Paplašinātā meklēšana

‡ aplamnice Saikava, = aplamniece: tava gane ir smagi liela aplamnice, ka guovis labībā gana.

Avots: EH I, 97

‡ dinķenice U.,

1) ein Ochsenziemer;

2) = ‡ diņ̃ķene Diet.

Avots: EH I, 321

‡ druvnice, = druvnesis (?): nedz ... sviesta bunduliņš, nedz ... d. viņam uz nedēļu tiek Klēfelda Padoms 1789, S. 101.

Avots: EH I, 337

‡ grebnice Dunika, eine Vertiefung (ieduobums) auf dem Wege: ritenis iegāja grebnicē.

Avots: EH I, 402

‡ kupenice, der Feldrain Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Pöner").

Avots: EH I, 676

lapanice Infl. "das weibliche Schamglied."

Avots: ME II, 422

‡ nice AP. (auch bei Kaudz. Vecpiebalga 45), NB., = mice, die Mütze. Wohl assimilatorisch aus mice.

Avots: EH II, 24

niceklis,

2): niceklī ( "?") krist Fehteln. alus aizgājis niceklī (= kļuvis nebaudāms) Prl. cilve̦ks niceklī (ein Taugenichts)
ebenda.

Avots: EH II, 24

niceklis,

1) ein verachtetes, verächtliches Subjekt:
tu niceklis! Rainis;

2) verächtlicher Zustand, Verachtung:
nieceklī likt, būt Etn. IV, 161. niceklī, paļiņās pirmuo gadu tautiņās BW. 23830.

Avots: ME II, 743

‡ uoternice BW. 11819 (aus Aahof), Femininform zu uoternieks 2.

Avots: EH II, 744

pienice, eine milchreiche Kuh U.

Avots: ME III, 276

‡ rùodzenice ² Heidenfeld "dzelzszâle".

Avots: EH II, 391

‡ saknicelēt Laidsen "?": lai vistas lieluo gabalu saknicelē mazākuos!

Avots: EH XVI, 418

‡ salˆtaûnice Saikava, ein kühler Raum zum Aufbewahren von Esswaren.

Avots: EH XVI, 427

skrinice "?" : četri stabi jūŗā, skrinice vidū R. m. 1144, 1; vgl. skrīnīce.

Avots: ME III, 893

šmīkstenice Spr., ein Knüppel, eine Peitsche.

Avots: ME IV, 85

‡ šņapstenice Saikava, hypericum quadrangulum.

Avots: EH II, 651

I šnicere RKr. VIII, 85, die Spitzmaus; vgl. šnīcere.

Avots: ME IV, 89

II šnicere "ein Kind, das alles, was es in die Hände bekommt, zerschneiden will" N.Schwanb.

Avots: ME IV, 89

‡ stèļķenice Saikava, = ‡ stèļķe ² .

Avots: EH II, 576

sutenice Spr., eine geschmeidige Rute, Gerte.

Avots: ME III, 1127

‡ timsenice BW. 34080, = tumsaliņa.

Avots: EH II, 682

vēģenice, die Brautführerin Oberl. n. St., U. Mit vēģen- aus *vēgnen- < *vēdnen- (vgl. vēdnieks)?

Avots: ME IV, 551

vējenice,

1) die äusserste, vom Winde bewegte Baumspitze
St., U. ("nicht bekannt");

2) eine Windfahne
L., St.

Avots: ME IV, 551

‡ vindenice Druw. "aka ar vindu".

Avots: EH II, 785

zâlnice, eine Arzneigeberin, Doktorin Döbner n. U.

Avots: ME IV, 698

‡ zemnice (gen. pl. zemniču) Lasd., die Erdbeere.

Avots: EH II, 805

âbelnĩca,

1): âbelnĩca Baltinow n. FBR. XI, 125, 132, Lixna, Pilskalne, (mit î ) Warkl., ābelnīca BW. 7121, 6, Pas. VII, 188; IX, 106, âbelnica Saikava, ābelnica BW. 7121, 4 var., âbelnìce ² Sonnaxt, nice">ābelnice BW. 7121, 4 var.

Avots: EH I, 191

âbēlnīca (unter âbelnĩca),

1): nice">âbèlnice ² Sonnaxt, nice">âbêlnice Saikava.

Avots: EH I, 191

âbuõlnīca (unter âbelnĩca): âbuolnīca - auch Lös., nice">âbuôlnice Saikava.

