Paplašinātā meklēšana

apnicinât, tr., verschmähen: viņš neapnicina tādus ceļus B. Vēstn. viņš tik ilgi tejieni aizmirsis, apnicinājis, apvainuojis Druva II, 455 (Baltpurviņš).

Avots: ME I, 109

[ìenicinât, zu verachten anfangen: viņa ienicinājusi savu vīra māti Nigr.]

Avots: ME II, 48

iznicinât, ‡

2) = iznĩcinât Auleja.

Avots: EH I, 469

iznicinât, tr., tadeln, verschmähen, brackieren: kuo tik daudz iznicini visas ciema zeltenītes BW. 8737.

Avots: ME I, 776

nicinât: zur Bed. vgl. iznicinât ‡ 2; zur Etymologie auch Holthausen IF. XLVIII, 266.

Avots: EH II, 24

nicinât, tr., als ein Nichts ansehen, schmähen, verachten verächtlich behandeln: būs māsīcu agri celt, nebūs agri niecināt (Var.: nicināt) BW. 26071, 1. nicin[a] [Var.: niecina) bite sila priedi, nicin[a] (Var.: niecina) āra uozuoliņu; nicin [a] (Var.: niecina) mani tie ļautiņi, kas bij paši nicinami (Var.: niecināmi) 8724. Subst. nicinãjums, das Verachtete, die Verachtung: tādu nicinājumu dievi nevarējuši paciest LP. VII, 339; nicinâšana, das Verachten; nicinâtãjs, der Verächter. Zu niecinât, -nikt.

Avots: ME II, 743

nùonicinât, tr., verachten, heruntermachen, verächtliche Bemerkungen machen: tuos ņe̦mas šis vējgrābslis nuonicināt un nuozākāt un ķe̦ngāt Latv. "muļķības!" viņa nuonicināja Egl.

Avots: ME II, 824

‡ panicinât Kaltenbr., ein wenig nicinât: Kārlis nu viņu tādu panicināja Daugava 1933, S. 324.

Avots: EH II, 160

sanicinât,

1): "nuopelt" Auleja; ‡

2) "sadauzīt" Seyershof: tâ sanicināja Lieni, ka tai jāmirst.

Avots: EH XVI, 433

sanicinât Gr. -Buschhof, = nùonicinât.

Avots: ME II, 693

‡ aptaurêt,

1) "?": nevar ne˙kā izdarīt, kā aptaurē̦ts ("nuonicināts, visai vientiesīgs") Wessen;

2) ringsum (in ein Horn blasend oder rufend) erschallen machen
Bers., Golg., Saikava: medinieks aptaurēja visas malas.

Avots: EH I, 121

čokât,

1): auch Lemsal, Seycrshof; ‡

2) "nicināt vārdiem" Seyershof. ‡ Refl. -tiês "durties, bakstīties" Seyershof.

Avots: EH I, 293

jancinât [zaķi Roop, einem fliehenden Hasen "Jancīt, Jancīt, attupies!" zurufen]: pie kādas reižas viņi apstājas zaķi jancināt Duomas IV, 471. [jànjinât ² Mar. "foppen, lächerlich machen." jañcinât Degunen,

1) "(verachten)
nicināt, nievāt";

2) "ein Gelüste erregen, ohne es zu befriedigen":
māte jancināja bē̦rnu ar ābuolu.]

Avots: ME II, 95, 96

ļe̦ñgât, -ãju C., intr., wackeln: kas nevē̦las tam līdzi ļe̦ngāt, tas ņe̦mas tuos nuonicināt Latv. Refl. -tiês, wackeln, schlenkern, baumeln: galva nejēdzīgi ļe̦ngājas nuo vienas puses uz uotru AU., Adsel. [Vielleicht nebst ļe̦ngans als ein Kuronismus zu li. lingúoti sù gálva "den Kopf neigen und wieder erheben", r. лягáться "schwanken".]

Avots: ME II, 536

lĩdzi [li. lýgiai], Adv.,

1) gleich, eben:
kad galdiņš līdzi stāv, tad man brāļi, tad māsiņas BW. 3878. lai te̦k līdzi kumeliņš 29878. gana dieva ruociņā, kas visiem līdzi dara BW. 33667. Dēkle, Dēkle, Laima, Laima, kam tu līdzi nedarīji? warum hast du (allen) nicht gleiches Geschick bestimmt? 1218;

2) gerade so viel; nicht mehr, nicht weniger;
31 līdzi, gerade 31 A. XV, 341;

3) quitt:
nu mēs līdzi MWM. VIII, 810;

4) zugleich, zusammen, mit:
visi darbi līdzi gāja tikušai meitiņai BW. 6873. pats es līdzi palīdzēju tuo meitiņu nicināt 8634. dieviņs līda līdumiņu, ne visiem līdzi līda"citiem līda šuovasaŗ citiem citu vasariņu BW. 33657. tur es tev līdzi iešu 18024;

5) verträglich:
kad tik līdzi padzīvuoju līdzīguos ļautiņuos BW. 8408;

6) als Präp. mit dem Akk. - Instr.: līdzi mežu es izaugu (Var.: 2: es izaugu līdz mežam) BW. 30662, 1. ich erreichte wachsend die Höhe des Waldes.

Avots: ME II, 480, 481

niẽkvaluôdis. wer dummes Zeug spricht, ein Klatschmaul: nicināt, niekvaluoži, nu jums vaļa nicināt! BW. 4821. kuŗu dienu niekvaluoži gaŗām mani nerunāja? 8827.

Avots: ME II, 751

‡ obažât, foppen, verspotten Oppek. n. U., "ķircināt" N.-Rosen; "nievāt, nicināt, pāri darīt" Alswig, Mar., N.-Laitzen. Aus r. обижать "kränken, beleidigen"?

Avots: EH II, 117

pàņât ² , ‡ Refl. -tiês "ēdienu nicināt" Robinsons Krūziņš (v. J. 1912), S. 54.

Avots: EH XIII, 195

pask, paska, verkürzt aus paskat[i], sieh mal: pask, tagad arī viņi deldē savas mēles gar mani A. XI, 478. tâ tik mēs nicināt mākam tuo, bet paskat, paskat, kas par ruokas darbu tādai! LP. V, 277.

Avots: ME III, 99

‡ šmàdaris ² od. šmàderis ² PV. "urkņītājs; iznicinātājs; pārgudrinieks": tādam šmāderim ne˙kad nevar izdabāt.

Avots: EH II, 648

I vaiņa: auch (mit ài ² ) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 139, Fest., Lubn., Nerft, Wessen,

1): kur vaiņiņas nepierāda, kad grib tautas nicināt? BW. 8562, 2 var. (aus Sessw.);

2): (mit ài ² ) Oknist, "kļūda, trūkums" Heidenfeld, "defekts, slimība" Kaltenbr., Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH II, 749

viêntuliene,* eine Einsame: es nicinātā vientuliene Lautb. Vidv. 81.

Avots: ME IV, 667