Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rups' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rups' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)
drupstala
drupsteles
krups
krups
padrups
pastrups
pastrups
rups
rups (unter rupjš): auch Fest., Kaltenbr., Nerft, Ramkau, Sonnaxt, Warkl.; r. aude̦kls Ramkau. r. diegs, rupa vilna, šķiezna, drēbe, rupa (nelīdze̦na, grumbuļaina) āda Sonnaxt.
Avots: EH II, 385
Avots: EH II, 385
rupstiķis
rupstulis
savrups
savrups, savrūps, abseits gelegen; abgesondert, besonders; in sich verschlossen: es nuostaigāju visu vakaru pa savrūpu te̦ku Plūd. Zalktis II, 50. kapsē̦tas iekšpusē, kur savrupās nuodaļās luterāņu un katuoļu miesas dusēja Berl. Māte 188. savrūpa ieeja Purap. J. str. 133, stigas jaunais virziens nuogrieza daļu nuo... pagalma, izķēmuodams mājas savrūpuo ērtību Ezeriņš Leijerk. I, 175. sagādāja savrūpu mieru II, 39. savrupās saruņās Kaln. Uozuolk. m. 30. es e̦smu palicis savrūpāks, nuoteiktāks, asāks Ezeriņš Leijerk. II, 125.
Avots: ME III, 792
Avots: ME III, 792
sīrups
sīrups
skrupsta
strups
I strups,
1): auch Strods Par. vōrdn. 166, Alswig, AP., Burtn., Dobl., Heidenfeld, Iw., Jürg., Kaltenbr., Lieven-Bersen, Linden in Livl., Lis., Mahlup, N.-Laitzen, N.-Peb., Wolmarshof; Demin. strupeņš Kaltenbr., Višķi; ziemā strupas (kurze)
dienas Kaltenbr. juokuoties, lai ir strupāks laiks ebenda. s. šāviena truoksnis Lis.
Avots: EH II, 590
1): auch Strods Par. vōrdn. 166, Alswig, AP., Burtn., Dobl., Heidenfeld, Iw., Jürg., Kaltenbr., Lieven-Bersen, Linden in Livl., Lis., Mahlup, N.-Laitzen, N.-Peb., Wolmarshof; Demin. strupeņš Kaltenbr., Višķi; ziemā strupas (kurze)
dienas Kaltenbr. juokuoties, lai ir strupāks laiks ebenda. s. šāviena truoksnis Lis.
Avots: EH II, 590
strups
strups
trups
ūdrups
Šķirkļa skaidrojumā (25)
cīraps
deguns
de̦guns, [auch de̦gune (?) U.], Demin. de̦guniņš, de̦guntiņš, verächtlich de̦gunelis, die Nase, [Schnauze],
1) Eigenschaften:
liels, mazs, jauks, nejauks, smeils, strups, plats, sarkans, zils d., īle̦na od. ķīļa de̦guns od. de̦guns kâ īle̦ns od. ķīlis, spitze Nase. de̦guns kâ gurķis, Gurkennase, d. kâ ķipis, Breitnase;
2) die Haltung der Nase als Kundgebunginnerer Seelenvorgänge:
de̦gunu nuolaist, die Nase hängen lassen; iet de̦gunu pacēlis, kâ gailis seksti, von einem Stolzen. Ebenso: augsti de̦gunu nest, die Nase hoch tragen; de̦gunu uzmest, die Nase (stolz und verächtlich) aufwerfen; uz de̦guna krist, (vor Anstrengung) auf die Nase fallen, hinfallen: kam laimes nav, tas var uz de̦guna krist, arī ne˙kur netiks LP. VI, 49. par katru nieka vārdiņu uzmest gar,u de̦gunu, ärgerlich, verdriesslich werden. gar,š de̦guns dient, wie im Deutschen"lange Nase", zur Bezeichnung des beschämenden Gefühls beim Misslingen eines Unternehmens: brāļi aizgāja ar gar,u de̦gunu. viltīgais nuolaidies staigāja mājā ar gar,u de̦gunu LP. V, 223. rādīt gar,u de̦gunu, eine lange Nase machen. So auch ohne gar,š: neizdevās - de̦guns! MWM. VI, 906. Bestimmung des Charakters nach der Nase: tautu meita lielījās de̦guniņu nerādīt; ne pie vārtiem nepiejāju, es redzēju de̦guniņu. de̦gunu redzēju, bezkauņa būs BW. 18752;
