Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'puostīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'puostīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (36)
draicīt
‡ dràicît 2 (li. draikýti "verstreuen; verwickeln, verwirren"), -ku, -cīju, = jaukt, puostīt; in Unordnung bringen Oknist (meist mit sa-): nedraiki gultas! Oknist. kuo jis tur nuopļaun (rudzus)? tik dràika 2 ! (von jem., der nicht zu mähen versteht; = jauc) Kaltenbr. Vgl. auch ‡ àizdraicît. Zur Etymologie s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 876.
Avots: EH I, 329
Avots: EH I, 329
gluži
gluži, Adv. zu gluds, glužs,
1) glatt
(= gludi) Kaul., sauber, net: apslauki gluži (Var.: glīši) dzirnaviņas BW. 22525. kuŗa gluži kājas āva, tai gudrāks paduomiņš BW. 12207;
2) rein, so dass von dem zu Reinigenden nichts übrig bleibt, gänzlich, vollständig, ganz und gar:
tev nebūs tava vīna dārza augļus it gluži nuolašit III Mos. 19,10. [puostīties gluži visas tās vietas! Glück V Mos. 12, 2.] sakās mana līgaviņa gluži vārpas lasījusi BW. 28117. lācis gluži gan krizdams nenuosities LP. VI, 253;
3) vollständig, gänzlich, sehr,
zur Verstärkung eines Adjectivs od. Partizips: viens ļuoti bagāts, uotrs gluži nabags LP. V, 259. nasta gluži viegla. nabadziņš gluži pliks, izmisis, nuosalis;
4) guži kâ, ganz wie, ganz als ob:
viņš iet gluži kâ bez acīm.
Kļūdu labojums:
gluži (Var.: glīši) = gluži
Avots: ME I, 630
1) glatt
(= gludi) Kaul., sauber, net: apslauki gluži (Var.: glīši) dzirnaviņas BW. 22525. kuŗa gluži kājas āva, tai gudrāks paduomiņš BW. 12207;
2) rein, so dass von dem zu Reinigenden nichts übrig bleibt, gänzlich, vollständig, ganz und gar:
tev nebūs tava vīna dārza augļus it gluži nuolašit III Mos. 19,10. [puostīties gluži visas tās vietas! Glück V Mos. 12, 2.] sakās mana līgaviņa gluži vārpas lasījusi BW. 28117. lācis gluži gan krizdams nenuosities LP. VI, 253;
3) vollständig, gänzlich, sehr,
zur Verstärkung eines Adjectivs od. Partizips: viens ļuoti bagāts, uotrs gluži nabags LP. V, 259. nasta gluži viegla. nabadziņš gluži pliks, izmisis, nuosalis;
4) guži kâ, ganz wie, ganz als ob:
viņš iet gluži kâ bez acīm.
Kļūdu labojums:
gluži (Var.: glīši) = gluži
Avots: ME I, 630
iepostīt
iespostīt
ìespuostît, ìespuostuôt, tr., einsperren, einschliessen: iedami tie uzgājuši iespuostītuo lāci Etn. III, 111. zinātāji iespuostuot pūķa siekalas pudelēs LP. VI, 81. se̦nuos laikuos turējuši putnus iespuostītus tikai mē̦slu dēļ Mzv.
Avots: ME II, 72
Avots: ME II, 72
iz
iz-, Verbalpräfix; es bedeutet,
1) aus-, heraus-, hinaus-,
z. B. izlīst nuo krūmiem; izdzert visu alu;
2) zer-, ver-, auseinander,
z. B. izpuostīt pili; izklīst: izklât;
3) die Vollendung der Handlung,
z. B. izcept maizi;
4) die Vollziehung der Handlung bis zur Genüge od. bis zum Überdruss,
so namentlich in der Reflexivform, z. B. kungs izskatās, kungs izsmejas;
5) die Vollziehung der Handlung durch eine Reihe von Subjekten (z. B. ve̦cie iedzīvuotāji visi izmira) oder die Beziehung der Handlung auf eine Reihe von Objekten (z. B. visus darbus izdarīt), auf eine gewisse Zeit od. einen gewissen Raum in ihrem resp. seinem ganzen Umfang
(z. B. visu gadu izkalpuot; visu purvu izbradāt);
6) im Hochle. wird iz auch im Sinne von uz gebraucht (s. iz II); vgl. Le. Gr. § 534].
