Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rāpāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rāpāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (32)

aizrāpāt

‡ àizrãpât(iês), hin-, wegkriechen: žurka... aizrāpāja līdz... akmenim Pas. II, 185.

Avots: EH I, 45

aizrāpāties

‡ àizrãpât(iês), hin-, wegkriechen: žurka... aizrāpāja līdz... akmenim Pas. II, 185.

Avots: EH I, 45

aprāpāt

[aprãpât (li. apropóti) in Wolmar oder] aprãpêt, intr., um etw. kriechen: ap galdu, ap krē̦slu K.

Avots: ME I, 115

atrāpāt

‡ atŗãpât Dunika, Kal., = atrāpêt. Refl. -tiês, zur Genüge kriechen: nu jau bērns būs atrãpājies Dunika.

Avots: EH I, 163

darāpāt

‡ darāpât Pas. VI, 484, heran-, hinzukriechen Kaltenbr.

Avots: EH I, 307

ierāpāt

ìerãpât, ìerãpuôt, intr., hinein -, hereinkriechen: bē̦rns ierāpāja istabā.

Avots: ME II, 57

krāpāt

[krāpāt "räuspern" Fur. - Mit hochle. ā aus ē̦? vgl. krē̦pât.]

Avots: ME II, 266

norāpāt

nùorãpât (unter nùorãpuôt): Ignāts bez kājām nuorāpāja uz mežu Pas. VII, 408 (aus Bewern), vaguliņš līdz rītam nuorāpāja nuo ustabas IX, 158 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 80

parāpāt

‡ paŗãpât Dunika, Rutzau, = parãpâtiês 1.

Avots: EH XIII, 169

parāpāties

parãpâtiês, parãpuôtiês, [parāptiês],

1) ein wenig gemütlich kriechen:
lai bē̦rns parāpuojas pa plānu! Apsk. [čūskas pa smiltīm nevarējušas parāpties LP. VII, 1, 1266;

2) kriechen unter
(perfektiv): parāpties zem galda].

Avots: ME III, 89

pārrāpāt

‡ pãrŗãpât Dunika, Rutzau, hinüberkriechen: bē̦rns pārŗāpājis pāri ceļam.

Avots: EH XIII, 209

rāpāt

rãpât: auch AP., Frauenb., Rutzau, Trik.; langsam gehen ( ràpât 2 ) Zvirgzdine; fig.: r. (mit à 2 ) citiem pa galvas virsu "uzspiest citiem savu gribu" Saikava.

Avots: EH II, 361

rāpāt

rãpât C., Wolm., Līn., -ãju (li. ropóti "kriechen" Dusetos, Liet. pas. II, 251, LitMnd. I, 71), rãpuôt Iw., Lautb., Selg., Siuxt, Ruj., Arrasch, (mit à 2 ) Lis., Bers., Golg., Sessw., Selsau, Gr.Buschhof, rāpuôt(iês) U., rāpât Nigr., rãpâtiês Serbigal, PS., C., Jürg., AP., rãpêtiês Ruj., Salis, rãpt Bl. (li. užsirópiau "kletterte hinauf" KZ. LII, 292), ràpt 2 Warkl., Preili, râpt 2 Bauske, -pju (-pstu Zuobg. kal. v: J. 1908, S. 71), - pu, rãptiês Iw., Dond., Wandsen, Kandau, Ruj., ràptiês Wolm., PS., C., Arrasch, Jürg., Neuenb., ràptiês 2 Kl., Prl., râptiês 2 Selg., Bauske, Lautb., Siuxt, Gr.-Essern, Dunika, Salis, rãpluôt PlKur., kriechen, auf allen Vieren gehen: rāpuot nuo kruoga uz mājām Aps. III, 19. vēzis rāpuo šurp Vēr. II, 936. viņš piekusis rāpuoja un satvēra katru klints šķilu ebenda 225. es redzēju kukainīti malcienā rāpuojuot Ld.10.877. bē̦rns sāka jau rāpāt Nigr. minam nātres, lai aug mauris; tur mana pādīte rāpuojās BW. 1587, 3. tam jārāpuojas ačgārni LP. VII, 1167. rāpjas kâ vēzis atsprāklis. tārpi rāpjas gar sienu uz augšu Nigr. Nebst li. roplóti "kriechen" (bei Bezzenberger GGA. 1885, 940) zu le. rapačât und vielleicht (vgl. Pauli KSB. VII 157) zu wruss. panyxa "Kröte; eineblatternarbige Frau", poln. ropucha "Kröte", wenn fürs Slav. von der Bed. "Kröte" auszugehen ist; vgl. auch Zubaty BB. XVIII, 264. Daneben ein rēp- in li. rėplióti und lat. rēpere "kriechen", vgl. auch Walde Vrgl. Wrtb. iI, 370 und Fick Wrtb. I 4 , 301.

Avots: ME III, 497

sarāpāt

sarāpât, ‡

2) hineinkriechen (von mehreren Subjekten):
visi trīs sarāpā gultā Pas. VII, 433.

Avots: EH XVI, 441

sarāpāt

saŗãpât, ‡

2) kriechend bewirken
Dunika: bē̦rns saŗāpājis jē̦lus ceļus (Kniee).

Avots: EH XVI, 445

sarāpāt

sarāpât, sarāpuôt, sarāptiês, zusammenkriechen: bē̦rni sarāpāja visi kuopā. Refl. sarāpātiês, sarāpuôtiês, kriechend sich überanstrengen: mazais par daudz sarāpājies Bauske.

Avots: ME II, 714

uzrāpāt

‡ uzràpât 2 Saikava, = uzrãpuôt.

Avots: EH II, 732