Paplašinātā meklēšana

‡ apripulis "die Umgegend (in engerem Sinne)" Pilda.

Avots: EH I, 109

dripu! Interj. zur Bezeichnung des beim Laufen entstehenden Geräusches: un (upīte) zaļiem akmentiņiem pāri - dripu, dripu - uz mazuo purva ezeriņu skrien Vēr. II, 802.

Avots: ME I, 500

ìeripuļuôt, tr., hinein -, hereinwälzen. Refl. - tiês, sich hinein -, hereinwälzen: caur skursteni tā ieripuļuojas istabā Vēr. I, 193.

Avots: ME II, 58

kripu! Interj. S. krapu.

Avots: ME II, 280

ripu: r. r . zaķīt[i]s skrēja BW. 23568, 5 var. r. ripiski Segew., jählings.

Avots: EH II, 373

ripu, Interjektion zur Bezeichnung einer rollenden Bewegung: ripu, ripu mātes pūrs (ripu tek mātes pūrs 16732) nuo kalniņa lejiņā BW. 7820. ripu, ripu, pakaļiņa 5723. ripu, ripu aizgāja puisītis par kambari pāri 2143.

Avots: ME III, 530

ripuļaîns: (vardes) ripuļainās acīs Jauns. Raksti V, 273.

Avots: EH II, 373

ripuļaîns, mit kreisartigem, ringelförmigem Muster versehen.

Avots: ME III, 531

ripulêtiês Kl., Ball spielen.

Avots: ME III, 530

ripulis: auch ("?") Lubn. n . FBR. XVII, 127, ("Kreis" und "Scheibe") Erlaa, ("riņķis") Pilda; eine kleine Holzscheibe A.-Schwanb.; drāts r. Saikava; "ein (nicht grosser) kugelförmiger Gegenstand" Jürg.; aplaidīsim mēs ar vienu ripuli (eine Runde, tanzend)! Meselau.

Avots: EH II, 373

ripulis Wid., Demin. auch ripultiņš, ein Kreis; eine runde Scheibe, ein runder Gegenstand überhaupt, ein Kreisel: lakatiņš ar sarkaniem ripuļiem MWM. VI, 27. lūku ripulītis (Scheibe, Bündel) Zaļmuiža. viņas (= saules) ripulīši mirdzēja tam uz drēbēm A. XVlI, 395. muižkundze nuopūšas, lūpas ripulītī savē̦luse Vēr. II, 1401. savu vārdu viņš uzraksta un uzrauj vēl ripuli (einen Schnörkel) galā Dok. A. Pliederiene iesprauda matu ripulī (in den runden Haarzopf) adatu A. v. J. 1902, S. 403. auniņš dirsa ripultiņus RKr. VlI, 1266. ratenīti, ripulīti BW. 7018 var. mednis nuonācis zemē kâ ripulis A. XX, 146. malkas ripulis B. Vēstn., ein Ring Holz. - ripuļu zāģis Treiden, die Kreissäge. kad bē̦rns sāk kājām iet, tad saka: "tev jau mazais iet ripuļiem (= ripuliski) vien" N.-Peb.; ähnlich : aiziet ripuļu ripuļiem Bers.

Avots: ME III, 531

ripuliski, in der Verbindung ripuļu ripuliski, Adv., rollend, kugelnd, kullernd Ar.

Avots: ME III, 531

ripuļuôt: "ripuot" Allendorf; "velties" Ruj. ‡ Refl. -tiês A.-Schwanb., = ripuôt(ies) 2.

Avots: EH II, 373

ripuļuôt, intr., wiederholt hin und her oder eine Zeitlang rollen Lennew., MSil.; "velties" Schwanb., Peb., Golg., Sessw., Festen, Aahof, Druw., Laud., Smilten, Alt-Autz, Sessau, Neuhausen u˙a.: akmens ripuļuo nuo kalna. cilvē̦ks ripuļuo (dreht sich) dejā Bers.; nach Vank. auch: wälzen.

Avots: ME III, 531

ripu ripām, rollend, kullernd: žīds bez apduomāšanas ripu ripām šāvās pa trepēm lejā Purap.