Avots: ME I, 712
1) aus-, heraus-, hinaus-,
z. B. izlīst nuo krūmiem; izdzert visu alu;
2) zer-, ver-, auseinander,
z. B. izpuostīt pili; izklīst: izklât;
3) die Vollendung der Handlung,
z. B. izcept maizi;
4) die Vollziehung der Handlung bis zur Genüge od. bis zum Überdruss,
so namentlich in der Reflexivform, z. B. kungs izskatās, kungs izsmejas;
5) die Vollziehung der Handlung durch eine Reihe von Subjekten (z. B. ve̦cie iedzīvuotāji visi izmira) oder die Beziehung der Handlung auf eine Reihe von Objekten (z. B. visus darbus izdarīt), auf eine gewisse Zeit od. einen gewissen Raum in ihrem resp. seinem ganzen Umfang
(z. B. visu gadu izkalpuot; visu purvu izbradāt);
6) im Hochle. wird iz auch im Sinne von uz gebraucht (s. iz II); vgl. Le. Gr. § 534].
Avots: ME I, 712
izpeisēt
iztukšīt
iztukšît, iztukšuot, tr., ausleeren: iztukšīta, nuopuostīta zeme tev nu taps visai šaura Jes. 49, 19. trīs kaktiņi iztukšīti BW. 18379, 3. bads iztukšīja zemi nuo iedzīvuotājiem St. puišelis iztukšuojis puodiņu ar me̦du LP. VII, 284. glāzes tika iztukšuotas Blaum. Refl. - tiês,
1) leer werden:
klēts ar˙vienu ātrāki iztukšuojusies Etn. I, 100;
2) sich leer, arm machen:
neiesim jau paši sevi iztukšuoties Grünh.
Avots: ME I, 821
1) leer werden:
klēts ar˙vienu ātrāki iztukšuojusies Etn. I, 100;
2) sich leer, arm machen:
neiesim jau paši sevi iztukšuoties Grünh.
Avots: ME I, 821
kārtība
kā̀rtĩba, die Ordnung Mag. IV, 2, 120: viss nu būtu kārtībā LP. V, 268. nuodibināt, izpuostīt kārtību. dienas kārtība *, die Tagesordnung: jautājums stāv uz dienas kārtības (ein jetzt sehr gewöhnl. Germanismus), die Frage steht auf der Tagesordnung.
Avots: ME II, 202
Avots: ME II, 202
kramptīt
‡ kramptît, freqn. zu kràmpt, mit den Zähnen fassen, nagen: sāk ... zirgi ... ratus un zirgu lietas k. un puostīt Pēt. Av. IV, 76.
Avots: EH I, 641
Avots: EH I, 641
kūrējs
kũrējs (li. kūrė̕jas "Heizer; Erbauer, Urheber, Schöpfer"), ‡
2) Schöpfer:
ne tie viens ir dzīves k., nedz uotrs Janš. Dzimtene II 2 , 295. puostītāja vedekliņa, ne dzīvītes kūrējiņa BW. piel. 2 225402.
Avots: EH I, 684
2) Schöpfer:
ne tie viens ir dzīves k., nedz uotrs Janš. Dzimtene II 2 , 295. puostītāja vedekliņa, ne dzīvītes kūrējiņa BW. piel. 2 225402.
Avots: EH I, 684
lūžņa
lûžņa,
1) etw. Gebrochenes, Verwüstetes, der Windbruch, das Fallholz:
tā valsts, kuo viņam sargāt vajadzē̦tu, guļ tukša, izpuostīta tâ kâ lūžņa MWM. III, 405. nuo rīkstes izcēlās liels, biezs mežs ar tādām lūžņām, ka ne cilvē̦ks, ne luops cauri tikt LP. VI, 486;
2) allerlei Kram, Schund, allerlei Abfälle, Unrat, Kehricht
Grünw.: kādu lūžņu bē̦rni te istabā sataisījuši? Frauenb. stumt ar grābekli lūžņu uz laidara priekšu, pabeņkī starp lūžņām mē̦tājas tev ķe̦sas SDP. III, 64;
3) ein Haufe, eine Menge:
ve̦se̦la lūžņa ratu Druva II, 463. viņam tuo darīšanu vai lūžņa DL.;
4) [lûžņa Lis.], eine alte, hinfällige, schwächliche, nachlässige Person
Etn. I, 32. ve̦cā lūžņa, kuo tu gribi? LA. Zu lûzt.
