Paplašinātā meklēšana

damurga, eine sumpfige Stelle.

Avots: ME I, 436

‡ izšmurgas PV., = izšņakas: kas nu tādas i. var ēst!

Avots: EH I, 486

I mùrga, comm., einer, der weder in seiner Rede, noch bei seiner Arbeit vom Flecke kommt, ein saumseliger Mensch C.; (auch: murgs Lub.); [mur̃ga Ruj., der Faselhans]; der Träumer L., Al.

Avots: ME II, 669

II murga, Pfütze; unreines Wesen Ruj. nach U. Zu ai. mùrti "durchweicht werden"; [s. Leskien Nom. 523 und Būga PФB. LXXII, 198].

Avots: ME II, 669

III murga: hinter diegu m. ME. II, 669 ist BW. 7024, 1 var. hineinzufügen.

Avots: EH I, 833

III murga, in diegu murga, = mar̂ga V.

Avots: ME II, 669

mùrgaîns: smagā, murgainā miegā Daugava 1937, S. 108.

Avots: EH I, 833

mùrgaîns,

1) verträumt, schwärmerisch, phantastisch, läppisch:
murgainas duomas neļauj iemigt Saul. ar bērnišķīgi ticīgām, murgainām acīm aplūkuodami... Lautb. [viņu murgaini muocīja draudi Veselis Saules kapsē̦ta 151];

2) reich an
murgi: murgains miegs Aps., Lub.

Avots: ME II, 669

‡ nùosmurgaļuôt Ar., = nùosmur̃gât.

Avots: EH II, 89

‡ simurga (wo?) "nejē̦ga".

Avots: EH II, 487

smur̃ga,

1): es ne˙kāds s. nav, ka es uotru iešu par velti izstrādināt Seyershof;

2): pie būvēm dažreiz s. ir klāt Seyershof.

Avots: EH II, 540

smur̃ga U., C., smùrga ² Kl.,

1) = smurgulis, Schmutzfink (mit ur̃) PS.;

2) eine verwickelte Sache, ein Prozess
Oppek., Salis n. U.;

3) Schmutz
(mit ur̃) Bl.

Avots: ME III, 969

šmur̃ga AP., Smilt., (mit -ùr- ²⁾ Saikava, = smurga 1, šmurgulis: puikas, šmurgas, neraustiet meitu . .. vainadziņu! BW. 6177, 4.

Avots: ME IV, 87

smurgalât Bers., smur̃galêt C., L., besudeln, beschmutzen.

Avots: ME III, 970

šmurgaliņa, = šmur̃ga: es bi[ju] pilna dzē̦rājīna. kas bi[j] kāda šmurgalīna, līdz pusei nuošmurgāja RKr. XIX, 138 (aus Plm.); FBR. VII, 72 (aus Serbigal).

Avots: ME IV, 87

smurgalis L., ein Sudler.

Avots: ME III, 970

‡ *smurgaļuôt, zu erschliessen aus ‡ nuosmurgaļuôt.

Avots: EH II, 540

damaksnējs, damaksnis, damakša A. XX, 53, [damãkša C.], damâkša PS., [damākšņa Wid.], damaukša, ein alter, grosser Wald, Urwald LP. VII, 42, ein mit Gras und Gebüsch bewachsener, sumpfiger Ort: leiši izsargājās tikai aiz savām damākšņām Weber. kas tad nu tādā damakšņa zemē augs Naud. [Erinnert an dumūksnis; anscheinend verwandt mit dambra und damurga.]

Avots: ME I, 436

ķesele,

1): der Hafersack
- auch Salisb., Seyershof;

2): auch Kaugurciems; ‡

6) murga ķ. AP., jem., der viel (und Dummes) schwatzt.

Avots: EH I, 697

II marga,

1): die Bed. "Flitter"
ist ganz unsicher; vgl. auch BW. 5869 nebst den Varianten;

4): marga Auleja, plur. mar̂gas Warkl., die Spitzen (Frauenhandarbeit);
šķeternica tautu meita diegus vien šķeterēja; ... diegu m. ("?"; Var.: murga) ruociņā BW. 7024, 1; ‡

5) "?" : edz kur m. vācelīte (Var.: me̦ldiem šūta vācelīte) pār jūriņu atlīguoja; līguos pate šuvējiņa pakaļ margas vācelei BW. 16793, 1.

Avots: EH I, 783

moŗga ^2, comm.,

1) eine kurze, stämmige Person
Dond. n. RKr. XVII, 40;

2) ein Schmutzfink bei seiner arbeit,
["šuo tuo darītāja": šī meita tāda morga vien ir, skaidrs darbs nuo viņas neiznāk Dond.; vgl. murga.]

Avots: ME II, 657

‡ II morga "staigna vieta " Popen n. FBR. XVI, 112. Vgl. murga II.

Avots: EH I, 827

mùrgs,

1) das Phantasiegebile
[Warkl.]: ieduomu murgs aizslīdēja Lat.; gew. Pl. mùrgi;

2) = murga">murga I Lub.: [tādam mùrgam (Faselhans) nevar ticēt Jürg.].

Avots: ME II, 669

I mùrgs,

1): auch Auleja, Oknist (mit ùr ² ). izslējās stāvs, kâ raujuoties augšā nuo grūta murga Delle Neg. nieks 135.

Avots: EH I, 833

‡ II murgs "?": nāc uz murga! "komm nur hervor!" (sagt man jem. herausfordernd) Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 222.

Avots: EH I, 833

pamurums, kotbringende Zeit: pavasari pa pašu pamurumu pa lauku ceļiem ne˙maz nevar pabraukt Gr.-Sess., [Bauske. Zu li. mùrti "durchweicht werden", le. murga II, murît II].

Avots: ME III, 74

saiet,

1): sich treffen, verkehren:
ar Sprici mēs nesaietam Seyershof. vīram nepatika, ka sieva saiet ar citu puisi Pas. XII, 190 (aus Domopol); "saieties, draudzīgi izturēties" Kaltenbr.: jis saiet ar visiem. ar Adumu jis smagi saiet. jis ar kungiem nesagāja pa˙visam;

5): skuoluotājs ..., kuŗš sagājis trijuos sēmināruos Austriņš Raksti V, 179. viņš pieci gadi sagājis (= nuostrādājis) uz laivas Linden in Kurl.;

6): ne˙maz gala s. Brigadere Skarbos vējos 90. kuŗu pūli saiedami Tdz. 40273;

9): smagā, murgainā miegā pavadījis nakti, uotrā rītā viņš jutās pa˙visam sagājies Daugava 1937, S. 108; sagājis, verkümmert Brasche Anl. 402;
‡

10) treffen:
es gribē̦tu Auzenieku s. Gramsden n. FBR. IX, 110; ‡

11) intensiv ertönen
Auleja: blūkšas vien sagāja. sagāja rimas. Refl. -tiês,

5): auch Frauenb., Saikava; ‡

6) sich versammeln (?):
atbrauc nuo baznīcas, sasaiet ap galdu Pas. V, 183; ‡

7) gerinnen:
kad ieskābs piens, tad saietas ziediņuos, kad silda AP. ‡ Subst. sagājējies, Leute, die (im Krug) zusammengekommen sind BielU.

Avots: EH XVI, 413