3) zur Bezeichnung der unmittelbaren Nähe:
de̦guna galu var redzēt, mūža galu nē. tas tev nemāk ne mušas nuo de̦guna nuodzīt, von einem Verwöhnten. ja gadās kādai lietai piepēži - tâ sakuot - de̦guna galā nuozust... LP. VII, 638. ve̦lns apmeties pilī - tâ sakuot - pašā de̦guna priekšā LP. VI, 418; [nāve jau de̦guna galā U., der Tod sitzt auf der Zunge];
4) als Organ des Geruch- und Spürsinnes:
šī smaka viņai ļuoti pa de̦gunam. prāts debesīs, de̦guns pe̦lnuos. paņemi acis ruokā, de̦guns parādīs. aiz de̦guna vadāt od. vazāt, an der Nase führen. kas tavam de̦gunam gar tuo daļas? viņš visur bāž savu de̦gunu, er steckt in alles seine Nase. ja kāds kuo nepatīkamu prasa, tad saka: kas tavam de̦gunam kaiš? Etn. II, 63;
5) die Spitze des Schuhes, des Schuhwerks:
[de̦gunu adīt vîzei U.]; kraukļa de̦guns, pelargonium Wid. 86, 171.
Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen): Bestimmung - 18752.
Avots: ME I, 452
1) Eigenschaften:
liels, mazs, jauks, nejauks, smeils, strups, plats, sarkans, zils d., īle̦na od. ķīļa de̦guns od. de̦guns kâ īle̦ns od. ķīlis, spitze Nase. de̦guns kâ gurķis, Gurkennase, d. kâ ķipis, Breitnase;
2) die Haltung der Nase als Kundgebunginnerer Seelenvorgänge:
de̦gunu nuolaist, die Nase hängen lassen; iet de̦gunu pacēlis, kâ gailis seksti, von einem Stolzen. Ebenso: augsti de̦gunu nest, die Nase hoch tragen; de̦gunu uzmest, die Nase (stolz und verächtlich) aufwerfen; uz de̦guna krist, (vor Anstrengung) auf die Nase fallen, hinfallen: kam laimes nav, tas var uz de̦guna krist, arī ne˙kur netiks LP. VI, 49. par katru nieka vārdiņu uzmest gar,u de̦gunu, ärgerlich, verdriesslich werden. gar,š de̦guns dient, wie im Deutschen"lange Nase", zur Bezeichnung des beschämenden Gefühls beim Misslingen eines Unternehmens: brāļi aizgāja ar gar,u de̦gunu. viltīgais nuolaidies staigāja mājā ar gar,u de̦gunu LP. V, 223. rādīt gar,u de̦gunu, eine lange Nase machen. So auch ohne gar,š: neizdevās - de̦guns! MWM. VI, 906. Bestimmung des Charakters nach der Nase: tautu meita lielījās de̦guniņu nerādīt; ne pie vārtiem nepiejāju, es redzēju de̦guniņu. de̦gunu redzēju, bezkauņa būs BW. 18752;
3) zur Bezeichnung der unmittelbaren Nähe:
de̦guna galu var redzēt, mūža galu nē. tas tev nemāk ne mušas nuo de̦guna nuodzīt, von einem Verwöhnten. ja gadās kādai lietai piepēži - tâ sakuot - de̦guna galā nuozust... LP. VII, 638. ve̦lns apmeties pilī - tâ sakuot - pašā de̦guna priekšā LP. VI, 418; [nāve jau de̦guna galā U., der Tod sitzt auf der Zunge];
4) als Organ des Geruch- und Spürsinnes:
šī smaka viņai ļuoti pa de̦gunam. prāts debesīs, de̦guns pe̦lnuos. paņemi acis ruokā, de̦guns parādīs. aiz de̦guna vadāt od. vazāt, an der Nase führen. kas tavam de̦gunam gar tuo daļas? viņš visur bāž savu de̦gunu, er steckt in alles seine Nase. ja kāds kuo nepatīkamu prasa, tad saka: kas tavam de̦gunam kaiš? Etn. II, 63;
5) die Spitze des Schuhes, des Schuhwerks:
[de̦gunu adīt vîzei U.]; kraukļa de̦guns, pelargonium Wid. 86, 171.
Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen): Bestimmung - 18752.
Avots: ME I, 452
dropstala
druõpstala [Ruj.], druopstelĩte, = druoztala: māsiņ. ze̦lta drupstelīte (Var.: druoztaliņa) BW. 17509. dē̦lu mātes iztabiņa druopstalām (Var.: druoztalām, driksniņām), skaidiņām BW. 23617 var. [Zu slav. drapati "kratzen, reissen", gr. δρώπιω· διαχόπιω Hes. resp. zu čech. zdraby "Lumpen, Fetzen"; vgl. auch drābule.]
Avots: ME I, 507
Avots: ME I, 507
krupt
lents
le̦nts, leņ̂ķe 2 Gramsden, [Rutzau], leņ̂kis 2 Līn., Katzd.,
1) die Ecke, der Winkel:
tikkuo dē̦ls bij apģērbies, tas ielien leņķītē LP. VI, 456. mēs sadzinām guovis leņķē starp kūtsgalu un dārza žuogu Nigr. pilns kakts (Var.: pilna leņķe) runča (ruoņa) pautu Biel. R. 455;
2) leņķis, der Winkel (in der Geometrie)
Kronw. taisns leņķis, rechter Winkel; strups leņķis, stumpfer Winkel;
3) leņķis, Bucht. Ein Lituanismus.
Avots: ME II, 452
1) die Ecke, der Winkel:
tikkuo dē̦ls bij apģērbies, tas ielien leņķītē LP. VI, 456. mēs sadzinām guovis leņķē starp kūtsgalu un dārza žuogu Nigr. pilns kakts (Var.: pilna leņķe) runča (ruoņa) pautu Biel. R. 455;
2) leņķis, der Winkel (in der Geometrie)
Kronw. taisns leņķis, rechter Winkel; strups leņķis, stumpfer Winkel;
3) leņķis, Bucht. Ein Lituanismus.
Avots: ME II, 452
nosauciens
nùosàuciêns,
1): auch Blieden (mit nuõ-): katrai lāmiņai bij savs n. Siuxt; ‡
2) die Aussprache (?):
pienavniekiem tāds strups n. - "vards", "zarciņš" Siuxt.
Avots: EH II, 83
1): auch Blieden (mit nuõ-): katrai lāmiņai bij savs n. Siuxt; ‡
2) die Aussprache (?):
pienavniekiem tāds strups n. - "vards", "zarciņš" Siuxt.
Avots: EH II, 83
piedeknis
piedeknis,
1) "?": strups piedeknis, kašķaini nagi RKr. XVI, 132;
2) "etwas nicht Zugehöriges, etwas Unnützes, etwas nur leicht Angeheftetes"
Ronneb.
Avots: ME III, 244
1) "?": strups piedeknis, kašķaini nagi RKr. XVI, 132;
2) "etwas nicht Zugehöriges, etwas Unnützes, etwas nur leicht Angeheftetes"
Ronneb.
