Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'raicīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'raicīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
apraicīt
draicīt
‡ dràicît 2 (li. draikýti "verstreuen; verwickeln, verwirren"), -ku, -cīju, = jaukt, puostīt; in Unordnung bringen Oknist (meist mit sa-): nedraiki gultas! Oknist. kuo jis tur nuopļaun (rudzus)? tik dràika 2 ! (von jem., der nicht zu mähen versteht; = jauc) Kaltenbr. Vgl. auch ‡ àizdraicît. Zur Etymologie s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 876.
Avots: EH I, 329
Avots: EH I, 329
izraicīt
[izraicît "Furchen ziehen beim Pflügen" Sessw.; Furchen ziehen und sie mit einer Schaufel ausglätten: izràicît 2 rudzu tīrumu Lis., Kreuzb.; izràicît 2 Druw. "izvaguot": izr. kartupeļus; izr. jauniesē̦tuos rudzus. izraika (3 reizes vasarā) kartupeļus un dārza saknes, kad sākušas augt, lai nezāles nepārņe̦m Heidenfeld. In übertragener Bed. vom Geschlechtsakt: kad atnāca lielipipelis, kâ raicīt (mani) izraicīja BW. 35344.]
Avots: ME I, 788
Avots: ME I, 788
izraicīt
notraicīt
paraicīt
[paraicît,
1) mit Saatfurchen versehen:
paràicīt 2 ze̦mākuo vietu rudzu tīrumā Lis.; paraicīt vagu galus "die Enden der Saatfurchen vertiefen und breiter machen" Ruhental;
2) "=padzìt": paraĩcīt luopus nuo auzām Wandsen.]
Avots: ME III, 86, 87
1) mit Saatfurchen versehen:
paràicīt 2 ze̦mākuo vietu rudzu tīrumā Lis.; paraicīt vagu galus "die Enden der Saatfurchen vertiefen und breiter machen" Ruhental;
2) "=padzìt": paraĩcīt luopus nuo auzām Wandsen.]
Avots: ME III, 86, 87
raicīt
raicīt
II ràicît 2 ,
1): "izdzīt jaunā rudzu tīrumā vagas ūdens nuotecēšanai" Heidenfeld, Prl., Saikava; ‡
2) (nach der Saat aufgekommenes Gemüse) lichten
(mit aĩ) Ramkau.
Avots: EH II, 351
1): "izdzīt jaunā rudzu tīrumā vagas ūdens nuotecēšanai" Heidenfeld, Prl., Saikava; ‡
2) (nach der Saat aufgekommenes Gemüse) lichten
(mit aĩ) Ramkau.
Avots: EH II, 351
raicīt
II râicît 2 , -ku, -cĩju Saikava, Kreuzb., Furchen ziehen Druw. n. RKr. XVII, 75, Lis., Laud.; > mundartlich roicît U.; die Erde auflockern: auguošiem kartupeļiem mē̦dz pāris reizes pieart jaunu zemi pie lakstiem, ar kuo arī iznīcina auguošās nezâles; tuo sauc par raicīšanu Laud. Woht iaentisch mit II. raikýti "(Brot) mehrfach in Schnitte schneiden"; vgl. le. rika. riecenis und rìekt 2 "(Brot) schneiden; zum ersten Mal pflügen".
Avots: ME III, 469
Avots: ME III, 469
sadraicīt
‡ sadràicît 2 Oknist, verwirren, in Unordnung bringen: s. gultām salmus. Refl. -tiês Kaltenbr. "nekārtīgi sagruozīties, sakrist, savīties (namentlich von abgemähtem und in Garben zu bindendem Getreide)": sadràicījies 2 kūlis.
Avots: EH XVI, 403
Avots: EH XVI, 403
saraicīt
traicīt
traicît,
1): t. ("pļaut tikai tâ pa virsu, pašus galus") usnes AP. ar nazi ... tā traicīja saites ... tam nuost Dünsb. Rīmes, 2. grm., I, 123. viņš zariem tràika 2 ("brauka") lapas Fehteln;
2): auch (prs. traîcu 2 ) Stenden.
Avots: EH II, 689
1): t. ("pļaut tikai tâ pa virsu, pašus galus") usnes AP. ar nazi ... tā traicīja saites ... tam nuost Dünsb. Rīmes, 2. grm., I, 123. viņš zariem tràika 2 ("brauka") lapas Fehteln;
2): auch (prs. traîcu 2 ) Stenden.
Avots: EH II, 689
traicīt
traicît, -ku, -cĩju,
1) (schlechtes Gras oder Getreide) oberflächlich abmähen
Erlaa; schlagen, behauen Vīt.: ausu manu netraikāt (Var.: netriecat)! BW. 27449, 1. ābuoļus traika ar šķe̦stu Vīt. sausus zarus traicīju ar cirvi iekuram id.;
2) "hin und her jagen, treiben"
Wohlfahrt. Zu traikât.
Avots: ME IV, 217
1) (schlechtes Gras oder Getreide) oberflächlich abmähen
Erlaa; schlagen, behauen Vīt.: ausu manu netraikāt (Var.: netriecat)! BW. 27449, 1. ābuoļus traika ar šķe̦stu Vīt. sausus zarus traicīju ar cirvi iekuram id.;
2) "hin und her jagen, treiben"
Wohlfahrt. Zu traikât.
Avots: ME IV, 217