Paplašinātā meklēšana

apdùraîns kre̦kls, ein Hemd mit schmalen Querlen Etn. III, 129. S. dùre.

Avots: ME I, 83

asaraîns, -aiņš, asaruôts, voller Tränen: asaraina (Var.: asaruota, asariņu) upe te̦k, es fliesst ein Strom von Tränen BW. 3952. vaigu gali asaruoti 3461.

Avots: ME I, 143

asspuraîns, scharfe Flossen hahend: asspurainas zivis Konv. ² 2321.

Avots: ME I, 145

bal˜tskarains, bal˜tskarītis, weissgemähnt, Epith. des Rosses: labāk būtu vilks apēdis baltskarainu kumeliņu BW. 15850, 2. sirmi zirgi baltskarīši 12324. jūdzu baltskarīšu kumeliņu Ltd. 258.

Avots: ME I, 258

be̦b(a)rains St., U., zottig; vgl. bē̦barains.

Avots: ME I, 276

bẽ̦baraîns PS., zottig: b. suns.

Avots: ME I, 287

beberains (= skarains) suns, ein Pudelhund Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 210

‡ bebrains suns "ein Pudel" BielU. (mit?).

Avots: EH I, 210

be̦b(a)rains St., U., zottig; vgl. bē̦barains.

Avots: ME I, 276

bèmberains, bè̦mbarains PS.],

1) knollig, knotig:
bemberains kuoks AP.;

2) ueben, hümpelig:
pļava, tīrums A. X, 2, 535;

3) kurzstämmig
U.;

4) zottig:
suns U.

Avots: ME I, 278, 279

bugurains, höckerig Agel. n. U.

Avots: ME I, 345

bum̃burains: luopa āda kļūst bumburaina nuo dunduru kuodumiem Ramkau.

Avots: EH I, 252

bum̃burains, knorrig, uneben: bumburains kuoks, bumburaina āda, eine Gänsehaut AP., Tirs.

Avots: ME I, 350

[čāburains, ausgespreizt Wid.]

Avots: ME I, 407

čãkarains, bauschig, knorrig: saule... strādāja, bāgātīgi apveltīdama vainadziņiem ziluo vizbulīti, čākarainuo pureni LP. I, 172.

Avots: ME I, 408

[čam̃parains kuoks, ein Baum mit verflochtenen Ästen Waldeg.]

Avots: ME I, 403

čankurains, büschelförmig, büschelig U.

Avots: ME I, 404

čāparains "?": bērniņš ar čāparainām kājiņām JK. VI, 11. [č. (čãparains Gr. - Autz,Stuhrhof) ce̦lms Siliņ "viele Wurzeln habend"; č. kustuonis Siliņ "viele Füsse habend"].

Kļūdu labojums:
bērniņš ar čāparainām kājiņām = bērniņu, kam muguriņā bijuse pe̦lē̦ka strīpa - ar čāparainām kājiņām kā pele

Avots: ME I, 408

‡ čavarains Mahlup, uneben, runzelig: murķeļi (Morcheln) ir čavaraini.

Avots: EH I, 286

če̦marains, s. če̦murains.

Avots: ME I, 409

če̦murains, če̦marains, büschelförmig: če̦maraini kuoki Fr. Siliņ; če̦murains auglis Blaum.; če̦murainie priežu zari Vēr. II, 2.

Avots: ME I, 409

čenčeŗains, an vielen Stellen stark gekrümmt Druw.: pabērzis aug č.

Avots: EH I, 288

[če̦ñgurains C., = če̦nkurains.]

Avots: ME I, 409

če̦nkurains, büschelig.

Avots: ME I, 410

‡ čē̦purains Frauenb., ästig: č kuoks.

Avots: EH I, 289

ce̦rains,

1) buschicht, verwühlt:
ce̦raina galva MWM. 598;

[2) befiedert (an den Beinen):
ce̦rains vistas].

Avots: ME I, 374

četrstùrains, viereckig: mājiņa bija četrstūraina Stari I, 323.

Avots: ME I, 411

cĩbe̦rains, auch cĩpe̦rains, getiegert: c. runcis, kaķis, gailis Ahs.

Kļūdu labojums:
getiegert = getigert

Avots: ME I, 390

ciẽkurains: c. ceļš Salisb.

Avots: EH I, 276

[ciẽkurains, mit Tannenzapfen bestreut.]

Avots: ME I, 393

čiekurains, = ciekurains.

Avots: ME I, 417

čīkurains "feinbunt": č. audums.

Avots: ME I, 416

čimurains, hümpelig: pļava čimuraina.

Avots: ME I, 413

‡ ciņburaîns Zaravič, = ciņaîns.

Avots: EH I, 272

čìnkurains ^2, činkulains Bers. [vgl. cinkulis], knorrig, hümpelig, buschig, abgelumpt: činkuraini viesi BW. 19766.

Avots: ME I, 413

cīparains, der Länge nach gestreift Popen; [cīparaini ("gestickte") cimdi Bers. (zu cīpari?); vgl. cībe̦rains].

Avots: ME I, 391

čuõče̦rains, faltig: ve̦ciem cilvē̦kiem ir čuoče̦raina āda Dond.

Avots: ME I, 426

čuokarains: (bē̦rzu) čuokarainām lapiņām A. Brigadere Dievs, daba, darbs 11. - čuokuraini zīda apakšsvārki I, 426 zu ersetzen durch čuokaraiņu zīda apakšsvārku.

Avots: EH I, 299

čuokarains, čuokurains, kraus zusammengezogen, zusammengekrollt, verwickelt, faltig: čuokuraina dzija, āda; čuokuraini zīda apakšsvārki Apsk. I, 484.

Avots: ME I, 426

čuokurains (unter čuokarains): čuõkarainas Lapas Iw. čuõkuraiņa vilna Siuxt.

Avots: EH I, 299

‡ čuôrains ² Frauenb., uneben, höckerig: uozuolam ir čuoraiņa miza.

Avots: EH I, 300

čukurains, buschicht, gipflig; čukurains raksts, schlechte, unleserliche Schrift Brig.

Avots: ME I, 419

čumurains, büschelig, büschelartig zusammengezogen, zackig: čumuraini zari; čumurainas saknes (Janson) MWM. X, 450. svina gabals izlejas čumurains Etn. II, 2. čume̦rē̦ns (faltig) ģīmis Dond.

Avots: ME I, 420

čunkurains, ‡

2) "ausgetreten; niedrig gelegen"
Stom.: čunkuraina pļava; ‡

3) verknotet, knotig
Segew.

Avots: EH I, 296

čuñkurains, faltig: ve̦ctē̦vam čunkurains ģīmis Sassm.

Avots: ME I, 421

[čuprains Nigr., dicht belaubt, buschicht, traubenförmig]: audziet, lini, lieli, gar,i, čuprainām puodziņām BW. 28277 [aus Weissenstein].

Avots: ME I, 421

[čurains, mit Sommersprossen bedeckt: č. ģīmis Lis.]

Avots: ME I, 422

‡ dal˜darainis AP., ein grossgemustertes Tuch.

Avots: EH I, 304

‡ daldarains, = dal˜derains, grossgemustert (?): daldarainās villaines Azand. 182.

Avots: EH I, 304

dal˜derains: dal˜de̦rains AP. (von Pferden gesagt), dàldeŗains ² Saikava (von Pferden und Geweben).

Avots: EH I, 304

dal˜derains, dãlderains, mit talerrunden Flecken geäpfelt, namentlich von Pferden: dalderains zirgs; aber auch: dalderains cimds.

Kļūdu labojums:
geäpfelt =, geäpfelt

Avots: ME I, 434

[dam̃brains N. - Peb., feucht, nass: d. purvs.]

Avots: ME I, 436

‡ daũdzstùŗaîns, vieleckig: daudzstūŗaini luktuŗi Janš. Bandavā II, 218.

Avots: EH I, 310

‡ daũdzžuburaîns, sehr ästig, zakkig, stark verzweigt: kustuonis ar ... daudzžuburainiem ragiem R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 3 (ähnlich Janš. Mežv. ļ. II, 429).

Avots: EH I, 310

[diderains Schujen "uneben, knotig" (bubuļains).]

Avots: ME I, 466

dide̦rains oder (in Ogershof) dīde̦rainis, ein unruhiger, andere belästigender Mensch Bers.

Avots: ME I, 466

divstarains, zweizinkig: divstaraina od. divstaru dakša LP. VI, 20; VII, 544.

Avots: ME I, 473

divžuburains, zweizackig: divžuburaina galuotne MWM. V, 354.

Avots: ME I, 474

[dubraîns Mar., grüftig: d. ceļš.

Avots: ME I, 509

dum̃braîns, schlammig, kotig, sumpfig: dumbrains grāvis, d-a lāma.

Avots: ME I, 514

dze̦draîns "?": pūta caur luodziņu dze̦drainā (kühl? vgl. dze̦drs 2) būdiņā BW. 30926; [in Pussen bedeute es: durchsichtig (z. B. dz. ūdens).]

Avots: ME I, 539

dze̦straîns [Selg., Wandsen, kühl] Duomas I, 1080.

Avots: ME I, 547

dziedzerains, [dziẽdzeŗains Nigr., dziẽdzerains Drsth., Ruj., Bauske, dziedze̦rains Bers., Jürg.], drüsig: dziedzerains puns JR. VII, 8. bē̦rnam visa pakakle dziedzeraiņa Ahs.

