Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sāņus' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sāņus' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

nosāņus

nuõsãņus (unter nuõsãnis): n. skatuoties Jauns. Raksti III, 383.

Avots: EH II, 83


pasāņus

pasãņus: mē̦slus svieda p., vienā pusē durīm, uotrā pusē Siuxt.

Avots: EH XIII, 170


pasāņus

pasãņus, ein wenig abseits, seitab, von der Seite: grāmata ir palikuse pasāņus MWM. X, 956. viņš uz tuo pasāņus paskatījās ar vienu aci Apsk.

Avots: ME III, 95, 96


pussāņus

pussāņus, Adv., halb von der Seite her: tâ pussāņus un zīmīgi uz sievu nuoskatīdamies JR. VII, 73.

Avots: ME III, 434


sāņus

I sāņus, Fahrschlitten St. (nach Adolphi); wohl nebst estn. sāń aus r. сани dass. entlehnt (zur Endung - vgl. važus).

Avots: ME III, 805


sāņus

II sāņus, s. sānis II.

Avots: ME III, 805

Šķirkļa skaidrojumā (19)

aizšķiebt

àizšķìebt, tr., in schiefe Stellung bringen, verziehen; refl., in schiefe Stellung kommen, sich verziehen: mute aizšķiebusēs sāņus Aps.

Avots: ME I, 55


izvairīgs

izvairîgs, ausweichend: duoti izvairīgi suolījumi Veselis Netic. Toma mīlest. 103. viņš veikli un izvairīgi atlēca sāņus Saules kaps. 126.

Avots: EH I, 493


nosānis

nuõsãnis, nuõsãņš, nuõsãņus, abseits, beiseite, von der Seite: kâ putns viņa mani nuosānis uzlūkuoja Stari I, 280. nuosāņus turēties, sich abseits, fern halten B. Vēstn.

Avots: ME II, 844


nošaut

nùošaũt,

1) tr., erschiessen:
putnu, briedi: šaut man[i] šāva, nenuošāva BW. 30147;

2) intr., sāņus, garām nuošaut, vorüberschiessen, fehlen:
vai individuālisms še nebūs nuošāvis sāņus? R. Sk. II, 7;

3) glatthobeln:
šī mala dēlim jānuošauj U.; nuošaut ar kaltu, abmeisseln. Refl. -tiês,

1) sich erschiessen:
saimnieks varuot pats sevi nuošauties LP. VII, 551;

2) sich schnell begeben:
viņš nuošāvās pie sava drauga;

3) schlecht ergehen, fehlschlagen:
īstai meitai greizi nuošāvies LP. VI, 822;

4) sich fleischlich vermischen.

Avots: ME II, 865


pabēgt

pabêgt,

3): šie pabē̦g gabalu Pas. XIV, 432; ‡

4) "?": vilciņš ēde vucineņu palē̦kdams, palē̦kdams; es nuo vilka pruojām bē̦gu pabē̦gdama, pabē̦gdama (dazwischen Halt machend und in verschiedenen Richtungen fliehend?)
Tdz. 50969. Refl. -tiês,

2) sich flüchten:
Lāčadē̦ls pabēgās sāņus Pas. II, 294.

Avots: EH II, 120


pašaut

pašaũt, tr.,

1) schnell unter etwas schieben
[Tirsen u. a.], stecken, [wegstibitzen Grünw., schnell od. heimlich reichen]: pašāvuse ķuoci zem lielā lakata Vēr. II, 650. [it kā gribē̦dams tev palīdzēt, pašaus viņš tev savu kāju Glück Sirach 12,16. viņa paguva pašaut Kārlim vē̦stuli De̦glavs Rīga II, 1, 75. saimniece pašāva (reichte schnell und verstohlen) nabagam gabālu gaļas Frauenburg, Plm.];

2) ein wenig schiessen;

[3) (heimlich) vergeuden:
p. mantu Sessw., Nötk., Schwanb., Selsau, Golg., Lub., Laud., Hofzumberge, Lös., Lis.]: es mākuot gan pašaut mantu Saul. II, 30; ["verlieren": viņš pašāvis visu naudu Wesselshof;

4) pašaut sāņus, vom geraden Weg abweichen;

5) vorschiessen, leihen:
esi tik labs un pašauj man naudu! Plm., Serbigal, Sćhlehk, Sauken, Marzen, Irmelau.] Refl. -tiês,

1) untertauchen, sich schnell unter etwas verstecken:
pīle pašāvusies apakš ūdens LP. IV, 70. ja tu kāda neražana, pašaujies pabeņķē! BW. 1434;

2) hervor-, in die Höhe schiessen:
aste tūlīn pašāvusies ārā LP. VII, 895. puisis augumā labi pašāvies A. XIII, 474.

