Paplašinātā meklēšana

‡ atnaģis Schönberg, = atnadzis.

Avots: EH I, 157

‡ înaģis ² Gramsden "līdējs, gnīda cilvē̦ks".

Avots: EH I, 501

knaģis,

1): auch Kruhten, OB.;

5): zusammengestellte Holzstangen, auf denen man Klee oder Erbsen trocknet
OB.; ‡

6) Plur. knaģi, die Dollen am Boot
Frauenb.; ‡

7) ein Gerät zum Aufhacken des Erdbodens
Schnehpeln: ar ķekšiem un knaģiem izrautās mazās bedrītēs iekaisīt ... sē̦klu Janš. Līgava 1, 453.

Avots: EH I, 626

knaģis,

1) [ein Haken
Rutzau] oder ein Pflock (balt. - deutsch "eine Knagge"), an dem man Kleider oder andere Sachen aufhängt: uzkabini tuo uz knaģi Wain. [vgl. dän. knag "Nagel zum Aufhängen von Sachen"];

2) ein hölzerner Griff
U. ( der Handgriff am Stiel der Sense Manz.) [vgl. schwed. knagg "Hanvgriff an einer Sense"];

3) "?": rata asē ietaisīti knaģi MWM. VI, 416;

4) [eine Spitzhacke zum Anziehen von Eisschollen
N. - Peb.]: svarīgākais rīks ir tâ sauktais knaģis jeb kaplis, kas attīstījies nuo cirvja Antrop. II, 34;

[5) ein Baum, auf dem man gemähten Klee oder Erbsen trocken
Dunika. - Aus dem Germanischen entlehnt, woher auch estn. nagi "Knagge".]

Avots: ME II, 241

I naģi, Adv., energisch, mutig, hurtig Irmelau: kamē̦r ar sle̦pkavām naģi vicuojies, māsa pa tuo laiku gulējuse LP. IV, 53. līgava sākuse naģi puosties III, 83.

Avots: ME II, 689

II naģi, Fingerhandshuhe mit abgeschnittenen Fingerspitzen Selg. n. Etn. IV, 148.

Avots: ME II, 689

I naģis,

1): auch Kand., Popen, Stenden, Windau.

Avots: EH II, 2

I naģis, s. naģe.

Avots: ME II, 689

II naģis, ein Starblinder Wid.; ein böser Geist, der nachts Resiende irrführt U.

Avots: ME II, 689

karâtiês [mit r z. B. in Kabillen, Matkuln, Kl., Lis.], - ãjuos, [karēties Glück I Mos. 23, 13], hangen, baumeln: drēbes karājas pie knaģiem. dvēselīte diedziņā karājās BW. 28829. dvieļa gali karājas apakš kreisās ruokas BW. III, 1, 84. kas tev tur pie svārkiem karājas? vīriešiem kaklā karāties, sich aufdrängen. Vgl. kārt und [li. karóti "висѣть"].

Avots: ME II, 161

‡ II knadzis Blieden, Laidsen, Luttr., Saikava, = knaģis 1.

Avots: EH I, 626

‡ knàģis ² Kalnemois "= knaģis 1".

Avots: EH I, 629

‡ kraģêt, -ēju "knaģēt ar knaģi" Sassm.

Avots: EH I, 640

I kraģis,

1): "ein Stuhl"
NB.; bē̦rns apkravājis galdu un kraģus visādiem klumbākiem Dunika; eine Beschreibung eines solchen k. bei Janš. Līgava I, 105; ‡

2) eine Art Garnwinde Sonnaxt: pirma mešanas dzijs nuo gabaliem jāsatin uz kraģiem Oknist; ‡

3) "knaģis" Heniņš; ‡

4) "eine Pfeife mit geradem Stiel"
N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617; ‡

5) kraģi, Dachreiter
Durben n. BielU.; ‡

6) kraģi (sing. kraģis Kruhten), ein Stangengerüst auf dem Felde, worauf Heu (Klee, Erbsen u. a. Kruhten) getrocknet wird
Kl.-Gramsden.

Avots: EH I, 640

naģe Nigr., Wain., Grünh., Lasd., [N. -Bartau, Libau, Alschw., Schlehk, Matk., Rahden, Iw., Pampeln, Gudenieki, Hasenpot, Rutzau, Dunika, Kalleten, Wirginahlen, Edwahlen, Turlau, Aistern, Medsen, Krohten, Wahnen, Luttr.], naģis [Ugalen], Samiten, Dragūnciems,

1) der Frosch:
zaļa naģe, baltvēdere, tā bij tava lakstīgala BW. 28161, 2. ē̦dai mē̦dz ņemt naģes Etn. III, 95;

2) die Kröte
LP. V, 406;

[3) von einem Mädchen gesagt
Janš. Dzimtene ² II, 9.] Nach nagainīša zu urteilen, zu nags.

Avots: ME II, 689

palaũnadze [li. palaunagė "Vesperbrot"], palaũnadzis, palaũnags [Dond.], auch palaũnaģis,

1) die Vesperzeit, das Vesperbrot
Kur., Mag. XIII, 2, 58. Kurzemē, Duobeles draudzē (so auch Kand.) vasaras pusdienu saucuot arī par launagu, mūsu launagu par palaunadzi Etn. III, 156; [palaũnadzis, eine Mahlzeit um 5 Uhr Nachmittags Dunika];

2) eine Vorkost vor dem launags U.;

3) die Zeit zwischen Vesper und Abendessen
St.

Avots: ME III, 57

uzbadît, ‡ Subst. uzbadījums, stochernd Aufgelockertes: (ce̦lmainu zemi) sievietes ar ķekšiem un knaģiem ... uzbada, bet zē̦ni ... bārsta uzbadījumuos sē̦klu iekšā Janš. Līgava I, 453.

Avots: EH II, 717