Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mukla' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mukla' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
muklaine
muklaîne, muklãjs, muklejs Spr., Lös. n. Etn. IV, 147, mukleja Kand., Ahs. (wohl in Anlehnung an leja), [muklis L.], mukliêns Ltr., ein Sumpf, in welchen man einschiesst (mūk): muklainē augu atliekām trūduot... Konv. 2 2321. ap šiem e̦ze̦riem bijuši līkšņi un muklāji MWM. VIII, 46. muklājs nuosusināts MWM. II, 76. pat mklāju purvi izžuvuši MWM. VI, 157. Zu mukt.
Avots: ME II, 663
Avots: ME II, 663
muklains
muklains
Šķirkļa skaidrojumā (15)
miklājs
muklājs
muklājs
mūklājs
muklējs
mukliens
mukliêns (unter muklaîne): sūnām apaugušā muklienā Janš. Atpūta, № 380, S. 6. pļavās tādi muklieni (slapjas vietas) bija, ka krita guovis iekšā Frauenb.
Avots: EH I, 830
Avots: EH I, 830
muklijs
muklis
mukls
II mukls, einschüssig, sumpfig Smilt., Peb., Lub., Schujen, [Nötk.]: mukla vieta; auch als Substantiv - mukls, ein einschüssige Sumpf L.: muklu purvi, einschüssige Sümpfe Tr. IV, 526. Zu mukt [und li. muklùs (in mukliõs kalbõs žmogùs "заика" Dusetos)?]
Avots: ME II, 663
Avots: ME II, 663
muknējs
ņūklis
pekls
pe̦kls, ‡
2) ein unpassierbarer Morast
Dunika: tādā pe̦klā var pagrimt ar visis zirgis; "muklaina vieta, bet ne dziļa" NB.
Avots: EH XIII, 219
2) ein unpassierbarer Morast
Dunika: tādā pe̦klā var pagrimt ar visis zirgis; "muklaina vieta, bet ne dziļa" NB.
Avots: EH XIII, 219
pope
puope,
2): "mukla vieta, īpaši e̦zaruos" (wo?); puõpes Perkunen, Wiesen an einem See.
Avots: EH II, 346
2): "mukla vieta, īpaši e̦zaruos" (wo?); puõpes Perkunen, Wiesen an einem See.
Avots: EH II, 346
purekslis
purekslis (aus *purvekslis), der Morast: zirgs tikkuo . . . spēj kāpt uz priekšu, ratus pa dziļuo smilti līdza raudams, vai, kur kāds purekslis, pa tik˙pat dziļuo, muklaiņuo zemde̦gu Siliņš 58.
Avots: ME III, 416
Avots: ME III, 416
zemdega
ze̦mde̦ga Kreuzb., Warkl., ze̦mde̦gas Gilsen, Golg., Gr.-Buschh., Heidenfeld, Laud., Lubn., Memelshof, Saikava, Sessw., Warkh., zemde̦gas U., Morastbrand; zemde̦gas U., Erdbrand; zemde̦gas L., St., U., Borchow, Lubn., Meiran, ausgebranntes Land; zemde̦ga Üxküll, ze̦mde̦gas Lis., Oknist, ausgebrannter Morast; zemde̦gas Spr., Torfasche; zemde̦ga Blieden, Weinsch., ze̦mde̦gas Blieden, Lesten, der Torf: nesuodi mūs ar ugunsgrē̦ku, zemde̦gu! Kleinschmidt 22. debesis kūpēja kâ nenuodzēšama zemde̦ga Domas I, 77. kad kāda zemde̦ga ietaisuoties, tad nee̦suot vis pa juokam Jauns. Baltā grām. I, 235. zemde̦gu trūduos izlīda virši MWM. IX, 601. pa dziļuo, muklaiņuo zemde̦gu Siliņš 58. zemde̦gu rakt, griêzt Blieden.
Avots: ME IV, 708
Avots: ME IV, 708