Avots: ME III, 530

‡ škŗipu, Interj., in der Verbind. š. škŗapu: š. š. zābaciņi BW. 26541, 10.

Avots: EH II, 628

àizripuôt: nauda aizripuo (wird vergeudet).

Avots: EH I, 46

àizripuôt, intr., wegrollen, sich schnell entfernen: apaļas sudraba vai ze̦lta ripiņas drīz aizripuos Apsk. I, 174. kamuolis aizripuo uz gatves galu LP. VII, 125.

Kļūdu labojums:
kamuolis = kamols

Avots: ME I, 46

‡ apripuôt,

1) = ‡ apripât: vilciņš apripuoja ap galda kāju Bauske;

2) = ‡ apripinâtiês: nauda apripuoja zem skapja Jürg.

Avots: EH I, 109

ìeripuôt,

1) intr., herein -, hineinrollen:
rati ieripuoja pa vārtiem. galva kâ ve̦cs puods ieripuojusi kaktā LP. VI, 759;

2) tr., = ieripināt.

Avots: ME II, 58

[izripuôt C., intr., hinaus, herausrollen: ritenis izripuoja nuo palieveņa.]

Avots: ME I, 792

nùoripuôt, ‡

2) = nùobràukt 6: šuo tālumu nuoripuo ... stundas laikā Janš. Nīca 7.

Avots: EH II, 81

nùoripuôt, intr., ab-, herab-, hinab-, wegrollen, abkollern: (gre̦dze̦ni) pa vienām nuoripuoja BW. 6356. nuoripuoja lejā pa trepēm Vēr. I, 1246.

Avots: ME II, 839

paripuôt, ‡

2) = paritêt 1: naudas gabals ripuojis pa ceļa malu; gabalu paripuojis, tas iegrimis zemē Pas. XV, 16; ‡

3) = paripuôtiês: paripuosim ar vācu galvām Pas. XV, 342.

Avots: EH XIII, 167

[paripuôt, rollen (perfektiv, intr.) unter: naudas gabals paripuoja pagaldē. Refl. -tiês, eine Weile Rippchen spielen: puikas grib paripuoties.]

Avots: ME III, 90

pãrripuôt, intr., hinüberrollen.

Avots: ME III, 173

pā`rripuôt, sich schleunigst nach Hause begeben, nach Hause fahren: vajadzē̦tu tik griezi apkārt un pa vējam pārripuot mājā Vēr. I, 1388.

Avots: ME III, 173

pìeripuôt, heranrollen (intr.): rati pieripuos pie vārtiem B. Vēstn.

Avots: ME III, 285

ripuôt,

2): cik ilgi abi spē̦lē̦tāji jau ripuojuot (biljardu) Jauns. Raksti VII, 72. Refl. -tiês: uz pilskalna rubļiem r. Mekons Deb. vaļā (1873), S. 18. ‡ Subst. ripuôšana, das Rippchenspielen:
kas par labu ripuošanu! BW. 29493 var.

Avots: EH II, 373

ripuôt, ripât, -ãju, intr.,

1) rollen:
vīrs... ieripina ripu un nu tikai puoš pakal, kur ripa ripuo LP. V, 320. saulīte vai ripuot ripuo pa zemes virsu Alm. ceļš tik sauss, brauc kâ ripāt ripā Ahs. n. RKr. XVII, 49;

2) ripuôt U., Bielenstein Holzb. 717, auch refl. ripuôtiês U., ripâtiês, = ripas sist, kaut, Rippchen spielen, Sauchen, Scheiben schlagen:
gājuši ripuot - ripas kaut LP. VII, 1323. piecu brāļu māsa auga, piecas ripas pūriņā; kad atnāca svē̦ta diena, ar brāļiem ripājās BW. 16758.

Avots: ME III, 531

saripuôt, intr., kullern (von einer grösseren Menge ausgesagt): lai saripuotu... izmaksātā nauda šurp A. XXI, 204.

Avots: ME II, 717

tripuôt (fehlerhaft für trimpuôt?),

1) zechen;

2) sich brüsten
Wid.

Avots: ME IV, 238

‡ àizripât Dunika, Kal. u. a., = ripu%C3%B4t">àizripuôt.