Avots: EH I, 192

‡ bags (> hothle. bogs), eine Art Hausgeist Golg., (Plur. bagi) Saikava; bagi, eine Krankheit, die nach dem Genuss verhexter Speisen eintritt Prl., Saikava: stāv kâ bags Fehteln, Festen, Saikava (vgl. dazu die Redensart kuo tu stāvi kâ kuoka dievs? Jürg., Trik.). ve̦cuos laikuos mēģinājuši bagus izdzīt, situot siênā pīlādžu vadzi. kad baļķis skanē̦dams plīsis, tad teikuši, ka bagi bē̦gdami spiedzuot Golg. kuŗā mājā bij tie bagi, te gastuos būdams nedrīkstēja nij katlu maisīt, nij pirmais pie galda ēst: tūliņ tušīja zemē. saimenicei vajadzēja pirmai; tad netika bagi Saikava. Leimaņiem bij smagi stipri bagi. kad gribēja vaļā tikt, tad vajadzēja apkūpināties; ar kaņepēm bij vis˙labāk, - vis˙ātrāk atfaide bagi ebenda. bagi tika, kad ieēda apburtu maizi uotra mājā. tad kliedza un kulājās; ar vē̦de̦ru pa˙visam tērēja zemē ebenda. Wohl aus r. богъ "Gott",

Avots: EH I, 198

‡ dar̂benīca, dar̂benīce, die (Fron)arbeiterin: trejas kunga darbenicas: uotarnica, muodernica, kunga rijas kūlājiņa BW. 799. brālīša darbenica 16603 var, darbenice, ... tā ir darba darītāja 11819. nabadze darbenīce 27835.

Avots: EH I, 307

jûgs,

1): bizuo, vērsenīti! j. tev ragus savaldīs BW. 12703. tas nuoņēma manu jūgu, manu darba nedēļiņu BW. piel.2 22328, 1;

2)

a): j. ir tās klūgas (drātis), kas satur plenici pie plenices Saikava; ‡

c) "kuoks, kas piestiprināts krustim pari dīstelei un pie kura jūdz klāt zirgus" Popen;

3): trīs jūgi labu braucamu zirgu Janš. Mežv. ļ. II, 346; ‡

4) = pajûgs 1 Frauenb.: apkabināt siênu ar zirgu jūgiem Dunika; ‡

5) = pajûgs 2: le̦pnais j. aizdrāzās Janš. Bandavā I, 254.

Avots: EH I, 568, 569

kazlapis, Geissblatt (lonicera) Konv. [kazlape, eine (nicht strauch - oder baumförmige) Pflanzenart: kur ne˙kas cits neaug kâ tikai smilgas, kazlapes, zvaguļi un retējums Janš. DZimtene ² 377.]

Avots: ME II, 183

kazvija, auch kazu vija, kazviji Mar. n. RKr. XV, 118, Konv. ² 3759, die Winde Lös. (convolvulus arvensis); n. Konv. ² 3759 - Geissblat (lonicera caprirfolium).

Avots: ME II, 184

ķirsis, die Gartenkirsche (prunus cerasus); ķiršu kuoks, der Kirschbaum; krūmu ķirsis Striesenholz (lonicera) Konv. ^1; ūdens ķirši, cochlearia officinalis Stend. [Nebst estn. kiŕs aus dem Deutschen.]

Avots: ME II, 385

klìegt: auch (mit iê ² ) Pernigel, Salis; klìegt ² guovis majā Sonnaxt. visi kliedz (klagen), ka vāji rudzi Kaltenbr. ja kuo sacīs saimenice, sit pa pašu kliedzamuo (Mund)! BW. 28877, 1. ‡ Refl. -tiês,

1) wiederholt schreien
Seyershof: gailis kliedzas tur viņā pusē;

2) um die Wette schreien:
viņi kliedzēs līdz trijām reizām Pas. XI, 129.

Avots: EH I, 620

‡ kruõdzenīca AP., kruodzenica BW. 19994 var., kruodzenice ebenda, (mit ùo ² ) Saikava, acc. s. kruodzenicen[i] BW. 20072, 3 (aus Renzen), die Frau eines Schankwirts (Krügers), die Schankwirtin.

