Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rains' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rains' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (258)
asarains
asspurains
baltskarains
bal̃tskarains, bal̃tskarītis, weissgemähnt, Epith. des Rosses: labāk būtu vilks apēdis baltskarainu kumeliņu BW. 15850, 2. sirmi zirgi baltskarīši 12324. jūdzu baltskarīšu kumeliņu Ltd. 258.
Avots: ME I, 258
Avots: ME I, 258
bebarains
bēbarains
beberains
bebrains
bebrains
bedrains
bemberains
bugurains
bumburains
bumburains
bum̃burains, knorrig, uneben: bumburains kuoks, bumburaina āda, eine Gänsehaut AP., Tirs.
Avots: ME I, 350
Avots: ME I, 350
čāburains
čākarains
čãkarains, bauschig, knorrig: saule... strādāja, bāgātīgi apveltīdama vainadziņiem ziluo vizbulīti, čākarainuo pureni LP. I, 172.
Avots: ME I, 408
Avots: ME I, 408
čamparains
čankurains
čāpurains
čāparains "?": bērniņš ar čāparainām kājiņām JK. VI, 11. [č. (čãparains Gr. - Autz,Stuhrhof) ce̦lms Siliņ "viele Wurzeln habend"; č. kustuonis Siliņ "viele Füsse habend"].
Kļūdu labojums:
bērniņš ar čāparainām kājiņām = bērniņu, kam muguriņā bijuse pe̦lē̦ka strīpa - ar čāparainām kājiņām kā pele
Avots: ME I, 408
Kļūdu labojums:
bērniņš ar čāparainām kājiņām = bērniņu, kam muguriņā bijuse pe̦lē̦ka strīpa - ar čāparainām kājiņām kā pele
Avots: ME I, 408
čavarains
čemarains
čemurains
če̦murains, če̦marains, büschelförmig: če̦maraini kuoki Fr. Siliņ; če̦murains auglis Blaum.; če̦murainie priežu zari Vēr. II, 2.
Avots: ME I, 409
Avots: ME I, 409
čenčerains
čengurains
čenkurains
čēpurains
cerains
ce̦rains,
1) buschicht, verwühlt:
ce̦raina galva MWM. 598;
[2) befiedert (an den Beinen):
ce̦rains vistas].
Avots: ME I, 374
1) buschicht, verwühlt:
ce̦raina galva MWM. 598;
[2) befiedert (an den Beinen):
ce̦rains vistas].
Avots: ME I, 374
četrstūrains
cīberains
cĩbe̦rains, auch cĩpe̦rains, getiegert: c. runcis, kaķis, gailis Ahs.
Kļūdu labojums:
getiegert = getigert
Avots: ME I, 390
Kļūdu labojums:
getiegert = getigert
Avots: ME I, 390
ciekurains
ciekurains
čiekurains
čīkurains
čimurains
ciņburains
činkurains
čìnkurains 2, činkulains Bers. [vgl. cinkulis], knorrig, hümpelig, buschig, abgelumpt: činkuraini viesi BW. 19766.
Avots: ME I, 413
Avots: ME I, 413
cīparains
cīparains, der Länge nach gestreift Popen; [cīparaini ("gestickte") cimdi Bers. (zu cīpari?); vgl. cībe̦rains].
Avots: ME I, 391
Avots: ME I, 391
čočerains
čokarains
čuokarains: (bē̦rzu) čuokarainām lapiņām A. Brigadere Dievs, daba, darbs 11. - čuokuraini zīda apakšsvārki I, 426 zu ersetzen durch čuokaraiņu zīda apakšsvārku.
Avots: EH I, 299
Avots: EH I, 299
čokarains
čuokarains, čuokurains, kraus zusammengezogen, zusammengekrollt, verwickelt, faltig: čuokuraina dzija, āda; čuokuraini zīda apakšsvārki Apsk. I, 484.
Avots: ME I, 426
Avots: ME I, 426
čokurains
čorains
čukurains
čukurains, buschicht, gipflig; čukurains raksts, schlechte, unleserliche Schrift Brig.
Avots: ME I, 419
Avots: ME I, 419
čumurains
čumurains, büschelig, büschelartig zusammengezogen, zackig: čumuraini zari; čumurainas saknes (Janson) MWM. X, 450. svina gabals izlejas čumurains Etn. II, 2. čume̦rē̦ns (faltig) ģīmis Dond.
Avots: ME I, 420
Avots: ME I, 420
čunkurains
čunkurains, ‡
2) "ausgetreten; niedrig gelegen"
Stom.: čunkuraina pļava; ‡
3) verknotet, knotig
Segew.
Avots: EH I, 296
2) "ausgetreten; niedrig gelegen"
Stom.: čunkuraina pļava; ‡
3) verknotet, knotig
Segew.
Avots: EH I, 296
čunkurains
čuprains
čuprains Nigr., dicht belaubt, buschicht, traubenförmig]: audziet, lini, lieli, gaŗi, čuprainām puodziņām BW. 28277 [aus Weissenstein].
Avots: ME I, 421
Avots: ME I, 421
čurains
daldarains
dalderains
dal̃derains: dal̃de̦rains AP. (von Pferden gesagt), dàldeŗains 2 Saikava (von Pferden und Geweben).
Avots: EH I, 304
Avots: EH I, 304
dalderains
dal̃derains, dãlderains, mit talerrunden Flecken geäpfelt, namentlich von Pferden: dalderains zirgs; aber auch: dalderains cimds.
Kļūdu labojums:
geäpfelt =, geäpfelt
Avots: ME I, 434
Kļūdu labojums:
geäpfelt =, geäpfelt
Avots: ME I, 434
dambrains
daudzstrūrains
daudzžuburains
‡ daũdzžuburaîns, sehr ästig, zackig, stark verzweigt: kustuonis ar ... daudzžuburainiem ragiem R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 3 (ähnlich Janš. Mežv. ļ. II, 429).
Avots: EH I, 310
Avots: EH I, 310
diderains
dide̦rains oder (in Ogershof) dīde̦rainis, ein unruhiger, andere belästigender Mensch Bers.
Avots: ME I, 466
Avots: ME I, 466
diderains
divstarains
divžuburains
dubrains
dumbrains
dzedrains
dze̦draîns "?": pūta caur luodziņu dze̦drainā (kühl? vgl. dze̦drs 2) būdiņā BW. 30926; [in Pussen bedeute es: durchsichtig (z. B. dz. ūdens).]
Avots: ME I, 539
Avots: ME I, 539
dzestrains
dziedzerains
dziedzerains, [dziẽdzeŗains Nigr., dziẽdzerains Drsth., Ruj., Bauske, dziedze̦rains Bers., Jürg.], drüsig: dziedzerains puns JR. VII, 8. bē̦rnam visa pakakle dziedzeraiņa Ahs.
Avots: ME I, 562
Avots: ME I, 562
dzintarains
‡ dziñtaraîns "?": kuoki kad tuos nuoteš, ir dzintaraini Janš. Mežv. ļ. II, 41. cirsts nuo dzintarainas priedes Dzimtene III 2 , 400.
Avots: EH I, 358
Avots: EH I, 358
dzīparains
dzīparains
džumburains
garains
garšķiedrains
gaŗšķiêdraîns, langfaserig: gaŗšķiedraina dzija Konv. 2 229.
Kļūdu labojums:
dzija = vilna
Avots: ME I, 608
Kļūdu labojums:
dzija = vilna
Avots: ME I, 608
grūberains
gumzurains
gumzurains
idrains
idrains
I idraîns, hohl, im Kern verwittwert: idrains kuoks, Holz mit verwittwertem Kern. milzu niedras, idrainu vidu Konv. 2 297. nuo (duoņu) stiebriem izspiež baltās, idrainās serdes 639. In N. - Schwanb. idrains kuoks "kuo nevar pāršķelt; idrainam kuokam ir ievalkas".
Avots: ME I, 702
Avots: ME I, 702
idrains
iegorains
iegorains
iẽguorains, mit einer Vertiefung in der Mitte: (meitas) ieguoraiņiem ple̦ciem (die Rede ist von robsten Mädchen, zwischen deren Schultern der Rücken gleichsam eine Vertiefung bildet) Janš.]
Avots: ME II, 21
Avots: ME II, 21
ikrains
ikrains
īsšķiedrains
îsšķiêdrains, kurzfaserig: īsšķiedrainas vilnas dzija Konv. 2 926. kuokvilnas un citu īsšķiedrainu vielu plucināšana 1533.
Avots: ME I, 837
Avots: ME I, 837
judrains
kaikarains
kakarains
kakarains
kākarains
kākarains
kãkaraîns,
1) zottig, struppig, zerlumpt
Bers.: pilni krūmi sīku kazu, viens pats āzis kākarains (Rätsel: Sterne, Mond);
2) dünn, klar:
kākarains aude̦kls, kākaraina drēbe Serb. n. A. XV, 2, 326;
3) gesprenkelt, mit Buntwerk versehen:
adu cimdus kākarainus (Var.: kankarainus) BW. 7223.
Avots: ME II, 190
1) zottig, struppig, zerlumpt
Bers.: pilni krūmi sīku kazu, viens pats āzis kākarains (Rätsel: Sterne, Mond);
2) dünn, klar:
kākarains aude̦kls, kākaraina drēbe Serb. n. A. XV, 2, 326;
3) gesprenkelt, mit Buntwerk versehen:
adu cimdus kākarainus (Var.: kankarainus) BW. 7223.
Avots: ME II, 190
kākurains
kākuraîns, zerlumpt: tādi mani viesi nāca, činkuraini, kākuraini BW. 19766. Vgl. kākarains.
