Paplašinātā meklēšana

izplakš(ķ)êt, tr., intr., ausschwatzen, verleumden: izplakšķja, ka es rupju dziju vērpu BW. 8402.

Avots: ME I, 781

izplakš(ķ)êt, tr., intr., ausschwatzen, verleumden: izplakšķja, ka es rupju dziju vērpu BW. 8402.

Avots: ME I, 781

nùoplakšķêt, nùoplakšêt, [nùoplakstêt], ein patschendes, klatschendes Geräusch von sich geben: lietus lāses nuoplakšēja luogā MWM. VIII, 922. sitiens nuoplakšķēja A. XX, 770. [pacēlās maza lāpstas lieluma zemes šņauka... un mīksti nuoplakstēja pie citām šņaukām Veselis Saules kapsē̦ta 91.]

Avots: ME II, 829

paplakš(ķ)inât, intr., etwas klatschen, tätscheln: lai paplakšinātu viens uotram pa vē̦de̦ru Duomas I, 424.

Avots: ME III, 82

paplakš(ķ)inât, intr., etwas klatschen, tätscheln: lai paplakšinātu viens uotram pa vē̦de̦ru Duomas I, 424.

Avots: ME III, 82

plakš! Interj., Ausdruck für den Schall des Patschens mit der Hand U., für einen klatschenden Schalt überhaupt: sasit spārnus - plikš, plakš RKr. VII, 105.

Avots: ME III, 317

plañkša, eine geschwätzige Person Ruj.

Avots: ME III, 319

plakšenes Kreuzb., plakšines Warkl., eine Art Pflanzen.

Avots: ME III, 317

plakšêt, plakšķēt, -u, -ẽju,

1) klatschen, patschen:
tas nuokritis, ka plakš vien zemē Etn. IV, 156. dakstiņš krīt nuo jumta plakšķē̦dams Dünsb. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē. lai tā tava mute plakš (Var.: plaukš, plikš, plīkš), kâ es balši velējuos BW. 22676, 1. nuo kukņas atskanēja līdz mums tikai... mīklas plakšēšana Vēr. II, 66;

2) in Wasser od. Kot pantschen
U.;

3) plappern
U., Unsinn schwatzen (plakšēt) Smilt. Vgl. Li. piekšnóti "in die Hände klatschen" und le. plekš(ķ)ēt.

Avots: ME III, 317

plakšinât, plakšķinât, freqn. zu plakš(ķ)ēt, tr., klatschen, patschen:. plakšķinat zirgam kaklu A. XXI, 330. brītiņu lupas plakšķinājusi Janš. Čāp. 9; plakšķināt, im Fressen klatschen wie Pferde St. plakšķināt ar mēli Ar.

Avots: ME III, 317

plakšis,

1): "truoksnis" Orellen: parauj lapiņas un sit tādus plakšus; ‡

3) "cilvȩ̄ks vai kustuonis, kas iet plati izstieptām kājām un lempīgi" Seyershof.

Avots: EH II, 282

plakšis, plakšķis,

1) ein klatschender Laut:
nuobučuoja ruoku ar lielu plakšķi Seibolt. viņi dzīs zaķus... ar balsi, plakšiem un tarkši Seibolt;

2) ein Schwätzer, Plapperer
U., ein Lügner: Annas plakšis izplakšēja, ka es rupju dzīvi vērpju BW. 8402 var.

Avots: ME III, 317

‡ plakškata Heidenfeld, eine unreife Schote.

Avots: EH II, 282

plakšķêt (unter plakšêt),

1): rīta svārki, te... vējā piepampa ..., te atkal plakšķȩ̄dami... saplaka Apsk. 1902, S. 18. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 170.

Avots: EH II, 282

plakšķinât (unter plakšinât),

1): ausis cilādama un plakšķinādama Janš. Līgava I, 369; ‡

2) plappern
Lös.

Avots: EH II, 282

plakšu, in der Verbind. mit plikšu, Interj. (= plaisku?): plikšu plakšu dē̦lu māte, vieni paši lindraciņi BW. 23608, 2.