Avots: ME II, 521
1) etw. Gebrochenes, Verwüstetes, der Windbruch, das Fallholz:
tā valsts, kuo viņam sargāt vajadzē̦tu, guļ tukša, izpuostīta tâ kâ lūžņa MWM. III, 405. nuo rīkstes izcēlās liels, biezs mežs ar tādām lūžņām, ka ne cilvē̦ks, ne luops cauri tikt LP. VI, 486;
2) allerlei Kram, Schund, allerlei Abfälle, Unrat, Kehricht
Grünw.: kādu lūžņu bē̦rni te istabā sataisījuši? Frauenb. stumt ar grābekli lūžņu uz laidara priekšu, pabeņkī starp lūžņām mē̦tājas tev ķe̦sas SDP. III, 64;
3) ein Haufe, eine Menge:
ve̦se̦la lūžņa ratu Druva II, 463. viņam tuo darīšanu vai lūžņa DL.;
4) [lûžņa Lis.], eine alte, hinfällige, schwächliche, nachlässige Person
Etn. I, 32. ve̦cā lūžņa, kuo tu gribi? LA. Zu lûzt.
Avots: ME II, 521
nogriezt
II nùogriêzt, tr., abschneiden: matus, kūju. bē̦rzim galus nuofriezuši ar sudraba šķērītēm BW. 14095, 2. Refl. - tiês,
1) sich zerschneiden werden:
gabals man nuogriezās par lielu]. Subst. nùogriêšana, das Abschneiden; nùogriêzẽjs, wer abschnittene, das Abgeschnittenhaben: kad zirgam asti apgriež, tad nuogriezums jāduod zirgam pašam apuostīt Etn. II, 121.
Avots: ME II, 787
1) sich zerschneiden werden:
gabals man nuogriezās par lielu]. Subst. nùogriêšana, das Abschneiden; nùogriêzẽjs, wer abschnittene, das Abgeschnittenhaben: kad zirgam asti apgriež, tad nuogriezums jāduod zirgam pašam apuostīt Etn. II, 121.
Avots: ME II, 787
nokarnīt
nopostīt
nùopùostît, tr., verwüsten, zerstören, vernichten, zu Grunde richten: nuopuostījuši visus laukus LP. VII, 174. baznīca, pils nuopuostīta līdz beidzamam akmenim. tuos pilsē̦tus tu esi nuopuostījis Psalm 9, 7. izlabuojuši labu daļu nuopuostītā darba LP. VII, 371. Sprw.: viena pakava nagla var zirgu nuopuostīt.
Avots: ME II, 835, 836
Avots: ME II, 835, 836
noskārdēt
noskrambāt
nùoskram̃bât, ‡
2) "nuopuostīt, nuomaitāt labības laukus" Frauenb. ‡ Refl. -tiês, sich Schrammen zuziehen, sich zerkratzen :
puišelis nuoskrambājies Dunika.
Avots: EH II, 86
2) "nuopuostīt, nuomaitāt labības laukus" Frauenb. ‡ Refl. -tiês, sich Schrammen zuziehen, sich zerkratzen :
puišelis nuoskrambājies Dunika.
Avots: EH II, 86
pakava
pakava [Manz., Salisb.], häufiger pakavs [PS.], das Hufeisen: es apkalu kumeliņu tē̦raudiņa pakaviem (Var.: pakavām) BW. 29698, 3. viena pakava nagla var zirgu nuopuostīt. Aus r. подкова dass.
