Paplašinātā meklēšana

izpurt, ‡

2) sich sträuben:
mati izpūra Ezeriņš Leijerk. II, 212.

Avots: EH I, 475

izpurt, sträuben: spalvas, sarus, matus. Refl. - tiês, sich sträuben Karls.

Avots: ME I, 786

* izpurtêt (erschlossen aus hochle. izpuortēt Selb., Spr.), schwammig werden, auswachsen: šuogad mums visi griežņi * izpuortējuši Selb.

Avots: ME I, 786

izpurtinât (li. išpùrtinti), tr., ausschütteln. [Um Bauske werde es gleichbedeutend mit izputinât gebraucht: izpur̃tināt saimnieku nuo mājām.]

Avots: ME I, 786

izspurt: izspũrušas bārzdas Frauenb.

Avots: EH I, 482

‡ papurtinât,

1) = papurinât Kr. Mitau;

2) "teilweise vergeuden"
Ruhental: p. mantu.

Avots: EH XIII, 165

pipurtiņš Etn. IV, 167, = pipirkšķis.

Avots: ME III, 222

pumpurtiņš, Demin. zu pumpurs, ein kleiner Knäuel: man ir vairs tikai mazs pumpurtiņš diegu Druw.

Avots: ME III, 411

pupurtiņš (unter pupurs 3), ‡

2) ein kleiner Knäuel
Erlaa, Linden in Livl.

Avots: EH II, 327

pupurts "ein kleiner Zwirnknäuel, der schon zu Ende geht" Lös.

Avots: ME III, 415

*purt, zu erschliessen aus izpurt.

Avots: ME III, 420

‡ purtadzeņa, = pùrtadzine ² 2: re̦dzu gunes purtadzeņu ustabeņas dibinā Tdz. 45461 (aus Jāsmuiža).

Avots: EH II, 329

pùrtadzine ² ,

1) eine Blume
Jāsmuiža; in Warkh. dafür pūtadzine ² (wo ūt wohl aus ūrt, und nicht aus uot entstanden ist);

2) die Flamme
Jāsmuiža; vgl. purtedzine.

Avots: ME III, 420

purtedzine Wessen "uguns liesmas skrejuošā daļa": pakulas aizdegās ar purtedzini; in Gr.-Buschhof dafür pùrtadziêne ² , aber nur in Erzählungen vom pũķis: skatuos: purtadzienē vien nuostiepās, - nuolaidās uz klēts jumta.

Avots: ME III, 420

*I purtêt, zu erschliessen aus izpurtêt.

Avots: ME III, 420

II pùrtêt ² (mit -êt für -ît nach Le. Gr. § 716 c?), = piemurdinêt Sakstagals.

Avots: ME III, 420

III purtêt, -ēju Warkl., Gr.-Buschhof, puõtêt. Aus (ostle.) pūtêt < puotêt mit eingeschobenem r.

Avots: ME III, 420

purtinât: auch PlKur.

Avots: EH II, 329

purtinât (li. pùrtinti), = purinât.

Avots: ME III, 420

saspurt,

1) sträuben
Arrasch: ierāvis kakliņu, saspuris spalvas MWM. IX, 245;

2) Part. praet, saspuris, zerzaust:
bārzda saspurusi A. XI, 421.

Avots: ME III, 744

spurt: "(mit ur̂ ² )" ME. III, 1033 zu streichen!

Avots: EH II, 565

spurt (li. spùrti "отдираться, лупиться" bei Būga PФB. LXV, 322), spurstu, spūru, ausfasern L., U., (mit ur̂ ² ) Bauske: svārkiem jau spura mala Memelshof. Hierher gehsren wohl spurs, spura, spuris, spurêt, spurinât, spurîtiês, und von einer erweiterten Wurzelform - spurga 1, spurgala 1, spurgulis 1, li. spurgùoti "отдираться" (bei Būga l, c.); zu vergleichen (nach Persson KZ. XXXIII, 293 f., Prellwitz Wrtb. ² 424 f., Fick Wrtb. III ⁴ , 509) mit an. sporđr "Schwanz", gr. σπαρτός "Pfriemengras" u. a.? Oder vielmehr zu an. spiǫrr "abgerissener Streifen Tuch", gr. σπάραγμα "abgerissenes Stück" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 668)? Vgl. auch le. izpurt.

Avots: ME III, 1033

spur̃te, das Hopfenköpfchen: uz apiņiem aug spurtes Sassm. Zu spurt?

Avots: ME III, 1033

apspùrgt ² Aps., apspurt [li. apspùrti], intr., inch., ringsum ausfasern: dīvanam apvilkums pavisam apspuris A. XVIII, 314. apspurušas bikses Purap.

Avots: ME I, 125

izpuortêt, s. * izpurtēt.