Avots: ME III, 244
rupjš
rupjš (li. rupùs "grob, uneben"), auch rups">rups N.-Rosen, Kl. (li. rupas "rauh, holperig"), grob (eig. und fig.): rupjš audums, grobes Gewebe; rupja maize, Schwarzbrot, Roggenbrot; rupji milti, Roggenmehi; rupjā gaļa, finniges Fleisch L., Ronneb., grossfaseriges Fleisch Ar.; rupja mute L. "ein pockengrübigt Gesicht"; rupja nauda, hart Geld U., grosses Geld (in grösseren Scheinen od. Münzen). rupji samalt, schröten. Sprw.: pliku re̦dz tālu, rupju tuvu. rupjš kâ pe̦lavu maiss Erm es. rupjš vārds sāp ilgāki nekā pliķis. viņa vērpa rupās pakulas Jauns. vērpiet, meitas, kunga linus pa vienai šķiesniņai;... kungi rupa nene̦sā BW. 6966. man uzsedze māmuliņa rupākuo villainīti 5630. bij man nauda, bij man sīka, bij man rupa 19886. daža laba nuo šīm dziesmiņām bija it rupja un bezkaunīga BW. III, 1, 76. Subst. rupjums, das Grobe; das Grobsein, die Grobheit; der Plur. rupjumi, das nachbleibende Grobe von etwas Gesiebtem, Geläutertem L.; U.; Gries; rupumi Dunika, = putraimi: rupuma zupa. Zu raupjš (s. dies); vgl. auch Fick KZ. XLII, 296, Froehde BB. XVII, 309 f. und Persson Beitr. 288 1.
Avots: ME III, 563
Avots: ME III, 563
rupt
‡ rupt, -stu, -u N.-Peb., rissig werden (von der Haut): lai āda nerupst vējā un ūdenī.
Avots: EH II, 385
Avots: EH II, 385
sabirzt
sabir̂zt, intr.,
1) zerbröckeln, zerfallen, verwittern:
durvis... neizturēs trieciena spara un sabirzīs drumstalās JR. IV, 70. ķe̦rza... sabirza smalkām drupanām Pas. II, 137 (aus Lixna). planēti... sabirzīs, sadrups MWM. v. J. 1897, S. 343, ābuls tâ bija sakaltis, ka puse lapiņu sabirza uz lauka Kurs. ruoze savīta, sabirza A. v. J. 1899, S. 175. sīks, sabirzis ziedinš MWM. VI, 19. vainadziņš sabirzis Apsk. v. J. 1903, S. 213. tur mirst tas, kas kuopš gadiem . . . jau sabirzis Vēr. II, 821. vai jau tu sabirzīsi? wird es denn dir das Garaus machen? wirst du denn dabei auf den Lauf gehen? Mag. XIII, 2, 68;
2) leicht empfindlich werden
Seew. n. U.
Avots: ME III, 593
1) zerbröckeln, zerfallen, verwittern:
durvis... neizturēs trieciena spara un sabirzīs drumstalās JR. IV, 70. ķe̦rza... sabirza smalkām drupanām Pas. II, 137 (aus Lixna). planēti... sabirzīs, sadrups MWM. v. J. 1897, S. 343, ābuls tâ bija sakaltis, ka puse lapiņu sabirza uz lauka Kurs. ruoze savīta, sabirza A. v. J. 1899, S. 175. sīks, sabirzis ziedinš MWM. VI, 19. vainadziņš sabirzis Apsk. v. J. 1903, S. 213. tur mirst tas, kas kuopš gadiem . . . jau sabirzis Vēr. II, 821. vai jau tu sabirzīsi? wird es denn dir das Garaus machen? wirst du denn dabei auf den Lauf gehen? Mag. XIII, 2, 68;
2) leicht empfindlich werden
Seew. n. U.
Avots: ME III, 593
sakrupt
sakrupt, auch sakŗupt, zusammenschrumpfen, sich ducken, zusammenkauern; verkümmern (gew. das Part. prt, sakrupis gebraucht): arī purvā aug kuoki, bet tie visi sakrupuši Vēr. II, 1. aug tikai sakrupuši me̦lnalkšņi R. Kam. 36. priedes sakrupušas A. v. J. 1896, S. 2, sakrupis zars SDP. I, 16. kapa vietiņas ar iznīcībā sakrupušiem krustiem Purap. sakrupis suoliņš ders. sakrupušām mājam Stari III, 155. lai aug sīki, sakrupuši (sc.: telēniņi) BW, 32782. sieva... bij vēl vairāk sakrupuse un vēl dziļāk ierāvusēs kaktiņā Apsk. v. J. 1905, 44. sakrupt kâ zem smaga sluoga MWM. v, J. 1899, S. 525. ve̦cas meitas sakrupušas BW. 13160. mēs te sakrupsim, visu dienu rāceņus tīruot Dond. viņš tur sak˙ŗupis stāv! sagt man, wenn jem. lange an einer Stelle steht Wain. - sakrupušas, tikumīgi iemaitātas ģimenes Seifert.