Avots: EH I, 45

‡ àizripêt Spr., = ripu%C3%B4t">àizripuôt.

Avots: EH I, 45

‡ àizripinât, hin-, wegrollen (tr.): a. ripu. Refl. -tiês, (sich) hin-, wegtrollen: vai tu vis vēl neesi aizripinājies uz māju? Trik.

Avots: EH I, 45

‡ apripinât, herumrollen (um, tr.) Jürg.: a. ripu ap māju. Refl. -tiês Salis, unter etwas rollen (intr., perfektiv): naudas gabals apripinājās zem skapja.

Avots: EH I, 109

atlaîst,

1): kad atlaiž nuo buomja vienu gabalu neausta aude̦kla, tad tuo sauc par atlaidienu
Seyershof;

8): a. grāmatu, einen Brief hersenden
Pilda u. a.; ‡

11) nach hinten sinken lassen, zurücklehnen:
galviņu atpakaļ atlaidusi (atme̦tusi) Janš. Apskats 1903, S. 67; ‡

12) herwerfen, -schleudern
Dunika, Wolm. u. a.: a. akmeni, ripu; ‡ 13) a. ūdeni, urinieren Ar. Refl. -tiês,

1): luogi atlaižas, die Fenster tauen
auf Grenzhof; ‡

6) erschlaffen, zusammensinken, kleiner werden:
pampums atlaidies Siuxt (ähnlich Pas. IX, 409); ‡

7) durch Hitze stumpf werden
Siuxt: nazis (karstuma) atlaidies; ‡

8) weicher werden
Siuxt: skurstenī sakaltušu ādu nuoliek klētī uz kluona, lai atlaižas mīkstāka.

Avots: EH I, 152

atripêt, -uôt, intr., herbeirollen: ripa, rati atripuoja.

Avots: ME I, 185

bum̃bât, - āju, - uôt, Kugeln werfen, Kegel schieben, Ball schlagen. Refl. - tiês, ein Spiel, wobei eine Kugel getrieben wird (bumbas sist, cf. ripu sist).

Avots: ME I, 349

čalk, Interj. zur Bezeichnung eines hellen Schalles: kurpes gāja kripu krapu, juostas gali čilka čalk BW. 5726.

Avots: ME I, 402

dripa: ja aude̦kls nevienāds, viena dzija augstāka, uotra ze̦māka, tuo dziju, kas augstāka, sauc dripu. izsitas dripas, kad aude̦kls nelabi uzsiets AP.

Avots: EH I, 334

ìeripinât, tr.,

1) ins Rollen bringen:
vīrs ieripina ripu un puoš pakaļ, kur ripa ripuo LP. V, 320;

2) herein -, hineinrollen:
dzē̦rājs savu naudu ieripina kruodznieka kabatā.

Avots: ME II, 58

izdript, ausfaulen: izdripis kuoks Fianden. izdripuši zuobi Bers., Lub.

Avots: ME I, 729

[izripât Dunika, izripuôt, izripinât, tr., hinaus -, herausrollen: izripināt mucu vai riteni nuo palieveņa C. Refl. - tiês, zur Genüge rollen: viņš izripinājās ar naudas gabalu Jürg. In Warkh. dafür izripinêtiês.]

Avots: ME I, 792

kavẽjs, kâvẽjs, wer tötet, schlachtet, schlägt, der Mörder: ve̦lna kāvējs tūliņ aizaulekšuojis LP. VI, 706; ripu kavējs; kavējiês, Leute, die sich prügeln: beidzuot kavējies paķē̦ruši baļķus LP. VII, 1323. vecīši sāka kavājuos (= kavējuos) pārrāt Kaudz. M. 48. [kavēji L., kāvēji U., das Nordlicht.]

Avots: ME II, 181

krapu, in Verbindung mit krapu, zur Bezeichnung des Raschelns, des Geräusches, das beim Gehen mit hartsohligem Schuhwerk entsteht: grab kažuoki kripu krapu BW. 15627, 7. kripu krapu man kurpītes sarkaniem dibiniem 21613. - Auch zur Bezeichnung des Hämmerns des Spechtes: dzenīt[i]s gāja kripu krapu BW. 27966, 5.