Avots: ME I, 788

izsist, ‡

2) aus-, aufklopfen, klopfend auflockern:
salmu ieliņa jāizsit ("jāizpurtnä) ar ruokām Seyershof. i. siena vāleņas Auleja; ‡

3) im Schlagen übertreffen
("uzvarēt sišanā") Kaltenbr.: gailis izsit kurķinu; ‡

4) pēc raksta bij jāizsit, kad mazgāja kre̦klus Frauenb., beim Wäschewaschen musste man (mit. dem Bleuel) im Takt schlagen können;
‡

5) šī drēbe izsit vairāk pēc sarkanas ... krāsas Druw. n. RKr. XVII, 85, die Farbe dieses Stoffes hat eher einen Stich ins Rote.
Refl. -tiês, ‡

4) izsitās par zemi; stürzte
(intr.) nieder Pas. IV, 507 (aus Viļāni); ‡

5) i. nuo spē̦ka, (bei sehwerer Arbeit) die Kraft verlieren, kraftlos werden
Auleja.

Avots: EH I, 479

izspurkt, intr., sträubig, wirr, durchgewühlt werden, sich sträuben Ahs.: tiem vai visas spalvas izspūra MWM. X, 312. strēmeles izspuŗas uz visām pusēm Konv. ² 803. Besond. häufig das Part. praet. izspũris izspuris: izspuruši mati Vēr. I, 1275. izspūrušas smilgas Asp. pa pakalnīti augšup cilāja pinkainās kājas mazs izspuris kraķītis Vēr. I, 769. izspurusi galva Laps. izspurušas ūsas A. XXI, 790. Auch refl. izspurējies: ve̦zums bij izspurējies kâ žīda bārzda Alm. Vgl. spurs u. izpurt, izpūris.

Avots: ME I, 804

‡ pum̃puriņš Seyershof, = pumpurtiņš; aduot atlicis tikai tāds p.

Avots: EH II, 325

pupurs,

1) pupuris U., die Knospe
Erlaa (lapu pupurs), Cibla: priedītei, eglītei vējiņš trauca pupuriņu BW. 24407, 5. es mežiņa vīriņš biju, man pupuru ce̦purīte 30557. eita, meitas, madarās, nu zied elkšņa pupuriņi! BW. 7126;

2) ein Knirps:
vīriņ, manu pupuriņ, es tev[i] lielu izaudzēju BW. 9397, 7 var.;

3) Demin. pupurtiņš "maza drusciņa" Bers, n. Etn. IV, 167. Wohl zu paupt; zum Suffix vgl. pumpurs.

Avots: ME III, 415

purêt, -u, -ẽju,

1) tr., schütteln (den Kopf)
Kawall n. U.;

2) zittern, sich schütteln:
puri, puri (Var.: trīci), apšu lapa, lē̦najā vējiņā! tā purēja sērdienīte, bajāram bildinuot BW. 5243, 2. viņam visi kauli purēja nuo bailēm Pas. III, 53. nuo bailēm viņam visas biksas pur LP. VII, 860. (žīdi) laida pilnuos rikšuos pruojām, tâ ka ve̦zumi stipri purēja un dažādās ridas klābēja un grabēja Janš. Dzimtene ² I, 506. vai viņa pati trīc un pur, vai āvīzē burti lē̦kā Dzimtene IV, 142. - Nebst purinât, purtinât zu li. pùrtinti "schütteln, rütteln", vgl. Leskien Abl. 317.

Avots: ME III, 417

I pur̃na Dond., Serbigal, Salisb., Walk, pur̂na ² Sassm., pur̃ne Wandsen, pur̃ns PS., Arrasch, pur̃nis C., Wolm., Arrasch, Sessau, Bauske, Gr.-Essern, pur̂nīši Dunika, purna puķe U., = purene, die Dotterblume (caltra palustris L.): sveša māte... sūta ziemu purnas raut. kur būs ziemu purnas ņemt? BW. 4293, 2. klēpis uzziedējušuo purņu Līguotnis Stāsti II, 56. vēja purne, ranunculus ficaria L. Dond. n. RKr. III, 72. Nebst li. purnė, pur̃liai "Kuhblumen", purienà "caltha palustris" PФB. LXVI, 246, purenos "eine Sumpfblume" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 160 zu le. izpũris, izpurt, li. pũrinti "auflockern"? Anders (zu pùrvs u. a.) Būga KSn. I, 277 und PFB. LXVI, 246 f.

Avots: ME III, 418

pũrt, pũrstu, pũru, zerzaust, uneben werden: mati pūrst Dond. n. FBR. VI, 67, Nigr. Nebst izpurt, izpūris, pūrinât zu li. papũręs "lose übereinanderfiegend; aufgedunsen", r. пырить "sträuben", čech. puṛeti "sich aufblasen" und (nach Bugge BB. III, 117) norw. föyrast "tocker werden"; vgl. Trautmann Wrtb. 232. Wurzelverwandt mit pũrs? In der Schriftsprache müsste es purt (mit kurzem u) lauten (in Nigr. ist u vor tautosyilabischem r gedehnt).

Avots: ME III, 449

spundeniski, Adv., "vienkuopus": šāviens gājis tīri spurtdeniski Vīt. 37. nuo pilnas sāpju vai e̦rru krūts e̦lpu izgrūž spundeniski Fest., Stelp.