Avots: ME II, 190
Avots: ME II, 190
kaldarains
kankarains
kankarains
kankaraîns C., kañkaraîns K., zottig, zerlumpt: kankarainu kazu vedu BW. 18704. kāds, māsiņa, tavs vīriņš, kâ sunītis kankarains BW. 21608. ieraudzīju... kankarainu kumeliņu 31888. kankaaina dē̦lu māte RKr. XVI, 213.
Avots: ME II, 155
Avots: ME II, 155
ķeburains
ķe̦burains: ķ. kuoks - auch Bauske, Segew. mistre̦ns adīklis nav tik ķe̦bure̦ns Seyershof.
Avots: EH I, 692
Avots: EH I, 692
ķeburains
ķe̦buraîns, ķe̦buraîns, ästig, knorrig: ķeburains kuoks [Dunika, Nigr., Kalleten, Ruj.] ; ķē̦buraini kāpuosti, kam lapas uz visām pusēm, galviņas negriežas Gr. - Sessau ; ķē̦burains rācenītis BW. 2974, eine Rübe mit rauher Rinde Mag. XX, 3, 207. iestādīju smuku rutku, tas izauga ķē̦burains BW. 21423. ķē̦burains (kritzelig) ruokraksts Purap. [ķē̦burains ("zariņiem izadīts") cimdu raksts Bauske. briežiem ir ķē̦buraini ragi Fr. Mekons Münschh. 17].
Avots: ME II, 358, 359
Avots: ME II, 358, 359
ķēburains
ķēburains
ķekarains
ķe̦karaîns, ķe̦karuôts,
1) doldenständig, traubig:
te uogu ķe̦karuotās strūkles pie katra ērkšķa nuokaŗas Asp. brūklenes šuogad ļuoti ķe̦karainas Hen. ;
2) ķe̦karains, zerzaust, zerfetzt:
visu gadu Jānīt[i]s jāja ķe̦karainu (Var.: ķe̦nkarainu, pinkainu) kumeliņu BW. 32933, 3 var.
Avots: ME II, 360, 361
1) doldenständig, traubig:
te uogu ķe̦karuotās strūkles pie katra ērkšķa nuokaŗas Asp. brūklenes šuogad ļuoti ķe̦karainas Hen. ;
2) ķe̦karains, zerzaust, zerfetzt:
visu gadu Jānīt[i]s jāja ķe̦karainu (Var.: ķe̦nkarainu, pinkainu) kumeliņu BW. 32933, 3 var.
Avots: ME II, 360, 361
ķēkarains
ķemburains
ķè̦mburaîns,
1) ästig, zackig:
ķe̦mburains kuoks Smilt. ;
[2) ķe̦m̃burains, verworren
Salis].
Avots: ME II, 363
1) ästig, zackig:
ķe̦mburains kuoks Smilt. ;
[2) ķe̦m̃burains, verworren
Salis].
Avots: ME II, 363
ķemurains
ķe̦muraîns "?": šitāds ķe̦murains stumburs lai būtu tas, kas cīņā pārveicis viņas brāli A. XII, 100. [Vgl. čemurains.]
Avots: ME II, 364
Avots: ME II, 364
ķenkarains
ķe̦n̂karaîns 2,
1) voller Trauben, büschelig:
man zied ruozes ķe̦nkarainas BWp. 52, 2;
2) zottig, struppig:
ķe̦nkarainu tē̦va dē̦ļu iedzinuši nātrienā BW. 14419. ķe̦nkaraina
(Var.: pluskataina) dē̦ļu māte ievēlās nātrienā 23570. Jānis gāja visu gadu ķe̦nkarainu kumeliņu
32933.
Avots: ME II, 365
1) voller Trauben, büschelig:
man zied ruozes ķe̦nkarainas BWp. 52, 2;
2) zottig, struppig:
ķe̦nkarainu tē̦va dē̦ļu iedzinuši nātrienā BW. 14419. ķe̦nkaraina
(Var.: pluskataina) dē̦ļu māte ievēlās nātrienā 23570. Jānis gāja visu gadu ķe̦nkarainu kumeliņu
32933.
Avots: ME II, 365
ķerains
ķe̦raîns,
1): ķe̦raiņiem matiem Janš. Dzimtene IV, 188. ķe̦raina galva Grenzhof n. FBR. XII, 16. ķe̦rainajās auzās Virza Straumēni3 230;
2): auch Dunika.
Avots: EH I, 696
1): ķe̦raiņiem matiem Janš. Dzimtene IV, 188. ķe̦raina galva Grenzhof n. FBR. XII, 16. ķe̦rainajās auzās Virza Straumēni3 230;
2): auch Dunika.
Avots: EH I, 696
ķerains
ķe̦raîns,
1) buschicht, zottig:
kupli, ķe̦raini mati Plūd., [Janš.] viņš kasīja savu ķe̦rainuo galvu RA. ;
2) ästig:
ķe̦raini kuoki derīgi zārdu celšanai Serb. Vgl. das echt le. ce̦rains.
Avots: ME II, 368
1) buschicht, zottig:
kupli, ķe̦raini mati Plūd., [Janš.] viņš kasīja savu ķe̦rainuo galvu RA. ;
2) ästig:
ķe̦raini kuoki derīgi zārdu celšanai Serb. Vgl. das echt le. ce̦rains.
Avots: ME II, 368
ķeverains
ķikurains
ķinkurains
ķipurains
kļikurains
knībarains
‡ knĩbaraîns Stenden, uneben (mit knĩbari) gesponnen: kad nemāk vērpt, iznāk knībaraina dzija.
Avots: EH I, 631
Avots: EH I, 631
knupurains
korains
kuõraîns,
[1) gewölbt, erhaben
Lis., mit einer kuore, einer Erhöhung in der Mitte versehen Nötk.]: kuorainas sniega kupanas gailēt gailējās Saul. III, 96. [gruozs ar kuorainu vāku Lis. ;
2) gekerbt, zackig:
k. jumts ("kam augša vaļā"), cimds ("ruobaini izrakstīts") Sessw., Serben, Laud., Roop, Schrunden u. a.]
Avots: ME II, 347
[1) gewölbt, erhaben
Lis., mit einer kuore, einer Erhöhung in der Mitte versehen Nötk.]: kuorainas sniega kupanas gailēt gailējās Saul. III, 96. [gruozs ar kuorainu vāku Lis. ;
2) gekerbt, zackig:
k. jumts ("kam augša vaļā"), cimds ("ruobaini izrakstīts") Sessw., Serben, Laud., Roop, Schrunden u. a.]
Avots: ME II, 347
kūdrains
kugurains
kukurains
I kukuraîns, hockerig: ar ečēšām vajaga būt juo rūpīgam un uzmanīgam, lai zeme netiek kukuraina Balss.
Avots: ME II, 302
Avots: ME II, 302
kukurains
kukurains
kumbrains
kumburains
kumburaîns [Ruj., Bers., Warkl.], voller Auswüchse, knollig, knorrig, vietgeknorrt: tāds kumburains kuoks nede̦r lietas kuokam Laud.
Avots: ME II, 310
Avots: ME II, 310
kumprains
kumurains
kumuraîns, verwühlt; mit Haufenwolken bedeckt: tai bija papīrī ietītā kumurainā nastiņa pa˙visam izjukusi Latv. laiks ne skaidrs, ne apmācies, tāds kumurains Druva I, 440.
Avots: ME II, 313
Avots: ME II, 313
kuprains
kupraîns,
1) verwachsen, höckerig, bucklig:
kupraina mugura; kuprains de̦guns; kuprainie sila virži Balss;
2) nach aussen gebogen, konvex:
sagtes bij līdze̦nas apaļas, kuprainas apaļas A. XX, 376.
Avots: ME II, 319
1) verwachsen, höckerig, bucklig:
kupraina mugura; kuprains de̦guns; kuprainie sila virži Balss;
2) nach aussen gebogen, konvex:
sagtes bij līdze̦nas apaļas, kuprainas apaļas A. XX, 376.
Avots: ME II, 319
ļenkurains
lēvarains
lēverains
lè̦ve̦raîns,
1): (fig.) izlaidies plušķains, lēverains ciemats Delle Negantais nieks 26;
2): čaukst (ziemā) lē̦ve̦rainie vērši Daugava 1937, S. 203.
Avots: EH I, 739
1): (fig.) izlaidies plušķains, lēverains ciemats Delle Negantais nieks 26;
2): čaukst (ziemā) lē̦ve̦rainie vērši Daugava 1937, S. 203.
Avots: EH I, 739
lēverains
lè̦ve̦raîns, lè̦varaîns,
1) zerlumpt, abgelumpt:
lè̦varains karuodziņa nesējiņš BW. 18571; lē̦ve̦raini lindraki Druva II, 530;
2) gelappt:
lē̦ve̦rainas jeb pirkstainas lapas Konv. 2 1689;
3) "?": šī (krūze) bāla, lē̦ve̦raina, tieva Druva I, 135.
Avots: ME II, 464
1) zerlumpt, abgelumpt:
lè̦varains karuodziņa nesējiņš BW. 18571; lē̦ve̦raini lindraki Druva II, 530;
2) gelappt:
lē̦ve̦rainas jeb pirkstainas lapas Konv. 2 1689;
3) "?": šī (krūze) bāla, lē̦ve̦raina, tieva Druva I, 135.
Avots: ME II, 464
līvarains
madarains
madaraîns,
1) voller Labkraut, Krapp;
2) madaraini raksti, labkrautartige [?] Muster
Konv. 2 1390; madarains - madaru ziediem pušķuots, madaruots; madarām izšūts, izrakstīts Dobl. n. Etn. IV, 145.