Avots: ME II, 260

ķũlis,

1) die Keule, der Stock:
ķūlis - gare̦ns kuoks, kur atspiesties Etn. I, 138. ķūlis - līks kuoks zē̦niem ripu sišanai II, 113;

2) die Keule, das Kniestück
Stelp.: šķiņķi ar visu ķūli atstāja ceļa vīriem Vīt. zinājis dabūt ruokā kādu cāļa ķūli Niedra; auch der Vorderarm des Menschen Lös. n. Etn. IV, 98. ruokām ķūļi jē̦li bijuši nuobraucīti JU.; auch die Schweinsschnauze Freis.;

3) verächtliche Bezeichnung einer plumpen, ungehobelten, verderhten Person, der Plumpsack, Tölpel
AP., C., [Ronneb.], Lasd., Selb., Katzd.: tas ir gatavs ķūlis Naud. redz, ķūlis kāds le̦pns! Purap. eita, ķūļi, auzu sēt BW. 28161. vai manu vīra ķūli BW. 33510, 3 var. ķūlis, einer, der sein Schuhwerk langsam anzieht Spr. ķūļi, [ķûļi Kr.], der Name, den die Marienburger, in Erwiderung der sie mit dem Namen bruoļi bezeichnenden reineren Letten, diesen geben. ķūļu lini, schlechter Flachs; Flachs der ķūļi. ķūļi. ķūļu puse, kur smūdžu valuodu runā Krem., PK. n. U.;

4) der Schlitz am Weiberrock
Grünh., Naud., Gr. - Sessau, Grünwald. ķūlis ir sieviešu lindruoku atvērtne, kur āķi iešūti Naud.;

5) ein kleiner Heuhaufen:
nuopļautuo saliek ķūļuos;

6) ein kleines Segelschiff
Lasd.;

7) ķūļi, das Gekröse
Burtn.;

[8) ķūlis U., der Riegel. -
In den Bed. 1 - 2 jedenfalls aus mnd. kule].

Avots: ME II, 393

ļipuôt, intr., laufen, springen: vai redzi, kur Jancītis ļipuo? Plūd. tik šļampãt un ļipuot, kur vajag kâ ripām ripuot Druva I, 402. Vgl. lipât.

Avots: ME II, 541

mãja,

1): auch Orellen, Ramkau, Salis;

2): lielā m. Orellen, das Herrenhaus (eines Gutsbesitzers);
iet uz mājām - auch A.-Laitzen, Annenhof (Kr. Walk), Ekau, Ellei, Erwalen, Hasau, Kr.-Würzau, Matkuln, Pāviluosta, Schmarden, Setzen, Stirniene, Wirginalen, uz māju - auch Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn, Linden in Livl., Marzen, Marzenhof, Meselau, Plm.; visa m. (das ganze Gesinde) nāks pie dieva galda BielU.;

3): mājas Lös., die Schamlippen.
Mikkola IMM. 1930 II, 442 lässt le. mãja aus den finnischen Sprachen entlehnt sein, ohne jedoch die Länge des wurzelhaften ā in le. mãja zu etklären. S. auch Kiparsky Fremdes im Baltendeutsch 52 ff. Vgl. auch: diripuerunt maias, id est habitacula, ubi cibi et pabula servabantur Script. rer. pruss. II, 112 (v. J. 1377).

Avots: EH I, 789

‡ nùokript Warkl., erstarren: ruokas nuokripušas nuo saltuma.

Avots: EH II, 56

nùomutuļuôt, [aufsprudeln MSil.]: ūdens nuomutuļuojis LP. VII, 478. [viņš iegāzās upē ka nuomutuļuoja vien Jürg., C., Nötk., Autz, N. - Peb., Dickeln, Neuhausen, Salgaln, Siuxt, Swehthof, Sessw, Lennew., Kokn., Vīt., Bers.; in Kerstenbehm auch vom Rauchwirbel, in N. - Peb. auch von schnellem Lauf gebraucht: rati nuomutuļuoja (= ripuoja">nuoripuoja) nuo kalna Lenzenhof; "schwatzend verbringen": n. visu nakti Golg.; "eine Zeitlang undeutlich und unklar reden": viņš savu runu nuomutuļuoja Mar.]