Avots: ME I, 562

‡ dziñtaraîns "?": kuoki kad tuos nuoteš, ir dzintaraini Janš. Mežv. ļ. II, 41. cirsts nuo dzintarainas priedes Dzimtene III ² , 400.

Avots: EH I, 358

dzîparaîns: dzīparainajām se̦gām un villainēm A. Brigadere Dievs, daba, darbs 162.

Avots: EH I, 361

dzîparaîns, von buntem, gefärbtem Wollengarn verfertigt: dzīparaini cimdi Grünh.

Avots: ME I, 557

džumburains MWM. VIII, 588, wohl gleich žumburains. [džum̃buraîns,

1) holperig:
dž. ceļš Ruj.;

2) knorrig:
dz. kuoks Ruj., Drsth.]

Avots: ME I, 564, 565

‡ gaŗaîns Mar. n. RKr. XVII, 109, länglich.

Avots: EH I, 385

gaŗšķiêdraîns, langfaserig: gaŗšķiedraina dzija Konv. ² 229.

Kļūdu labojums:
dzija = vilna

Avots: ME I, 608

grūberains [?] dārzs, ein terrassierter Garten U.

Avots: ME I, 667

gùmzuraîns ² : g. (knorrig) kuoks Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72.

Avots: EH I, 419

[gùmzurains ² Warkh., höckerig.]

Avots: ME I, 682

I idraîns: "šūnains" (häufiger von Fichten und Eichen gesagt) Warkl.: idraini kuoki nuode̦r bišu struopiem. tavas iekšas kļūst idraiņas ("?") Lange Latv. ārste 41.

Avots: EH I, 428

I idraîns, hohl, im Kern verwittwert: idrains kuoks, Holz mit verwittwertem Kern. milzu niedras, idrainu vidu Konv. ² 297. nuo (duoņu) stiebriem izspiež baltās, idrainās serdes 639. In N. - Schwanb. idrains kuoks "kuo nevar pāršķelt; idrainam kuokam ir ievalkas".

Avots: ME I, 702

II idraîns, voll von Unkraut des Leindotters U., Spr.

Avots: ME I, 702

iẽguorains: hinter "Janš." (ME. II, 21) zu ergänzen: Dzimtene IV, 301.

Avots: EH I, 516

[iẽguorains, mit einer Vertiefung in der Mitte: (meitas) ieguoraiņiem ple̦ciem (die Rede ist von robsten Mädchen, zwischen deren Schultern der Rücken gleichsam eine Vertiefung bildet) Janš.]

Avots: ME II, 21

I ikraîns, viel Rogen enthaltend: ikraina zivs, vēzis.

Avots: ME I, 704

[II ikraîns, starke Waden habend Wid.]

Avots: ME I, 704

îsšķiêdrains, kurzfaserig: īsšķiedrainas vilnas dzija Konv. ² 926. kuokvilnas un citu īsšķiedrainu vielu plucināšana 1533.

Avots: ME I, 837

[judraîns, in der Mitte ausgefault Dond., Wandsen: judrains kuoks.]

Avots: ME II, 115

kaikaraîns,

1) zottig
U., = kākarains;

2) stümperhaft
Wid.

Avots: ME II, 132

kakarains,

1): auch Mahlup; ‡

2) zottig
Mahlup: k. zirgs.

Avots: EH I, 575

kakarains Manz. Lettus, U., zerlumpt.

Avots: ME II, 137

kãkaraîns, ‡

4) kākaraini cimdi, Fingerhandschuhe
VL. n. BielU.

Avots: EH I, 600

kãkaraîns,

1) zottig, struppig, zerlumpt
Bers.: pilni krūmi sīku kazu, viens pats āzis kākarains (Rätsel: Sterne, Mond);

2) dünn, klar:
kākarains aude̦kls, kākaraina drēbe Serb. n. A. XV, 2, 326;

3) gesprenkelt, mit Buntwerk versehen:
adu cimdus kākarainus (Var.: kankarainus) BW. 7223.

Avots: ME II, 190

kākuraîns, zerlumpt: tādi mani viesi nāca, činkuraini, kākuraini BW. 19766. Vgl. kākarains.

Avots: ME II, 190

[kàldarains ² Warkl., kal˜dare̦ns Ruj., lumpig.]

Avots: ME II, 140

kankaraîns: mit àn Wolmarshof, kànkaŗaîns ² Oknist:

Avots: EH I, 584

kankaraîns C., kañkaraîns K., zottig, zerlumpt: kankarainu kazu vedu BW. 18704. kāds, māsiņa, tavs vīriņš, kâ sunītis kankarains BW. 21608. ieraudzīju... kankarainu kumeliņu 31888. kankaaina dē̦lu māte RKr. XVI, 213.

Avots: ME II, 155

ķe̦burains: ķ. kuoks - auch Bauske, Segew. mistre̦ns adīklis nav tik ķe̦bure̦ns Seyershof.

Avots: EH I, 692

ķe̦buraîns, ķe̦buraîns, ästig, knorrig: ķeburains kuoks [Dunika, Nigr., Kalleten, Ruj.] ; ķē̦buraini kāpuosti, kam lapas uz visām pusēm, galviņas negriežas Gr. - Sessau ; ķē̦burains rācenītis BW. 2974, eine Rübe mit rauher Rinde Mag. XX, 3, 207. iestādīju smuku rutku, tas izauga ķē̦burains BW. 21423. ķē̦burains (kritzelig) ruokraksts Purap. [ķē̦burains ("zariņiem izadīts") cimdu raksts Bauske. briežiem ir ķē̦buraini ragi Fr. Mekons Münschh. 17].

Avots: ME II, 358, 359

ķē̦burains: (priedes) izplešas zaraiņas un ķē̦buraiņas Janš. Dzimtene IV, 333.

Avots: EH I, 698

ķẽ̦buraîns, s. ķe̦buraîns.

Avots: ME II, 373

ķe̦karaîns, ķe̦karuôts,

1) doldenständig, traubig:
te uogu ķe̦karuotās strūkles pie katra ērkšķa nuokar,as Asp. brūklenes šuogad ļuoti ķe̦karainas Hen. ;

2) ķe̦karains, zerzaust, zerfetzt:
visu gadu Jānīt[i]s jāja ķe̦karainu (Var.: ķe̦nkarainu, pinkainu) kumeliņu BW. 32933, 3 var.

Avots: ME II, 360, 361

‡ ķẽ̦karains NB. "žuburains": ķ. burkāns.

Avots: EH I, 698

ķè̦mburaîns,

1) ästig, zackig:
ķe̦mburains kuoks Smilt. ;

[2) ķe̦m̃burains, verworren
Salis].

Avots: ME II, 363

ķe̦muraîns "?": šitāds ķe̦murains stumburs lai būtu tas, kas cīņā pārveicis viņas brāli A. XII, 100. [Vgl. čemurains.]

Avots: ME II, 364

ķe̦nkarainis: auch BW. 15583, 7.

Avots: EH I, 695

ķe̦n̂karaîns ^2,

1) voller Trauben, büschelig:
man zied ruozes ķe̦nkarainas BWp. 52, 2;

2) zottig, struppig:
ķe̦nkarainu tē̦va dē̦ļu iedzinuši nātrienā BW. 14419. ķe̦nkaraina

(Var.: pluskataina) dē̦ļu māte ievēlās nātrienā 23570. Jānis gāja visu gadu ķe̦nkarainu kumeliņu

32933.

Avots: ME II, 365

ķe̦raîns,

1): ķe̦raiņiem matiem Janš. Dzimtene IV, 188. ķe̦raina galva Grenzhof n. FBR. XII, 16. ķe̦rainajās auzās Virza Straumēni3 230;

2): auch Dunika.

Avots: EH I, 696

ķe̦raîns,

1) buschicht, zottig:
kupli, ķe̦raini mati Plūd., [Janš.] viņš kasīja savu ķe̦rainuo galvu RA. ;

2) ästig:
ķe̦raini kuoki derīgi zārdu celšanai Serb. Vgl. das echt le. ce̦rains.

Avots: ME II, 368

ķeveraîns, doldenständig, verzweigt: ķeveraina sakne.

Avots: ME II, 372

ķikuraîns, ķikurãjs, ķikuruôts, voller Mückenlarven: labāk dzēru purviņā ķikurainu (Var.: ķikurāju, ķikuruotu, ķikuŗuotu) ūdentiņu BW. 24328; 26817.

Avots: ME II, 379

ķinkuraîns, hümpelig Spr. Vgl. činkurains.

Avots: ME II, 382

ķipuraîns, = ķikurains: labāk dzeŗu purviņā ķipurainu ūdentiņu BW. 11248.

Avots: ME II, 383

kļikuraîns "?": labāk dzeŗu purviņā kļikurainu ūdentiņu BW. 19704.

Avots: ME II, 240

‡ knĩbaraîns Stenden, uneben (mit knĩbari) gesponnen: kad nemāk vērpt, iznāk knībaraina dzija.

Avots: EH I, 631

‡ knupurains, knotig, uneben (vom Garn od. Gewebe) NB.: knupuraina dzija.

Avots: EH I, 634

kuõraîns,

[1) gewölbt, erhaben
Lis., mit einer kuore, einer Erhöhung in der Mitte versehen Nötk.]: kuorainas sniega kupanas gailēt gailējās Saul. III, 96. [gruozs ar kuorainu vāku Lis. ;

2) gekerbt, zackig:
k. jumts ("kam augša vaļā"), cimds ("ruobaini izrakstīts") Sessw., Serben, Laud., Roop, Schrunden u. a.]