Avots: ME III, 42
Avots: ME III, 42
pamats
pamats, [li. pamatas], auch pamata (li. pamatà) BW. 9407, 3715, [Manz.],
1) der Grund, das Fundament:
skalam ģeld tā priedīte, ne istabas pamatam BW. 3141; pamatus od. pamatu likt, den Grund legen. māja nuode̦guse līdz pašiem pamatiem od. līdz pamatam, das Haus ist bis auf den Grund niedergebrannt Etn. I, 98; 103. pili līdz pamatam nuoārdīt, pilsē̦tu līdz pamatam izpuostīt. kalns nuodre̦b līdz pamatam LP. IV, 141. visa zeme nuodārdējuse un nuodimdējuse līdz pašiem pamatiem Etn. II, 180, auch pamatuos. [pirms vēl pasaules pamāta likta kļuva Manz. Post. II, 31;
2) pamats U., der Grundbalken.]
Zu pamest.
Avots: ME III, 67
1) der Grund, das Fundament:
skalam ģeld tā priedīte, ne istabas pamatam BW. 3141; pamatus od. pamatu likt, den Grund legen. māja nuode̦guse līdz pašiem pamatiem od. līdz pamatam, das Haus ist bis auf den Grund niedergebrannt Etn. I, 98; 103. pili līdz pamatam nuoārdīt, pilsē̦tu līdz pamatam izpuostīt. kalns nuodre̦b līdz pamatam LP. IV, 141. visa zeme nuodārdējuse un nuodimdējuse līdz pašiem pamatiem Etn. II, 180, auch pamatuos. [pirms vēl pasaules pamāta likta kļuva Manz. Post. II, 31;
2) pamats U., der Grundbalken.]
Zu pamest.
Avots: ME III, 67
pluinīt
pluinît: schlagen Nerft (mit ùi 2 ), Baldohn, Stom.; schütteln Grünw.: vējš pluîna 2 karuogu. suns pluina gaŗāmgājējas brunčus; "puostīt" (pluînet 2 ) Strasden: p. tȩ̄va sakrātuo mantu.
Avots: EH II, 301
Avots: EH II, 301
počas
puõčas: viņš iegāja tīrās puõčās ("izpuostītās, nuonīkušās mājās") Frauenb. tev ģīmis izsists kâ p. ebenda.
Avots: EH II, 345
Avots: EH II, 345
posteklis
puõsteklis, jem., der alles zerstrirt od. verdirbt Vank., Schibbenhof, Vīt., Palzmar, puostîtãjs: tur re̦dzami puostekļi un nekārtība Latv.; in N.-Peb, dafür auch puostaklis: pùosteklis 2 "izpuostīta vieta" Oppek., Schwanb., Sessw., Odsen.
Avots: ME III, 459
Avots: ME III, 459
postgalis
puõstgalis, einer, der alles vernichtet, zerstört, der Zerstöter Nigr.: pienācis pie puostgaļa kāds ve̦cs ubags un prasījis, kamdēļ tas visu puostuot zemē Nigr. n. Etn. I, 119. viņš sakņu dārzu iztīrījis nuo šiem puostgaļiem D. 207. 16. tur radušies kādi atriebīgi puostgaļi, kas baruona mantu grib visādi puostīt Janš. Dzimtene V, 353.
Avots: ME III, 459
Avots: ME III, 459
postīt
puõstît -u (bei Glück V Mos. 12, 2 2. imper. puostījiet), -ĩju, tr., verwüsten, verheeren, verderben, zerstören: ienaidnieki jau sāka puostīt ķēniņa valsti LP. IV, 71. Subst. puõstîšana, das Verwüsten, Verheeren, Verderben; puõstĩ-jums, das beendete Verwüsten, Verheeren, Verderben; die Verwüstung; puõstîtâjs, der Zerstörer: bē̦du de̦ldē̦tājs, elles puostītājs Gesangb. uguntiņa dzirkstelīte, diža meža puostītāja BW. 7149 var.
Avots: ME III, 459
Avots: ME III, 459
postumi
‡ pùostumi 2 Liepna,
1) "nuojaukta, izpuostīta vieta": jie caur tūnas puostumiem laida cauri guovis;
2) "nieki, pļāpas˙° kuo tu tādus puostumus runā? Zu puõsts 1.
Avots: EH II, 347
1) "nuojaukta, izpuostīta vieta": jie caur tūnas puostumiem laida cauri guovis;
2) "nieki, pļāpas˙° kuo tu tādus puostumus runā? Zu puõsts 1.