Avots: EH I, 663

kukaînis,

1) das Insekt:
drudža kukainis, ein schwarzer Käfer Sassm. labības k., anisoplia austriaca Konv. ² 2124; maizes k., sidotrepa panicea; miltu k., tribolium confusum A. XIII, 621; Māŗas jeb Laimas kukainītis, Marienkäfer (coccinella) Konv. ² 2588; mizu kukainis, Borkenkäfer (hylophaga); slâpsnu kukainis, oniskus murarius Sassm.;

2) das Haustier
N.-Schwanb., AP.: vilki nuokuodīs visus mūsu mājas kukainīšus JU.; [kukaiņi Wend. n. U., gross und klein Vieh];

3) auf einen Menschen übertragen - das Wesen:
kāds tu savāds kukainis. ļaudis sāka aplūkuot Drekberģi kâ kādu brīnuma kukaini Kaudz. M. Aus liv. kukki "Käfer"; [vgl. Thomsen Beroringer 263].

Avots: ME II, 301

II kupača, kupica, kupice, nice">kupenice L., die Kupitze, ein Grenzmal: kuo tie tē̦va suņi rēja uz kupaču tupē̦dami BW. 13658. [In Dond. ein nom. pl. kupeš. - Beruht nebst estn. kupits auf r. кóпица "Grenzhügel".]

Avots: ME II, 317

‡ kur̃pnîca AP., kurpniecene Pas. X, 41, tahm. nice%CC%A6n">kuẽ̦rpnice̦n Dond:, kur̃pniecīša AP.; die Frau eines Schuhmachers.

Avots: EH I, 679

lemesnĩce (unter lemesnĩca): auch BW. 28030, (lemesnice) Iv., Saikava.

Avots: EH I, 733

luõpeniẽks, luõp(i)niêks, f. -niece,

1) der Viehknecht, die Viehmagd;

2) der Mann, das Mädchen, der (das) das als Mitgift bestimmte Vieh in das Gesinde des Bräutigams treibt
Selb.: līdz ar vedējiem iet arī luopenieks un luopeniece, kuriem jāaizve̦d brūtes luopi BW. III, 1, 20. luopu vedēji, luopenieki, aizgāja paši pirmie nuo brūtes mājām III, 1, 29. (Auch ein Fem. auf -nīca, -nice: duod, dieviņ, luopus taukus kâ tā tauka luopenice (Var.: luopinīca)! BW. 34543.]

Avots: ME II, 527

mīzelnīce (unter mìzelnĩca),

1): Katrīnīte mīzelnice, tā tiltiņu izārdīja BW. 30224, 2; ‡

2) = mĩzene 1 Saikava (n. s. mìzelnica ² , gen. pl. mìzelniču).

Avots: EH I, 823

uõlnĩca C., Wenden, ùolnica ² Prl.,

1) ein Steinweg
(uolnice) L.; ein gepflasterter Gang (uolnice) Wenden n. U.; ein Viehweg, der mit einer Art Pflaster versehen ist Nigr., Selb., Serben, Sunzel; eine Gasse zwischen zwei Zäunen (St., O.-Livl. n. U. [uolnice]), wo das Vieh zur Weide getrieben wird N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, Memelshof, (uõlnĩca) AP., Arrasch, Drosth., Jürg., Schujen, (ùolnîca ²⁾ Golg., (ùolnīca ²⁾ A.-Laitzen, Bers., Erlaa, Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, (ùolnica ² ) Saikava, Sessw., (uolnica) Ruj.; eine Allee (uolnice) U.; eine Strasse (auch in der Stadt) Asūne, (ùolnīca ² ) Zvirgzdine: kumeliņa galvu glaudu uolnīciņas galiņā BW. 13978, 4 var.;

2) ein kieselreiches Ufer
(uõlnīca) Bauske;

3) der Eierstock*.
Zu uola.

Avots: ME IV, 418

pamatnĩca: pamatnice Saikava.