Avots: ME II, 347

‡ kùdrains ² Prl. n. FBR. VI, 87, (mit û ) Saikava, torfhaltig

Avots: EH I, 682

‡ kuguraîns Lems., = kukuraîns II: kuguraini lini.

Avots: EH I, 667

I kukuraîns, hockerig: ar ečēšām vajaga būt juo rūpīgam un uzmanīgam, lai zeme netiek kukuraina Balss.

Avots: ME II, 302

II kukuraîns: auch Ahs.

Avots: EH I, 669

II kukurains, reich an Kopfchen (vom Flachs): lini ir arvienu gaŗi un kukuraiņi un tīri nuo nezālēm bijuši Zemk.

Avots: ME II, 302, 303

[kum̃brains Dunika, ausgebogen, mehrfach gekrümmt.]

Avots: ME II, 310

kumburaîns [Ruj., Bers., Warkl.], voller Auswüchse, knollig, knorrig, vietgeknorrt: tāds kumburains kuoks nede̦r lietas kuokam Laud.

Avots: ME II, 310

[kum̃prains Ruj., buckelig: k. cilvē̦ks.]

Avots: ME II, 312

kumuraîns, verwühlt; mit Haufenwolken bedeckt: tai bija papīrī ietītā kumurainā nastiņa pa˙visam izjukusi Latv. laiks ne skaidrs, ne apmācies, tāds kumurains Druva I, 440.

Avots: ME II, 313

kupraîns,

1) verwachsen, höckerig, bucklig:
kupraina mugura; kuprains de̦guns; kuprainie sila virži Balss;

2) nach aussen gebogen, konvex:
sagtes bij līdze̦nas apaļas, kuprainas apaļas A. XX, 376.

Avots: ME II, 319

[ļè̦nkurains ² Lis., = ļe̦ngans: ļ. valgs.]

Avots: ME II, 537

[lè̦varaîns PS., = lē̦ve̦rains.]

Avots: ME II, 463

lè̦ve̦raîns,

1): (fig.) izlaidies plušķains, lēverains ciemats Delle Negantais nieks 26;

2): čaukst (ziemā) lē̦ve̦rainie vērši Daugava 1937, S. 203.

Avots: EH I, 739

lè̦ve̦raîns, lè̦varaîns,

1) zerlumpt, abgelumpt:
lè̦varains karuodziņa nesējiņš BW. 18571; lē̦ve̦raini lindraki Druva II, 530;

2) gelappt:
lē̦ve̦rainas jeb pirkstainas lapas Konv. ² 1689;

3) "?": šī (krūze) bāla, lē̦ve̦raina, tieva Druva I, 135.

Avots: ME II, 464

līvaraîns, līve̦raîns BW. 18571, = lē̦ve̦rains.

Avots: ME II, 491

madaraîns,

1) voller Labkraut, Krapp;

2) madaraini raksti, labkrautartige [?] Muster
Konv. ² 1390; madarains - madaru ziediem pušķuots, madaruots; madarām izšūts, izrakstīts Dobl. n. Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 547

maũraîns, mit Gras bewachsen: pa mauraiņuo pagalmu Vēr. I, 827.

Avots: ME II, 569

[mazzaraîns,

1) arm an Ästen:
biezā mežā aug mazzarainas apses Warkl.;

2) kleine Äste habend.]

Avots: ME II, 575

‡ me̦ldrains, voller Binsen: me̦lˆdraiņš ² e̦ze̦rs Frauenb.

Avots: EH I, 798

mẽ̦traîns: mẽ̦trens Wainsel n. FBR. XIV, 84.

Avots: EH I, 810

mẽ̦traîns, voller Stauden, Blätterstengel, Minzen: zieduoša, mē̦traina leja Latv.

Avots: ME II, 622

mistraîns: bunt, vielfarbig AP.: kad šķērē mistrainas strīpas; mistrans (Salis; "jaukts, raibs") od. mistre̦ns (Seyershof). adīklis "tāds adīklis, kur vienu aci nuo vienas dzijas ada, uotru - nuo uotras dzijas, kas ir citādā krāsā": m. a. ir tāds vienāds un skaidrs Seyershof.

Avots: EH I, 819

mistraîns, gemischt, bunt Spr.: mistraina labība, das Mengkorn; mistrains aude̦kls Aps., C.

Avots: ME II, 637

mudurains (unter muduraiņi): muduraini svārki auch AP., Saikava, Schwanb. muduraina jaka Lubn.

Avots: EH I, 828

nâtraîns, voller Nesseln: nātrains žuogmalis.

Avots: ME II, 702

ņidraîns (unter ņidra): auch Gr.-Buschh., Ramkau.

Avots: EH II, 114

niêdraîns, niedrãjs, schilfig, mit Schilf, Rohr reiclich bewachsen: tur aizveda mūs[u] māsiņu pār niedrainu (Var.: niedrāju 13608) ezeriņu BW. 13606; 10033, 1.

Avots: ME II, 749

‡ nieraîns, mit einem nierenförmigen Muster verschen (?): galvā liela nieraina tiptene Brigadere Dievs, daba, darbs 44.

Avots: EH II, 28

‡ pabarains Lems., (noch) mit Blättchen versehen (von Flachsstengeln): lini vēl pabaraini; nevar vēl raut.

Avots: EH II, 119

pakaraîns: p. suns, ein zottiger Hund Warkl. pakaraini mati, verwühltes, zottiges Haar ebenda.

Avots: EH II, 140

pakaraîns, pakaruôts, voller Anhängsel, Gehänge, Büschel: gan zīļuota, pakaraiņa (Var.: pakaruota) jaunu meitu istabiņa BW. 14623, l; 24211.

Avots: ME III, 41

‡ pàuguorains ² Fest. n. FBR. XVII, 86, = paũguraîns: p. ("nelīdze̦ns") kalns.

Avots: EH XIII, 184

paũguraîns, höckerig: pauguraini jumti Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 15; hügelicht: pauguraina zeme Jürg.

Avots: ME III, 127

pe̦mpurains Segew. "verveļains": p. akmins.

Avots: EH XIII, 223

pìeczaraĩns, fünfästig: pieczarains kruonis Stari I, 213.

Avots: ME III, 242

pipe̦raîns BW. 21746, 6, = piparuots.

Avots: ME III, 221

plânšķiêdraîns, zartfaserig.

Avots: ME III, 330

platspuraîns, breitflossig Dr.

Avots: ME III, 323

platzaraîns, weitverzweigt, mit breiten Asten: platzarains uozuols. platzaralnās ābeles pavēnī Janš. Dzimtene ² I, 221.

Avots: ME III, 323

plivuraîns, mit pliviņas 2 versehen: līkstei mēdza cirst bē̦rzu un nesa tuo ar visu baltuo plivuraiņuo mizu mājā BW. I, S. 181.

Avots: ME III, 347

pluskaraîns, s. pluskaîns.

Avots: ME III, 358

pluze̦raîns Bauske, Lautb., uneben, faserig, mit Widerristen versehen: šī skaida tāda pluzeraina, te lē̦ti var ieplēst skabargu pirkstā Dond.

Avots: ME III, 359

pluzuraîns, faserig: pluzuraina dzija Sassm.

Avots: ME III, 360

puduraîns,

1): p. (aus einzelnen Baumgruppen bestehend)
mežs Saikava. - "uozuols:" ME. III, 402 zu verbessern in "uozuols"; ‡

2) als Bezeichnung gewisser Strick- und Webmuster
Frauenb.: puduraiņais cimdu raksts. puduraiņi rinduki ("kad ir tādas piestrīpas, tad ir puduraiņš").

Avots: EH II, 321

puduraîns, ästig, verzweigt Wid.: pudurains uozuols; "puduruos audzis".

Avots: ME III, 402

pumpuraîns,

1) voller Knospen
U.;

2) "?": adu cimdus pumpurainus BW. piel. ² 7226;

3) "unordentlich geflickt"
(mit ùm ² ) Sessw.;

4) "?": pumpurains raksts cimdiem Bauske.

Avots: ME III, 411

puraîns, venvühlt, zerzaust: puraini mati LA.

Avots: ME III, 416

putraîns, grützig; finnig (von Schweinefleisch) St., U.

Avots: ME III, 443

raĩns "bunt gestreift" (li. raĩnas "graubunt gestreift"): r. kaķis O.-Bartau, Kalleten, Wilzen. Die Intonation spricht für Entlehnung aus dem Li.

Avots: ME III, 470

‡ samparains "?": pluskataini, samparaini šuogad mūsu vedējiņi Tdz. 44160.

Avots: EH XVI, 432

saraîns,

1) borstig:
saraina bārda Saul. III, 68. sarains dadzis Vēr. II, 930. zirģelis iecirta sarainuo purnu... krūtīs I, 769;

2) = staraîns, Strahlen werfend U.: sarains mēnesis; saraina saule VL. n. U.

Avots: ME II, 711

sārtstumburaîns, einen roten Stamm habend: sārtstumburainas priedes Vēr. II, 1158.

Avots: ME III, 808

sãrtšvītraîns, rot gestreift, mit roten Streifen versehen: sārtšvītrainuos tautmeitu lindrakuos Veselis Tīrumu ļaudis.

Avots: ME III, 808

šaudrains "übereilend" L.

Avots: ME IV, 6

‡ se̦rains Zvirgzdine u. a. = saraîns 1.

Avots: EH XVI, 478

sē̦raîns: s. (mit ẽ ) laiks Kaugurciems "pē̦rkuona laiks". sẽ̦re̦ns ūdens Seyershof.

