Paplašinātā meklēšana

akracis: auch Pas. VIII, 363, Sonnaxt.

Avots: EH I, 66

akracis (aka + rakt), der Brunnengräber: akracis ruok akas.

Avots: ME I, 65

‡ akuracis AP. = akracis.

Avots: EH I, 66

četracis,

1) der Vieräugige:
četraču suņi LP. VII, 567;

2) die Vier (im Kartenspiel).

Avots: ME I, 410

duobracis: cimdi, zeķes duobračam BW. 27812.

Avots: EH I, 349

dracis (unter draca),

1) "tracis" Sonnaxt; "ein lärmvolter Vorfall" Seyershof; ‡

2) Schelte
Mahlup, Schwanb.; ‡

3) "kas pluosas" Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 76; "draiskulis" Zvirgzdine; verächtl. Bezeichnung für einen Unruhigen (häufiger von Kindern gesagt)
Warkl.; ein nückisches Kind Bērzgale.

Avots: EH I, 329

duobracis, der Grab-, Totengräber BW. III ^3, 875.

Avots: ME I, 532

grãvracis: dat. s. grāvracim BW. 34392, 2.

Avots: EH I, 401

grãvracis, gŗāvracis, der Grabenzieher : lāpstas lielumu apbrīnuoja visi grāvrači A. XIII, 522.

Avots: ME I, 645

kapracis: vgl. den li. ON. Kaprakiaĩ bei Fenzlau Die deutschen Formen der li. Orts- u. Personennamen des Mertielgeb. 125.

Avots: EH I, 587

kapracis,

1) der Grab -, Totengräber:
kapracis ruok kapus;

2) der Totengräber, ein Aaskäfer
A. XX, 42.

Avots: ME II, 159

I kracis: auch Iw., Plur. krači, ein Gestell zum Trocknen von Erbsen auf dem Felde Dond., "zārdi" Blieden.

Avots: EH I, 640

I kracis Blieden, Prawingen, Walgalen "eine auf dem Felde in den Boden gesteckte Stange mit kreuzweise angebrachten Querhölzern zum Trocknen des Getreides (auch "čãkaris" genannt)." Zu li. krãkė "палка", r. кроквá "Stange, Dachsparren" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 621)?]

Avots: ME II, 255

II kracis "ein Pergelsieb zum Absondern der Spreu von den Körnern" Stuhrhof.]

Avots: ME II, 255

mañtracis *, ein Schatzgräber: viņš stāsta par mantračiem, kas pēc apslē̦ptas naudas meklējuši A. v. J. 1901, S. 1.

Avots: ME II, 562

‡ naracis Ramkau "?": ja guovs ilgāk paliekuot neslaukta, tad tesmenī ieme̦tuoties n. (tesmenī e̦suot cietumi, un piens uz laiku izzūduot). Anscheinend umgebildet aus narîca (s. dies).

Avots: EH II, 5

ùogļracis*, der Kohlengräber, der Bergmann.

Avots: ME IV, 414

racis*, = racējs, der Gräber: rūdas rači R. Sk. I, 61.

Avots: ME III, 461

rûdracis ² Karls., der Erzgräber.

Avots: ME III, 567

satracis, Part. praet. act., in Wut geraten.

Avots: ME III, 764

šàuracis ² Mar. n. RKr. XVII, 137, šàuracĩtis BW. 12190 und 12331, šàuractiņa BW. 12304, 3 var., jem. mit engen, schmalen Augen: puiši šauracīši VL.

Avots: ME IV, 7

stracis: auch Pas. XII, 299 (aus MakaŠēni); "brīdis, laiks": timā stracī atiet ... vecis Pas. X, 186 (aus Makašēni; ähnlich XI, 203 aus Kaunata und 301 aus Ludsen). Zur Etymologie vgl. le. strēķis "Reihe; eine Weile" und stràva 3 und ‡ 5.