Avots: EH II, 154

I plene,

1) =pīne, die Flechte, ein längeres Geflecht, ein zusammengedrehter oder gebundener länglicher Wulst: matus pin plenē Stari II, 775. luopus pirmuo reizi ganuos laižuot, jāiesien kaklā plene Etn. II, 98. sapin diegus plenē Mar. n. RKr. XV, 131. kaņepju plene BW. 20425. lūku plene 17010, 6 var. tas bija sagriezis nuo deķa pagaŗu pleni A. XI, 113. līgavu kruoņi ar platām zīžu plenēm pret muguru Kaudz. Ve̦cpiebalga 41. sasējis . . . pārtikas nastiņas paīsi kādā plenē, nesa tās pār ple̦cu Jaunie mērn. laiki I, 144. stāv plenēs sapinušies rudzu lauki Duomas I, 630. veldes lini sapinušies plenēs Ronneb. ābuoli saauguši plenēs vien Smilten; plenes, Tragbänder Ruj.;

2) der Weichselzopf
U.: zaķu pine̦klus lietuo kâ dziedekli pret pleni Etn. I, 30;

3) eine lange Reihe
Wid.; eine lange Reihe, ein Zug (von Vögeln od. Käfern): pār tīrumu gāja ve̦se̦la plene zuosu Jürg.;

4) eine flache Lederpeitsche,
siksnas gabals, ietaisīts kātā sišanai: vajadzēs uzduot ar pleni, var˙būt ka paliks rāmāks Selb.;

5) eine grössere Anzahl von Leuten
Gr.-Sessau, eine Diebsbande (auch plens) Lind., Misshof n. U., "nepatīkama sabiedrība" Grünh.: visa plene kuopā. raisies tik pie laika vaļā nuo šīs plenes! Grünh.;

6) eine Familie
Kremon n. U. Das plen- in plene 1-3 ist vielleicht kontaminiert aus pen- (in le. pît) und plet- (in aksl. pleto, "flechte"); zu plene 4 vgl. plenice 2; plene 5-6 ist vielleicht aus pleme dissimiliert.

Avots: ME III, 336

plenica Spr., nice">plenice U., plenīce Bielenstein Holzb. 624,.

1) plenîca Lis., plenīce Kreuzb., plenica Riga, Saikava, Golg:, pleņica Zeif. III, 2, 261, mehrere zusammengebundene Balken, die Abteilung eines Düna-Holzflosses, das aus 3-4 Plennizen zu bestehen pflegt
U.: īsākus kuokus sien lūviņās jeb plenicās Etn. IV; 61. pluosts liels - septiņām plenicām, kuŗas - cita aiz citas - viegli staigā uz... ūdens un reizām sagrūžas savā starpā Latv.;

2) plenice, eine flache Lederpeltsche, Plette
Seew. n. U.; plenīca Gr.-Buschhof, plenica Neuenb., Selg.;

3) "?": vienu linu pleniciņu (Var.: trīs... plenecītes) pār pupiem pārstiepusi BW. 20658 var. Aus r. плени́ца "плот лѣсу, плотик; плетеница, плетешок".

Avots: ME III, 336

‡ radenīca AP., Fest., Ramkau u. a., radenica BW. 12127 var., radenice Saikava, = radiniece, die Verwandte.

Avots: EH II, 348

saiminīce (unter sàimniẽks): saiminice BW. 3038.

Avots: EH XVI, 413

sàimnîca (unter sàimniẽks): auch (mit ĩ) Smilt. n. FBR. XVI, 162, saimnica Schujen, sàimnice ² Sonnaxt n. FBR. XVI, 43.

Avots: EH XVI, 413

sā`lnĩca C., Smilt., Kmph., sâlnica <sup>2</sup> Siuxt, sālnica Gold. n. Etn. II, 81, Wid., sā`lnīce ² Kreuzb., sālnīce hochle. n. Bielenstein Holzb. 284, nice">sālnice L., U., Spr., sālniece Bielenstein Holzb. 284, sālnika Janš. Dzimtene ² III, 93, sā`lnieks ² Mar. n. RKr. XV, 134, Warkh., Golg., Adl., Sessw., Selsau, Heidenfeld, sālnieks L., U., Ronneb., ein Salzfass (Abbild. s. bei Bielenstein Holzb. 284).

Avots: ME III, 802

sàusêdis PS., Smilt., Trik., Sissegal, Jürg., lonicera xylosteum Siuxt.

Avots: ME III, 775

sansējs,

1) lonicera xylosteum U.;

2) ein magerer Mensch
U.

Avots: ME III, 775

sauseklis,

3): ein gewisser Strauch (eine lonicera-Art?) mit rötlichen Blüten und roten Beeren
(mit aû ² ) Seyershof.