Avots: ME III, 112


pasist

pasist, tr.,

1) unterschlagen, unter etwas tun:
viņa pasita kukulīti padusē Saul., [ähnlich Pas. III, 234]. nuolauzu zariņu, pasitu zem baltas vilnānītes (vgl. BW. 33574, 2). bitīte... atne̦s man mīļu vārdu, zem spārniņa pasitusi 3246;

2) zu Boden schlagen:
viņs mani pasita gar zemi Kurs. pasistais lē̦nām uzcēlās Kaudz.;

3) etwas schlagen:
lai, lai, pāries; pasiti pie krūtīm! LP. III, 41. puiši dažreiz pūķi klibu pasituši, bet pa˙visam nuogalināt nav varējuši LP. VI, 79;

4) (intensiv) -halbtot, zu Schanden schlagen, totschlagen, erschlagen:
tas būtu tuo gluži pasitis MWM. X, 483. nee̦smu jau ne zirgu nuoskrējis, ne cilvē̦ku pasitis B.Vēstn.;

5) auf-, niederschlagen, aufwärts oder abwärts richten:
viņš pasita acis (so auch galvu) uz augšu Kaudz. tas pasit acis uz zemi LP. II, 69. Refl. -tiês,

1) sich unterschlagen, unter etwas tun:
kur iedams, neiedams, pasituos padusē (līgaviņu) BW. 21293;

2) sich, einander ein wenig schlagen:
ne+kas, lai pasitas puiši!

3) sich wenden, drehen:
viņa strauji pasitās sāņus Saul. [skuķes uz reiz pasitās uz uotru pusi Janš. Dzimtene 2 III, 212.]

Avots: ME III, 98, 99


pasviest

pasviêst, tr.,

1) zu Boden werfen, niederwerfen:
pretinieku gar zemi. [ve̦lns Lāčadē̦lu pasvieda pie zemes Pas. II, 287];

2) unter etwas werfen:
es pasviedu bē̦rzu rīksti pa meitiņu kājiņām Ltd. 1173;

3) eine kleine Strecke werfen :
man pasvieda (Laima ze̦ltābuolu) BW. 9216. Refl. -tiês, sich stürzen: kamarzas pasviedās sāņus un apgāzās Jürg.]

Avots: ME III, 111


pavirzties

pavirztiês, sich (ein wenig) lenken, sich wenden (perfektiv): e̦ze̦rs pavirzies sāņus LP. VII, 1289. pavirzušies nuost LP. VI, 21.

Avots: ME III, 139



sacirst

sacìrst, tr.,

1) zusammenschlagen, -hauen:
viņš sacirta zuobus A. XXI, 528. zuobi sacirsti Vēr. II, 671. sacē̦rt ruokas LP. I, 5, schlägt die Hände zusammen;

2) zusammen-, zerhauen, -hacken; ein bestimmtes Mass Holz fällen:
lācis iznesa re̦snu uozuolu, bet arī tuo lapsa sacirta LP. VI, 280. es sacirtu ve̦lnam galvu deviņiem gabaliem VL. algādzis prasījis, cik par dienu varuot malkas sacirst LP. VI, 355;

3) längere Zeit od. vielemal hauen:
līdz pusdienai sacirtuši, gudrie brāļi sāk ēst LP. IV, 76. še sacirsti tik daudz cirtienu Kronw.;

4) plotzlich eine andere Richtung geben, zur Seite lenken:
sacirtis kumeļu sāņus LP. V, 46. Refl. -tiês,

1) sich kräftig emporrecken
Arrasch, Wandsen: sacirtās viņš vienreiz, uotrreiz ar visu augumu un spē̦ku, un tikai trešuo reiz tā izšļuka nuo sakaltušā kuoka Kleinb. st. 14. zirgs sacirtâs (senkte den Kopf gegen die Brust) krūtīs MSil.;

2) sich verwühlen
U.; sich zusammenkrollen: dzija sacirtusies Lis.,Warkl.;

3) plotzlich eine andere Richtung nehmen:
ceļš piepēši sacirtās sāņus R. Sk. I, 20;

4) sich sehr schmuck ankleiden
PS., Gr.Buschhof;

5) für sich viel hauen: s. muižas mežā malkas;

6) unversehens zerhauen werden:
lietas kuoks sacirtās malkā. malku skalduot sacirties zābaks;

7) sich hauend überanstrengen:
viņš sacirties malkas gul slims Golg.

Avots: ME III, 602, 603


sagozties

I saguõztiês Ramelshof, Wainset "=sagāzties, sabrukt" (von Menschen in Ohnmachtsanfällen und Gebäuden); (mit 2) " sich nach vorn beugen" Hofzumberge, Dond, iet saguozies, nach vorn gekrümmt C., Lautb., Siuxt, Widdrisch; iet saguôziês ("iesāņus") N.-Peb.; "sarāvies" Arrasch, Golg., Schwanb.; galds nuo siltuma saguôzies, hat sich geworfen Kl. saguôztiês = Ruj., Wandsen, sich schlaffgekrümmt hinsetzen.

Avots: ME II, 634


sagrīļoties

sagrīļuôtiês, heftig wanken, schwanken, taumeln: apse sagrīļuojās sāņus JR. V, 70. viņš jūt sagrīļuojamies tuos pamatus Stari III, 221. jaunā sieva sagrīļuojās Purap.

