Paplašinātā meklēšana

‡ àizdrè̦gât (wo?), bis zu einem gewissen Zeitpunkt das Kränkeln aushalten: kaut nu slimā māte varē̦tu a. līdz ziemsvē̦tkiem!

Avots: EH I, 19

‡ àizsprē̦gât,

1) sprühend hin(hinter etwas), -wegfliegen:
dzirkstes aizsprē̦gāja aiz kastes;

2) teilweise platzen, Risse bekommen:
le̦dus aizsprē̦gājis līdz krastam. lāpstai kāts sen bij aizsprē̦gājis; nu reiz nuolūza Warkl. kājas aizsprē̦gājušas (rissig geworden) Warkl.

Avots: EH I, 51

apsprẽ̦gât, intr., freqn.,

1) ringsum platzen, Risse bekommen, bersten:
baļķis pa virsu apsprē̦gājis. ruokas nuo saltuma bij apsprē̦gājušas Aps. IV, 14. guovīm pupi apsprē̦gājuot Etn. II, 35;

2) spritzen (in grossen Tropfen, vom Regen):
lietus vakar apsprē̦gāja, bet līt nelija.

Avots: ME I, 125

‡ atsprē̦gât,

1) = ‡ atsprakstêt Salis, Trik.;

2) losplatzen, sich abschälen:
kuokam var miza a. Lieven-Bersen u. a.

Avots: EH I, 170

drē̦gât: auch (mit è̦ ² ) KatrE.

Avots: EH I, 333

drē̦gât, kränkeln Zabeln n. U.

Avots: ME I, 498

[ìesprẽ̦gât, = iepsraigāt: iesprē̦gājušas ruokas PS., Wolm. glāze iesprē̦gājusi. le̦dus iesprē̦gājis C.]

Avots: ME II, 71

izrẽ̦gâtiês, izrē̦guôtiês,

1) ausstossen, aufschreien:
tuo es nezināju! viņš izrēca A. XXI, 429. Refl. - tiês, sich ausschreien: lai varē̦tu izrēkties MWM. VIII, 145.

Avots: ME I, 791

izsprẽ̦gât, freqn. zu izsprâgt, izsprêgt, intr.,

1) zerplatzen:
izsprē̦gājušas lūpas Grünh.;

2) aussprühen:
kâ uguns strūkle raiba, krāsaina, tã gaisā izsprē̦gā, bet nesasilda Asp.

Avots: ME I, 803

‡ nùodrègât ² KatrE. "langsam siechend (kränkelnd) umkommen": nevajadzēja ļaut jaunam cilvē̦kam tâ n.

Avots: EH II, 41

nùosprẽ̦gât,

2): auch Frauenb. (in grossen Tropfen regnen).

Avots: EH II, 89

nùosprẽ̦gât,

1) auch nùosprāgât (mit hochle. ā aus ē̦?] Spr., rauh, rissig werden: kājas, ruokas nuosprē̦gājušas Kand., Nigr., [Wolm.,Salis];

2) abregnen:
lietus nuosprē̦gāja Nigr.

Avots: ME II, 857

parē̦gâtiês, parẽ̦guôtiês, sich ein wenig ängstlich umschauen: tikai me̦lnais (zirgs) parē̦guojās atpakaļ LP. V, 272.

Avots: ME III, 90

pãrsprẽ̦gât, ‡

2) wiederholt zerplatzen, Risse bekommen;
‡

3) zersprengen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 212

pãrsprẽ̦gât, spritzend vorübergehen (vom Regen): vējš aizdzina lietu, tikai pārsprē̦gāja Kand.

Avots: ME III, 177

‡ pasprẽ̦gât,

1) eine Weile prasseln:
kadiģis pasprē̦gāja un nuodzisa Dunika;

2)

ein wenig regnen Dunika: tikai drusku pasprē̦gāja.

Avots: EH XIII, 175

‡ rẽgât Weissensee "lamāties". Refl. -tiês (s. ME. III, 518), ‡

2) "bārties, pārmest, ķilduoties" (mit è̦ ² ) Saikava: pats paņēmis, un tad uz maniem rē̦gājas, ka nav. pretim vien rē̦gājas kâ ezis.

Avots: EH II, 369

rẽ̦gâtiês,

2): ļaudis sāk skatīties un r., bet ne˙kur uguni nemana Pas. XII, 309;

3): auch Seyershof.

Avots: EH II, 369

rẽ̦gâtiês PS., C., s. rẽ̦guôtiês.