Avots: ME III, 317

puplakši: auch Stenden; nom. s. puplaksis Gr.-Buschh., Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH II, 326

puplakši U., RKr. II, 74, Etn. III, 159, puplači Mag. IV, 2, 64, U., puplakšķi Gold. n. Etn. I, 67, puplašķi Mag. IV, 2, 77, pupulakši Selsau, Neugut, N.-Bartau, pupulakšas BW. 32367 var., pupulakšķi 32367, 1, pupulâkša PS., pupulaksti BW. 32367, 6 var., pupurlakši Rönnen, BW. 32367; 32680, pupurlãkši Drosth., N.-Peb., pupurlaukši BW. 32367, 6 var., pupulekšķi, pupulēšķi 32367 var., pupulēkši Golg. (mit ê), A. XXI, 203, puplêkši Lis., pupulapas U., RKr. II, 74, Dreiblatt, Fieberklee, Bitterklee (menyanthes trifoliata L.). Zu pupa˙laksti; vgl. li. pùplaiškiai "ein Wasserkraut mit Blättern, die den Bohnenblättern ähnlich sind".

Avots: ME III, 414, 415

puplakšķi (unter puplakši): nom. s. puplakšķis Iw.

Avots: EH II, 326

‡ pupalkšķis (fehlerhaft für puplakšķis?), menyanthes trifoliata (?): še auga trusītis, še - pupalkšķītis Tdz. 54555. Vgl. puplakšķi (unter puplakši).

Avots: EH II, 326

‡ saplakšķinât Lös., = sapļãpât 1: s. niekus.

Avots: EH II, 436

kuplašķi Oppek, n. U., = puplakši. [kupl- dissimiliert aus pupl- (unter dem Einfluss von kupls)?]

Avots: ME II, 318

nùoplaikšķêt Salgaln, = nuoplakšķêt: ielēca ūdenī, ka nuoplaikšķēja vien.]

Avots: ME II, 829

papalakšķi Bauske "= puplakši".]

Avots: ME III, 80

‡ pļakšêt Wessen, = plakšêt 1 und 3.

Avots: EH II, 305

pļakšêt, schwatzen; kiatschend schallen: uola nuokrita un pļakšē̦dama pārplīsa Wessen; vgl. plakšêt.

Avots: ME III, 365

‡ plakstêt, zu erschliessen aus nùoplakstêt (unter nùoplakšķêt).

Avots: EH II, 282

pļakstêt, -u, -ẽju, viel schwatzen, klatschen : mātītes pus˙dienas pļaksčēja Plm. n. RKr. XVII, 73. Vgl. plakš(ķ)êt und pļekstêt.

Avots: ME III, 365

plakt: jauna māja stipri pluok (= nuosēžas) AP. ‡ Refl. -tiês, = plakt: gaļa pluokas AP. baļķu grȩ̄da diez kâ vis neplakās Austriņš Raksti VII, 298. arvienu vairāk plakās... mȩdus puôdi Stērste A. Z. 6 ‡ Subst. plakums, das Sichgesenkthaben: plakuma tiesa Frauenb. (= šķirbas, kuo atstāj kuoka ȩ̄ku sienām baļķu starpās plakšanai).

Avots: EH II, 282

I plakts, -s: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 137, AP., Auleja, Golg., Kalupe, Lixna, Liepna, Lubn., Nerft, Oknist, Sissegal, Sonnaxt, Zvirgzdine, plakȩts Popen n. FBR. XVI, 116, gen. pl. plakšu Tdz. 56743, 26 (aus Kārsava).

Avots: EH II, 282

plaũkšêt,

1): auch (schallen) Orellen, (beim Fallen) Segew.; cūkas ēda, ka plaũkšēja vien Salis. iet, ka plaũkš vien Kl.-Roop. rīta svārki, te... vējā piepampa ..., te atkal plakšķȩ̄dami un plaukšȩ̄dami saplaka Apsk. 1902, S. 18;

2): auch AP., (mit àu ² ) Lös.; "nelietīgi runāt; scherzen; lügen"
Sermus.

