in neuerer Zeit wird es durch aita immer mehr und mehr verdrängt.

Avots: ME I, 232


izlaicīt

izlaicît (li. išlaikýti "aushalten; unterhalten" ),

1) "izmitināt" PlKur. (mit ); aufbewahren (mit ài 2) Kaltenbr.: i. gaļu da vasarai;

2) kas var dūmu zagli i. Für. I "wer kann sich vor einem Hausdieb in acht nehmen?"
Refl. -tiês (s. I, 760): mežsargs izlaicīdamies (= izvairīdamies) atteica Pas. II, 360 (aus Leegen).

Avots: EH I, 461


milināties

I milinâtiês [?] "badināties, skuopuļuoties": šuoziem tik daudz tā darba, ka ne ēšanu nevar pagatavuot; te jau es tikai tâ milinājuos kâ mēr,a kažuoks Katzd. [Verschrieben für mitināties?]

Avots: ME II, 626


mitēt

I mitêt, Refl. -tiês: vari ... iet uz e̦ze̦ru un tur m. (= mitināties) mierīgi Pas. XI, 92 (aus Kapiņi).

Avots: EH I, 819


tekulis

te̦kulis, wer läuft; ein Herumläufer U., ein Flüchtling U., Spr., Brasche; = te̦kātnis U., Spr., N.-Schwanb.; der Schafsbock U., Brasche, Dr., Neuenb., Saikava, Leithammel U., Gold. n. Etn. 1, 106; der Eber; der Fuss (scherzweise) U.: zaķīšam ir vieglas kājas, tas pa˙priekšu te̦kulīt[i]s BW. 2686, 2. te̦kulis un bē̦gulis kâ Kains Stari II, 348. padarīdama mani par te̦kuli un bē̦guli virs zemes Kaudz. M. 9. zemes te̦kulis, ein Landstreicher U. bē̦rns nav liels, ir tik tāds te̦kulītis N.-Schwanb. liela galva, platas acis kâ tam meža te̦kuļam BW. 21379. pižulīti tecināja te̦kulīša radziņā VL. aus Hasenpot. te̦kulīti mitināt BW. 35408 var.

Avots: ME IV, 159