Avots: ME II, 547
1) voller Labkraut, Krapp;
2) madaraini raksti, labkrautartige [?] Muster
Konv. 2 1390; madarains - madaru ziediem pušķuots, madaruots; madarām izšūts, izrakstīts Dobl. n. Etn. IV, 145.
Avots: ME II, 547
maurains
mazzarains
mazzaraîns,
1) arm an Ästen:
biezā mežā aug mazzarainas apses Warkl.;
2) kleine Äste habend.]
Avots: ME II, 575
1) arm an Ästen:
biezā mežā aug mazzarainas apses Warkl.;
2) kleine Äste habend.]
Avots: ME II, 575
meldrains
mētrains
mētrains
mistrains
mistrains
mistraîns, gemischt, bunt Spr.: mistraina labība, das Mengkorn; mistrains aude̦kls Aps., C.
Avots: ME II, 637
Avots: ME II, 637
mudrains
mudurains (unter muduraiņi): muduraini svārki auch AP., Saikava, Schwanb. muduraina jaka Lubn.
Avots: EH I, 828
Avots: EH I, 828
nātrains
ņidrains
niedrains
nierains
‡ nieraîns, mit einem nierenförmigen Muster verschen (?): galvā liela nieraina tiptene Brigadere Dievs, daba, darbs 44.
Avots: EH II, 28
Avots: EH II, 28
pabarains
‡ pabarains Lems., (noch) mit Blättchen versehen (von Flachsstengeln): lini vēl pabaraini; nevar vēl raut.
Avots: EH II, 119
Avots: EH II, 119
pakarains
pakaraîns: p. suns, ein zottiger Hund Warkl. pakaraini mati, verwühltes, zottiges Haar ebenda.
Avots: EH II, 140
Avots: EH II, 140
pakarains
paugorains
paugurains
paũguraîns, höckerig: pauguraini jumti Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 15; hügelicht: pauguraina zeme Jürg.
Avots: ME III, 127
Avots: ME III, 127
pempurains
pieczarains
piecžuburains
piperains
plānšķiedrains
platspurains
platzarains
platzaraîns, weitverzweigt, mit breiten Asten: platzarains uozuols. platzaralnās ābeles pavēnī Janš. Dzimtene 2 I, 221.
Avots: ME III, 323
Avots: ME III, 323
pļēvurains
plivurains
plivuraîns, mit pliviņas 2 versehen: līkstei mēdza cirst bē̦rzu un nesa tuo ar visu baltuo plivuraiņuo mizu mājā BW. I, S. 181.
Avots: ME III, 347
Avots: ME III, 347
pluskarains
pluzerains
pluze̦raîns Bauske, Lautb., uneben, faserig, mit Widerristen versehen: šī skaida tāda pluzeraina, te lē̦ti var ieplēst skabargu pirkstā Dond.
Avots: ME III, 359
Avots: ME III, 359
pluzurains
pompurains
pudurains
puduraîns,
1): p. (aus einzelnen Baumgruppen bestehend)
mežs Saikava. - "uozuols:" ME. III, 402 zu verbessern in "uozuols"; ‡
2) als Bezeichnung gewisser Strick- und Webmuster
Frauenb.: puduraiņais cimdu raksts. puduraiņi rinduki ("kad ir tādas piestrīpas, tad ir puduraiņš").
Avots: EH II, 321
1): p. (aus einzelnen Baumgruppen bestehend)
mežs Saikava. - "uozuols:" ME. III, 402 zu verbessern in "uozuols"; ‡
2) als Bezeichnung gewisser Strick- und Webmuster
Frauenb.: puduraiņais cimdu raksts. puduraiņi rinduki ("kad ir tādas piestrīpas, tad ir puduraiņš").
Avots: EH II, 321
pudurains
pumpurains
pumpuraîns,
1) voller Knospen
U.;
2) "?": adu cimdus pumpurainus BW. piel. 2 7226;
3) "unordentlich geflickt"
(mit ùm 2 ) Sessw.;
4) "?": pumpurains raksts cimdiem Bauske.
Avots: ME III, 411
1) voller Knospen
U.;
2) "?": adu cimdus pumpurainus BW. piel. 2 7226;
3) "unordentlich geflickt"
(mit ùm 2 ) Sessw.;
4) "?": pumpurains raksts cimdiem Bauske.
Avots: ME III, 411
purains
putrains
rains
raĩns "bunt gestreift" (li. raĩnas "graubunt gestreift"): r. kaķis O.-Bartau, Kalleten, Wilzen. Die Intonation spricht für Entlehnung aus dem Li.
Avots: ME III, 470
Avots: ME III, 470
samparains
sarains
sārtstumburains
sārtstumburaîns, einen roten Stamm habend: sārtstumburainas priedes Vēr. II, 1158.
Avots: ME III, 808
Avots: ME III, 808
sārtšvītrains
sãrtšvītraîns, rot gestreift, mit roten Streifen versehen: sārtšvītrainuos tautmeitu lindrakuos Veselis Tīrumu ļaudis.
Avots: ME III, 808
Avots: ME III, 808
šaudrains
serains
sērains
sē̦raîns: s. (mit ẽ ) laiks Kaugurciems "pē̦rkuona laiks". sẽ̦re̦ns ūdens Seyershof.
Avots: EH II, 481
Avots: EH II, 481
sērains
sierains
sīkšķiedrains
skaldarains
škaldarains
skarains
skarains
skaraîns, zottig U., mit Fransen versehen; vollhängend, wie eine Traube, ein Blumenstengel U., voller Schoten: skarains suns Manz. Lettus, ein zottiger Hund. pinkainuo kazu vedu skarainam āzīšam BW. 18399. priekšauts ar skaraiņiem, kupliem atluokiem A. XX, 868. skarainas smilgas Zalktis II, 39. skairaiņi graudi D. Kleinb. J. 34. zirņi skaraiņi būs JK., Lieven-Bersen. skaraiņi debeši L. "Lämmerwolken", zerrissene Wolken St.
Avots: ME III, 873
Avots: ME III, 873
šķauderains
šķaude̦rains: auch (mit àu 2 ) Liepna: lieluo rudzu vārpas šķaude̦rainas ("šķautnainas").
Avots: EH II, 629
Avots: EH II, 629
šķauderains
šķaudrains
šķàudraîns 2 Kreuzb., ungleich, uneben U.: šķaûdrains 2 aude̦kls Bauske, ungleich gewebte Leinwand. Im Oberl. n. U. namentlich von hartem, ungleichem Flachs gesagt. Nach Leskien Nom. 443 zu skaudrs.
Avots: ME IV, 22
Avots: ME IV, 22
šķautrains
šķelderains
šķērains
šķẽ̦raîns Drosth., scherenartig Mar.: šķē̦rainas kājas (die Rede ist von Krebsscheren) cilādami R. Kam. 104. šķē̦raini svārki A. XX, 209, "Schösenrock" AP.
Avots: ME IV, 33
Avots: ME IV, 33
šķesterains
šķesterains "bunt, gestreift (von Geweben)" N. - Peb.; ebenda angeblich auch als Attribut von lini (Flachs) in der Bed. "šķiedrains".
Avots: ME IV, 29
Avots: ME IV, 29
šķestrains
šķestrains
šķeterains
šķe̦te̦rains, wirr, ungekämmt: šķ - ni mati Pilda, Warkl.; šķeteraina ("= sašķe̦te̦rē̦ta") dzija, kas sacē̦rtas dze̦rūkstī Erlaa, Odsen, Stockm., Warkl.
Avots: ME IV, 29
Avots: ME IV, 29
šķetrains
šķidrains
šķidrains
šķiedrains
šķiedraîns, faserig (auch vom Fleisch) U.: ar šķiedrainu ze̦ltu cauraustu (palagu) Skalbe Āb. 19. šķiedrains lūzums Konv. 2 2549. šķiedrains ("kad padebeši šķiedrā") gaiss Nötk.
Avots: ME IV, 52
Avots: ME IV, 52
šķierains
šķobrains
šķobrains
šķùobraîns 2 Warkl., mit länglichen weissen, gelhen und schwarzen Flecken versehen; gelb mit schwarzen Streifen: viņu mātes daglei saskrējuši visi šķuobraini (sivēni) Warkl.
Avots: ME IV, 57
Avots: ME IV, 57
šļarbarains
smalkskarains
smalkstarains
smal̂kstaraîns, feine staras habend: pēc madaras (galium) smalkstarainuo lapu un ziedu parauga Konv. 2 1390.
Avots: ME III, 953
Avots: ME III, 953
šņorains
sodrains
spurains
spuraîns,
1): pendērī ir grāmatiņa, luogainītis, spurainais (ein Teil des Magens)
un glumenīca AP.
Avots: EH II, 564
1): pendērī ir grāmatiņa, luogainītis, spurainais (ein Teil des Magens)
un glumenīca AP.
Avots: EH II, 564
spurains
spuraîns,
1) faserig, struppig, sträubig, zackig
U., Spr.; mit Flossen versehen; stoppelig: spurainie zvirbuļi Zalktis. sē̦tas gali stāv spuraini, die obern Enden an den Zaunpfählen sind ungleich, einer kurz, der andere lang L. sieva nuogriêza kurvjam spurainuos gaius Stāsti Kraukļu kr. 97. ielāpi iznāca . . . spuraini A. v. J. 1904, S. 4. spuraiņuo zivju saimi Aps. Vl, 8. spuraina bārzda Lub., Stelp. (ähnlich: Lapsa-Kūm. 149). tumšas, spurainas sejas De̦glavs Rīga II, 1, 247. spurains lauks Vēr. I, 1132;
2) sich widersetzend, zänkisch:
sp. cilvē̦ks Stelp., Lub. arī lē̦nais briedis palika spurains A, v. J. 1897, S. 138.