Avots: ME II, 823

nùonãkt (li. nuno`kti "reif werden"), intr.,

1) reif werden, gedeihen:
īstā laikā stādīts, ik˙katrs stāds nuonākst RA.;

2) herunterkommen:
mednis nuonācis zemē kâ ripulis A. XX, 146;

3) hinkommen, hingelangen:
viņš tur nuonāca vē̦lā vakarā;

4) geschehen, sich ereignen:
nez, kas vēl beidzuot nenuonāk Tals.; in dieser Bedeutung auch die reflexive Form nuonākties Kav.

Avots: ME II, 824

‡ nuoripât Dunika, = nùoripuôt.

Avots: EH II, 81

‡ nùovēzêt,

1) zum Schlagen ausholen:
viņš ... nuovēzēja ruoku pār Kverpja galvas virsu ... ce̦pure nuoripuoja Veldre Dižmuiža 154. n. sunim ar spieķi Sessw. n. kam ar ruoku gar de̦gunu C.;

2) "mit einer
vē̦za I abprügeln" Lubn.

Avots: EH II, 107

nùozalguôt, refl. -tiês, intr., erglänzen, dahinblitzen: vai Inga aizripuoja, kâ rati nuozalguoja? MWM. VIII, 483. jūŗas līmenis stāvēja rāms, šur tur pamirdzēja, nuozalguojās MWM. VI, 15.

Avots: ME II, 889

‡ paripât Dunika, = paripuôt.

Avots: EH XIII, 167

‡ paripelêt Bērzgale, Lubn., Warkl., = paripuôtiês; tu nāci pie manis p.

Avots: EH XIII, 167

‡ paripenêt Warkl., paripuļât ebenda, = paripuôt 1.

Avots: EH XIII, 167

pìeripinât,

1) = ripuot">pìeripuot: p. ar divjūgu pie durīm Jürg.;

2) hinzu-, hinanrollen
(tr.): p. mucu pie dīķa Wandsen.

Avots: ME III, 285

puse (li. pùsė), ein Demin. pušiņā BW. 24923 var.,

1) die Hälfte:
ķēniņš būtu atdevis vai pusi nuo visas savas mantas Dīcm. pas. v. I, 37. brūtes mājas, kur svinēja pirmuo kāzu pusi BW. III, 1, 74. jau manam vaiņāgam puse zīļu nuobiruse BW. 24243. līdz pusei veŗat vārtus, da galam neveriet! 18611, 1. tikušam dēliņam netikuse līgaviņa; puse vīra pazuduse aiz līgavas netikuma 21954. - bez vienas puses palikt LP. VI, 82, (auf einer Seite) gelähmt werden. - lielā, mazā puse, die grössere, kleinere Hälfte: katrreiz tam paliek lielā puse, caur kuo jau sapelnījies lielu kaudzi ze̦lta LP. IV, 108. muļķis savu pupu kuli ātrāki izēdis, -ve̦lnam, nabagam, palikuse mazā puse VI, 400. - Jāņa nakti apģērbuos puse balta, puse me̦lna (zur Hälfte weiss, zur Hälfte schwarz), lai aug mani telēniņi puse balti, puse me̦lni BW. 32429. - pusē od. pusēm, adverbial, halb : Pēteŗam zila, me̦lna [sieva], pusē (Var.: pusēm) badu nuomē̦rdē̦ta BW. 33039. ne pusē, nicht halb, nicht einmal zur Hälfte, nicht halb so: vēl bē̦da ne pusē nav beigta Rainis. darbs nebūs tev pabeigts ne pusītē Rainis. nebij ne pusē tik skaisti LP. V, 376. mana tē̦va pils ne pusē tik jauka IV, 210. uz pusi, uz pusēm, auch loc. pusē, zur Hälfte, auf die Hälfte: es ar savu arājiņu uz pusīti vien dzīvuoju: pus gultiņas, pus sagšiņas, pus baltā paladziņa BW. 24923. vedēju tē̦vs nuogrîeza kancīti maizes, pārgrieza tuo uz pusēm... BW. III, 1, 53. vedēja tē̦vs pasniedza glāzi alus, kuo jaunie tâ+pat uz pusēm dzēra ebenda. pārdalīsim šuo pļauku uz pusēm! LP. VII, 1172. dē̦ls pārdalījis ar nabagu naudu uz pusēm ebenda 1133. māt[e] ar meitu dalījās: pusē šķīra aitu. stalli, pusē guovju laidariņu BW. 16414, 1 var. In Bruchzahlen apokopiert - pus, z. B. trîs un pus "3 1/2". Demin. pusĩtes, Hälften von einem Quadrate Δ, Figuren beim Ausnähen des vaiņags U.;