Avots: ME II, 629


sakļaut

sakļaût, Refl. -tiês: cits zirgs sēd ("steht") sa˙kļâvies (sāņus sašķiebies) Auleja. galds, mazs, sakļāvies Jauns. Raksti III, 149.

Avots: EH XVI, 418


sānis

II sãnis,

1) sānis U., sãņis Serbigal n. FBR. IV, 58, sāņis Manz., sãņš C., sāņiem Spr., Kl., sānu, sāņu Spr., sānus, sāņus Ruj. n. U., sāņuos U., Adv., zur Seite, nebenbei
U., seitwärts: ceļat, tautas, pūru manu, sānis (Var.: sānus) vien negāžat! BW. 16681. pagriezās večuks sānis Ezeriņš Leijerk. II,11. katri... kungam... sāņis gāja Manz. Post. I, 359. He̦rta šķelmīgi paskatījās sāņis De̦glavs Rīga II, 1, 344. galviņa tai nuodurta un nuolaista sāņš A. XI, 464. šāviens nuogāja sāņus (= gaŗām) Dunika. acis viņš pagrieza . . . sāņš Aps. VII, 34. vinš sānu pasitās Apsk. v. J. 1903, S. 438. sacirtis kumeļu sāņus LP. V, 46. ezis paskrien tādu gabaliņu sānus 216. e̦smu aizklīdis par daudz sāņus Alm.;

2) sānis, sāņis, Präp. mit dem Gen., Dat., Akk., neben
(bei Glück): jums nebūs sāņis manim sudraba dievus taisīt Glück II Mos. 20, 23. sānis tiem uozuoliem V Mos. 11, 30. apsēdās viņa sānis tiem pļāvējiem Ruth 2, 14. kalpi gāja sānis viņu II Sam. 15, 18. sānis viņu strādāja tie vīri Nehem. 3, 2. kuŗa kapi ir sānis tuo bedri Ezech. 32, 23. apruoci viņu sāņis manis! Tobias 4, 4.

Avots: ME III, 804


sānus

II sānus (nom. pl. masc. g.), ein Fahrschlitten Wolm. n. l., vgl. sāņus I.

Avots: ME III, 805


sataustīt

sataûstît, tr.,

1) betastend, umhertastend finden, erkennen:
pie dažiem bē̦rniem sataustāmi pie kakla... sacietējumi A. XX, 89. sataustījusi... stenderi, viņa iekļūst istabā Upītis St. 31. viņa sataustīja sāņus kuo cietu Sieviete 241;

2) oberflächlich zusammennähen
Kav.;

3) = satīstît: satausti viņu labi, lai būtu siltāka guļa! Sessau.

Avots: ME III, 761


vīkšīties

vīkšîtiês,

1) = vīkstîtiês I 3: citām jāja precenieki, es pa priekšu vīkšījuos (Var.: vīkstījuos, vīstījuos, gruozījuos) BW. 7918, 4 var.;

2) = vīkstîtiês I 2: arī tie vīkšījās citiem līdz. (lietus) tecēja ... luoga duobumā ... tie, kas gulēja tieši zem luoga, vīkšījās un ... virzījās sāņus A. Upītis Kailā dzīvība 84.

Avots: EH II, 792


virulis

I virulis (li. virulỹs "kłąb, wytryskv wody" bei Būga Aist. Stud. 174),

1) ein Wirbel; der Strudel, Wasserwirbel
Wid.; die Stelle, wo Wasser aus der Erde hervorsprudelt Smilt. n. U.; das Schneegestöber Wid.: smilšu virudīši Seifert Chrest. III, 3, 145. viesulis bi rušas lapas virulī jauc Antons. vējš griezās ar sniega bāņiem virulī MWM. v. J. 1896, S. 461. caur pe̦lē̦kuo sniega viruli Aps. V, 29. uguns virulis virzās iesāņus A. Upītis J. 1. 2;

2) der Wirbel, das Gewimmel, Gewühl:
jautrības virulī Apsk. v. J. 1903, S. 657. nuo skatuoties cīņas virulī Zalktis I, 156. saklupa neatšķiramā virulī Veselis Daugava I, 428. dancis iesākās; viņa devās ar viņu virulī Deglavs. viņam galva . . . neizpruotams virulis JR. IV, 112. raibs duomu virulis jaucās pa viņa galvu Poruk MWM. v. J. 1896, S. 900. (rubeņu) viruļu varuļiem dziedātās dziesmas mutuļi Janš. Mežv. ļ. II, 468. pašā labā lielīšanās virulī Kaudz. Izjurieši 301;

3) ein Schwätzer
Wid., Schibbenhof; einer, der schnell spricht Zvirgzdine; wer unaufhörlich spricht Grünw.; einer, der schnell und unbedacht spricht und handelt Bers., Nötk.: viņš tāds virulis vien ir Bers. vārās kâ virulis AlksnisZundulis. ja tiem iegadās tādi viruļi priekšnieki A. XXI, 54;

4) "das Gekochte"
(?) Wessen. Zu virt I.

Avots: ME IV, 618