Avots: EH II, 481

sē̦raîns U., schwefelig.

Avots: ME III, 827

siẽraîns, käsig V.

Avots: ME III, 859

sîkšķiêdraîns, fein gefasert: s. kuoks Konv. ² 1786.

Avots: ME III, 853

‡ skaldarains,

1) " = skaldîgs 3" N.-Peb.;

2) "uneben; splitterig"
Fehgen;

3) (Adj. od. Suhst.?) "zināmā rakstā austa drēbe" Selsau, .Tirs.

Avots: EH II, 499

škaldaraîns Skalbe d. 48"?".

Avots: ME IV, 20

skaraîns: skaraini vilki Stobe 1797 IV, S. 7. skaraiņi bikšu gali Frauenb.

Avots: EH II, 501

skaraîns, zottig U., mit Fransen versehen; vollhängend, wie eine Traube, ein Blumenstengel U., voller Schoten: skarains suns Manz. Lettus, ein zottiger Hund. pinkainuo kazu vedu skarainam āzīšam BW. 18399. priekšauts ar skaraiņiem, kupliem atluokiem A. XX, 868. skarainas smilgas Zalktis II, 39. skairaiņi graudi D. Kleinb. J. 34. zirņi skaraiņi būs JK., Lieven-Bersen. skaraiņi debeši L. "Lämmerwolken", zerrissene Wolken St.

Avots: ME III, 873

šķaude̦rains: auch (mit àu ² ) Liepna: lieluo rudzu vārpas šķaude̦rainas ("šķautnainas").

Avots: EH II, 629

šķaude̦rains Pilda, kantig, eckig.

Avots: ME IV, 21

šķàudraîns ² Kreuzb., ungleich, uneben U.: šķaûdrains ² aude̦kls Bauske, ungleich gewebte Leinwand. Im Oberl. n. U. namentlich von hartem,ungleichem Flachs gesagt. Nach Leskien Nom. 443 zu skaudrs.

Avots: ME IV, 22

šķautraîns, = šķautnaîns: aizas ar šķautrainām. stāvām klintīm Vēr. I, 1162.

Avots: ME IV, 23

šķè̦lde̦rains ² Lubn., = šķe̦lˆtaîns.

Avots: ME IV, 25

šķẽ̦raîns Drosth., scherenartig Mar.: šķē̦rainas kājas (die Rede ist von Krebsscheren) cilādami R. Kam. 104. šķē̦raini svārki A. XX, 209, "Schösenrock" AP.

Avots: ME IV, 33

šķesterains "bunt, gestreift (von Geweben)" N. - Peb.; ebenda angeblich auch als Attribut von lini (Flachs) in der Bed. "šķiedrains".

Avots: ME IV, 29

šķestrains: "nevienāds, raibs, ar sare̦dzamām šķiedrām" Nötk.

Avots: EH II, 631

šķestrains N. - Peb., = šķesterains.

Avots: ME IV, 29

šķe̦te̦rains, wirr, ungekämmt: šķ - ni mati Pilda, Warkl.; šķeteraina ("= sašķe̦te̦rē̦ta") dzija, kas sacē̦rtas dze̦rūkstī Erlaa, Odsen, Stockm., Warkl.

Avots: ME IV, 29

‡ ške̦trains Ramkau, = šķe̦trs II: š. (ne kupls, re̦tiem zariem) bē̦rzs. šķe̦traina ("kam zari nestāv cieši kuopā") sluota.

Avots: EH II, 632

šķidrains: auch (vom Gewebe) Allendorf, Gr.-Salwen, Mar., Nötk.; š. ēdiens Erlaa.

Avots: EH II, 635

šķidrains L., St., = šķidrs, (etwas) undicht: š. aude̦kls Sessw., Stomersee, Tirsen, Warkl.

Avots: ME IV, 39

šķiedraîns, faserig (auch vom Fleisch) U.: ar šķiedrainu ze̦ltu cauraustu (palagu) Skalbe Āb. 19. šķiedrains lūzums Konv. ² 2549. šķiedrains ("kad padebeši šķiedrā") gaiss Nötk.

Avots: ME IV, 52

šķiedraîns: kad šķiêdre̦ni ² ("strīpaini") gaisi, tad laba linu sēšana Seyershof. šķiedre̦na ("ar liesuma svītrām") gaļa ebenda. šķiêdraini ("kam daudz labu šķiedru") lini Bers.

Avots: EH II, 640

šķùobraîns ² Warkl., mit länglichen weissen, gelhen und schwarzen Flecken versehen; gelb mit schwarzen Streifen: viņu mātes daglei saskrējuši visi šķuobraini (sivēni) Warkl.

Avots: ME IV, 57

šķùobraîns ² : ungleich gefärbt (vom Garn) Lubn.

Avots: EH II, 642

šļàrbaraîns ² Saikava, flau: viņam palika šļarbaraina dūša Saikava.

Avots: ME IV, 64

smalˆkskaraîns, feinrispig: smalkskarainas smilgas Saul. III, 127.

Avots: ME III, 952

smalˆkstaraîns, feine staras habend: pēc madaras (galium) smalkstarainuo lapu un ziedu parauga Konv. ² 1390.

Avots: ME III, 953

šņuoraîns Bw. 29117, 3, mit Schnüren versehen, geschnürt.

Avots: ME IV, 100

suôdraîns ² Janš., russig.

Avots: ME III, 1136

spuraîns,

1): pendērī ir grāmatiņa, luogainītis, spurainais (ein Teil des Magens)
un glumenīca AP.

Avots: EH II, 564

spuraîns,

1) faserig, struppig, sträubig, zackig
U., Spr.; mit Flossen versehen; stoppelig: spurainie zvirbuļi Zalktis. sē̦tas gali stāv spuraini, die obern Enden an den Zaunpfählen sind ungleich, einer kurz, der andere lang L. sieva nuogriêza kurvjam spurainuos gaius Stāsti Kraukļu kr. 97. ielāpi iznāca . . . spuraini A. v. J. 1904, S. 4. spuraiņuo zivju saimi Aps. Vl, 8. spuraina bārzda Lub., Stelp. (ähnlich: Lapsa-Kūm. 149). tumšas, spurainas sejas De̦glavs Rīga II, 1, 247. spurains lauks Vēr. I, 1132;

2) sich widersetzend, zänkisch:
sp. cilvē̦ks Stelp., Lub. arī lē̦nais briedis palika spurains A, v. J. 1897, S. 138.

Avots: ME III, 1030

špuraîns Spr., = spurains 1.

Avots: ME IV, 102

staraîns,

1): smalkie linu aude̦kli e̦suot ... staraini, saulaini, puķaini un ziedaini Janš. Dzimtene III, 261; ‡

2) s. arkls Tdz. 59955, 34, = starainis.

Avots: EH II, 570

staraîns, Strahlen werfend U., strahlig U., Brasche, strahlenartig, mit Ausstrahlungen, Strahlen versehen; (čūskai) staraina mēle Etn. III, 50. staraini raksti (Strahlenmuster) Konv. ² 1390. ar starainajām le̦dus palmēm Saul. III, 184. starainu ziediņu Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 26. sārtums... kļuvis strūklains un starains, tâ ka vaigu gali izskatījās it kâ sasprē̦gājuši Janš. Dzimtene V, 63. starainiem caurumiņiem Poruk; = skarains; starainai auziņai BW. 28245, 4 var.

Avots: ME III, 1045

stiebraîns, schilfig Brasche.

Avots: ME IV, 1077

stiêgrains Lis., Golg., sehnig: stiegraina ruoka Ezeriņš Leijerk. lI, 231 (ähnlich: Niedra Zemn. dē̦ls 74; Plūd. Rakstn. II, 310; Aps.). stiegraini pirksti Niedra. stiegrainās, sutā izbriedušās plaukstas Duomas IV, 355. briesmīgi stāvi - stiegraini, dzīslaini A. v. J. 1896, S. 753. izdilis, stiegrains vecis Ezeriņš Leijerk. II, 7. Andrejs slaids, sausnēji stiegrains Veselis Tīrumu ļaudis.

Avots: ME IV, 1078

stuburaîns: auch Lis., Neuhausen; "stūŗains, ragains" Krape; "žuburains; vairākiem apcirstiem zariem" Mar. u. a.; "žuburains, zarains, negluds" Nötk.; "ästig" Lubn., N.-Peb., Sawensee; ("nur von gefälltem Nutzholz") Schibbenhof; s. ("ar aplauztiem zariem") kuoks Ermes; vēja izlauzīts mežs ir s. (reich an Baumstümpfen?) N.-Peb.; s. ("pilns stuburiem") mežs, lauks PV.; stuburaina ("ar daudziem stab(iņ)iem") ceļmala Bers., Kalz., Kokn.; stuburaini ("kam svītras atgādina stuburu rindas") padebeši Bers.; var būt arī kas stuburaini izkrāsuots ebenda.

Avots: EH II, 592

stuburaîns, mehrere stuburi 1 oder 4 habend Lennew., uneben, eckig Bers., ästig: kad stāv, tad snaigs; kad apgrìežas, tad stuburains RKr. VII, 204 (die Rede ist im Rätsel vom Baumstumpf.)

Avots: ME IV, 1099

stumburaîns, abgestumpft L., U.; uneben (von einem Baumstumpf; mit um̃ ) Grünwald.

Avots: ME III, 1105

‡ stuñgurains "?": stanguraina vista Grenzh. n. FBR. XII, 16.