Avots: EH II, 347
pūlis
I pùlis Wolm., Serbigal, AP., pùlis 2 Kl., Nerft, pûlis 2 Salis, Ruj., Dond., Lautb., Kand., Selg., Dunika, pũlis Tr., Wandsen, Līn., Iw., auch pūle,
1) der Haufe; die Menge:
skudru pūlis, der Ameisenhaufe. lai virtuos man telītes kâ skudrītes pūlītī! BW. 18179, 2. cik skudriņu pūlīte (Var.: pūznītē), tik aitiņu pādītei 1326, 1. kâ skudrīte pūlī vilka visas uogu mē̦tariņas 27105. kas skudrei pūli vilka, kad tā pate nesavilka? 7671. kâ skudrītes siliņā lielu pūli (Var.: pūzni) savilkušas 34218. nākat, kūmiņas, pūlītēs! 1485. mana dziesmu vācelīte sīkā nātru pūlītē 206, 9. tie nu stipri uzliesmuoja, . . . dzirksteļu pūļus . . . raidīdami augšup J. R. IV, 154. - pūļiem (pūlēm) od. pūļu pūļiem, in grossen Haufen, Mengen: pūļiem (Var.: pūlēm 14246,
7) auga baltas ruozes BW. 6469, 1. ļaudis aiz ziņkārības devās pūļiem līdz De̦glavs Ve̦cais pilskungs 68. bites sanāk pūļu pūļiem LP. IV, 78;
2) die Herde; die Kette (von Jungwild)
U.: pirtnieks turējis sev krietnu pūlīti aitu Etn. II, 86;
3) das Nest:
peles pūli (Var.: migu) pataisīj[u]šas pašā matu galiņā BW. 20236 var.;
4) der Strichregen
U.: viens pūlis lietus nuonācis, es hat einen Strich abgeregnet U.; Plur. pūļi, Regenwolken U.: pūļi tuop dzīti, kleine Regenwolken werden getrieben U.; auch im Sing.: me̦lns pùlis 2 nāk Golg., Warkl. - pùļa C. od. pūļu vējš, Regenwind: tupeņi jāstāda pūļa vējam pūšuot Etn. 11, 74. īsti vakarziemeļu pūļu vēji lieli jumtu puostītāji Vīt. 2. Wohl zu pauna (s. dies) und (nach Petersson KZ. XLVII, 276) arm. hoylḱ "assembly, troop, company" und r. пуля " Kugel ".
Avots: ME III, 446, 447
1) der Haufe; die Menge:
skudru pūlis, der Ameisenhaufe. lai virtuos man telītes kâ skudrītes pūlītī! BW. 18179, 2. cik skudriņu pūlīte (Var.: pūznītē), tik aitiņu pādītei 1326, 1. kâ skudrīte pūlī vilka visas uogu mē̦tariņas 27105. kas skudrei pūli vilka, kad tā pate nesavilka? 7671. kâ skudrītes siliņā lielu pūli (Var.: pūzni) savilkušas 34218. nākat, kūmiņas, pūlītēs! 1485. mana dziesmu vācelīte sīkā nātru pūlītē 206, 9. tie nu stipri uzliesmuoja, . . . dzirksteļu pūļus . . . raidīdami augšup J. R. IV, 154. - pūļiem (pūlēm) od. pūļu pūļiem, in grossen Haufen, Mengen: pūļiem (Var.: pūlēm 14246,
7) auga baltas ruozes BW. 6469, 1. ļaudis aiz ziņkārības devās pūļiem līdz De̦glavs Ve̦cais pilskungs 68. bites sanāk pūļu pūļiem LP. IV, 78;
2) die Herde; die Kette (von Jungwild)
U.: pirtnieks turējis sev krietnu pūlīti aitu Etn. II, 86;
3) das Nest:
peles pūli (Var.: migu) pataisīj[u]šas pašā matu galiņā BW. 20236 var.;
4) der Strichregen
U.: viens pūlis lietus nuonācis, es hat einen Strich abgeregnet U.; Plur. pūļi, Regenwolken U.: pūļi tuop dzīti, kleine Regenwolken werden getrieben U.; auch im Sing.: me̦lns pùlis 2 nāk Golg., Warkl. - pùļa C. od. pūļu vējš, Regenwind: tupeņi jāstāda pūļa vējam pūšuot Etn. 11, 74. īsti vakarziemeļu pūļu vēji lieli jumtu puostītāji Vīt. 2. Wohl zu pauna (s. dies) und (nach Petersson KZ. XLVII, 276) arm. hoylḱ "assembly, troop, company" und r. пуля " Kugel ".