Avots: ME III, 1030
1) faserig, struppig, sträubig, zackig
U., Spr.; mit Flossen versehen; stoppelig: spurainie zvirbuļi Zalktis. sē̦tas gali stāv spuraini, die obern Enden an den Zaunpfählen sind ungleich, einer kurz, der andere lang L. sieva nuogriêza kurvjam spurainuos gaius Stāsti Kraukļu kr. 97. ielāpi iznāca . . . spuraini A. v. J. 1904, S. 4. spuraiņuo zivju saimi Aps. Vl, 8. spuraina bārzda Lub., Stelp. (ähnlich: Lapsa-Kūm. 149). tumšas, spurainas sejas De̦glavs Rīga II, 1, 247. spurains lauks Vēr. I, 1132;
2) sich widersetzend, zänkisch:
sp. cilvē̦ks Stelp., Lub. arī lē̦nais briedis palika spurains A, v. J. 1897, S. 138.
Avots: ME III, 1030
špurains
starains
starains
staraîns, Strahlen werfend U., strahlig U., Brasche, strahlenartig, mit Ausstrahlungen, Strahlen versehen; (čūskai) staraina mēle Etn. III, 50. staraini raksti (Strahlenmuster) Konv. 2 1390. ar starainajām le̦dus palmēm Saul. III, 184. starainu ziediņu Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 26. sārtums... kļuvis strūklains un starains, tâ ka vaigu gali izskatījās it kâ sasprē̦gājuši Janš. Dzimtene V, 63. starainiem caurumiņiem Poruk; = skarains; starainai auziņai BW. 28245, 4 var.
Avots: ME III, 1045
Avots: ME III, 1045
stiebrains
stiegrains
stiêgrains Lis., Golg., sehnig: stiegraina ruoka Ezeriņš Leijerk. lI, 231 (ähnlich: Niedra Zemn. dē̦ls 74; Plūd. Rakstn. II, 310; Aps.). stiegraini pirksti Niedra. stiegrainās, sutā izbriedušās plaukstas Duomas IV, 355. briesmīgi stāvi - stiegraini, dzīslaini A. v. J. 1896, S. 753. izdilis, stiegrains vecis Ezeriņš Leijerk. II, 7. Andrejs slaids, sausnēji stiegrains Veselis Tīrumu ļaudis.
Avots: ME III, 1078
Avots: ME III, 1078
stuburains
stuburaîns: auch Lis., Neuhausen; "stūŗains, ragains" Krape; "žuburains; vairākiem apcirstiem zariem" Mar. u. a.; "žuburains, zarains, negluds" Nötk.; "ästig" Lubn., N.-Peb., Sawensee; ("nur von gefälltem Nutzholz") Schibbenhof; s. ("ar aplauztiem zariem") kuoks Ermes; vēja izlauzīts mežs ir s. (reich an Baumstümpfen?) N.-Peb.; s. ("pilns stuburiem") mežs, lauks PV.; stuburaina ("ar daudziem stab(iņ)iem") ceļmala Bers., Kalz., Kokn.; stuburaini ("kam svītras atgādina stuburu rindas") padebeši Bers.; var būt arī kas stuburaini izkrāsuots ebenda.
Avots: EH II, 592
Avots: EH II, 592
stuburains
stuburaîns, mehrere stuburi 1 oder 4 habend Lennew., uneben, eckig Bers., ästig: kad stāv, tad snaigs; kad apgrìežas, tad stuburains RKr. VII, 204 (die Rede ist im Rätsel vom Baumstumpf.)
Avots: ME III, 1099
Avots: ME III, 1099
stumburains
stumburaîns, abgestumpft L., U.; uneben (von einem Baumstumpf; mit um̃ ) Grünwald.
Avots: ME III, 1105
Avots: ME III, 1105
stungurains
stūrains
stūrains
I stūraîns,
1) eckig
U.;
2) fig., tölpelhaft, unbeholfen:
viņš paliek stūrains un neaptē̦sts Vēr. I, 1408.
Avots: ME III, 1109
1) eckig
U.;
2) fig., tölpelhaft, unbeholfen:
viņš paliek stūrains un neaptē̦sts Vēr. I, 1408.
Avots: ME III, 1109
stūrains
sūrains
sūrains
sutrains
šūtrains
svedrains
svēdrains
svē̦drains, gemasert L., von Adern durchzogen (vom Holz) U., Dr., geädert (von Steinen) Dr., fladerig Dr.; gestreift Lis.: svē̦draini ziedi Konv. 1 720. svē̦drainas uoliņas Konv. 2 4022. šuos brunčus sauca... par svē̦drainiem jeb strīpainiem lindrukiem Janš. Nīca 42. gaišpe̦lē̦ki svē̦drainuo apakšsvārciņu Bandavā l, 54. vestei bija dze̦lte̦ni zaļi svē̦draina mugura Dzimtene 2 I, 81. svē̦draini zirņi, grosse, graue Erbsen St.
Avots: ME III, 1152
Avots: ME III, 1152
švēdrains
švīdrains
sviedrains
svīpurains
svītrains
švītrains
taisnstūrains
teterains
teterains
trijstūrains
trijstūrains
trijstūŗaîns*, trijstūrains*, dreieckig: kre̦kli ar... trijstūraiņiem uzple̦ciem RKr. VII, 38.
Avots: ME IV, 235
Avots: ME IV, 235
trijžuburains
trijžuburaîns, trijžuburu (gen. plur.), dreiarmig V., dreizinkig: trijžuburainā lukturī A. XXI, 47. trijžuburu priede LP. VI, 33; Pas. III, 66.
Avots: ME IV, 235
Avots: ME IV, 235
trimstarains
trimstaraîns, dreizinkig, dreiteilig: trimstarainu pīcku viju (Var.: vīšu pīcku trim starām) BW. 21721, 2.
Avots: ME IV, 237
Avots: ME IV, 237
trīsstūrains
trīsžuburains
ukurains
vakarains
vakaraîns*, abendlich; viņa bija tumša un vakaraina kâ mežs pirms negaisa Veselis Netic. Toma mīlest. 17.
Avots: ME IV, 446
Avots: ME IV, 446
varains
‡ varains, machtvoll (?): ar asiem, varainiem teikumiem ... sadragāja ... ieduomas Veselis Dienas krusts 69.
Avots: EH II, 757
Avots: EH II, 757
varains
vaŗaîns,
1) ehern
(ungewönlich): vaŗaiņām šķēdēm Glück Jerem. 52, II. vaŗaiņus pīlaŗus 52, 17;
2) kupferfarben
Frauenb.;
3) "?": iedunas vaŗainas skaņas Ed. Virza.
Avots: ME IV, 483
1) ehern
(ungewönlich): vaŗaiņām šķēdēm Glück Jerem. 52, II. vaŗaiņus pīlaŗus 52, 17;
2) kupferfarben
Frauenb.;
3) "?": iedunas vaŗainas skaņas Ed. Virza.
Avots: ME IV, 483
vēderains
vê̦de̦raîns Vīt., dickbäuchig: (fig.) vē̦de̦rains trauks MWM. X, 600, Arrasch, Dond., Golg., Jürg., Lubn., Oknist, Schujen, Schwanb., Sessw., Stenden, Wandsen. vē̦de̦raina krūzlte A. XX, 644. siena kaudzes, tādas vien vē̦de̦rainas Niedra Bār. 60.
Avots: ME IV, 548
Avots: ME IV, 548
veldrains
vētrains
vẽ̦trains, stürmisch U,: vẽ̦trains laiks, (fig.) vẽ̦traini zirgi MWM. v. J. 1908, S. 124, vē̦traini prieki Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 37. vẽ̦trainie aplausi A. XX, 478.
Avots: ME IV, 572
Avots: ME IV, 572
žagarains
žagaraîns, voller (reich an) Reisig, Strauchwerk: žagarainas ceļa malas BW. 16880; 17496 (ähnlich: 5755, 1). žagaraiņi čiksti LP. I, 124. žagaraiņas pļavas Frauenb. žagaraiņi mē̦sli (wenn Reisig zum Streuen des Stalles gebraucht worden ist) ebenda. žagarains kuoks, krūms Adiamünde.
Avots: ME IV, 785
Avots: ME IV, 785
zarains
zarains, ästig U.; zinkig V.; strahlend U.: zaraina ābelīte RKr. XVI,223. zarains (Var.: zarājs, zaruojs, zaruots) mans vainadziņš BW, 24250 var. ar zarainuo skrāpi Aps. V, 5. zaraina saulīte lēca BW. 24732. zaraini raksti Konv. 2 1390, starainuo, zarainuo ugunīt! Asp. Ziedu klēpis 174.
Avots: ME IV, 690
Avots: ME IV, 690
žaukrains
žeburains
zemzarains
ze̦mzarains, niedrig ansetzende Äste habend, kurzstämmig: ze̦mzaraiņu uozuoliņu BW. 24457, 5 var.
Avots: ME IV, 713
Avots: ME IV, 713
žēparains
žeperains
žepurains
že̦puraîns, ästig Erlaa, Horstenhof, Lems., Nötk., Wesselshof; knorrig Ramdam: že̦purains bē̦rzs Ramdam. ar nelīdze̦nu, punainu, že̦purainu mizu ebenda. že̦mie, že̦purainie kārkli Vārds v. J. 1913, S. 50.
Avots: ME IV, 804
Avots: ME IV, 804
ževerains
zītarains
zītaraîns, mit Bernstein versehen, geschmückt: zītaraiņiem vaiņagiem Plūd. Rakstn. II, 270.