Avots: EH II, 596

I stūrains,

1): šis zemes gabals ir ļuoti stûraiņš ² (mit scharfen Ecken)
Frauenb.

Avots: EH II, 597

I stūraîns,

1) eckig
U.;

2) fig., tölpelhaft, unbeholfen:
viņš paliek stūrains un neaptē̦sts Vēr. I, 1408.

Avots: ME III, 1109

II stùraîns Arrasch, widerspenstig; stùraîns ² Sessw., Golg., Saikava "niķīgs": stūraina galva.

Avots: ME III, 1109

sūrains: auch (mit ù ² ) Lubn.; silsēnes ir sũranas (etwas bitter) Salis.

Avots: EH II, 608

sūrains, bitter, beissend U.: s. tabaks.

Avots: ME III, 1133

sutraîns U., dunstig, qualmig.

Avots: ME III, 1128

šūtraîns, quadriert U.

Avots: ME IV, 112

sve̦draîns (?) Wid., = svē̦draîns.

Avots: ME III, 1146

svē̦drains, gemasert L., von Adern durchzogen (vom Holz) U., Dr., geädert (von Steinen) Dr., fladerig Dr.; gestreift Lis.: svē̦draini ziedi Konv. ¹ 720. svē̦drainas uoliņas Konv. ² 4022. šuos brunčus sauca... par svē̦drainiem jeb strīpainiem lindrukiem Janš. Nīca 42. gaišpe̦lē̦ki svē̦drainuo apakšsvārciņu Bandavā l, 54. vestei bija dze̦lte̦ni zaļi svē̦draina mugura Dzimtene ² I, 81. svē̦draini zirņi, grosse, graue Erbsen St.

Avots: ME III, 1152

‡ švè̦draîns ² Lubn., gestreift: š. kaķìs.

Avots: EH II, 661

‡ švĩdrains Frauenb., = švītrains: švīdraiņas debesis.

Avots: EH II, 662

sviêdraîns, mit Schweiss durchzogen U.: sviedraiņa vilna U.

Avots: ME III, 1165

svìpurains ² Sawensee "= rūtains": sv. lakats; vgl. svībulains.

Avots: ME III, 1163

svĩtraîns Ruj., streifig U.: ietinies svītrainā se̦gā Dr.

Avots: ME III, 1165

švītraîns U., = svītrains, streifig: švìtraini ² brunči Saikava. gaiss švītraini nuovilcies ar mākuoņiem Etn. II, 73.

Avots: ME IV, 120

tàisnstùraîns,* rechtwinkelig, rechteckig Konv. ² 1151.

Avots: ME IV, 125

I te̦te̦raîns AP. (?), Wolmarshof, teteŗaîns Schwanb., Tirs., bunt: t-ni cimdi Tirs. u. a.; teteŗains Golg., Notk., te̦te̦rains Geistershof, teterains U., sammersprossig. Vgl. tetera raibumi.

Avots: ME IV, 169

II teteraîns, harzig Ruj. n. U.; wohl zu teteriņš.

Avots: ME IV, 169

trijstūrains* (unter trijstūŗaîns*): auch Tdz. 58539.

Avots: EH II, 694

trijstūŗaîns,* trijstūrains*, dreieckig: kre̦kli ar... trijstūraiņiem uzple̦ciem RKr. VII, 38.

Avots: ME IV, 235

trijžuburaîns, trijžuburu (gen. plur.), dreiarmig V., dreizinkig: trijžuburainā lukturī A. XXI, 47. trijžuburu priede LP. VI, 33; Pas. III, 66.

Avots: ME IV, 235

trimstaraîns, dreizinkig, dreiteilig: trimstarainu pīcku viju (Var.: vīšu pīcku trim starām) BW. 21721, 2.

Avots: ME IV, 237

trîsstùrains, dreieckig: trīsstūrainu ce̦puri LP. VII, 975.

Avots: ME IV, 242

‡ trīsžuburains Tdz. 58446, mit 3 Zakken (od. Zinken) versehen.

Avots: EH II, 696

ukuraîns "dūšīgs" Saikava: ukurains puisis bet sievas neņe̦m Saikava.

Avots: ME IV, 297

vakaraîns,* abendlich; viņa bija tumša un vakaraina kâ mežs pirms negaisa Veselis Netic. Toma mīlest. 17.

Avots: ME IV, 446

‡ varains, machtvoll (?): ar asiem, varainiem teikumiem ... sadragāja ... ieduomas Veselis Dienas krusts 69.

Avots: EH II, 757

vaŗaîns,

1) ehern
(ungewönlich): vaŗaiņām šķēdēm Glück Jerem. 52, II. vaŗaiņus pīlaŗus 52, 17;

2) kupferfarben
Frauenb.;

3) "?": iedunas vaŗainas skaņas Ed. Virza.

Avots: ME IV, 483

vê̦de̦raîns Vīt., dickbäuchig: (fig.) vē̦de̦rains trauks MWM. X, 600, Arrasch, Dond., Golg., Jürg., Lubn., Oknist, Schujen, Schwanb., Sessw., Stenden, Wandsen. vē̦de̦raina krūzlte A. XX, 644. siena kaudzes, tādas vien vē̦de̦rainas Niedra Bār. 60.

Avots: ME IV, 548

veldrains Memelshof, Sehren, (mit elˆ ) A. - Ottenhof, (mit elˆ ² ) Selg., veldraîns, gelagert (vom Korn): veldraini rudzi Grünh.

Avots: ME IV, 527

vẽ̦trains, stürmisch U,: vẽ̦trains laiks, (fig.) vẽ̦traini zirgi MWM. v. J. 1908, S. 124, vē̦traini prieki Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 37. vẽ̦trainie aplausi A. XX, 478.

Avots: ME IV, 572

žagaraîns, voller (reich an) Reisig, Strauchwerk: žagarainas ceļa malas BW. 16880; 17496 (ähnlich: 5755, 1). žagaraiņi čiksti LP. I, 124. žagaraiņas pļavas Frauenb. žagaraiņi mē̦sli (wenn Reisig zum Streuen des Stalles gebraucht worden ist) ebenda. žagarains kuoks, krūms Adiamünde.

Avots: ME IV, 785

zarains, ästig U.; zinkig V.; strahlend U.: zaraina ābelīte RKr. XVI,223. zarains (Var.: zarājs, zaruojs, zaruots) mans vainadziņš BW, 24250 var. ar zarainuo skrāpi Aps. V, 5. zaraina saulīte lēca BW. 24732. zaraini raksti Konv. ² 1390, starainuo, zarainuo ugunīt! Asp. Ziedu klēpis 174.

Avots: ME IV, 690

‡ žaukrains "?": zem žaukraina pīlādža Latvis, № 3642.

Avots: EH II, 817

že̦buraîns Ekau, Frauenb., Grünw., = žuburaîns.

Avots: ME IV, 800

ze̦mzarains, niedrig ansetzende Äste habend, kurzstämmig: ze̦mzaraiņu uozuoliņu BW. 24457, 5 var.

Avots: ME IV, 713

žẽ̦paraîns Bauske, Gr. - Sessau, Nötk., fein verzweigt: žē̦paraini žagari Bauske.

Avots: ME IV, 807

žeperaîns, ästig, widerhakig: ap žeperainiem kuociņiem vijās turku pupas Jauns.

Avots: ME IV, 803

že̦puraîns, ästig Erlaa, Horstenhof, Lems., Nötk., Wesselshof; knorrig Ramdam: že̦purains bē̦rzs Ramdam. ar nelīdze̦nu, punainu, že̦purainu mizu ebenda. že̦mie, že̦purainie kārkli Vārds v. J. 1913, S. 50.

Avots: ME IV, 804

ževerains (kuoks) "kam zari sagriezušies cits aiz cita" Wessen.

Avots: ME IV, 805

zītaraîns, mit Bernstein versehen, geschmückt: zītaraiņiem vaiņagiem Plūd. Rakstn. II, 270.

Avots: ME IV, 737

žubraîns,

1) = žuburaîns, ästig, verzweigt Stockm., Wandsen;

2) scharf (?):
viņš zuobuoja mūs ar žubrainu mēli Dünsb. Par. 114. žubraiņi vārdi 98.

Avots: ME IV, 828

žuburaîns Dunika, Frauenb., Gramsden, žubuŗaîns Rutzau, žuburaîns Grünw., Ruj., PS., Siuxt, Warkl. u. a., ästig St., U.; zackig U.: liels, ve̦cs, žuburains uozuols Aps. VII, 26. audz, liepiņa, žuburaina (Var.: žuburuota!) BW. 11631. žuburainu (Var.: žuburuotu) kruoni ne̦s 24221, 1. žuburaina kančukliņa 23332, 2 var. žuburaina ābele FBR. XII, 16. briedim žuburaini ragi Frauenb. piekraste ļuoti žuburaina Konv. 15. ar žuburaiņiem (mit einem Zweigmuster versehen) audumiem Alm. žuburaina zeģene Grünw.

Avots: ME IV, 828

zumburaîns Aps. "ķe̦mburains".

Avots: ME IV, 750

žumburaîns, verzweigt N. - Peb., Walk, grosse und krumme Äste habend Fehteln, Odensee: ž. kuoks.

Avots: ME IV, 832

zvẽ̦draîns: zvē̦draina ("ne raiba, ne balta, kur ne˙kas nav nuoteikts ) drēbe Orellen.