Avots: ME III, 446, 447
saart
saart,
1): tīrumus saaŗuot un apsējuot brālis Delle Negantais nieks 187. pavasar zeme slapija saarta Linden in Kurl.;
2): saara ežu Warkl. rugājus vajag s.("uzart") līdz Miķeļiem Iw.; ‡
4) "izpuostīt": le̦dus lielā vējā visus krastus saaŗ Auleja. Refl. -tiês,
2): pflügend müde werden:
ja esi smagi saaries, atņem elpi! Saikava.
Avots: EH II, 395
1): tīrumus saaŗuot un apsējuot brālis Delle Negantais nieks 187. pavasar zeme slapija saarta Linden in Kurl.;
2): saara ežu Warkl. rugājus vajag s.("uzart") līdz Miķeļiem Iw.; ‡
4) "izpuostīt": le̦dus lielā vējā visus krastus saaŗ Auleja. Refl. -tiês,
2): pflügend müde werden:
ja esi smagi saaries, atņem elpi! Saikava.
Avots: EH II, 395
samīdīt
samĩdît, tr., freqn., zertreten, zertrampeln: liek bē̦rnu zirgiem samīdīt LP. VII, 918. uz samīdīta ganu ceļa A. XX, 121: izpuostīts, samīdīts mums mūsu puķu dārzs Vēr. II, 235. Refl. -tiês, sich zertreten, zertrampeln: viņa būtu varējusi likties... samīdīties A. XXI, 424.
Avots: ME III, 687
Avots: ME III, 687
sapeizēt
sapostīt
sapuõstît, tr., zerstören (gew.: izpuostīt): negribu tev viņu (= prieku) sapuostīt Juris Brasa 41.
Avots: ME III, 710
Avots: ME III, 710
sirenieks
sireniẽks, sirinieks, ein umherstreifender Krieger, ein Räuber Wid., "Parteigänger" V.: kļūstam mēs nuo sireniekiem izpuostīti Manz. Post. I, 416. tādi laupītāji ir, katri ... paši siruo jeb siriniekus uz savu kaimiņu uzrāda II, 195. bij bieži jāizciešas daudz kaŗa šausmu ne˙vien nuo svešiem sireniekiem Plūd. Llv. II, 126. sirenieki, medenieki mani balti bāleliņi BW. 18655. sirenieki, medenieki, nuošaujiet se̦rmulīti! 11071 var. Zu sirt 1.
Avots: ME III, 845
Avots: ME III, 845
smelte
smelte,
1) smèlte 2 KL, smelte Oppek. n. U., smeltes U., = smelkne(s) 2; smèlte 2 Mar., Gr.-Buschhof, fein Zerriebenes, namentlich unreiner, unbrauchbarer, mit Sand gemengter Mehlabfall; Getreideabfall Nerft: saslauki apcirknī smelti! Mar. n. RKr. XV, 136, smèlte 2 Golg., Saikava, Selsau, Adl., Warkh., Warkl., Pilda, Gr.-Buschhof "putraimu atliekas" Kalz., Meiran, Memelshof, der feine Abfall beim Grützemachen Etn. II, 1; feiner Heuabfall, Heusamen Celm., (mit èl 2) Saussen, Kreuzb.; Zusammengefegtes, Staub Spr.; der feine Abfall beim Dreschen (mit èl 2) Saikava: es biju (rijā) smelti stūmis Jauns.; stūmām (rijā ar grābekļiem) plašuo smeltes klājienu vienā gubā Jauns.;
2) Adv., smèltē 2 Warkh., Warkl., sme̦ltu smeltē Infl. n. U., ganz und gar:
smèltē 2 sapuvis Saikava. kruogs nuodega sme̦ltu smeltē; siena kaudze smeltē sadega Bers., Laud., Lasd., Fest. smeltē izpuostīt Lubn. smeltē nuoplēst drānas Celm. smel̃tē sadauzīt C., smèltē 2 (Warkh., Gr.-Buschhof, Saikava) oder smeltēs (Meiran) sasist. Zu smìlts; vgl. li. žẽmė priẽ sméltei (Dusetos) "супесок".