Avots: EH II, 584

stracis, der Augenblick Infl.: timā stracī izgāja nuo tās duobes... meita Pas. Il, 72 (ähnlich: III, 429; IV, 284 u. a.). Etwa zu r. строкá "Streif, Zeile", ksl. строка "στίγμα" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 289)?

Avots: ME III, 1080

svèiracis ² Vīt. "= greizacis": vgl. zveiracis.

Avots: ME III, 1148

tracis: "dracis" PS.

Avots: EH II, 689

tracis,

1) der Skandal (Lürm und Rauferei
Drosth., Smilt.): tracis tiek sace̦lts B. Vēstn, veči e̦suot sadzirdē juši šuo traci LP. VI, 757. man nuotika tāds tracis Naud. es ar biju pie tā trača klāt ebenda. šim tracim nebūs labs gals Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 35. ja Stīpnieks . . . nesaka ne˙kā, tad tā lieta var iziet bez kāda trača Jaun. mežk. 62;

2) eine (lärmende?) Menge:
vārtsargi atveŗ vārtus..., un viss tracis ūkšuodams ieskrej RKr. VI, 91. Zu traks.

Avots: ME IV, 217

‡ utracis Strods Par. vōrdn. 179 "?".

Avots: EH II, 716

zemracis: zemraču darba (gen.) A. Upītis Sm. lapa 86.

Avots: EH II, 805

zemracis, der Erdgräber LKVv., Wid.; Plur. zemrači, soricidae Konv. ² 2067: cirslītis ir uzcītīgs zemracis JR. III, 71. le̦dus putns, čurkste un bišķeris - zemrači 6.

Avots: ME IV, 712

zveiracis, wer schielt (um Talsen), "greizacis ar zvē̦ruošām acīm" (?) Vīt.; ein Pferd mit einem Glasauge L., Depkin n. U.: tas zveiracis jau tevi ar acīm vai apē̦stu Vīt. kad tādu zveiraci lūkuojies BW. 21377. Vgl. li. žvairakis "wer schielt".

Avots: ME IV, 769

bedējs [li. bedėjas], der Toten gräber, in einigen Gegenden Livl. für kapracis (von best): līķa bedēji Zalktis I, 108.

Avots: ME I, 276

dẽ̦du kaŗš Gr. - Sess."zuosu tracis", Gänsegeschrei.

Avots: ME I, 461

draca, drace, racis">dracis, dracka, Lärm, ausgelassenes, lautes, mit Prügelei endendes Aufleben, Prügelei: kruogā bija liela drace Salis, Schujen, Adsel, Druw., Alt-Rahden, Lös. Etn. IV, 18. [Zu drakâtiês "toben", li. drãkas "задирчивый, сварливый", drakùs "ловко прыгающiй", drãkas "вытаптыванiе" und nach Būga РФВ‚. LXX, 105 auch zu r. "дрочи́ться" "eigensinnig sein; wild herumrennen (vom Vieh, das die Bremsen plagen)".]

Avots: ME I, 488

drace (unter draca): "racis">tracis; lustiges Aufleben" Siuxt.

Avots: EH I, 329

ìebiêdêt, [iebiedināt L., Ruj.], erschrecken, in Furcht versetzen: līdzinājās bālam, iebiedē̦tam meitēnam Bracis Aakstā ē̦nā 25. ne˙kādi šķēršļi nespēja iebiedēt Klaust. 41.

Avots: ME II, 4

ìerakt, tr.,

1) eingraben:
stabu zemē. atskrējis un pie veča kâ ierakts palicis JK. V, 27;

2) anfangen zu graben:
ierakta aka jāizruok;

3) hineinwühlen:
viņš kaut kur sìenā savas drēbes ieracis. Refl. -tiês, sich hineingraben, sich hineinwühlen, sich vergraben, versenken: puisis ieruokas sìenā LP. VII, 568. viņš pastāvīgi ieracies savās grāmatās.