2) die Seite:
labā puse, die rechte Seite; kreisā puse, die linke Seite, die Kehrseite (auch: ļaunā p., uotrā p.): Sprw. katram sava labā un kreisā puse. drēbei jāapgriež launā puse. viņš apgriezis kažuokam uotru pusi LP. I V, 167. - uotra puse, die Nachgeburt U., der Mutterkuchen. - nuosē̦dušies katrs pusē vārtiem (jeder zu einer Seite der Pforte) Janš. Dzimtene ² I, 142. manu zirdziņ[u] aizjāja viņu pusi Daugaviņu BW. 29752 var. panāksnieku meitiņām dzērves kliedza vē̦de̦rā; kuru pusi (gew.: uz kuru pusi) pagriezās, tur izkala caurumiņu 20232, 5 var. rīta puse,

a) der Morgen, die Zeit gegen Morgen hin:
stāstuot rīta puse jau bij pienākuse Aps. VI, 30. meita stāstījuse līdz rīta pusei LP. VII, 74;

b) der Osten
Mag. XX, 3, 70: rīta puse me̦tas asiņaini sārta JR. IV, 45. līdz kuo gaismiņa rīta pusē svīda LP. V, 212; vakara puse,

a) die Zeit gegen Abend hin, der Abend:
duod, dieviņ, siltu sauli jel vakara pusītē! BW. 23718;

b) der Westen
Mag. XX, 3, 70. - rudens pusē, uz rudens pusi, zum Herbst hin, im Herbst: nuolasījis rudens pusē visus tre̦knākuos jē̦rus LP. VII, 866. uz rudeņa pusi rāceņi sākuši zust V. 150. - nespē̦ka pusē, kraftlos, altersschwach: viņš pats e̦suot nespē̦ka pusē un bē̦rni vēl mazi Kaudz. M. 97. - nuo manas, tavas etc. puses, meiner-, deinerseits etc. nuo dieva puses! um Gottes willen! nuo dieva puses, kuo tu esi nuoduomājis? tikai neskaties, nuo dieva puses, atpakaļ! LP. V, 278. - radi nuo mātes puses (auch: pa mātes pusei Purap.), nuo tēva puses, mütterlicher-, väterlicherseits verwandt. - uz tuo pusi,

a) auf die Seite hin,

b) ungefähr:
uz tuo pusi ir, ungefähr so ist es. bet ne uz tuo pusi tāds LP. IV, 175, aber nicht entfernt, nicht im geringsten so. ceļš mums iet uz vienu pusi (in die gleiche Richtung) Kaudz. M. 313. uz māju pusi iet, nach Hause (eig.: in der Richtung des Hauses) gehen. rati viegli aizripuoja pa lielceļu uz muižas pusi Alm. Kaislības varā 111. uz labo pusi,

a) auf die rechte Seite,

b) besser:
nu iet uz labuo pusi MWM. VIII, 161; uz ļaunuo pusi, schlechter;

3) die Gegend:
es nedrīkstu te dziedāt, tās pusītes trancināt BW. 201, 1. trīcēt trīc tā pusīte, kur es augu brālīšuos 428, 12. mūsu pusē, in unserer Gegend: masu pusē ir stipri izplatījusēs dzeršanas sē̦rga Etn. III, 157. uz mūsu pusi vairs ne˙maz nenāci A. XI, 108. šīs puses cilvēki LP. VII, 912, die Leute dieser Gegend. uz ve̦cu pusi iedama gribēju arī pie jums pieiet Kaudz. M. 12. Zu apr. possisawaite "mittewoche", esse . . . pausan "von . . . wegen", preipaus "hin".