Avots: ME IV, 737
Avots: ME IV, 737
žubrains
žuburains
žuburaîns Dunika, Frauenb., Gramsden, žubuŗaîns Rutzau, žuburaîns Grünw., Ruj., PS., Siuxt, Warkl. u. a., ästig St., U.; zackig U.: liels, ve̦cs, žuburains uozuols Aps. VII, 26. audz, liepiņa, žuburaina (Var.: žuburuota!) BW. 11631. žuburainu (Var.: žuburuotu) kruoni ne̦s 24221, 1. žuburaina kančukliņa 23332, 2 var. žuburaina ābele FBR. XII, 16. briedim žuburaini ragi Frauenb. piekraste ļuoti žuburaina Konv. 15. ar žuburaiņiem (mit einem Zweigmuster versehen) audumiem Alm. žuburaina zeģene Grünw.
Avots: ME IV, 828
Avots: ME IV, 828
zumburains
žumburains
žumburaîns, verzweigt N. - Peb., Walk, grosse und krumme Äste habend Fehteln, Odensee: ž. kuoks.
Avots: ME IV, 832
Avots: ME IV, 832
zvēdrains
zvẽ̦draîns: zvē̦draina ("ne raiba, ne balta, kur ne˙kas nav nuoteikts ) drēbe Orellen.
Avots: EH II, 815
Avots: EH II, 815
zvēdrains
zvẽ̦drains C., PS., zvè̦draîns Smilt., = svē̦draîns, geädert V.; maserig U., (mit ê, ) Arrasch, (mit è, 2 ) A. - Laitzen, Bers., Golg.; streifig, gestreift N. - Peb. (nur von Katzen gesagt), (mit ẽ, ) Luhde, Nötk., Segewold, Wesselshof; bunt (mit ẽ, ) Luhde, Nötk., Wesselshof; "zvaigžņaini mirdzuošs" Nötk.; "īpašas lāsainas krāsas apzīmējums" Irmlau, Neuenb.: zvē̦draina spalva Segewold. zvē̦draina debess Smilt. zvē̦draina (gemustert, geblümt, bunt) drēbe Nötk., Segew. lapiņa zvē̦draiņi izrakstīta Kronw. n. Seifert Chrest. III, 145. zvē̦draiņi zirņi, eine Art Erbsen von lehmiger Farbe U. pe̦lē̦kie zirņi ir zvē̦draini PS. zvē̦draina (schillernd) čūska, se̦skāda Segew. zvē̦draina (buntfarbig) puķe, uguns Segew. zvē̦draina (gesprenkelt) vista Segew. zvē̦drains lūsis Segew. zvē̦draina (die sich bunt herausgeputzt hat) meita Segew. zvē̦draini (rosig schimmernd, im Farbenschmelz schillernd) mākuoņi Segew. zvē̦draina (mit hell funkelnden Schuppen) zivs Segew.
Avots: ME IV, 771, 772
Avots: ME IV, 771, 772
zvērains
zviedrains
zviedrains
zviedraîns, kiesicht U.; mit grobem Sand vermischt (mit ìe ) C., PS.; kalk-, lehmhaltig (vom Grand) Drosth.: zviedrains krasts Nötk. zviedraina (="izskaluota, asa") grants Serbigal, Smilt.
Avots: ME IV, 781, 782
Avots: ME IV, 781, 782
Šķirkļa skaidrojumā (64)
aptēst
aptèst, auch aptest, ringsum behauen, berappen, glatt machen: baļķi jau aptē̦sti LP. IV, 155. Übertr., viņš paliek stūrains un neaptē̦sts, er bleibt eckig und unbehauen Vēr. I, 1408.
Avots: ME I, 131
Avots: ME I, 131
asarājs
baltskariņš
‡ baltskariņš, = bal̃tskarītis (unter bal̃tskarains): baltskarini, tie teicami kumeliņi BW. 5095.
Avots: EH I, 202
Avots: EH I, 202
baltskaris
‡ bàltskaris 2 Saikava, ein Pferd mit weisser Mähne und weissem Schwanz: b. baltām krēpēm un asti, bet pats iesarkans (bē̦rs, timss). Vgl. baltskarītis (unter baltskarains).
Avots: EH I, 202
Avots: EH I, 202
baugurs
baũgurs (russ. бугóръ "Hügel"), die Anhöhe, der Hügel PS., C., Etn. III, 169. [Nebst bugurains "höckerig" u. a. oder aber zu ai. bhugná-ḥ "gebogen" u. a. oder aber zu got. biugan "biegen" u. a. bei Walde Wrtb.
2 322, Fick Wrtb. III 4 , 273, Feist Wrtb. 2 71 und Boisacq Dict. 1022 f.]
Avots: ME I, 267
2 322, Fick Wrtb. III 4 , 273, Feist Wrtb. 2 71 und Boisacq Dict. 1022 f.]
Avots: ME I, 267
bemberis
bemberis, be̦mburis,
1) ein knotiger Baum
A. X, 2, 535; eine krumme, schlecht gewachsene Birke Ar.; [auch bè̦mbars PS., ein Holzklotz];
2) ein Knoten, Knollen am Baume
A.; [auch bè̦mbars PS.];
3) Tannenzapfen
L.;
4) herabhängende Lumpen
U.; [auch bè̦mbari PS.]; Beiname des Wolfes U.;
6) ein zerlumpter Mensch;
7) ein eiliger, aber nichts zustande bringender Mensch
A.;
8) ein junges Tier von kleinem Wuchs
A. [In Schujen sei bèmberis ein faules oder auch abgejagtes Pferd;
9) bèmberis 2 Bers., ein Dicker, ein Unbeholfener. -
bemberis 1 - 2, 8 - 9 und vielleicht auch 3 zu bembelis. Dagegen bemberis 4 - 6 und vielleicht auch 3 nebst be̦barains und bẽ̦barains vielleicht mit Reduplikation zur Wurzel von bā̀rda (s. dies); vgl. auch berbeles.]
Avots: ME I, 279
1) ein knotiger Baum
A. X, 2, 535; eine krumme, schlecht gewachsene Birke Ar.; [auch bè̦mbars PS., ein Holzklotz];
2) ein Knoten, Knollen am Baume
A.; [auch bè̦mbars PS.];
3) Tannenzapfen
L.;
4) herabhängende Lumpen
U.; [auch bè̦mbari PS.]; Beiname des Wolfes U.;
6) ein zerlumpter Mensch;
7) ein eiliger, aber nichts zustande bringender Mensch
A.;
8) ein junges Tier von kleinem Wuchs
A. [In Schujen sei bèmberis ein faules oder auch abgejagtes Pferd;
9) bèmberis 2 Bers., ein Dicker, ein Unbeholfener. -
bemberis 1 - 2, 8 - 9 und vielleicht auch 3 zu bembelis. Dagegen bemberis 4 - 6 und vielleicht auch 3 nebst be̦barains und bẽ̦barains vielleicht mit Reduplikation zur Wurzel von bā̀rda (s. dies); vgl. auch berbeles.]
Avots: ME I, 279
bugoties
buguôtiês, sich neigen, bücken, mit dem Kopfe wiederholt nicken: zirgs buguojas kâ žīds Kand., Tals. viņš, pilnu glāzi ruokā turē̦dams, buguojās U. b. 104, 33; vgl. boguoties. [Nebst baugurs, buguris, bugurains zu ai. bhujáti "biegt" u. a. resp. zu got. biugan "biegen" u. a.; vgl. dazu Persson Beitr. 30 2 und Trautmann Wrtb. 39.]
Avots: ME I, 346
Avots: ME I, 346
buzulens
čāpuri
čaudrs
čaudrs, [" rauh"]: šī dziesmiņa ir čaudra [Jauns.] Stari I, 93; čaudrajuos linu palaguos Jauns. [Ostle. für einen Lituanismus ķaudrs? vgl. le. šķaudrains "uneben, hart".]
Avots: ME I, 405
Avots: ME I, 405
caurs
caũrs (li. kiáuras),
1) ein Loch od. Löcher habend, durchlöchert, durchgerieben, zerrissen:
cauras zeķes, kurpes, biksas. Sprw.: beŗ kâ caurā maisā. cauru maisu nepiepildīsi. tāds draugs kâ caurains trauks. caurs kâ siets od. baznīckungu maiss. caurais maiss od. caurumaiss n. Biel. I, 452. caurumaisis, Nimmersatt: tu caurais maiss, vēl tu neesi pierijies LP. VII, 159. caura zeme, löchenriger Boden, der keine Düngung hält L. caurajā (Var.: caurumainā) istabā BW. 25791, 4; fig. leichvergessend, unbeständig: man galva tāda caura; maz varu paturēt. tev, puisīti, caurs prātiņš (Var.: caura daba, caura duoma) BW. 12398; caurs miegs, Halbschlaf: tādi sapņi ne˙kad nerādās, ja guļam ciešā, maigā miegā, bet viņi ir druoši liecinieki, ka mums bijis caurs, traucē̦ts miegs A. XI, 724;
2) ein Loch am Körper habend - zufolge einer Wunde, wund:
[pirksts ir caurs U., der Finger ist wund; auguons paliek caurs U., das Geschwür bricht auf.] čūska e̦suot dikti laba pret caurām kājām Etn. II, 172;
3) hohl:
uozuola vidus caurs, izpuvis;
4) des Wesentlichen entbehrend, taub:
cauri graudi; [cauri ziedi U., taube Blüten];
5) caurais, auch caurās sāpes, = caurējs, Stiche in der Brust, Seitenstiche:
kad pār ruoku alu lej, tad caurais duŗ Etn. II, 187; caurā zāle, Stechapfel (datura stramonium L.);
6) ganz, ununterbrochen -
zur Bezeichnung einer kontinuierlichen Zeitdauer, besond. im Akk. und Instr.: cauru stundu, dienu, nakti, mūžu pūlēties [ähnlich li. kiáurą nãktį, u. a.]; oft verstärkt mit viss, auguošs, mīļš: visu cauru vasariņu slaucīju tē̦va pagalmiņu. kāzas dzēra cauru auguošu nedēļu. strādāt visu mīļu dieniņu; malt caurām dienām un naktīm; strādāt caurām svētdienām; māņticību piekuopt cauriem gadsimteņiem. [Zu li. kiúrti "löcherig werden", anscheinend auch (s. Uhlenbeck PBrB. XX, 43 und Persson Beitr. 374 f.) zu li. skiaurė̃ "ein durchlöcherter Kahn", mnd. schore "Riss, Bruch" u. a., sowie vielleicht (vgl. Būga KSn. I, 258) zu r. чурка "колода, долбанец, улей" (bei Даль IV, 3, 1379); über das von Bezzenberger BB. XIII, 299 gleichfalls herangezogene gr. σῦριγξ "Röhre" vgl. Boisacq Dict. 935.]
