rīme
I rĩme, der Reim; das Gedicht: šis spēlē tādas . . . gaudas . . . rīmes A. XX, 411. Nebst estn. rīm aus mnd. rim.
Avots: ME III, 539
Avots: ME III, 539
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rīme' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rīme' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (21)
iedrauvēt
ìedrauvêt,
1) "?": nuo vē̦tras kuģis ... barguos vilrtuos iedrauvē̦ts Dünsb. Rīmes II, 1, S. 124;
2) durch haufiges Schelten scheu machen
Ruhental: iedrauvē̦ts bē̦rns.
Avots: EH I, 509
1) "?": nuo vē̦tras kuģis ... barguos vilrtuos iedrauvē̦ts Dünsb. Rīmes II, 1, S. 124;
2) durch haufiges Schelten scheu machen
Ruhental: iedrauvē̦ts bē̦rns.
Avots: EH I, 509
kalt
kal˜t,
4): k. rīmes, Reime machen, dichten.
Refl. -tiês,
1): (fig.) runāt, kâ vārdi mutē kaļas, was vors Maul kommt
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Maul" und "schnattern"); ‡
3) zuobi kaļas Baar in seinem Exemplar von U., die Zähne brechen durch (bei Säuglingen).
Avots: EH I, 579
4): k. rīmes, Reime machen, dichten.
Refl. -tiês,
1): (fig.) runāt, kâ vārdi mutē kaļas, was vors Maul kommt
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Maul" und "schnattern"); ‡
3) zuobi kaļas Baar in seinem Exemplar von U., die Zähne brechen durch (bei Säuglingen).
Avots: EH I, 579
ķirkstēt
ķirkstêt: quieken Auleja (mit ir̂): cūka ķirkst. tā sāka dziedāt ķirkstē̦dama Dünsb. Rīmes 2. gram. I, 89 (ähnlich 90); knarren Auleja (mit ir̂ ): rati braucuot ķirkst. priede ķirkst un ķirkst, bet muļķim izklausās, ka priede sacītu ... Pas. XII, 360.
Avots: EH I, 704
Avots: EH I, 704
klaistīt
klaîstît, ‡
2) auseinanderwerfen; blättern
(mit ai ) Gramsden: klaistījis... ruļļus un grāmatas Dünsb. Rīmes, 2. grām., l. d. (1873), S. 75; ‡
3) umherschweifen (?):
man ... skati milst un apkurt klaista Janš. Pag. pausm. 64.
Avots: EH I, 608
2) auseinanderwerfen; blättern
(mit ai ) Gramsden: klaistījis... ruļļus un grāmatas Dünsb. Rīmes, 2. grām., l. d. (1873), S. 75; ‡
3) umherschweifen (?):
man ... skati milst un apkurt klaista Janš. Pag. pausm. 64.
Avots: EH I, 608
kļūtas
kriukšķis
leja
I leja,
1): dziļa l. BW. 5815. upītes lejā 1362;
4): l. v. jau sāka pūst Dünsb. Rīmes 2. grm. I, 63; lejas puse Linden in Kurl., die Westseite.
Avots: EH I, 732
1): dziļa l. BW. 5815. upītes lejā 1362;
4): l. v. jau sāka pūst Dünsb. Rīmes 2. grm. I, 63; lejas puse Linden in Kurl., die Westseite.
Avots: EH I, 732
nošurcis
nùošurcis,
1): n. un nuobradājies Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. II, 102. ar dubļiem un māliem n. (beschmiert?)
Dünsb. Rīmes II, 1, 205;
2): auch Dond. n. IMM. 1932 I, 21; ‡
3) "nuonīcis": n. (mit ur̂ 2 ) suve̦ns Schnehpeln.
Avots: EH II, 98
1): n. un nuobradājies Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. II, 102. ar dubļiem un māliem n. (beschmiert?)
Dünsb. Rīmes II, 1, 205;
2): auch Dond. n. IMM. 1932 I, 21; ‡
3) "nuonīcis": n. (mit ur̂ 2 ) suve̦ns Schnehpeln.
Avots: EH II, 98
pakopā
pakuõpā: kad dievi staigāja ar cilvē̦kiem vēl p. Dünsb. Rīmes II, 1, 235. pabīdījis pie galda divus krē̦slus pakuopāk Janš. Bandavā II, 138.
Avots: EH II, 146
Avots: EH II, 146
pretdabīgs
pretdabîgs,* unnatürlich, widernatürlich: tautas dzīvie luocekļi, kas tagad cits nuo cita pretdabīgi atšķirti Kundziņš Kronwalds 195. rīmes latviešu dzejai gluži pretdabīgas Aus. II, 70.
Avots: ME III, 386
Avots: ME III, 386
rīma
rīma,
1) rĩma N.-Peb., Wolmarshof, Jürg., rìma 2 Prl., Druw., Kl., Ar., Fest., Nerft, Spr., Laud., Odsen, rīme Erlaa, Wessen, comm., ein gieriger Esser, ein Nimmersatt, Vielfrass: paši labi rīmas e̦sat Mērn. laiki 119; ein Ausgehungerter Spr.: ē̦d kâ rīma!
2) "= rīšana": vai tad nu mēs uz tādu sutu kāds rīmas dēļ ejam! A. v. J. 1893, S. 354;
3) "= rīkle": nu tik tie savas rīmas pilda Krišs Laksts 42. - Zu rīt.