Avots: ME III, 425, 426

‡ rimpulis Seyershof, = ripulis: pāva spalvas un aste ir rimpuļuos.

Avots: EH II, 372

ripa,

1): das Rad am Spinnrad
Siuxt; = rãcenis 3 AP.; ripu kuoks BielU., das Holz über dem Webstuhl, an dem die Räder für die Schnüre der nĩtis befestigt sind. ripu rùls ² Lubn. n. FBR. XVII, 123 "dzelzs šķīvju rullis".

Avots: EH II, 372

ripa (li. ripà, in der Verbindung ripą mùšti "ein Rädchen schlagen"), auch ripe U., Demin. ripīte FBR. VII, 140,

1) ein Reif, eine runde Scheibe
U.; der Wirtel Bielenstein Holzb. 376 (mit Abb.); ein Kreisel Spr.: vaska ripa, eine Wachsscheibe, izruobuotas ripiņas Kaudz. M. 12. [meita] kâ ripiņa (Var.: ripīte), kâ spuolīte dziedādama iztecēja BW. 17279, 2. iet kâ ripa, von schnellem Gehen Grünh. - ripu sist U. od. kaut Schorstädt, das Scheiben- od. Rippschlagen Bielenstein Holzb. 717, ein Spiel, das im Treiben einer kleinen hölzernen Scheibe besteht U.: ganuos gā]u, ripas situ BW. 9914, 2 var, labāk gāju ar puikām ripu sist (Var.: ripas kaut) dzedziedā 7002. - visi man sit kâ ripiņu, alle reiben sich an mir Harder n. U.;

2) ripītes, die Rollen am Webstuhl, über welche die Stricke der Weherhefteln laufen
Bielenstein Holzb. 400 (s. die Abbild. S. 398);

3) ein runder Fleck:
asins ripiņa Konv. ² 199;

4) der Kreis um die Brustwarze
St., U. Etwa zu an. rifja "(Heu) wenden, auswickeln", rifr "Weberbaum, worauf das Gewebe aufgewickelt wird", reifar "Wickel", ae. á-ráfian "aufwickeln"?

Avots: ME III, 529, 530

ripât, ripâtiês PS., s. ripuôt.

Avots: ME III, 530

ripelêt,

1) rollen
(intr.): kamuoliņš sāka r. Saikava;

2) = ripuôt 2 Bērzgale, Warkl.; ‡

3) rollen
(tr.; ?): es tevi (zu einem Trunkenbold gesagt) ripelēšu nuo kruodziņa mājiņā Tdz. 56396 (aus Rudbārži). ‡ Subst. ripelêšana Ceļi VIII, 287 (aus Warkl.), das Rippchenspielen.

Avots: EH II, 373

ripelêt Domopol, = ripu%C3%B4t">ripuôt.

Avots: ME III, 530

ripene, der Schirmpilz Karls. "ē̦dama sēne pe̦lēku virsu, ripu%20apak%C5%A1%C4%81">baltu ripu apakšā" Tals. n. RKr. XVII, 49.

Avots: ME III, 530

ripêt Wessen, ripêtiês Spr., ein Spiel, = ripu%20sist">ripu sist; s. unter ripa.

Avots: ME III, 530

sakript Warkl., intr., erstarren Mar.; zu sammenschrnmpfen: ruokas nuo aukstuma sakripst Mar. n. RKr. XV, 134. ve̦cie e̦suot sakripuši un nespējuot vairs klē̦vu apsargāt Pas. i, 166 (aus Preili). sakripis Zb. XVIII, 290, = sakrupis,

Avots: ME II, 655

‡ saripât Dunika, = saripuôt.

Avots: EH XVI, 442

šausteve: "šaustuva" Würzau; "steļļu striķīšuos pakārti kuociņi, pie kuŗiem piestiprināti ripulīši" (mit àu ² ) Grawendahl; "steļļu piede̦rums" (mit àu ² ) Lubn.