Avots: ME I, 365, 366
1) ein Loch od. Löcher habend, durchlöchert, durchgerieben, zerrissen:
cauras zeķes, kurpes, biksas. Sprw.: beŗ kâ caurā maisā. cauru maisu nepiepildīsi. tāds draugs kâ caurains trauks. caurs kâ siets od. baznīckungu maiss. caurais maiss od. caurumaiss n. Biel. I, 452. caurumaisis, Nimmersatt: tu caurais maiss, vēl tu neesi pierijies LP. VII, 159. caura zeme, löchenriger Boden, der keine Düngung hält L. caurajā (Var.: caurumainā) istabā BW. 25791, 4; fig. leichvergessend, unbeständig: man galva tāda caura; maz varu paturēt. tev, puisīti, caurs prātiņš (Var.: caura daba, caura duoma) BW. 12398; caurs miegs, Halbschlaf: tādi sapņi ne˙kad nerādās, ja guļam ciešā, maigā miegā, bet viņi ir druoši liecinieki, ka mums bijis caurs, traucē̦ts miegs A. XI, 724;
2) ein Loch am Körper habend - zufolge einer Wunde, wund:
[pirksts ir caurs U., der Finger ist wund; auguons paliek caurs U., das Geschwür bricht auf.] čūska e̦suot dikti laba pret caurām kājām Etn. II, 172;
3) hohl:
uozuola vidus caurs, izpuvis;
4) des Wesentlichen entbehrend, taub:
cauri graudi; [cauri ziedi U., taube Blüten];
5) caurais, auch caurās sāpes, = caurējs, Stiche in der Brust, Seitenstiche:
kad pār ruoku alu lej, tad caurais duŗ Etn. II, 187; caurā zāle, Stechapfel (datura stramonium L.);
6) ganz, ununterbrochen -
zur Bezeichnung einer kontinuierlichen Zeitdauer, besond. im Akk. und Instr.: cauru stundu, dienu, nakti, mūžu pūlēties [ähnlich li. kiáurą nãktį, u. a.]; oft verstärkt mit viss, auguošs, mīļš: visu cauru vasariņu slaucīju tē̦va pagalmiņu. kāzas dzēra cauru auguošu nedēļu. strādāt visu mīļu dieniņu; malt caurām dienām un naktīm; strādāt caurām svētdienām; māņticību piekuopt cauriem gadsimteņiem. [Zu li. kiúrti "löcherig werden", anscheinend auch (s. Uhlenbeck PBrB. XX, 43 und Persson Beitr. 374 f.) zu li. skiaurė̃ "ein durchlöcherter Kahn", mnd. schore "Riss, Bruch" u. a., sowie vielleicht (vgl. Būga KSn. I, 258) zu r. чурка "колода, долбанец, улей" (bei Даль IV, 3, 1379); über das von Bezzenberger BB. XIII, 299 gleichfalls herangezogene gr. σῦριγξ "Röhre" vgl. Boisacq Dict. 935.]
Avots: ME I, 365, 366
čumulains
divkāru
divžuburarkls
divžuburu
dukurs
I dukurs,
1) [dukuris N. - Schwnb.], ein tiefes Netz
[s. Bielenstein Holzb. 670] an einem Bügel mit einem Hamen und einer Gabel, an welcher ein Fischer das Netz hält, während ein anderer oder mehrere andere mit einer Stange (der purga oder dem dukurs) die Fische in das Netz treiben Kand., Dobl., Alt-Rahden; vgl. grūdenis;
2) eine Stange
[s. Bielenstein Holzb. 666], mit welcher man die Fische in das Netz treibt (dukurē od. dukuruos) Lasd.;
3) gar Daugavu dukurs = mazs žuburains kuoks, nuo virsuotnes taisīts, ar kuo makšķeres uzmeklē Etn. IV, 65. [dukurs L., ein Quirl, Maischholz.]
Avots: ME I, 512
1) [dukuris N. - Schwnb.], ein tiefes Netz
[s. Bielenstein Holzb. 670] an einem Bügel mit einem Hamen und einer Gabel, an welcher ein Fischer das Netz hält, während ein anderer oder mehrere andere mit einer Stange (der purga oder dem dukurs) die Fische in das Netz treiben Kand., Dobl., Alt-Rahden; vgl. grūdenis;
2) eine Stange
[s. Bielenstein Holzb. 666], mit welcher man die Fische in das Netz treibt (dukurē od. dukuruos) Lasd.;
3) gar Daugavu dukurs = mazs žuburains kuoks, nuo virsuotnes taisīts, ar kuo makšķeres uzmeklē Etn. IV, 65. [dukurs L., ein Quirl, Maischholz.]
Avots: ME I, 512
dzimtuve
dzirklains
dzirklains [für * dzirklainis?], schlecht gewebtes Zeug Krem., Oppek.; [dzirklains N. - Peb. "čuokarains": dz. diegs, dz-a virve; vielleicht dissimilatorisch aus * dzirknains; vgl. dzirknes.]
Avots: ME I, 553
Avots: ME I, 553
gūt
gũt, [gūnu Mar. u. a.], gũstu, gūju od. guju [Durben], (n. U. auch gūmu?), prt. guvu,
1) tr., fangen, haschen, greifen, erlangen, bekommen:
māk tautietis mani gūt 13532. laiks irbes gūt Ltd. 2252. ja baltās nedabūji, gū(j) tuo pašu pe̦lē̦kuo! BW. 12014. kad vilks sāk kazu gūt BW. V, 237. [zuvis gūt Oppek.] meita gribējusi tādu pašu laimi gūt LP. VII, 1095. [viņš kaŗā iet, lielu naudu gūdams U.] Die preussischen Letten kennen dabūt nicht und gebrauchen statt dessen gūt. dvēseli gūt L., Luft schöpfen.] gūdams, nepagūdams, in der Grössten Eile, hasting: šis tik gūdams nepagūdams ūzas zemē, dieser reisst nur in der grössten Eile die Hosen hinunter;
2) mit abhäng. Inf., bekommen, in die Lage kommen: ne daudzi guva viņā mieluoties Rains. Refl. -tiês, schnappen, haschen, streben nach etw.,
mit d. Gen. od. pēc, ungew. uz: krustdēliņa gū damās jūdzu savu kumeliņu BW. 1328; 1617. viņš guvās pēc gaisa Dok. A. uz tautieša gūdamās, atstāju mazus bāleliņus BW. 26624. [Zu gaut (s. dies), li. guvùs "хваткiй" apr. gauuns "empfangen", av. gūnao i ti "verschafft", gav(a)- "Hand", gaona- "Gewinn" u. a.; vgl. Lidén IF. XIX, 318 und Arm. Stud. 120, Zupitza Germ. Gutt. 175, Walde Wrtb. 2 853, v. d. Osten-Sacken KZ. XLIV, 157.]
Kļūdu labojums:
18449 = 13449
lielu naudu gūdams = lielu naudu gūdams "viel Geld sich holen wollend"
bekomme, in die Lage kommen = genügend Zeit haben (pagūt)
Avots: ME I, 687
1) tr., fangen, haschen, greifen, erlangen, bekommen:
māk tautietis mani gūt 13532. laiks irbes gūt Ltd. 2252. ja baltās nedabūji, gū(j) tuo pašu pe̦lē̦kuo! BW. 12014. kad vilks sāk kazu gūt BW. V, 237. [zuvis gūt Oppek.] meita gribējusi tādu pašu laimi gūt LP. VII, 1095. [viņš kaŗā iet, lielu naudu gūdams U.] Die preussischen Letten kennen dabūt nicht und gebrauchen statt dessen gūt. dvēseli gūt L., Luft schöpfen.] gūdams, nepagūdams, in der Grössten Eile, hasting: šis tik gūdams nepagūdams ūzas zemē, dieser reisst nur in der grössten Eile die Hosen hinunter;
2) mit abhäng. Inf., bekommen, in die Lage kommen: ne daudzi guva viņā mieluoties Rains. Refl. -tiês, schnappen, haschen, streben nach etw.,
mit d. Gen. od. pēc, ungew. uz: krustdēliņa gū damās jūdzu savu kumeliņu BW. 1328; 1617. viņš guvās pēc gaisa Dok. A. uz tautieša gūdamās, atstāju mazus bāleliņus BW. 26624. [Zu gaut (s. dies), li. guvùs "хваткiй" apr. gauuns "empfangen", av. gūnao i ti "verschafft", gav(a)- "Hand", gaona- "Gewinn" u. a.; vgl. Lidén IF. XIX, 318 und Arm. Stud. 120, Zupitza Germ. Gutt. 175, Walde Wrtb. 2 853, v. d. Osten-Sacken KZ. XLIV, 157.]