Avots: ME III, 539
1) rĩma N.-Peb., Wolmarshof, Jürg., rìma 2 Prl., Druw., Kl., Ar., Fest., Nerft, Spr., Laud., Odsen, rīme Erlaa, Wessen, comm., ein gieriger Esser, ein Nimmersatt, Vielfrass: paši labi rīmas e̦sat Mērn. laiki 119; ein Ausgehungerter Spr.: ē̦d kâ rīma!
2) "= rīšana": vai tad nu mēs uz tādu sutu kāds rīmas dēļ ejam! A. v. J. 1893, S. 354;
3) "= rīkle": nu tik tie savas rīmas pilda Krišs Laksts 42. - Zu rīt.
Avots: ME III, 539
sanāvēt
sildināt
sildinât (unter sil˜dît): grūtdienīšus sildināju BW. 4358, 1 var. Refl. -tiês: negants pūķis ... saulē sildinājās Dünsb. Rīmes (1873) 2 I, 104.
Avots: EH II, 486
Avots: EH II, 486
spirgt
spir̃gt,
1): bē̦rns pēc grūtās slimības krietni spirgst Strasden. pamazītēm viņa spirga Fausts (1936), 191. mūsu sujūtas sāka atkal s. Jauns. Raksti IV, 32. cilvē̦ks, ticis uz zemes, varēja tikai s. Jauns. J. un v. 301. nu jau ir atkal spir̃guši ("iedzīvuojušies, kļuvuši bagātāki") Frauenb.; ‡
2) am Morgen aufstehen:
jāspirgst ātri BielU., man muss früh aufstehen. diezgan agri e̦sat spir̃guši Siuxt. Refl. -tiês: "uzlabuoties veselībā, veselīgi augt": sivē̦ni, kas auguotā mēnesī piedze̦m, nespir̃gstas Seyershof. ve̦cums spirgās miegā druoši Dünsb. Rīmes, 2. gr. I, 248.
Avots: EH II, 552
1): bē̦rns pēc grūtās slimības krietni spirgst Strasden. pamazītēm viņa spirga Fausts (1936), 191. mūsu sujūtas sāka atkal s. Jauns. Raksti IV, 32. cilvē̦ks, ticis uz zemes, varēja tikai s. Jauns. J. un v. 301. nu jau ir atkal spir̃guši ("iedzīvuojušies, kļuvuši bagātāki") Frauenb.; ‡
2) am Morgen aufstehen:
jāspirgst ātri BielU., man muss früh aufstehen. diezgan agri e̦sat spir̃guši Siuxt. Refl. -tiês: "uzlabuoties veselībā, veselīgi augt": sivē̦ni, kas auguotā mēnesī piedze̦m, nespir̃gstas Seyershof. ve̦cums spirgās miegā druoši Dünsb. Rīmes, 2. gr. I, 248.
Avots: EH II, 552
sprūkšļāt
striķis
striķis, der Strick: es neietu..., kauč ir mani striķī ve̦stu BW. 9735. čūskas kâ striķi gulēja saulsguozī Neik. 34. Aus mnd. strick. strimala,
1) strimale Gold., der Strömling, Ostseehering (clupea harengus L.)
RKr. IX, 93; Natur. XXXVII, 53, L., U., Bielenstein Holzb. 661, Rutzau, Wirginalen, Auermünde, Dunika, Libau;
2) Schimpfwort für Frauen
Purap. Etwa zu mnd. strīme "Streifen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 637)??
Avots: ME IV, 1090
1) strimale Gold., der Strömling, Ostseehering (clupea harengus L.)
RKr. IX, 93; Natur. XXXVII, 53, L., U., Bielenstein Holzb. 661, Rutzau, Wirginalen, Auermünde, Dunika, Libau;
2) Schimpfwort für Frauen
Purap. Etwa zu mnd. strīme "Streifen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 637)??
Avots: ME IV, 1090
traicīt
traicît,
1): t. ("pļaut tikai tâ pa virsu, pašus galus") usnes AP. ar nazi ... tā traicīja saites ... tam nuost Dünsb. Rīmes, 2. grm., I, 123. viņš zariem tràika 2 ("brauka") lapas Fehteln;
2): auch (prs. traîcu 2 ) Stenden.
Avots: EH II, 689
1): t. ("pļaut tikai tâ pa virsu, pašus galus") usnes AP. ar nazi ... tā traicīja saites ... tam nuost Dünsb. Rīmes, 2. grm., I, 123. viņš zariem tràika 2 ("brauka") lapas Fehteln;
2): auch (prs. traîcu 2 ) Stenden.
Avots: EH II, 689
urināt
valklapa
vērpele
I vẽrpele,
1): putras v. Iw.; ein unten breiteres Holzgefäss
PV.; elefants ... ar vērpeļu kājām Dünsb. Rīmes, 2. grām. I, 28.
Avots: EH II, 777
1): putras v. Iw.; ein unten breiteres Holzgefäss
PV.; elefants ... ar vērpeļu kājām Dünsb. Rīmes, 2. grām. I, 28.
Avots: EH II, 777
virslieta
vìrslìeta, die Hauptsache: bez . . . ievadu vārdiem viņa uzsāka ķerties pie pašas stāstāmās virslietas Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 8. dažam dziesminiekam ir virslieta rīmes Aps.
Avots: ME IV, 613
Avots: ME IV, 613