Avots: EH II, 815

zvẽ̦drains C., PS., zvè̦draîns Smilt., = svē̦draîns, geädert V.; maserig U., (mit ê, ) Arrasch, (mit è, ² ) A. - Laitzen, Bers., Golg.; streifig, gestreift N. - Peb. (nur von Katzen gesagt), (mit ẽ, ) Luhde, Nötk., Segewold, Wesselshof; bunt (mit ẽ, ) Luhde, Nötk., Wesselshof; "zvaigžņaini mirdzuošs" Nötk.; "īpašas lāsainas krāsas apzīmējums" Irmlau, Neuenb.: zvē̦draina spalva Segewold. zvē̦draina debess Smilt. zvē̦draina (gemustert, geblümt, bunt) drēbe Nötk., Segew. lapiņa zvē̦draiņi izrakstīta Kronw. n. Seifert Chrest. III, 145. zvē̦draiņi zirņi, eine Art Erbsen von lehmiger Farbe U. pe̦lē̦kie zirņi ir zvē̦draini PS. zvē̦draina (schillernd) čūska, se̦skāda Segew. zvē̦draina (buntfarbig) puķe, uguns Segew. zvē̦draina (gesprenkelt) vista Segew. zvē̦drains lūsis Segew. zvē̦draina (die sich bunt herausgeputzt hat) meita Segew. zvē̦draini (rosig schimmernd, im Farbenschmelz schillernd) mākuoņi Segew. zvē̦draina (mit hell funkelnden Schuppen) zivs Segew.

Avots: ME IV, 771, 772

zvẽ̦raîns Dond., = zvē̦rs III: zvē̦raiņas acis Lapsa-Kūm. 149.

Avots: ME IV, 772

zviedraîns: z. dibe̦ns Jaun. Ziņas 1938, № 199.

Avots: EH II, 816

zviedraîns, kiesicht U.; mit grobem Sand vermischt (mit ìe ) C., PS.; kalk-, lehmhaltig (vom Grand) Drosth.: zviedrains krasts Nötk. zviedraina (="izskaluota, asa") grants Serbigal, Smilt.

Avots: ME IV, 781, 782

aptèst, auch aptest, ringsum behauen, berappen, glatt machen: baļķi jau aptē̦sti LP. IV, 155. Übertr., viņš paliek stūrains un neaptē̦sts, er bleibt eckig und unbehauen Vēr. I, 1408.

Avots: ME I, 131

‡ asarājs, = asarains: asarāja vilnānīte VL.

Avots: EH I, 130

‡ baltskariņš, = bal˜tskarītis (unter bal˜tskarains): baltskarini, tie teicami kumeliņi BW. 5095.

Avots: EH I, 202

‡ bàltskaris ² Saikava, ein Pferd mit weisser Mähne und weissem Schwanz: b. baltām krēpēm un asti, bet pats iesarkans (bē̦rs, timss). Vgl. baltskarītis (unter baltskarains).

Avots: EH I, 202

baũgurs (russ. бугóръ "Hügel"),die Anhöhe, der Hügel PS., C., Etn. III, 169. [Nebst bugurains "höckerig" u. a. oder aber zu ai. bhugná-ḥ "gebogen" u. a. oder aber zu got. biugan "biegen" u. a. bei Walde Wrtb.

2 322, Fick Wrtb. III ⁴ , 273, Feist Wrtb. ² 71 und Boisacq Dict. 1022 f.]

Avots: ME I, 267

bemberis, be̦mburis,

1) ein knotiger Baum
A. X, 2, 535; eine krumme, schlecht gewachsene Birke Ar.; [auch bè̦mbars PS., ein Holzklotz];

2) ein Knoten, Knollen am Baume
A.; [auch bè̦mbars PS.];

3) Tannenzapfen
L.;

4) herabhängende Lumpen
U.; [auch bè̦mbari PS.]; Beiname des Wolfes U.;

6) ein zerlumpter Mensch;

7) ein eiliger, aber nichts zustande bringender Mensch
A.;

8) ein junges Tier von kleinem Wuchs
A. [In Schujen sei bèmberis ein faules oder auch abgejagtes Pferd;

9) bèmberis ² Bers., ein Dicker, ein Unbeholfener. -
bemberis 1 - 2, 8 - 9 und vielleicht auch 3 zu bembelis. Dagegen bemberis 4 - 6 und vielleicht auch 3 nebst be̦barains und bẽ̦barains vielleicht mit Reduplikation zur Wurzel von bā`rda (s. dies); vgl. auch berbeles.]

Avots: ME I, 279

buguôtiês, sich neigen, bücken, mit dem Kopfe wiederholt nicken: zirgs buguojas kâ žīds Kand., Tals. viņš, pilnu glāzi ruokā turē̦dams, buguojās U. b. 104, 33; vgl. boguoties. [Nebst baugurs, buguris, bugurains zu ai. bhujáti "biegt" u. a. resp. zu got. biugan "biegen" u. a.; vgl. dazu Persson Beitr. 30 ² und Trautmann Wrtb. 39.]

Avots: ME I, 346

‡ buzule̦ns Seyershof, = rains">spurains 1: b. suns.

Avots: EH I, 256

čāpuri, Hagelstücke; čāpurains "voll solcher Eisstücke" Biel. n. U.

Avots: ME I, 409

čaudrs, [" rauh"]: šī dziesmiņa ir čaudra [Jauns.] Stari I, 93; čaudrajuos linu palaguos Jauns. [Ostle. für einen Lituanismus ķaudrs? vgl. le. šķaudrains "uneben, hart".]

Avots: ME I, 405

caũrs (li. kiáuras),

1) ein Loch od. Löcher habend, durchlöchert, durchgerieben, zerrissen:
cauras zeķes, kurpes, biksas. Sprw.: beŗ kâ caurā maisā. cauru maisu nepiepildīsi. tāds draugs kâ caurains trauks. caurs kâ siets od. baznīckungu maiss. caurais maiss od. caurumaiss n. Biel. I, 452. caurumaisis, Nimmersatt: tu caurais maiss, vēl tu neesi pierijies LP. VII, 159. caura zeme, löchenriger Boden, der keine Düngung hält L. caurajā (Var.: caurumainā) istabā BW. 25791, 4; fig. leichvergessend, unbeständig: man galva tāda caura; maz varu paturēt. tev, puisīti, caurs prātiņš (Var.: caura daba, caura duoma) BW. 12398; caurs miegs, Halbschlaf: tādi sapņi ne˙kad nerādās, ja guļam ciešā, maigā miegā, bet viņi ir druoši liecinieki, ka mums bijis caurs, traucē̦ts miegs A. XI, 724;

2) ein Loch am Körper habend - zufolge einer Wunde, wund:
[pirksts ir caurs U., der Finger ist wund; auguons paliek caurs U., das Geschwür bricht auf.] čūska e̦suot dikti laba pret caurām kājām Etn. II, 172;

3) hohl:
uozuola vidus caurs, izpuvis;

4) des Wesentlichen entbehrend, taub:
cauri graudi; [cauri ziedi U., taube Blüten];

5) caurais, auch caurās sāpes, = caurējs, Stiche in der Brust, Seitenstiche:
kad pār ruoku alu lej, tad caurais duŗ Etn. II, 187; caurā zāle, Stechapfel (datura stramonium L.);

6) ganz, ununterbrochen -
zur Bezeichnung einer kontinuierlichen Zeitdauer, besond. im Akk. und Instr.: cauru stundu, dienu, nakti, mūžu pūlēties [ähnlich li. kiáurą nãktį, u. a.]; oft verstärkt mit viss, auguošs, mīļš: visu cauru vasariņu slaucīju tē̦va pagalmiņu. kāzas dzēra cauru auguošu nedēļu. strādāt visu mīļu dieniņu; malt caurām dienām un naktīm; strādāt caurām svētdienām; māņticību piekuopt cauriem gadsimteņiem. [Zu li. kiúrti "löcherig werden", anscheinend auch (s. Uhlenbeck PBrB. XX, 43 und Persson Beitr. 374 f.) zu li. skiaurė˜ "ein durchlöcherter Kahn", mnd. schore "Riss, Bruch" u. a., sowie vielleicht (vgl. Būga KSn. I, 258) zu r. чурка "колода, долбанец, улей" (bei Даль IV, ^3, 1379); über das von Bezzenberger BB. XIII, 299 gleichfalls herangezogene gr. σῦριγξ "Röhre" vgl. Boisacq Dict. 935.]

Avots: ME I, 365, 366

[čumulains Wid., = čumurains.]

Avots: ME I, 420

‡ divkāru sakumi Warkl., = divstaru (unter divstarains) s.

Avots: EH I, 323

divžuburar̂kls Linden, = rains">divžuburains (?) arkls.

Avots: EH I, 324

‡ divžuburu (gen. plur.), divžubura (gen. s.), = rains">divžuburains: divžubura kārpačiņa BW. 23461. divžuburu pipelīte 35412.

Avots: EH I, 324

I dukurs,

1) [dukuris N. - Schwnb.], ein tiefes Netz
[s. Bielenstein Holzb. 670] an einem Bügel mit einem Hamen und einer Gabel, an welcher ein Fischer das Netz hält, während ein anderer oder mehrere andere mit einer Stange (der purga oder dem dukurs) die Fische in das Netz treiben Kand., Dobl., Alt-Rahden; vgl. grūdenis;

2) eine Stange
[s. Bielenstein Holzb. 666], mit welcher man die Fische in das Netz treibt (dukurē od. dukuruos) Lasd.;

3) gar Daugavu dukurs = mazs žuburains kuoks, nuo virsuotnes taisīts, ar kuo makšķeres uzmeklē Etn. IV, 65. [dukurs L., ein Quirl, Maischholz.]