Kļūdu labojums:
18449 = 13449
lielu naudu gūdams = lielu naudu gūdams "viel Geld sich holen wollend"
bekomme, in die Lage kommen = genügend Zeit haben (pagūt)
Avots: ME I, 687
izliet
izliêt [li. išlìeti], tr., ausgiessen: Sprw. neizlej netīru ūdeni, kamē̦r tīra nav. kur nu vairs izlietuo sasmelsi od. izlietuo taču nesasmelsi, das Geschehene kann man nicht ungeschehen machen. izliet laimes;
2) ergiessen:
saule izlēja savu spilgtuo gaismu par kauliem apklātuo ceļu RA.;
3) vergiessen:
kas cilvē̦ka asinis izlej, tā asinīm būs izlietām tapt I Mos. 9, 6. Refl. - tiês,
1) überfliessen, verspritzt werden:
tâ ūdeni nest, ka ne˙viens piliens neizlejas Etn. I, 61;
2) sich ergiessen:
nuo krūtīm skaņas Aps.;
3) sich formen, sich beim Guss, beim Giessen (bes. beim Glückgiessen) bilden:
svina gabals izlejas čumurains Etn. II, 2. nezin, kas tur tē̦vam bija izlējies Plūd. II, 321.
Avots: ME I, 765
2) ergiessen:
saule izlēja savu spilgtuo gaismu par kauliem apklātuo ceļu RA.;
3) vergiessen:
kas cilvē̦ka asinis izlej, tā asinīm būs izlietām tapt I Mos. 9, 6. Refl. - tiês,
1) überfliessen, verspritzt werden:
tâ ūdeni nest, ka ne˙viens piliens neizlejas Etn. I, 61;
2) sich ergiessen:
nuo krūtīm skaņas Aps.;
3) sich formen, sich beim Guss, beim Giessen (bes. beim Glückgiessen) bilden:
svina gabals izlejas čumurains Etn. II, 2. nezin, kas tur tē̦vam bija izlējies Plūd. II, 321.
Avots: ME I, 765
kakarājs
kankarots
ķeblains
ķeburs
ke̦burs,
1): "žuburains priekšme̦ts"
Ermes, Salis, Zögenhof; "neliels žuburains kuoks"; ein Ast Lems., Serbig.; ‡
2) ein ungeschickter Mensch
Lems., Serbig.; ‡
3) etwas Verwickeltes (z. B. ein komplizierter Mechanismus)
Salis (ķe̦burs).
Avots: EH I, 692
1): "žuburains priekšme̦ts"
Ermes, Salis, Zögenhof; "neliels žuburains kuoks"; ein Ast Lems., Serbig.; ‡
2) ein ungeschickter Mensch
Lems., Serbig.; ‡
3) etwas Verwickeltes (z. B. ein komplizierter Mechanismus)
Salis (ķe̦burs).
Avots: EH I, 692
ķekains
ķemburis
ķe̦mburis (unter ķè̦mburs),
1): "žuburains ce̦lms" Grünh.;
2): ein schwächlicher Mann von kleinem Wuchs
Grünh.
Avots: EH I, 694
1): "žuburains ce̦lms" Grünh.;
2): ein schwächlicher Mann von kleinem Wuchs
Grünh.
Avots: EH I, 694
ķenkarots
ludze
ludze (unter ludzis): sieva mana l. bija, es pats biju kankarains Tdz. 45620 (ähnlich 49246, 1 ).
Avots: EH I, 759
Avots: EH I, 759
ņidra
nozvīgot
nùozvĩguôt [Serben, Peb., Sermus, nùozviguôt Kursiten, = nùozibêt]: gar ziemeļiem nuozvīguo dze̦strains zaigums Duomas I, 1080. [sniegs spuožā saulē nuozvīguo; zivis nuozvīguo ūdenī Lis., Lös., Sessw., Golg., Lemburg, Meselau.]
Avots: ME II, 893
Avots: ME II, 893
pampt
pàmpt: mit am̂ Gr.-Buschh.; kad jūŗa pampst ("augstu plūst"), tad gaidāms vē̦trains laiks NB.
Avots: EH II, 158
Avots: EH II, 158
plaktiņa
‡ plaktiņa, alectorolophus major Ramkau; plaktiņas "skarains augs, kā ziedi līdzīgi plaktīm (Wanzen)" Golg.
Avots: EH II, 282
Avots: EH II, 282
pluškatains
plūsnains
posmains
prieks
priêks, ungew. priêka BW. 30679, 4 u. a., Demin. verächtl. prieķelis Stari II, 282, oft der Plur. gebraucht, die Freude: liels, mazs, sirsnīgs, kluss, vē̦trains prieks (od. lieli, mazi usw. prieki), grosse, geringe, herz1iche, stille, stürmische Freude. lielu lielais prieks Brīvz. pas. I, 34. diže̦ni liels prieks ebenda 36. Sprw.: pēc bē̦dām atnāk prieka brīdis. prieki bija arājam, priek[i] arāja līgavai, redzēj[a] savu rudzu lauku kâ ūdeni līguojam BW. 28101. liela prieka, maza bē̦da, kad nenāca tautu meita 15267. tev mājā liela prieka 20773. zirdziņā, dēliņā, tur māmiņai visa prieka: nuo zirdziņa īsi ceļi, nuo dēliņa arājiņš 3371 6 nuo prieka, aiz prieka raudāt, smiet(ies), vor Freude weinen, lachen. raudāt prieka asaras Dīcm. pas. v. I, 70, Freudentränen weinen. sirds stājās pukstēt aiz prieka Austr. kal. 1893, S. 32. savuos priekuos ņezin kuo darīt LP. N, 24. priekuos nuoģībt II, 17. šķērž naudu un dzīvuo vienuos priekuos (lebt in lauter Freuden, in lauter Lust) VI, 1, 237. bailēs zē̦nam pārgājuši visi prieki (alle Lust) uz karašām III, 94. - prieka vēsts, die frohe Botschaft, wird wohl auch für Evangelium gebraucht U. Zur Wurzel von slav. prijati, got. frijōn "lieben", ai priya-ḥ "lieb, wert", prēman- "Liebe", prītá-ḥ befriedigt, freundlich, fröhlich", prīņāti "erfreut", av. frīna- "erfreut, froh" u. a. bei Walde Vergl. Wrtb. II, 86 f.
Avots: ME III, 393
Avots: ME III, 393
repelis
rieve
rieve,
1): auch (mit iê ) Sonnaxt; "svītrains paaugstinājums" (mit iê ) Kaltenbr.: r. ceļas, kad zirgam šaun ar pātagu; ‡
2) rievīte, eine kleine Ofennische:
pagatavuojusi ... cepeti un nuoglabājusi rievītē Pas. VIII, 203 (aus Tuckum). Zur Bed. 2 vgl. riẽvis.
Avots: EH II, 380
1): auch (mit iê ) Sonnaxt; "svītrains paaugstinājums" (mit iê ) Kaltenbr.: r. ceļas, kad zirgam šaun ar pātagu; ‡
2) rievīte, eine kleine Ofennische:
pagatavuojusi ... cepeti un nuoglabājusi rievītē Pas. VIII, 203 (aus Tuckum). Zur Bed. 2 vgl. riẽvis.
Avots: EH II, 380
sara
sara "?": saujas piecas salmu sasien pletnē, sariņu (= stariņu?) blakus sariņai Konv. 1 763. Vgl. sarains 2.
Avots: ME III, 711
Avots: ME III, 711
sarepēt
sarepêt U., Ronneb., Druw., Kalzenau, Selg., N. - Bergfried, Grünh., sarept U., PS., intr., verheilen (insbesondere von Brüchen) U., vernarben; einen Kallus ansetzen L., U., hornhäutig werden Dr.; hart, zäh werden Druw.; uneben (A. - Schwanb., Seltingshof), rissig werden (auch von der Baumrinde): kad kāds pārlauzis kāju un kad viņa saaug atkal kuopā, tad viņa sarep Grünh. lūzums sarumbējās un sarepēja R. Kam. 124. pieres kauli sarepējuš[i] BW. 13087, 1. vāts jau sarepējusi PS. muļķīša miesas sarep un sadzīst LP. IV, 153. cilvē̦ki ar sarepējušām un sacietējušām ruokām Apsk. v. J. 1903, S. 187. me̦lnumuos sarepējušām ruokām Vēr. I, 906. ruokas sarepa, kâ allaž īstam darba rūķim Dz. V. sarepējis, zarains kuoks N. - Bergfried. sarepējis uozuoliņš BW. 13041, 12. par sare̦pušuo priežu galuotnēm Aps. V, 3. (mamzele) ve̦ca un sare̦pusi kâ piepe De̦glavs Rīga II, 1, 451. - Subst. sarepẽjums, der Kallus auf gebrochenen Stellen U.
Avots: ME III, 715
Avots: ME III, 715
šķiesnains
šķieznots
šķobrainītis
skostains
skuostaîns,
1) "starains" (von Augen) Freiziņ;
2) auch skùošķains 2 Golg., viele skuostes 3 habend : skùostaina 2 priede Lis.
Avots: ME III, 911
1) "starains" (von Augen) Freiziņ;
2) auch skùošķains 2 Golg., viele skuostes 3 habend : skùostaina 2 priede Lis.
Avots: ME III, 911
snaigs
snaigs, = snaiks, slaiks, schlank U.: snaigs 2 kuoks Karls. snaiga sila priede BW. 18586, 13 var. snaiga ("?") pūra ve̦dumīn[u] 26357 var. snaiguo priežu starpā Kaln. Uozuolk. m. 112. egles snaigas Apskats 1903, S. 295. zirgu snaigie kakli Plūd. Rakstn. II, 278. kad stāv, tad snaigs; kad apgriežas, tad stuburains RKr. VII, 204. snaigums U., die Schlankheit. Nach Leskien Abl. 284 zu sniegt.