Avots: EH XVI, 461

sauseklis,

1) eine trockne Stelle in einer Wiese
Mar. n. RKr. XV, 134 (sàuseklis ² ), im Wasser Warkl.; abgestorbener Wald Wid.;

2) Holz, das getrocknet wird
Oppek. n. U.;

3) die Strohblume, Immortelle
Wid.; lonicera xylosteum Karls. (saûseklis ² ); "krūms, izskatās kâ nuokaltis" Freiziņ;

4) das Löschpapier
Mar. n. RKr. XV, 134 (sàuseklis ² ), der Tintenwischer Celm.: pabeidz rakstīt, meklē sausekli Zalktis II, 101.

Avots: ME III, 775

‡ saûsêklis ² Orellen, eine gewisse Waldpflanze (lonicera?).

Avots: EH XVI, 461

sausieši U., sauseši Mag. IV, 2, 99, lonicera xylosteum.

Avots: ME III, 775

sausiņš, ‡

3) lonicera xylosteum (mit aû ² ) Salis.

Avots: EH XVI, 461

sauskaulis,

1) "eine krumm gewachsene Kiefer od. Fichte, deren Krümmung grobfaserig ist"
Morizberg: bāleliņi izdēj zaļuos uozuoliņus,... man atstāj sauskaulīšus klaudzināt BW. 3420;

2) saûskaũlis ² , lonicera xylosteum L. Dond. n. RKr. III, 71;

3) sauskauļi, Schilf
Schwanb.;

4) ein Baum mit nicht dickem Kern
Warkl., Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 775

sausserde U., Mag. IV, 2, 31, Plur. sausserdes Mag. IV, 2, 78; Fischer 204, sausser̂dis Nigr., RKr. II, 73; Konv. ^l 847; Konv ² 1660, MSil., sàuser̂dis Smilt., Striesenholz (lonicera xylosteum L.); sausserdīšu pipelīte BW. 34620 Var. Zu sàuss + ser̂de.

Avots: ME III, 777

saussperdņi (?) U., saussverdņi Biel. n. U., Striesenholz (lonicera xylosteum L.).

Avots: ME III, 777

sausviedis (li. saũsviedis "ein inwendig verdorrter Baum") Oppek., Sessw. n. U., Karls., RKr. II, 73; Konv. ^l 848; Konv. ² 1660, sàusviêdis Bers., Fest., Erlaa, Lis., C., KL, N. - Peb., Golg., Selsau, Warkl., (mit ìe ² ) Gr. - Buschhof, Plur. sausvieži Dr., sausvieši U., Mag. IV, 2, 78; 99, sàusviêdris Drosth., Plur. saussviedri Mag. IV, 2, 31, Striesenholz (lonicera xylosteum L.); sausvieds, Plur. sausveži Elv., Rüster (ulmus campestris): pie puskrastā auguoša sausvieža K. Strāls. sausviežu un krūkļu biezumā A. Upītis J. l. 22. glīti izdrāztu sausviežu līkstu Valdis Stabur. b. 122. Nach Būga KSn. I, 48 zu sàuss + vidus, li. vieduolis ("išdžiūvusiu viduriu, bet dar kiek žaliuojąs") medžias.

Avots: ME III, 777

sausvids Grünh., lonicera xylosteum.

Avots: ME III, 777

sausviedis: lonicera xylosteum (mit aû ² und iê) Ramkau; eine gewisse Pflanze (mit àu ² und iê) Oknist; sausvieds krūmuos nuoziedēja BW. 3018, 1.

Avots: EH XVI, 462

šķaũnacis Ermes, Karls., (mit àu ² ) Golg., Gr. - Busch., Lis., šķaûnacis C., Smilt., šķaunacis U., RKr. VIII, 104, šķàunece ² Saikava, nice">šķàunice ² Buschhof, šķàunaks ² Altenwoga, šķaunats U., Rkr. VIII, 104, šķaunete AP., Bers., Erlaa, šķaũnadzis Brucken, šķaûnadzis C., šķaũnadze Barbern, (mit àu ² ) Altenwoga, Kroppenhof, Lubn., Meiran, Warkh., šķaunacu zivs Konv. ² 3595, der Karpfen (cyprinus carpio L.) RKr. VIII, 104; der Alant (leuciscus idus): pie karpu jeb šķaunadžu saimes piederīgas zivis Konv. ² 1647. kad sāks nērst līdakas, plauži, šķaunadzes un citas lielas zivis Latgalits 1922, V, 2 _3. Vgl. auch skaunacis.