Avots: ME III, 518

rè̦gâtiês ² , beissen wollen (von Hunden): piesietais suns rē̦gājās, bet netika klāt Golg.

Avots: ME III, 518

sasprẽ̦gât,

1) intr., freqn., (mehrfach) zerplatzen, rissig werden, Risse bekommen:
sasprē̦gājušas ruokas, geborstene Hände N.-Sessau n, U., Grünh. sasprē̦gājušas ruokas ieberž ar sveču taukiem Etn. IV, 2, lūpas sasprē̦gā Konv.2 560. širmis sasprē̦gājis un attrūcis MWM. XI, 130;

2) zusammenschwatzen
N.-Bartau. - Subst. sasprẽ̦gãjums, das Zerplatzte, der Riss in der Haut: uz sasprē̦gājumiem un plīsumiem liek ausu sviedrus Etn. IV, 2. ādas sasprē̦gājumi jāvīlē ar karstām kviešu klijām Erlaa.

Avots: ME III, 743

skrē̦gât -ãju "?": uguns skrē̦gā (=sprē̦gā?) Dz. V.

Avots: ME III, 892

sprẽ̦gât,

1): auch Dunika, Rutzau, (mit è̦ ² ) Kaltenbr., Sounaxt; ar šuo saltumu un vēju man sprè̦gā ruokas AP. naktīm salst tâ, ka jumti sprē̦gā Janš. Dzimtene V, 163;

3): auch (mit è̦ ) AP., (mit è̦ ² ) Sonnaxt; nu jau saltums s. sprē̦gā AP.;

3): auch Frauenb., Kand.

Avots: EH II, 558

sprẽ̦gât C., PS., Wolm., Nötk., Ruj., Salis, Serbigal, Līn., Iw., Bl., sprè̦gât AP., sprè̦gât ² Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, -ĩju,

1) platzen, Risse bekommen
U., Dond., Wessen: ruokas, kājas slapjumā un aukstumā sprē̦gā Ronneb.;

2) prasseln, knistern, sprühen (wie Tannenholz im Feuer)
U.: uguns sprē̦gā Aus. I, 105. uguns liesma sprē̦gā Glück Joel 2, 5. malka de̦gdama sprẽ̦gā Kurs.;

3) (in grossen Tropfen
Kronw. n. U., Kurs.) spritzen, spritzeln (vom Regen): lietus sprē̦gā U. saka lietu sen līstam, nu tik nāk sprē̦gādams BW. 14292. sāk jau sprẽ̦gāt: duos dieviņš lietutiņu! Kurs.;

4) fig., sprühen; aufgeregt sprechen, schelten :
viņa sarunās sprē̦gā jautrība CTR. I, 4. Guobzemienei... valuoda sprē̦gāt sprē̦gāja Alm. Kaislību varā 21. Cigulene sākusi sprē̦gāt: nej tu, ve̦cais blēdi...!" Janš. Čāp. 16. Refl. -tiês, platzend knallen St. zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017

uzrē̦gâtiês, sich (drohend und nicht deutlich sichtbar) erheben: krūmuos kas uzrē̦gājās: zirgs satrūkās Stenden.

Avots: ME IV, 373

uzsprē̦gât,

1) aufplatzen:
le̦dus uzsprē̦gājis KatrE.;

2) = uzsprakstêt 2: tauki ce̦puot var uzsprē̦gāt uz ruokas Saikava;

3) aufprasseln, aufsprühen:
uguns atkal uzsprē̦gāja Golg.;

4) (mit grossen Tropfen) aufspritzen
(intr.; vom Regen): lietus drusku uzsprē̦gāja Ahs., Golg.;

5) erbost Bosheiten zurufen:
sievas tâ uzsprẽ̦gāja viena uotrai, ka gan˙drīz dumpis izcēlās Nigr.

Avots: ME IV, 383

‡ sareĩzât (?) Frauenb. "saplaisāt, sasprēgāt": aŗamzeme, dzelzs var s.

Avots: EH XVI, 441

sarupt, rissig werden (von der Haut), sasprēgāt: sarupušu ādu iesmērēt ar krējumu, lai vairāk nerupst (vējā un ūdenī neplaisā) N. - Peb. Part, sarupis, wer sich zusammengezogen (auch Mar.), gekrümmt hat Vank., AP.; "sarāvies" Lennew., Salgaln, Fehsen: sarupis, (sakaltis, sarāvies) kažuoks N. - Peb. salīcis, sarupis (Var.: sakrupis) RKr. VII, 81 (Rätsel); erbost Sessau,

Avots: ME III, 723