Avots: ME III, 1029

spura U., spure U., spuris, spurs U., gew. der Plur. spuras, spuri, spuŗi Wid., die Flosse, Flossfeder U., (spure) Spr., (spurs) Bielenstein Holzb. 678; die Faser U., Zacke am Nāhwerk U., Fransen; die Zinke, der Widerhaken am Fischeisen U., (spurs) Bielenstein Hclzb. 678; ein Widerhaken überhaupt; Borsten: izzvejuot zivi ar ze̦lta spurām LP. VI, 788. zivtiņas sarkanām spurām A. v. J. 1896, S. 7: visu, kam spuŗi un zvīņi Glück III Mos. 11, 8. diega spurs Duomas I, 12. nuogriêza ar nazi spuŗus (sīpuoliem) Janš. Bandavā I, 126. līdz astes spuru spicēm Tiesu kal. 55. dabūjuse ciekuru, plucina tuo, ka spuras vien lē̦kā MWM. v. J. 1896, S. 415. neskūtas bārdas spuras Sudr. E. ebenda, S. 4. teicēja nerunāja nuo sariem, bet spuriem, kuŗus... peŗuot JK. VI, 38.(fig.) Sprw.: cits citam ķeŗas spurās Birk. Sakāmv. 111. spurus sacelt pretī, Schwierigkeiten, Häkeleien machen MWM. U. Wohl zu spurt.

Avots: ME III, 1030

spurêt,

1) kurz, schnell und mit Geräusch hin und her schwingen
Dond., Nigr.: viņš spurēja spārnus Dünsb. Par. 89; die Flossen ausbreiten Bers.;

2) fasern
(intr.) Nötk.;

3) (prs. -ẽju) = spurdzenēt Hirschenhof. Refl. -tiês,

1) fasern
(intr.): bikšu gali sāk spurēties Fest., Bershof, Nigr. ve̦lku dzijas sāka spurēties Kaudz. Ve̦cpiebalga 54;

2) sich widersetzen, widersprechen
Bers., Schibbenhof: "netiek ne pie kāda gala," spurējās P. Austr. K. Glūns 111. kad viņš ir iedzēries, tad sāk spurēties Fest. kuo nu tik daudz spurējies? Bers. spuries, turies, tē̦va dē̦ls! Libau, Walk;

3) die Flossen ausbreiten:
zivs spurējas Libau, Walk. Zu spurt, spuruôt(iês).

Avots: ME III, 1031

spur̃ga Karls., spùrga ² Kl.,

1) spùrga ² (li. spurga "škipsna, kušķis" Miežinis) Mar., die Faser, der Fetzen Wid.: svārkiem spurgas vien le̦c Mar. n. RKr. XV, 137;

2) spùrgas ² Warkl., spur̂gu ² spalvas Bauske, sträubige Federn:
mīļi nuogludina (putniem) spurgu spalvas A. XX, 516;

3) der Tropfen, der Spritzer:
apšļāktām tumšsārtām asins spurgām MWM. VI, 485;

4) iemest vienu spurgu, einen Schnaps (eigentlich wohl: einen Tropfen) trinken
Kaudz., Celm.;

5) vērša spurga, Schimpfwort:
tu, puisīti, vērša spurga, tu meitiņas nepazīsti BW. 6414 var.; spur̂ga ² , ein borstiger, verdriesslicher Mensch Bauske;

6) spurgas, Blütenköpfchen vom Hopfen
Latv. Saule 1927, S. 617. In der Bed. 1 zur Wurzel von spurt? In der Bed. 3 und 4 (vgl. auch spurdze

2) zu spurgi I 2. Zur Bed. 5 vgl. purga 6. In der Bed. 6 zu spurdze 1; vgl. auch li. spurga "Gekräuseltes"
bei Bezzenberger Lit. Forsch. 175.

Avots: ME III, 1031

spurinât U., = purinât: (putniņš) ļipiņu spurināja BW. 2672 var. putns spalvas spurina Lems. n. U. jūras vēzis... asti vien spurināja MWM. X, 41. tas spurinājis galvu Etn. II, 86. Refl. -tiês,

1) = purinâtiês U.;

2) sich sputen
Lind. n. U., sich reisefertig machen Mag. XIII, 3, 63. spurinât spalvas, asti zu spurt; sonst in der Bed. wohl durch purinât(iês) beeinflusst.

Avots: ME III, 1032

spur̃na Lems., Widdrisch, spur̃nes Adiamünde, = purene(s); spurna U., spurnis Wolmarshof, spurņi Konv. ¹ 813, = purna I, Kuhblume (caltha palustris L.). Das s- vielleicht (vgl. Leskien Nom. 367) aus spura oder spurt bezogen.

Avots: ME III, 1033

I tupulis Wid., Buschhof (bei Kreuzb.) n. FBR. IV, 77, Golg., Odensee, Selb., = tupenis, die Kartoffel: brāļi māsu pārde̦vusi par tupuļu (Var.: tupiņu) vācelīti BW. 15524 var. pupiņas, tupulīši 2937. tupurt[i]s brūzī brauca, kartupel[i]s pavadīja 28576. Vgl. zur Verbreitung Niedermann WuS. VI, 44 und 55.

Avots: ME IV, 268