Avots: ME IV, 22

sprẽslîca C., sprèslîca ² Sussei n. FBR. VII, 132, sprẽslica Nigr., sprèslica ² Prl., sprēslice Wid., sprẽslenîca Jürg., nice">sprēslenice BW. 18210, 1 var., sprēslīte Selb., Schujen, BW. 18210, 3, sprēsnīca, = prēslīca, ein Spinnrocken (sprēsliņš) Spr.; die Spindel (sprēslīce) Blelensteln Holzb. 375, (sprēslica) Dr., (sprēslītis) Bērziņš, Handspindel (sprēslice) U.; der Wockenstock (sprēslīte) Blelenstein Holzb. 379 f. (mit Abbild. S. 380), auch als Tell des Spinnrades (sprēslica) Plm., Nerft, Wessen; das Brettchen am Wockenstock des Spinnrades, woran die Kunkei befestigt wird (sprēslica) Grawendahl, (sprēslice) Lasd. n. A. XI, 83; die Kunkel am Spinnrocken (sprēsnica) Peb.: kuodeļu piesprauž pie sprēslicas Konv. ¹ 844. man tāda maza sprēslīte, nevar lielu kuodeļu piespraust Selb.

Avots: ME III, 1018

stilbenes, nices">stilbenices Purap., Hosen: kājās gaišām strīpām stilbenes MWM. v. J. 1899, S. 427.

Avots: ME IV, 1068

stukurnīce Bielenstein Holzb. 649, nice">stukurnice Etn. II, 105, ein runder Klotz am Seil des Zugnetzes; stukurnica Wid. "бот, ботало".

Avots: ME III, 1102

timinieks Wessen, timenîca Gr.-Buschh., ein dunkler Ort; timinieks Wessen, timnieks Manz. Lettus, U., timenîca Gr.-Buschh., timnica Wid., nice">timnice Kand. n. U., das Gefängnis (unter einem Gebäude) Manz. Lettus: iegājām dzīvā timenīcā (an einen schmutzigen und dunklen Ort) Gr.-Buschh, timinieks "dunkler Ort" zu tima; timenīca aus slav. *tьmьnica "Gefängnis".

Avots: ME IV, 191

‡ tuminica od. tuminice Warkl. "bieza putra".

Avots: EH II, 702

valšķenica, nice">valšķenice, eine Betrügerin, eine Heuchlerin, eine Fatsche: tu bij[i] liela valšķenice (Var.: valšķenica, viltiniece): tu ar mani saderēji, ej pie cita tē̦va dē̦l[a] BW. 15876 var.

Avots: ME IV, 460

zāģenīca,

1) zāģenīca Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, (mit à ² ) Gilsen, Stockm., Vīt, zāģenica Memelshof, zàģenica ² Saikava, zāģenice Sessw. n. U., zàģinīca ² Oknist, - zāģene 2, der Sägebalken;

2) zāģenice Kokn. n. U., Plur. zāģenīcas Bers., (mit ã ) Jürg., = zāģene 1, die Sägemühle;

3) die mit der Säge Arbeitende, die Sägerin
Nötk.

Avots: ME IV, 695

I žebenīca Kl., Stockm., žebenica Wid., Ekau, Laud., žebenīce Stockm., žebenice Kurl. n. U., = zebenīca; žebenīca Kurl., ein Mehlsack: piegrābis pilnu žebenicu LP. V, 407.

Avots: ME IV, 799

II zutenis,

1) zutenis U., Kleinb. St. 56, Aahof, AP., Dond., Heidenfeld, Nötk., Saikava, Selsau, Wandsen, zutens Celm., zutene V., Schwanb., acc. s. zuteņu Etn. III, 144, zutnis LP. I, 24; III, 57, Frauenb., Gr. - Buschh., Jürg., Naud., zutne U., LP. II, 69, Schibbenhof, zutenīca Vīt., zutenice Infl. n. U. ein Bautel Lems., Oppek. und Stockm. n. U., ein Geldbeutel (aus Aalhaut Aahof), ein langer, gestrickter Geldbeutel Schibbenhofd, eine Geldkatze V.: naudas zutenīte BW. 2273. krietns naudas zutens ("= vīkstuols") Celm. viņam ir naudas pilna zutenīca Vīt. pārvedīs sievu ar labu zutni Janš. Dzimtene ² III, 38;

2) = zutiņš, das Neunauge Spr., L.

Avots: ME IV, 753