neùolìektiês, -liecuôs C., [Lis., Ruj., Erlaa], nenùosliekt Kokn., Serben, Oppek. n. U., Birzm., nenūosliektiês Ronneb., [Schwanb.]nach U. in Gr.- Jungefernh. u. a. auch nenuoliekt,missgönnen, nicht gönnen:viņš nenuoliecas ēst Paul. [Zu liekt,biegen, li. linkė´ti"wünschen"; das -s- in nenuosliekt ist das reflexive Pronomen.]
3)gönnen: viņš ... nenuolieca mums tā prieka Jauns. B. gr. 3 II, 146; ‡
4)= nùotît 1: kāļ tu nītis siesi, es nuoliekšu Auleja. Refl. -tiês,
2):saiminieks ... nuozaliecēs(liess sich dazu bewegen, war einverstanden), saka: "labi, atduošu" Pas. V, 147. jie nuozaliecēs Zb. XVIII, 462 "oni się zgodzili" (ähnlich 288);
3):kas bullī nuoliekusies, tai guovei ir apaļi ragi Seyershof;
4):ka nuoliektuos ar suni parīdīt guovis Sonnaxt. tas man nenuoliektuos ēst ebenda. ni par kuo nenuosaliecēm, ka dē̦ls pre̦cē̦tuos Oknist. māte nenuoliecēs mani vienu ciemā laist Warkl.
2)aufessen, leeren: vai tu visu tuo maizes riku nuolieci! Etn. II, 188. sūti visu mucu! gan mēs nuolieksim Zeib. Refl. - tiês,
1)sich niederbeugen, sich niederbücken: rudziem vārpas nuoliecās BW. 32542, 5;
2)[sich zu etwas bewegen lassen, nachgeben U.]; sich neigen, sich hingezogen fühlen:viņa daba nuoliecas uz nuoziedzībām B. Vēstn.;
[3)= nùolèkties 2: tas bē̦rns nuoliecies tē̦vā Salisb.];
4)gönnen; gew. negiert - nenuoliekties,nicht gönnen:burvji bijuši skaudīgi saimnieki, kas citiem nenuoliekušies ne˙kāda labuma Etn. III, 141. nenuoliecās guodīgi atvadīties A. XIII, 804. negribēja viņam šuo nevainīguo prieku nuoliekties A. XX, 939.