Avots: EH II, 285

plekšêt, -u, -ẽju,

1) plekšêt Lös. n. Etn. IV, 165, N.-Peb., Wessen, U., Fest., Zaravič, C., plekšķêt Spr., Alt-Ottenhof, plappern, schwatzen, brodeln:
kad puodiņš ar ēdienu uz uguns vāruoties, tad maziem bē̦rniem nevajaguot nuo viņa ēst, juo tad tiem mute tâpat vāruoties (plekšķuot) kâ ūdens puodiņā Etn. II, 61. bija tikai vārdu klabināšana un plekšķēšana A. v. J. 1896, S. 419;

2) weiche Erde od. Lehm schlagen
U.;

3) "sekšēt" Lös. n. Etn. IV, 165, schmutzig werden PS., Smilt.;

4) ankleben
(intr.): zeķes plekš caurā un netīrā zābakā. Zu den Bed. 1 u. 2 vgl plakš(ķ)êt und li. pleškė̕ti "prasseln, knallen", r. плескáть "klatschen, plätschern" u. a., s. Trautmann Wrtb. 225.

Avots: ME III, 335

plikš! Interj., bezeichnend den Schall von träufelndem Wasser u. dgl. U., einen klatschenden Schall überhaupt: sasit spārnus: plikš, plakš! RKr. VII, 105.

Avots: ME III, 345

plikšêt Karls., Janš., plikšķêt, -u, -ẽju, intr., klatschen: pret mūri atsizdamies lietus juo stipri plikšķēja un šmikstēja B. Vēstn. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē Avuots II, 146. zēģelīte plikšķē̦dama pluosījās Stari I, 44. cūka tiešām ņe̦mas pa kaimiņa rāce-ņiem, ausis vien plikš! Poruk.

Avots: ME III, 345

plikšu, in Verbindung mit plakšu, Interjektion: plikšu plakšu dē̦lu māte, vieni paši lindraciņi BW. 23608, 2.

Avots: ME III, 345

‡ plokšêt Kl.-Roop n. FBR. XV, 148, Wainsel n. FBR. XIV, 79 ("?"), = plukšêt, plakšêt, pļāpât Lems.: kuo viņš tik daudz plokš? dēlis ar platuo pusi plokšȩ̄dams iekrita ūdenī ebenda. kad kuo cietu lauž, tad plokš Seyershof.

Avots: EH II, 300

‡ plokšinât Lems., = plakšinât: p. ar ruoku zirgam pa kaklu; vgl. auch ‡ nuoplokšinât.

Avots: EH II, 300

plun̂kšêt C., PS., Wolmarshof, pluñkšķêt Gr.-Essern, -u, -ẽju, intr., plätschern, vom Schall, der vom Fallen ins Wasser entsteht U.: plikšēja, plakšēja un plunkšēja (Wessen), kad mazā pilīte nuonāca lejā Avuots II, 146. nuo rīta zivis iet pa e̦ze̦ru, ka plunkšķ vien Etn. IV, 74. agrāk mēs dzīvuojām pa atte̦ku, ka plunkšķ vien Jaun. mežk. 6. leja, kur plunkš vietvietām ūdens līmenis A. XX, 861. divas grūtsirdīgas acis ieveļas lē̦ni plunkšķē̦damas manas dvēseles sudraba vilnīšuos Latv.

Avots: ME III, 357

puplači, s. puplakši.

Avots: ME III, 414

pupulakši, pupulakšķi, pupulaksti, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

pupulapas, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

pupulēkši (unter puplakši): auch Tdz. 53340.

Avots: EH II, 327

pupulekšķi, pupulēkši, pupulēšķi, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

‡ pupulêkšķis Heidenfeld, Plur. pupulêkšķi Saikava, = puplakši.

Avots: EH II, 327

pupurlakši, pupurlãkši, pupurlaukši, s. puplakši.

Avots: ME III, 415

pupurlãkši (unter puplakši): nom. s. pupurlãksis AP., (hier auch: calla palustris) Ramkau.

Avots: EH II, 327

tar̃kšis: dzinēji ... dzīs zaķus ... ar balsi, plakšiem un tarkši Zeiboltu Jēk. Dzimt. Vēstn. 1916, № 141.

Avots: EH II, 667