rīma,
1) rĩma N.-Peb., Wolmarshof, Jürg.,
rìma 2 Prl., Druw., Kl., Ar., Fest., Nerft, Spr., Laud., Odsen,
rīme Erlaa, Wessen, comm.,
ein gieriger Esser, ein Nimmersatt, Vielfrass: paši labi rīmas e̦sat Mērn. laiki 119;
ein Ausgehungerter Spr.:
ē̦d kâ rīma!2) "= rīšana": vai tad nu mēs uz tādu sutu kāds rīmas dēļ ejam! A. v. J. 1893, S. 354;
3) "= rīkle": nu tik tie savas rīmas pilda Krišs Laksts 42. - Zu
rīt.Avots: ME III,
539