Avots: ME I, 512

dzim̂tuve ² (li. ģimtùvė): auch Grainsden; Perkunen.

Avots: EH I, 358

dzirklains [für * dzirklainis?], schlecht gewebtes Zeug Krem., Oppek.; [dzirklains N. - Peb. "čuokarains": dz. diegs, dz-a virve; vielleicht dissimilatorisch aus * dzirknains; vgl. dzirknes.]

Avots: ME I, 553

gũt, [gūnu Mar. u. a.], gũstu, gūju od. guju [Durben], (n. U. auch gūmu?), prt. guvu,

1) tr., fangen, haschen, greifen, erlangen, bekommen:
māk tautietis mani gūt 13532. laiks irbes gūt Ltd. 2252. ja baltās nedabūji, gū(j) tuo pašu pe̦lē̦kuo! BW. 12014. kad vilks sāk kazu gūt BW. V, 237. [zuvis gūt Oppek.] meita gribējusi tādu pašu laimi gūt LP. VII, 1095. [viņš kaŗā iet, lielu naudu gūdams U.] Die preussischen Letten kennen dabūt nicht und gebrauchen statt dessen gūt. dvēseli gūt L., Luft schöpfen.] gūdams, nepagūdams, in der Grössten Eile, hasting: šis tik gūdams nepagūdams ūzas zemē, dieser reisst nur in der grössten Eile die Hosen hinunter;

2) mit abhäng. Inf., bekommen, in die Lage kommen: ne daudzi guva viņā mieluoties Rains. Refl. -tiês, schnappen, haschen, streben nach etw.,
mit d. Gen. od. pēc, ungew. uz: krustdēliņa gū damās jūdzu savu kumeliņu BW. 1328; 1617. viņš guvās pēc gaisa Dok. A. uz tautieša gūdamās, atstāju mazus bāleliņus BW. 26624. [Zu gaut (s. dies), li. guvùs "хваткiй" apr. gauuns "empfangen", av. gūnao ⁱ ti "verschafft", gav(a)- "Hand", gaona- "Gewinn" u. a.; vgl. Lidén IF. XIX, 318 und Arm. Stud. 120, Zupitza Germ. Gutt. 175, Walde Wrtb. ² 853, v. d. Osten-Sacken KZ. XLIV, 157.]

Kļūdu labojums:
18449 = 13449
lielu naudu gūdams = lielu naudu gūdams "viel Geld sich holen wollend"
bekomme, in die Lage kommen = genügend Zeit haben (pagūt)

Avots: ME I, 687

izliêt [li. išlìeti], tr., ausgiessen: Sprw. neizlej netīru ūdeni, kamē̦r tīra nav. kur nu vairs izlietuo sasmelsi od. izlietuo taču nesasmelsi, das Geschehene kann man nicht ungeschehen machen. izliet laimes;

2) ergiessen:
saule izlēja savu spilgtuo gaismu par kauliem apklātuo ceļu RA.;

3) vergiessen:
kas cilvē̦ka asinis izlej, tā asinīm būs izlietām tapt I Mos. 9, 6. Refl. - tiês,

1) überfliessen, verspritzt werden:
tâ ūdeni nest, ka ne˙viens piliens neizlejas Etn. I, 61;

2) sich ergiessen:
nuo krūtīm skaņas Aps.;

3) sich formen, sich beim Guss, beim Giessen (bes. beim Glückgiessen) bilden:
svina gabals izlejas čumurains Etn. II, 2. nezin, kas tur tē̦vam bija izlējies Plūd. II, 321.

Avots: ME I, 765

‡ kakarājs Baltinow n. FBR. XI, 132, Adj., = rains">kakarains (?).

Avots: EH I, 575

kankaruôts, = kànkarains BW. 31888.

Avots: ME II, 155

ķe̦blaîns, ‡

3) "rains">žuburains" Grünh.

Avots: EH I, 692

ke̦burs,

1): "žuburains priekšme̦ts"
Ermes, Salis, Zögenhof; "neliels žuburains kuoks"; ein Ast Lems., Serbig.; ‡

2) ein ungeschickter Mensch
Lems., Serbig.; ‡

3) etwas Verwickeltes (z. B. ein komplizierter Mechanismus)
Salis (ķe̦burs).

Avots: EH I, 692

ķe̦kaîns [Dunika], = rains">ķe̦karains Karls.: ķe̦kaina sakne Janš.

Avots: ME II, 360

ķe̦mburis (unter ķè̦mburs),

1): "žuburains ce̦lms" Grünh.;

2): ein schwächlicher Mann von kleinem Wuchs
Grünh.

Avots: EH I, 694

‡ ķe̦nkaruots, = rains">ķe̦n̂karains ² 2: ķe̦nkaruota vīra māte Tdz. 46667.

Avots: EH I, 695

ludze (unter ludzis): sieva mana l. bija, es pats biju kankarains Tdz. 45620 (ähnlich 49246, 1 ).

Avots: EH I, 759

[ņidra, rains">ņidrains Lis., Sessw., = idra, idraîns I.]

Avots: ME II, 902

nùozvĩguôt [Serben, Peb., Sermus, nùozviguôt Kursiten, = nùozibêt]: gar ziemeļiem nuozvīguo dze̦strains zaigums Duomas I, 1080. [sniegs spuožā saulē nuozvīguo; zivis nuozvīguo ūdenī Lis., Lös., Sessw., Golg., Lemburg, Meselau.]

Avots: ME II, 893

pàmpt: mit am̂ Gr.-Buschh.; kad jūŗa pampst ("augstu plūst"), tad gaidāms vē̦trains laiks NB.

Avots: EH II, 158

pluškataîns, plus`kutaîns U., zottig, verfilzt, zerlumpt; schmutzig U.: pluškatains, kankarains mans pirmais brūtgāniņš BW. 15629, pluškutainu dē̦lu māti suņi rēja nātrienā 23619,10 var.

Avots: ME III, 359

plūsnains "rains">spurains, gefiedert" Ar.; wohl zu plūsni.

Avots: ME III, 363

puosmaîns: ungleich gefärbt, šķùobrains Lubn.: pùosmaina ² dzija.

Avots: EH II, 347

priêks, ungew. priêka BW. 30679, 4 u. a., Demin. verächtl. prieķelis Stari II, 282, oft der Plur. gebraucht, die Freude: liels, mazs, sirsnīgs, kluss, vē̦trains prieks (od. lieli, mazi usw. prieki), grosse, geringe, herz1iche, stille, stürmische Freude. lielu lielais prieks Brīvz. pas. I, 34. diže̦ni liels prieks ebenda 36. Sprw.: pēc bē̦dām atnāk prieka brīdis. prieki bija arājam, priek[i] arāja līgavai, redzēj[a] savu rudzu lauku kâ ūdeni līguojam BW. 28101. liela prieka, maza bē̦da, kad nenāca tautu meita 15267. tev mājā liela prieka 20773. zirdziņā, dēliņā, tur māmiņai visa prieka: nuo zirdziņa īsi ceļi, nuo dēliņa arājiņš 3371 ⁶ nuo prieka, aiz prieka raudāt, smiet(ies), vor Freude weinen, lachen. raudāt prieka asaras Dīcm. pas. v. I, 70, Freudentränen weinen. sirds stājās pukstēt aiz prieka Austr. kal. 1893, S. 32. savuos priekuos ņezin kuo darīt LP. N, 24. priekuos nuoģībt II, 17. šķērž naudu un dzīvuo vienuos priekuos (lebt in lauter Freuden, in lauter Lust) VI, 1, 237. bailēs zē̦nam pārgājuši visi prieki (alle Lust) uz karašām III, 94. - prieka vēsts, die frohe Botschaft, wird wohl auch für Evangelium gebraucht U. Zur Wurzel von slav. prijati, got. frijōn "lieben", ai priya-ḥ "lieb, wert", prēman- "Liebe", prītá-ḥ befriedigt, freundlich, fröhlich", prīņāti "erfreut", av. frīna- "erfreut, froh" u. a. bei Walde Vergl. Wrtb. II, 86 f.

Avots: ME III, 393

repelis "sīks, rains%20kuoka%20rezgalis">greizs un zarains kuoka rezgalis": nav lāga baļķi, ir tikai tādi repeļi Plm. n. RKr. XVII, 75. Zu repeči? Oder als "re̦zgalis" zu re̦pulis?

Avots: ME III, 512

rieve,

1): auch (mit iê ) Sonnaxt; "svītrains paaugstinājums" (mit iê ) Kaltenbr.: r. ceļas, kad zirgam šaun ar pātagu; ‡

2) rievīte, eine kleine Ofennische:
pagatavuojusi ... cepeti un nuoglabājusi rievītē Pas. VIII, 203 (aus Tuckum). Zur Bed. 2 vgl. riẽvis.

Avots: EH II, 380

sara "?": saujas piecas salmu sasien pletnē, sariņu (= stariņu?) blakus sariņai Konv. ¹ 763. Vgl. sarains 2.