Avots: ME III, 958, 959
1) smèlte 2 KL, smelte Oppek. n. U., smeltes U., = smelkne(s) 2; smèlte 2 Mar., Gr.-Buschhof, fein Zerriebenes, namentlich unreiner, unbrauchbarer, mit Sand gemengter Mehlabfall; Getreideabfall Nerft: saslauki apcirknī smelti! Mar. n. RKr. XV, 136, smèlte 2 Golg., Saikava, Selsau, Adl., Warkh., Warkl., Pilda, Gr.-Buschhof "putraimu atliekas" Kalz., Meiran, Memelshof, der feine Abfall beim Grützemachen Etn. II, 1; feiner Heuabfall, Heusamen Celm., (mit èl 2) Saussen, Kreuzb.; Zusammengefegtes, Staub Spr.; der feine Abfall beim Dreschen (mit èl 2) Saikava: es biju (rijā) smelti stūmis Jauns.; stūmām (rijā ar grābekļiem) plašuo smeltes klājienu vienā gubā Jauns.;
2) Adv., smèltē 2 Warkh., Warkl., sme̦ltu smeltē Infl. n. U., ganz und gar:
smèltē 2 sapuvis Saikava. kruogs nuodega sme̦ltu smeltē; siena kaudze smeltē sadega Bers., Laud., Lasd., Fest. smeltē izpuostīt Lubn. smeltē nuoplēst drānas Celm. smel̃tē sadauzīt C., smèltē 2 (Warkh., Gr.-Buschhof, Saikava) oder smeltēs (Meiran) sasist. Zu smìlts; vgl. li. žẽmė priẽ sméltei (Dusetos) "супесок".
Avots: ME III, 958, 959
tērmanis
uznākt
uznãkt,
1) kommend auf etw. gelangen, herauf-, hinaufkommen:
apmaldījās kēniņš un uznāca uz tuo vietu, kur.., Pas, IV, 488. uznāc augšā!
2) aufkommen (von Saaten)
U.: sējumi bij... labi uznākuši A. XI, 37. dārzi nuopuostīti,... viss, kas uznācis, nuomīņāts LP. IV, 75;
3) aufkommen, aufziehen (von Wolken, Regen, Gewitter)
U.: lietus bij jau uznācis LP. VII, 474. uznāca vakars Dīcm. pas, v. I, 72;
4) aufkommen, über einen kommen:
ļaudīm... uznācis ciets miegs LP. IV, 105. Sprw.: uznāk kâ miegs Birk. Sakāmv. 115. zē̦nam uznāca garš laiks LP, III, 95. vecenei uznākušas šķāvas IV, 37. man uznāk skaists duomu sapnis Vēr. II, 136;
5) sich einstellen:
tad uznāca cīkstē̦tājies I Sam. 17, 23. ķēvei uznācis kumeļš Poruk V, 301;
6) zu Leibe gehen
U.;
7) in den Sinn kommen.
Refl. -tiês, = uznãkt 4: tirpuoņi viņam uznācās MWM. VII, 900.
Avots: ME IV, 362
1) kommend auf etw. gelangen, herauf-, hinaufkommen:
apmaldījās kēniņš un uznāca uz tuo vietu, kur.., Pas, IV, 488. uznāc augšā!
2) aufkommen (von Saaten)
U.: sējumi bij... labi uznākuši A. XI, 37. dārzi nuopuostīti,... viss, kas uznācis, nuomīņāts LP. IV, 75;
3) aufkommen, aufziehen (von Wolken, Regen, Gewitter)
U.: lietus bij jau uznācis LP. VII, 474. uznāca vakars Dīcm. pas, v. I, 72;
4) aufkommen, über einen kommen:
ļaudīm... uznācis ciets miegs LP. IV, 105. Sprw.: uznāk kâ miegs Birk. Sakāmv. 115. zē̦nam uznāca garš laiks LP, III, 95. vecenei uznākušas šķāvas IV, 37. man uznāk skaists duomu sapnis Vēr. II, 136;
5) sich einstellen:
tad uznāca cīkstē̦tājies I Sam. 17, 23. ķēvei uznācis kumeļš Poruk V, 301;
6) zu Leibe gehen
U.;
7) in den Sinn kommen.