Avots: ME II, 55

‡ izbailinât, ängstigen Für. I; tracis mežā mani briesmīgi izbailināja Bers.

Avots: EH I, 433

izrakt (li. išràkti), tr., ausgraben: puisis izracis dziļu bedri LP. III, 43. cūkas izrakušas tupeņus VI, 373. [Refl. - tiês, zur Genüge graben ]. Subst. izrakums, die Ausgrabung: kapu izrakumi Etn. III, 120.

Avots: ME I, 789

‡ jem̃bele Nötk. "tracis, nelaime, nebūšana"; vgl. je̦m̃basts.

Avots: EH I, 562

kal̂nracẽjs *, kal̂nracis *, der Bergmann.

Avots: ME II, 142

‡ II kapacis Līvāni "= racis">kapracis".

Avots: EH I, 585

‡ kliẽsts NB., ein böser Streich, eine Untat, vgl. kliẽsti; "tracis, dumpis ar kaušanuos" NB.: iztaisīja kliestu.

Avots: EH I, 620

‡ kračis, ein gabelartiges hölzernes Werkzeug, womit das gedroschene Getreide ins Riegensieb geschüttet wird Grob. Zu kracis I?

Avots: EH I, 640

kračuôt, mit einem kracis II die Spreu von den Körnern absondern Stuhrhof.]

Avots: ME II, 255

kradzis Nigr., [= racis">kracis I, krabiķis II].

Avots: ME II, 255

lùncinât: mit uñ auch Salisb.;

2): auch (mit un̂ ² ) AP., Frauenb. Refl. -tiês: auch (mit un̂ ² ) Nötk., Siuxt; sunim aste luñcinājas Seyershof. kuo visu diena tur luncinājies ("?"), ka vēl neesi bedri izracis? Stenden (vgl. luncîtiês).

Avots: EH I, 761, 762

ņaũka,

1): auch ("tracis") Saikava (mit âu ² ).

Avots: EH II, 112

pagrìda, pagrìde, der Raum unter der Diele: viņš naudu apracis pagrīdē LP. VII, 145. pagrīdē piemīt peles Ahs.

Avots: ME III, 31

paknaisît, ein wenig kratzen: p. pakausi Warkl. Refl. -tiês,

1) sich ein wenig kratzen
Drosth.: grāvracis nuoņurdeja, paknaisījās, tad pēkšņi... uzlēca sē̦dus Veselis Saules kapsē̦ta

Avots: ,

pìerakt,

1): grabend hinzugelangen:
līdz kuo pieruokuot pie naudas puoda Pas. XIV, 533;

2): tā (= kapsȩ̄ta) jau pierakta Austriņš Raksti VII, 144; ‡

3) zur Genüge od. in grosser Menge graben:
pieracis ȩzȩrus Pas. XIII, 122; ‡

4) grabend erlangen:
kuo tur piestaigāsi un pieraksi? Pas. IX, 445.

Avots: EH II, 267

pìešļābt,

1) gelinder, nachsichtiger werden:
... tracis vairāk neiznāca. saimniece ar ēdienu sāka labuoties, un arī saimnieks pret mani tâ kâ piešļāba Latv.;

2) ein wenig erschlaffen, abnehmen
(intr.): uzpampušais vaigs jau drusku piešļābis Lennew., (mit â ) Bers.

Avots: ME III, 301

pìevel̂t,

2): zeme vēl jāpieveļ ar skrituļu rulli Frauenb.;

4) verfilzen:
viņa nedrīksteja p. savus kupluos matus, - kas tad tuos vairs varȩ̄tu izsukāt Jauns. Raksti III, 54. kušete pievȩlta... suņa spalvām A. Upītis Sm. lapa 244; ‡

5) zur Genüge od. in grösserer Menge wälzen:
šis pievēlis kalnus un pieracis ȩzȩrus Pas. XIII, 122; ‡

6) niederstürzen (tr.; ?):
es ruoceņas jiem nedevu, kab jie maņa nepievȩltu Tdz. 41311 (oder zu pìevil̂t 1 ?).