Avots: ME III, 971
Avots: ME III, 971
spuļģis
spuļ̃ģis Karls., spuļˆģis 2 Līn.,
1) der Funkelnde
U., (auch spuļģe) ein Stern V., A. v. J. 1893, S. 480, (spuļ̃ģis Ermes, spu,ļˆģis 2 Bauske) der Morgenstern U.: pie debess zaļš, rau, spuļģis smejas Plūd. LR. IV, 243. zvaigznīte, spuļgīte, laidies zemē! RKr. VIII, 2; Jāņa sp., das Johanniswürmchen: Jāņa spuļģītis caur zâli mirdzināja MWM. VII, 570;
2) "?": balts, kâ bumbiņa apaļš, starains spuļģis atskrēja . . . un ieskrēja Lībai matuos Līguotnis Stāsti II, 7. spuļģīt[i]s [?] kliedze, spuļģīt[i]s brēce, nava lielu tīrumiņu. še, spuļgīt, i[r] meties, še ir lieli tīrumiņi BW. 28557;
3) spuļģīši Konv. 2 2323, grasartige Sternmiere (stellaria graminea
L.) RKr. II, 78.
Avots: ME III, 1029
1) der Funkelnde
U., (auch spuļģe) ein Stern V., A. v. J. 1893, S. 480, (spuļ̃ģis Ermes, spu,ļˆģis 2 Bauske) der Morgenstern U.: pie debess zaļš, rau, spuļģis smejas Plūd. LR. IV, 243. zvaigznīte, spuļgīte, laidies zemē! RKr. VIII, 2; Jāņa sp., das Johanniswürmchen: Jāņa spuļģītis caur zâli mirdzināja MWM. VII, 570;
2) "?": balts, kâ bumbiņa apaļš, starains spuļģis atskrēja . . . un ieskrēja Lībai matuos Līguotnis Stāsti II, 7. spuļģīt[i]s [?] kliedze, spuļģīt[i]s brēce, nava lielu tīrumiņu. še, spuļgīt, i[r] meties, še ir lieli tīrumiņi BW. 28557;
3) spuļģīši Konv. 2 2323, grasartige Sternmiere (stellaria graminea
L.) RKr. II, 78.
Avots: ME III, 1029
spurots
stiegrs
stiegrs (ein hleologismus?), = rains">stiegrains: stiegras uozuolsaknes Duomas 11, 369. miesa tapa dzīslaināka, stiegrāka Veselis Daugava l, 425.
Avots: ME III, 1078
Avots: ME III, 1078
strūklains
svīksnains
svĩksnains,
1): "strīpains, rains">šķiedrains" Kroppenhof (Kr. Riga); "sastrīpāts" Lubn.
Avots: EH II, 619
1): "strīpains, rains">šķiedrains" Kroppenhof (Kr. Riga); "sastrīpāts" Lubn.
Avots: EH II, 619
svīpuris
II svìpuris 2 Tirsen "eine grosse, graue, schwarzgestreifte Katze"; vgl. svīpurains.
Avots: ME III, 1163
Avots: ME III, 1163
švītrots
trīsstūrīgs
žagarājs
žāklainis
‡ žâklainis Meiran "starains kuoks vai cits kāds priekšme̦ts, kas atgādina tādu kuoku".
Avots: EH II, 817
Avots: EH II, 817
zarājs
zarakains
zarakaîns (?), ästig Schwanb., (von einem gewissen Stick- resp. Strickmuster gesagt) Naud.: darīja cimdus zariem līdzīgiem raibumiem, kuo nuosauca zarakaiņu raibuma Naud. zarakaiņas villanītes VL. aus Naud. Wenn zuverlässig, aus zarains + * sakains?
Avots: ME IV, 690
Avots: ME IV, 690
zarīgs
zarīns
žarklains
žārklītis
zarots
zaruôts, mit Ästen, Zweigen versehen; verzweigt: zaruota ābelīte BW. 5163. zaruotu priedi 10557. zaruots pīliņģa zars JK. VI, 30. zaruots (Var.: zarains, zarājs; zaruojs) mans vainadziņš BW. 24250 (ähnlich: 24221 var.). dzīslas, kuras savas... zaruotās ruokas... izstiepj Vēr. I, 1355. zaruoti beņķi Mag. XX, 3, 174, Bänke aus gespaltenen Bäumen; die in erforderlicher Länge stehen gebliebenen Äste bilden die Füsse.
Avots: ME IV, 692
Avots: ME IV, 692
zemzara
žuburis
I žuburis Meiran, Pankelhof, Rutzau, Saikava, Siuxt, Zvirgzdine, žuburs C., Trik., Wandsen,
1) die Gabelung eines Baumes
(žuburis) Gramsden, Kurs., Schibbenhof, (žuburs) U., Ekau, Grünw., Iw., Schujen; die Gabelung Lennew. (žuburs);"čačis" Sessau (žuburis); ein Baumstamm mit gestutzten Ästen (žuburs) Stenden, Wandsen; der vom Baum abstehende Ast (žuburs) St., U., Schibbenhof; ein Zweig Usmaiten (žuburs); "ein Knast" L.; "zarains kuoks"(žuburis) Amboten, Schwarden, Sessau, (žuburs) Serben; "saaudzis kuoks"(žuburis) Selb.; eine ästige Stange, die zum Aufschichten, Trocknen von Klee und Getreide dient (žuburis) Burtn., Erlaa, Horstenhof, Kegeln, Lems., Lubn., Luttr., Selsau, Smilt., Trik., Wolmarshof, (žuburs) U., Plutte 32; der Ast eines Gerätes (z. B. einer Mistgabel) Grünw., Stenden (žuburs); ein Quirl (žuburs) C.; der Ast des Hirschgeweihs (žuburis) Frauenb.: tur uzauga kupla liepa deviņiem žubuŗiem, devītā žuburī ze̦lta puķe galiņā BW. 33625, 13. aug, bērziņ(i), žuburuos! 11631, 3. es pacēlu vaiņadziņu... devītā žuburā 8640 var. viju vaiņadziņu,... pietrūkst viena žuburiņa..., te̦ku ruožu dārziņā 13435. kuniņas aste, us trim žuburiem izžuburuota 20422, 2. palīdz sasniegt pirmuo žuburu! gan es tad tapšuot kuokā Krilova pas. 49. viņš nesa linsē̦klu ķirpai žuburus Poruk MWM. v. J. 1896, S. 789. zvejnieki ar žuburiem apkrāvušies LP. VII, 1299. viņa ierauga dažus... zvaigžņu žubuŗus un žuburīšus (Gestirne, Sternbilder), kuŗus zin saukt vārdā Janš. Līgava I, 354. zaru žuburs (= punduris) Dunika. makšķerēt upes žuburā Stenden. pļavas žuburs ebenda;
2) das Degengefäss
(žuburs) Bergm. n. U. In der Bed. 1, wenn von der Bed. "Ast" auszugehen ist, vielleicht identisch (als "Strahl", s. oben die Notiz zu zars) mit žuburis II.
Avots: ME IV, 828
1) die Gabelung eines Baumes
(žuburis) Gramsden, Kurs., Schibbenhof, (žuburs) U., Ekau, Grünw., Iw., Schujen; die Gabelung Lennew. (žuburs);"čačis" Sessau (žuburis); ein Baumstamm mit gestutzten Ästen (žuburs) Stenden, Wandsen; der vom Baum abstehende Ast (žuburs) St., U., Schibbenhof; ein Zweig Usmaiten (žuburs); "ein Knast" L.; "zarains kuoks"(žuburis) Amboten, Schwarden, Sessau, (žuburs) Serben; "saaudzis kuoks"(žuburis) Selb.; eine ästige Stange, die zum Aufschichten, Trocknen von Klee und Getreide dient (žuburis) Burtn., Erlaa, Horstenhof, Kegeln, Lems., Lubn., Luttr., Selsau, Smilt., Trik., Wolmarshof, (žuburs) U., Plutte 32; der Ast eines Gerätes (z. B. einer Mistgabel) Grünw., Stenden (žuburs); ein Quirl (žuburs) C.; der Ast des Hirschgeweihs (žuburis) Frauenb.: tur uzauga kupla liepa deviņiem žubuŗiem, devītā žuburī ze̦lta puķe galiņā BW. 33625, 13. aug, bērziņ(i), žuburuos! 11631, 3. es pacēlu vaiņadziņu... devītā žuburā 8640 var. viju vaiņadziņu,... pietrūkst viena žuburiņa..., te̦ku ruožu dārziņā 13435. kuniņas aste, us trim žuburiem izžuburuota 20422, 2. palīdz sasniegt pirmuo žuburu! gan es tad tapšuot kuokā Krilova pas. 49. viņš nesa linsē̦klu ķirpai žuburus Poruk MWM. v. J. 1896, S. 789. zvejnieki ar žuburiem apkrāvušies LP. VII, 1299. viņa ierauga dažus... zvaigžņu žubuŗus un žuburīšus (Gestirne, Sternbilder), kuŗus zin saukt vārdā Janš. Līgava I, 354. zaru žuburs (= punduris) Dunika. makšķerēt upes žuburā Stenden. pļavas žuburs ebenda;
2) das Degengefäss
(žuburs) Bergm. n. U. In der Bed. 1, wenn von der Bed. "Ast" auszugehen ist, vielleicht identisch (als "Strahl", s. oben die Notiz zu zars) mit žuburis II.
Avots: ME IV, 828