Avots: ME II, 656
Avots: ME II, 656
sarupt
sarupt, rissig werden (von der Haut), sasprēgāt: sarupušu ādu iesmērēt ar krējumu, lai vairāk nerupst (vējā un ūdenī neplaisā) N. - Peb. Part, sarupis, wer sich zusammengezogen (auch Mar.), gekrümmt hat Vank., AP.; "sarāvies" Lennew., Salgaln, Fehsen: sarupis, (sakaltis, sarāvies) kažuoks N. - Peb. salīcis, sarupis (Var.: sakrupis) RKr. VII, 81 (Rätsel); erbost Sessau,
Avots: ME III, 723
Avots: ME III, 723
savrūp
savrupējs
skrupata
skrupata, ein Krümchen, ein Wenig: nuo sarmas un kuoku aple̦duojumiem bij palikušas pāri nuožē̦luojamas skrupatas R. Ērglis Pelēko baronu vectēvi 45. Etwa zu lat. scrūpulum "kleinster Teil eines Gewichtes" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 587)? Vgl. auch krups.
Avots: ME III, 899
Avots: ME III, 899
strubiķis
strubiķis,
1) eine grosse Rute
Dond., Wain., "strupa rīkste" Dond. n. FBR. V, 135, ein Stück Reisig vom Zaun Dobl. n. Etn. I, 121, ein dicker Knüppel, ein Holzstück Naud., Nigr.: zē̦ns nuocē̦rt labu strubiķi LP. VI, 501. paņem kādu strubiķi, kuo atkauties nuo suņiem! Nigr. viņa pameklēja priedienā... nelielu strubiķi, iedeva tuo sunim mutē Janš. Dzimtene 2 III, 77. pamet tām zuosīm kādu strubiķi, lai bē̦g nuo miežiem laukā! Dobl. n. Etn. I, 121. vai tu traka esi, ar tādu strubiķi per bē̦rnu! Dond. meitas (sc.: puišus) strubiķiem (Var.: struņķiem) nuomē̦tāja BW. 13082;
2) ein Stumpfschwanz
U. Nebst strube und strubaste zu li. strubas "strups" (Miežinis) und vielleicht mnd. struppe "Stumpf" u. a., resp. gr. στρῡφνός "fest, steif, gedrungen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 635.
Avots: ME IV, 1093
1) eine grosse Rute
Dond., Wain., "strupa rīkste" Dond. n. FBR. V, 135, ein Stück Reisig vom Zaun Dobl. n. Etn. I, 121, ein dicker Knüppel, ein Holzstück Naud., Nigr.: zē̦ns nuocē̦rt labu strubiķi LP. VI, 501. paņem kādu strubiķi, kuo atkauties nuo suņiem! Nigr. viņa pameklēja priedienā... nelielu strubiķi, iedeva tuo sunim mutē Janš. Dzimtene 2 III, 77. pamet tām zuosīm kādu strubiķi, lai bē̦g nuo miežiem laukā! Dobl. n. Etn. I, 121. vai tu traka esi, ar tādu strubiķi per bē̦rnu! Dond. meitas (sc.: puišus) strubiķiem (Var.: struņķiem) nuomē̦tāja BW. 13082;
2) ein Stumpfschwanz
U. Nebst strube und strubaste zu li. strubas "strups" (Miežinis) und vielleicht mnd. struppe "Stumpf" u. a., resp. gr. στρῡφνός "fest, steif, gedrungen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 635.