Avots: EH II, 278

sarakt, ‡

2) aufwühlen:
kaŗaspē̦ks jiem smagi saraka laukus Kaltenbr. cūkas klē̦vu sarakušas Warkl. kurm[i]s saraka tev dārziņu, Jānīt[i]s saraks vainadziņu Tdz. 39130; ‡

3) (viele) vergraben:
izraktuos puôdus saruok citā vietā Pas. XV, 56; ‡

4) s. ciêt, grabend zuschütten (verschütten):
puika ar palaidnību saracis grāvi ciet Salis. tik aukstā ziemā nedabūja miruoni s. ciet, juo zeme bij sasalusi Seyershof. ‡ Refl. -tiês,

1) grabend sich überanstrengen
Saikava: ve̦cais smagi saracies; ‡

2) "?": mazi sivēntiņi kādreiz saruokas (wühlen sich hinein in die Streu?),
bet lielās cūkas neruok savu midzeni Siuxt. cūkas jau reizēm saruokas, lai tu vai cik sausu pakaisi AP.

Avots: EH II, 440

‡ strace, zu erschliessen aus stracīte Pas. XI, 371 (aus Eglūna), eine kleine Weile, brìtiņš; ein Demin. straciņa Pas. VII, 436 (aus Makašēni) und acc. s. straceņi Pas. X, 365 (aus Rositten). Zu stracis.

Avots: EH II, 584

trace, = racis">tracis: tādas traces . . . nebiju piedzīvuojis Blaum.

Avots: ME IV, 217

trācis,

1) ein Trupp, ein Schwarm Reiter
U.: viss trācis griezās atpakaļ LP. VI, 702. aizvilkus bļaudams viss trācis uz mājām Lapsa-Kūm. 110. vaidnieki ap mums trāčiem vien stājās 199. kam ar dažs kāreivju trācis jau bija 110;

2) = racis">tracis, der Skandal (mit ã) Nikrazen (von lautem Sprechen und Lachen gesagt), Stenden: sieva izdzirdējuse trāci LP. VI, 32. nu īsti trācis iesākas Lautb. Luomi 189;

3) "?": siržu sāpes rūpju trācī ... aizmirst liec! Janš. JR. IV, 26.

Avots: ME IV, 227

trieķis,

1): "tracis" um Talsen; ‡

3) eine Erschütterung, ein Stoss Diet, Schlag:
dabūju kādu triẽķi pa sāniem Iw.; ‡

4) Streit
(mit iẽ) Kand.

Avots: EH II, 697

‡ trivuõgs Siuxt "tracis" Aus r. тревога.

Avots: EH II, 695

urkšis: ""urdzējs" ME. IV, 306 zu ersetzen durch "2) "urdzējs"; ‡

5) "nemiers, tracis" Salis: ur̃kš (zu einem nom. urkšis, urkše od. urkša ?) taisīt.

Avots: EH II, 715

uztraukt,

1): spieķa cirtiens pa ple̦ciem ... viņu acumirklī uztrauca (riss empor?)
kājās A. Upītis Kailā dzīvība 123. Refl. -tiês,

2): uztrauksies tracis Rainis Tālas nosk. ⁷ 116. Subst. uztraukums: nuo lieliem uztraukumiem Pas. XIV, 332.

Avots: EH II, 737

II virksnis "naids, saduršanās": viņu mātei ar ve̦de̦klu jau bijis virksnis Plm. XVII, 86; "racis">tracis, bara truoksnis, juceklis" Butzkowsky: bē̦rni taisīja lielu virksni. viņš arī likās tai virksnī iekšā. tur gāja virkšņiem ("pluosīdamies") vien. Zu virgât I?

Avots: ME IV, 606

zè̦ltracẽjs* Vēr. II, 1480, zè̦ltracis*, der Goldgräber.

Avots: ME IV, 706