Avots: EH II, 623

sešrievaîns, mit 6 Vertiefungen, Furchen versehen: ar sešrievainuo ripu Konv. ² 654.

Avots: ME III, 821

‡ skripkinieks Auleja, ein Violinspieler; ein Musikant. S. auch Tdz. IV, S. 218, wo auch skrip(kau)nieks und skripucis (< r. skripač) dass. angeführt sind.

Avots: EH II, 510

skrituļaîns

2): s. ("ripu%C4%BCains">ripuļains") aude̦kls Adsel, Mahlup. šim zirgam uz kakla skrituļaina ("riņķīšuos saaugusi") spalva Schrunden. skrituļaina ("ruobaina, grumbainā") kāpuostgalviņa, drāna Mitau.

Avots: EH II, 510

skrituļuôt,

2): "ripu sviest" (ein Spiel)
Sessw.; ‡

5) "ruobuot, grumbuot" Lesten.

Avots: EH II, 511

skrituļuôt,

1) wirbeln, strudeln:
straume skrituļuo Neuhausen;

2) = ripu%20sist">ripu sist od. dzìt Holmhof;

3) = rullêt 2, walzen (ein Feld) Salgaln, Grünh., Platohn;

4) hin und her laufen
Segewold.

Avots: ME III, 895

šļũkstêt AP., Arrasch, Drosth., (mit ù ² ) Bers., Fest., -u, -ẽju, = šļurkstêt: B. ar savām galošām šļūkstē̦dams nuoripuoja lejā pa trepēm Vēr. I, 1246. ūdens te̦k šļũkstē̦dams (plätschernd) Drosth.

Avots: ME IV, 78

stripa Karls., Mar., Wid., = saite Mar.; die Strippe am Stiefel Wid.: piesien ituo stripu! Mar. n. RKr. XV, 138. - Plur. stripes, Strippen, Klammern an Büchern N. - Sessau n. U. Aus mnd. strippe "Strang, Schlinge".

Avots: ME IV, 1090

teñteŗu teñteŗiem C., Wolmarshof, (mit èn ² ) Sessw., tentertenteŗiem N.-Peb. (hier auch bloss: tenteŗiem), taumelnd, strauchelnd, Hals über Kopf: vīriņš cirtis Kuokugāzējam krūtīs tâ, ka tas iegājis tentertenteŗiem kaktā Pas. II, 257 (aus Brucken). stāvē̦tājs tenteŗu tenteŗiem nuovēlies pa... trepēm zemē III, 443 (aus Serbigal). aizripuoja pa laipu tenteru tenteriem A. v. J. 1899, S. 2.

Avots: ME IV, 165

uzripât Dunika, PS., ripu%C3%B4t">uzripuôt, hinaufrollen (intr.): ripa uzripāja kalnā.

Avots: ME IV, 373

uzripinât, hinaufrollen (intr.) machen: u. ripu kalnā.

Avots: ME IV, 373

II vimbuôt Neuenb. "ripu%20vai%20bumbu%20sist">kuoka ripu vai bumbu sist".

Avots: ME IV, 598

I virinât,

1): velti muti v. Atpūta, № 381, S. 6.;

2): "trīcināt" Salis; lai juo (einen Gürtel)
putni virinā Tdz. 47993. virina zibeņus gar mastiem Salis; ‡

4) "?": virinādamas ruokās me̦lnās pātaru krelles Skalbe Raksti IV (1938), 218. Refl. -tiês,

2): auch Orellen; eņģelis viss nuo bailēm virinājies Pas. X, 477. bē̦rzu lapas ripuļu ripuļiem virinājās nuo kuokiem zemē Aps. J. Raksti I ² , 153.

Avots: EH II, 787

vuļinât, wälzen, rollen Baltinov, Mar., Marienhausen, Mērdzine, Pilda, Schwanb., Zvirgzdine: slīkuoni vajaga vuļināt Mar. n. RKr. XV, 144. bē̦rni vuļina ripu pa pagalmu Zvirgzdine. akmiņus pa tīrumu vuļina vienā vietā ebenda. vuļināt mīklu, mālus, vaskus Baltinov, Šķilbē̦ni.

Avots: ME IV, 676