Refl. -tiês, = uznãkt 4: tirpuoņi viņam uznācās MWM. VII, 900.
Avots: ME IV, 362
vija
I vija,
1) die Ranke; das Gewinde, die Guirlande; "skara" Ramkau; Plur. vijas, Hopfenranken Oppek, n. U.: puķu vija V. pupu vija BW. 9397, 3 var. ruožu viju 5804 var. apīņu vijas Arrasch, Lubn., Sessw. apiņam gara vija BW. piel. 2 45661. sudrabiņu (sc.: pinu (Var.: viju]) vijinā (Var.: vīnītē) BW. 5530. pārtrūkušas pērļu vijas Asp. Ziedu klēpis 90. mežs . . .. atšķetina miglas viju Latv. pārtrūkuse duomu vija Asp.;
2) ein von Strauch geflochtener Zaun
St., U., Wallhof n. Manz. Lettus, Kaltenbrunn, Memelshof, Nerft, Selb., Sonnaxt (Abb. s. Bielenstein Hulzb. 173): ē̦kas šķir vija, kas vīta nuo žagariem Plutte 72. kur vija (sēta) ne-ir, tur kļūst ... manta izpuostīta Manz. Syrach 37, 27. cūku. dārzam ir aptaisīta stipra vija, tuo cūkas nevar izlauzt Selb. sīku kārklu viju viju, lai suvē̦ni neluodaja BW. 22316. aiz Daugavas gari kārkli, tie būs labi viju vīt 21414, l. augstu viju vīt (Var.: sē̦tu pīt) 33639 var. (ruoze) iet pa viju (Var.: sē̦tu) . . . uotras sē̦tas dārziņā 6427, 2, īsi svārki . . . , ka varēja viju lēkt BW. piel. 2 20511, 1;
3) kazu vija, convolvulus arvensis L. Lös. n. RKr. III, 70. Zu vît.
Avots: ME IV, 582
1) die Ranke; das Gewinde, die Guirlande; "skara" Ramkau; Plur. vijas, Hopfenranken Oppek, n. U.: puķu vija V. pupu vija BW. 9397, 3 var. ruožu viju 5804 var. apīņu vijas Arrasch, Lubn., Sessw. apiņam gara vija BW. piel. 2 45661. sudrabiņu (sc.: pinu (Var.: viju]) vijinā (Var.: vīnītē) BW. 5530. pārtrūkušas pērļu vijas Asp. Ziedu klēpis 90. mežs . . .. atšķetina miglas viju Latv. pārtrūkuse duomu vija Asp.;
2) ein von Strauch geflochtener Zaun
St., U., Wallhof n. Manz. Lettus, Kaltenbrunn, Memelshof, Nerft, Selb., Sonnaxt (Abb. s. Bielenstein Hulzb. 173): ē̦kas šķir vija, kas vīta nuo žagariem Plutte 72. kur vija (sēta) ne-ir, tur kļūst ... manta izpuostīta Manz. Syrach 37, 27. cūku. dārzam ir aptaisīta stipra vija, tuo cūkas nevar izlauzt Selb. sīku kārklu viju viju, lai suvē̦ni neluodaja BW. 22316. aiz Daugavas gari kārkli, tie būs labi viju vīt 21414, l. augstu viju vīt (Var.: sē̦tu pīt) 33639 var. (ruoze) iet pa viju (Var.: sē̦tu) . . . uotras sē̦tas dārziņā 6427, 2, īsi svārki . . . , ka varēja viju lēkt BW. piel. 2 20511, 1;
3) kazu vija, convolvulus arvensis L. Lös. n. RKr. III, 70. Zu vît.
Avots: ME IV, 582
višķim
višķim, Adv., ganz: ja tu nevari višķim atkāpt nuo . . . netikliem Manz. Post. I, 41. viņa nevar vēl višķim nuo savu dēlu atkāpt III, 163. dievs ... gribēja tuos višķim izpuostīt Volter Chrest. I, 126. mans dievs, es e̦smu višķim tavs N. F. 11. Zum Auslaut vgl. vistīm.
Avots: ME IV, 628
Avots: ME IV, 628