Avots: ME IV, 1093
strumps
strupiķis
strupjš
strupjš PS., Schujen, Widdrisch, Salis, L., rups">strups BL, U., Schwanb., Golg., Kl., Bauske, Sessau, Siuxt, Bershof, Wandsen, Selg., Dond., Dunika, Wessen, Ermes, Adv. strupji, strupi U.,
1) kurz abgestutzt
U.; kurz: nuoskanēja... sitiens uz izkapts, un linu sauja kluva strupa Druva I, 1209. strupu lindraciņu BW. 29132, 1. strupja pipelīte 34721, strupie burkāni, Karotten Peņģ. Sakņu dārzs 33. kad par ļaunu piemin, žagi raunuot strupi un stipri Etn. I, 54;
2) fig., kurz angebunden
U., einsilbig; barsch: strupji atteikt Kaudz. M. 113. ķēniņš nuosaka īsi un strupi LP. IV, 64. jālietuo briesmīgi strupi līdzekļi, kas viņu ķer līdz īkstim De̦glavs Rīga II, 1, 241. - Subst. strupjums, strupums U., Dr.,
1) das Gestutztsein
U., die Kürze;
2) das Kurzangebundensein
U., die Einsilbigkeit Dr.: strupums valuodā Dr. Dies stru-p- (wozu vielleicht - wenn mit b aus ide. p - nl. dial. strobbe "Stumpf, Strunk", sowie mnd. strûf "rauh; kurz angebunden" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 635 und Persson Beitr. 446) neben stru-b- (in strube u. a.) und stru-k- (in strucis u. a.).
Avots: ME IV, 1095, 1096
1) kurz abgestutzt
U.; kurz: nuoskanēja... sitiens uz izkapts, un linu sauja kluva strupa Druva I, 1209. strupu lindraciņu BW. 29132, 1. strupja pipelīte 34721, strupie burkāni, Karotten Peņģ. Sakņu dārzs 33. kad par ļaunu piemin, žagi raunuot strupi un stipri Etn. I, 54;
2) fig., kurz angebunden
U., einsilbig; barsch: strupji atteikt Kaudz. M. 113. ķēniņš nuosaka īsi un strupi LP. IV, 64. jālietuo briesmīgi strupi līdzekļi, kas viņu ķer līdz īkstim De̦glavs Rīga II, 1, 241. - Subst. strupjums, strupums U., Dr.,
1) das Gestutztsein
U., die Kürze;
2) das Kurzangebundensein
U., die Einsilbigkeit Dr.: strupums valuodā Dr. Dies stru-p- (wozu vielleicht - wenn mit b aus ide. p - nl. dial. strobbe "Stumpf, Strunk", sowie mnd. strûf "rauh; kurz angebunden" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 635 und Persson Beitr. 446) neben stru-b- (in strube u. a.) und stru-k- (in strucis u. a.).
Avots: ME IV, 1095, 1096
strupt
I strupt, strupstu, strupu, intr., kurz, gestutzt (strups) werden Lis., Golg., Bers., Lubn., Borchow, Warkl.: vistai spārni jau strupst Warkl. gali sāka strupt Golg.
Avots: ME IV, 1096
Avots: ME IV, 1096
strupt
stups
trops
trops,
1) s. tropis;
2) der Trupp:
baru bari un tropu tropi ar tumšajiem ģīmjiem Dünsb. Par. 16. Zunächst nebst trups aus d. Trupp.
Avots: ME IV, 244
1) s. tropis;
2) der Trupp:
baru bari un tropu tropi ar tumšajiem ģīmjiem Dünsb. Par. 16. Zunächst nebst trups aus d. Trupp.
Avots: ME IV, 244
trupt
ūtrupe
ũtrupe C., Wolm. u. a., ùtrupe Wohlfahrt, ùtrupe 2 Prl., ūtrupe U., ũtrupis Dunika, ūtrups U., die Versteigerung, Auktion: ūtrupis Turpiņu mājai Kaudz. Izjurieši 133. Aus schwed. utrop "Ausruf auf Auktionen".
Avots: ME IV, 410
Avots: ME IV, 410