Avots: ME II, 711

sarepêt U., Ronneb., Druw., Kalzenau, Selg., N. - Bergfried, Grünh., sarept U., PS., intr., verheilen (insbesondere von Brüchen) U., vernarben; einen Kallus ansetzen L., U., hornhäutig werden Dr.; hart, zäh werden Druw.; uneben (A. - Schwanb., Seltingshof), rissig werden (auch von der Baumrinde): kad kāds pārlauzis kāju un kad viņa saaug atkal kuopā, tad viņa sarep Grünh. lūzums sarumbējās un sarepēja R. Kam. 124. pieres kauli sarepējuš[i] BW. 13087, 1. vāts jau sarepējusi PS. muļķīša miesas sarep un sadzīst LP. IV, 153. cilvē̦ki ar sarepējušām un sacietējušām ruokām Apsk. v. J. 1903, S. 187. me̦lnumuos sarepējušām ruokām Vēr. I, 906. ruokas sarepa, kâ allaž īstam darba rūķim Dz. V. sarepējis, zarains kuoks N. - Bergfried. sarepējis uozuoliņš BW. 13041, 12. par sare̦pušuo priežu galuotnēm Aps. V, 3. (mamzele) ve̦ca un sare̦pusi kâ piepe De̦glavs Rīga II, 1, 451. - Subst. sarepẽjums, der Kallus auf gebrochenen Stellen U.

Avots: ME II, 715

šķiesnaîns, = rains">šķiedrains: šķiesnaini lini, feinfädiger Flachs Nerft n. U., Mag. IV, 2, 142.

Avots: ME IV, 53

‡ šķieznuots Līvāni "škiedrains": šķieznuoti lini.

Avots: EH II, 641

šķùobrainītis ² Warkl., = rains%20siv%C4%93%CC%A6ns">šķuobrains sivē̦ns.

Avots: ME IV, 57

skuostaîns,

1) "starains" (von Augen) Freiziņ;

2) auch skùošķains ² Golg., viele skuostes 3 habend : skùostaina ² priede Lis.

Avots: ME III, 911

snaigs, = snaiks, slaiks, schlank U.: snaigs ² kuoks Karls. snaiga sila priede BW. 18586, 13 var. snaiga ("?") pūra ve̦dumīn[u] 26357 var. snaiguo priežu starpā Kaln. Uozuolk. m. 112. egles snaigas Apskats 1903, S. 295. zirgu snaigie kakli Plūd. Rakstn. II, 278. kad stāv, tad snaigs; kad apgriežas, tad stuburains RKr. VII, 204. snaigums U., die Schlankheit. Nach Leskien Abl. 284 zu sniegt.

Avots: ME III, 971

spuļ˜ģis Karls., spuļˆģis 2 Līn.,

1) der Funkelnde
U., (auch spuļģe) ein Stern V., A. v. J. 1893, S. 480, (spuļ˜ģis Ermes, spu,ļˆģis ² Bauske) der Morgenstern U.: pie debess zaļš, rau, spuļģis smejas Plūd. LR. IV, 243. zvaigznīte, spuļgīte, laidies zemē! RKr. VIII, 2; Jāņa sp., das Johanniswürmchen: Jāņa spuļģītis caur zâli mirdzināja MWM. VII, 570;

2) "?": balts, kâ bumbiņa apaļš, starains spuļģis atskrēja . . . un ieskrēja Lībai matuos Līguotnis Stāsti II, 7. spuļģīt[i]s [?] kliedze, spuļģīt[i]s brēce, nava lielu tīrumiņu. še, spuļgīt, i[r] meties, še ir lieli tīrumiņi BW. 28557;

3) spuļģīši Konv. ² 2323, grasartige Sternmiere (stellaria graminea
L.) RKr. II, 78.

Avots: ME III, 1029

spuruôts PlKur., = rains">spurains.

Avots: ME III, 1033

stiegrs (ein hleologismus?), = rains">stiegrains: stiegras uozuolsaknes Duomas 11, 369. miesa tapa dzīslaināka, stiegrāka Veselis Daugava l, 425.

Avots: ME IV, 1078

strūklaîns,

1) geschichtet
U.: strūklaiņa siêna, eine geschichtete Felswand U.;

2) strahlig
V., streifig: strũklaiņām mākuoņām Janš. Dzimtene V, 59. sārtums... bija kļuvis strūklains un starains, tâ ka vaigu gali izskatījās it kâ sasprē̦gājuši 63.

Avots: ME IV, 1097, 1098

svĩksnains,

1): "strīpains, rains">šķiedrains" Kroppenhof (Kr. Riga); "sastrīpāts" Lubn.

Avots: EH II, 619

II svìpuris ² Tirsen "eine grosse, graue, schwarzgestreifte Katze"; vgl. svīpurains.

Avots: ME III, 1163

švītruôts MWM. VIII, 638, = rains">švītrains.

Avots: ME IV, 120

trîsstùrîgs, = rains">trîsstùrains: trīsstūrīga istaba RKr. VII, 559.

Avots: ME IV, 242

žagarājs, = žagaraîns: (ceļš) uz baznīcu žagarājs (Var.: žagarains, žagaruots) BW. 20073 var.

Avots: ME IV, 785

‡ žâklainis Meiran "starains kuoks vai cits kāds priekšme̦ts, kas atgādina tādu kuoku".

Avots: EH II, 817

zarājs Eversmniža n. FBR. VI,34, zaruojs, = rains">zarains: zarājs (Var.: zaruojs, zarains, zaruots) mans vainadziņš BW. 24250 var.

Avots: ME IV, 690

zarakaîns (?), ästig Schwanb., (von einem gewissen Stick- resp. Strickmuster gesagt) Naud.: darīja cimdus zariem līdzīgiem raibumiem, kuo nuosauca zarakaiņu raibuma Naud. zarakaiņas villanītes VL. aus Naud. Wenn zuverlässig, aus zarains + * sakains?

Avots: ME IV, 690

zarīgs Für. I, = rains">zarains.

Avots: ME IV, 690

zarîns Gr.-Buschh., = rains">zarains.

Avots: ME IV, 690

žarklaîns "rains">starains" Schwanb., "rains">žuburains" (mit ar̂ ) Adl.

Avots: ME IV, 789

zārklītis, ‡

3) "divžuburains kuociņš, uz kā uztin kādu aukliņu" Mežmuiža.

Avots: EH II, 818

zaruôts, mit Ästen, Zweigen versehen; verzweigt: zaruota ābelīte BW. 5163. zaruotu priedi 10557. zaruots pīliņģa zars JK. VI, 30. zaruots (Var.: zarains, zarājs; zaruojs) mans vainadziņš BW. 24250 (ähnlich: 24221 var.). dzīslas, kuras savas... zaruotās ruokas... izstiepj Vēr. I, 1355. zaruoti beņķi Mag. XX, 3, 174, Bänke aus gespaltenen Bäumen; die in erforderlicher Länge stehen gebliebenen Äste bilden die Füsse.

Avots: ME IV, 692

ze̦mzara (gen. s.), ze̦mzaru (gen. pl.), = rains">ze̦mzarains: ze̦mzara uozuols BW. 18599. ze̦mzaru priežu pudurā Vēr. II, 2.

Avots: ME IV, 713

I žuburis Meiran, Pankelhof, Rutzau, Saikava, Siuxt, Zvirgzdine, žuburs C., Trik., Wandsen,

1) die Gabelung eines Baumes
(žuburis) Gramsden, Kurs., Schibbenhof, (žuburs) U., Ekau, Grünw., Iw., Schujen; die Gabelung Lennew. (žuburs);"čačis" Sessau (žuburis); ein Baumstamm mit gestutzten Ästen (žuburs) Stenden, Wandsen; der vom Baum abstehende Ast (žuburs) St., U., Schibbenhof; ein Zweig Usmaiten (žuburs); "ein Knast" L.; "zarains kuoks"(žuburis) Amboten, Schwarden, Sessau, (žuburs) Serben; "saaudzis kuoks"(žuburis) Selb.; eine ästige Stange, die zum Aufschichten, Trocknen von Klee und Getreide dient (žuburis) Burtn., Erlaa, Horstenhof, Kegeln, Lems., Lubn., Luttr., Selsau, Smilt., Trik., Wolmarshof, (žuburs) U., Plutte 32; der Ast eines Gerätes (z. B. einer Mistgabel) Grünw., Stenden (žuburs); ein Quirl (žuburs) C.; der Ast des Hirschgeweihs (žuburis) Frauenb.: tur uzauga kupla liepa deviņiem žubuŗiem, devītā žuburī ze̦lta puķe galiņā BW. 33625, 13. aug, bērziņ(i), žuburuos! 11631, 3. es pacēlu vaiņadziņu... devītā žuburā 8640 var. viju vaiņadziņu,... pietrūkst viena žuburiņa..., te̦ku ruožu dārziņā 13435. kuniņas aste, us trim žuburiem izžuburuota 20422, 2. palīdz sasniegt pirmuo žuburu! gan es tad tapšuot kuokā Krilova pas. 49. viņš nesa linsē̦klu ķirpai žuburus Poruk MWM. v. J. 1896, S. 789. zvejnieki ar žuburiem apkrāvušies LP. VII, 1299. viņa ierauga dažus... zvaigžņu žubuŗus un žuburīšus (Gestirne, Sternbilder), kuŗus zin saukt vārdā Janš. Līgava I, 354. zaru žuburs (= punduris) Dunika. makšķerēt upes žuburā Stenden. pļavas žuburs ebenda;

2) das Degengefäss
(žuburs) Bergm. n. U. In der Bed. 1, wenn von der Bed. "Ast" auszugehen ist, vielleicht identisch (als "Strahl", s. oben die Notiz zu zars) mit žuburis II.

Avots: ME IV, 828