Paplašinātā meklēšana

iẽsîksts, ein wenig zäh, karg, geizig: kuoks, cilvē̦ks.

Avots: ME II, 64

pasîksts, ziemlich zäh, karg, geizig: pasīksts kuoks, cilvē̦ks.

Avots: ME III, 99

sîksts,

1): s. un mīksts kâ žīda pīrāgs Sonnaxt;

2): auch (mit î ² ) AP., Grob., Salis. Subst. sîkstums,

1): aiz sīkstuma kļava lapa stavēj[a] ilgi kļaviņā BW. 11608, 1.

Avots: EH II, 492

sîksts (li. šýkštas "hart" Pon. gov. II 29; "geizig"),

1) zäh, biegsam, nicht leicht zu brechen
U.: sīksts kuoks, ein Baum, der eine sehr zähe Faser hat. Sprw.: sīksts kâ siksna. (fig.) sīksta dzīvība Konv. ² 2029, zähes Leben. cīniņš starp ... valdību un ve̦cuo, sīkstuo muižniecības varu Latvju tauta XI, 1, 26;

2) karg, geizig
U.: sīksts saimnieks LP. I, 126. Sprw.: nuo sīksta tak kuo var dabūt, nuo plika ne˙kā! - Subst. sîkstums (li. šykštùmas "Geiz"),

1) die Zähigkeit;

2) die Kargheit, der Geiz.
Wenn li. šykš- hier assimilatorisch aus sīkš- entstanden ist, vielleicht zu an. seigr "zähe" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 466).

Avots: ME III, 853

sīkstspārnis, = sikspārnis.

Avots: ME III, 853

‡ bir̂zûknis KatrE., trockener, bröckeliger Quark, Käse: tāds b. i[r] uz naža nestāv. siers reizēm b. ira, nav sīksts.

Avots: EH I, 221

[mẽrdêt Dunika, Wolm.], mḕrdêt [auch Jürg., Serbigal, Peb., C., PS., Neuenb., mêrdêt ² Līn., Salis, Ruj., Wandsen], -ẽju (li. mérdė´ti "im Sterben sein"), tr.,

1) die nötige Nahrung nicht geben, hungern lassen, mergelm;
badā od. badu mērdēt, hungern, verhungern lassen: viņš kruogā visu dienu plītē̦dams mērdē nabaga zirdziņu. es tev[i] badu nemērdēšu BW. 15614, 1;

[2) "?": viņa zuobi ir kâ lauvas zuobi un mērdē cilvē̦ku Manz. Post. III, 114;

3) einen Sterbenden abwarten:
mēs tuo vecīti mērdējām, wir haben ihm die Augen zugedrückt Biel. n. U.] Refl. -tiês, sich die nötige Nahrung nicht gönnen, sich abmergeln, sich kasteien: reiz sīksts puisis, badā mē̦rdē̦damies, sakrājis lielu naudas puodu LP. VII, 1203. kad tu... esi mērdējies sava dieva priekšā, tad tavi vārdi ir paklausīti Dan. 10. 12 Zu mìrt, sterben; vgl. auch Bezzenberger BB. XVII, 222 und XXI, 309 ^2, Persson Beitr. 214 und dazu Walde Wrtb. ² 494 f.].

Avots: ME II, 618

nabadzĩba,

1) die Armut:
Sprw. vai nabadzības dēļ lepnību atstāt?

2) die geringe Habe, Habseligkeit:
tur nuoslīka visa mana nabadzība;

3) pie nabadzības, jämmerlich, entsetzlich:
viņš tuo sasitīšuot pie nabadzības. viņš ir sīksts pie nabadzības, er ist entsetzlich geizig U.

Avots: ME II, 685

neuzsliektiês: sīksts saimnieks, kas puisim neuzsliecies labāku ēdiena Pas. XII, 254.

Avots: EH II, 22

remplis,

1) "kuoka re̦zgalis, kas visai sīksts";

2) rem̃plis, "ein plumpes, ungewandtes Lebewesen"
Bauske.

Avots: ME III, 510

‡ ron̂ka ² Seyershof "re̦sns, sīksts priekšme̦ts (piem., pagale)": savērpis tādu ronku (dickes Garn).

Avots: EH II, 380

sīksnis, sīkšņa, zähes, biegsames, nicht zu brechendes Holz: sīksts kâ sīkšņa (sīksnis)! Alknis-Zundulis. Zu sîksts.

Avots: ME III, 853

sîkstêt: prs. sîkstēju od. sîkstu Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148; kuoks jau sācis s. ("kļūt sīksts"); nevar vairs gludu nuoēvelēt Saikava.

Avots: EH II, 492

skrimstalaîns: "dzīslains, ciets, sīksts" Nötk.; skrim̃stalaiņa ir balsa rīkle Siuxt.

Avots: EH II, 510

suoklis,

1): eine mit Gras bewachsene Niederung im Acker
A.-Schwanb., Stom.; "papurvijs egļu mežs" (mit uô ) Saikava; ciets un sīksts kâ suokļa kuoks Stērste A. Z. 10. liels un plecīgs kâ suokļa priedes ce̦lms A. Upītis Laikmeta griežos I, 135. "Lis." ME. III, 1136 unter suôkla zu streichen (in Lis. werde sùokls ² gesprochen).

Avots: EH II, 610

stàipîgs C., sich rankend, streckend; elastisch, dehnbar Kurl., Smilt., V.: tievās, staipīgās stīgas D. Kleinb. J. 34, staipīga masa Konv. ² 4056. staipīgs, sīksts māls Veselis Saules kapsē̦ta 44. staipīgs piens Etn. II, 119, Celm. sirds ir staipīgs gaļas maciņš Puriņš Nauda 41. (fig.) staipīgu skatu MWM. X, 205.

Avots: ME III, 1040

stīgât,

1): maisus s. (mühsam heben;
mit î ² ) ratuos iekšā Siuxt;

2): kārtīgi izrūdīti kaļķi stîgā kâ biezpiens AP. me̦dus, sīraps stîgā un arī biezpiens - uz pannas ce̦puot - tuop staipīgs, sīksts un stîgā Nötk. nuoburts piens un ziepes stîga ² Salis;

3): gurķi stîga ² Salis; ‡

5) = stîguôt 4 (?): kumeļam stīgām šuvu iemauktiņus; ... izjāju prūšus, leišus stīgādams, kuoklē̦dams BW. 13248, 8 (aus Selg.); "vilkt stīgu" (mit î ) Wessen; ‡

6) "?": guovs stîgā uz vēršuošanuos, arī grūta guovs stîgā AP. ‡ Refl. -tiês PV. "?": guovs stīgājas (= slienājas Lemb., hier mit î ² ).

Avots: EH II, 582

I sust: prs. sùtu ² od. sustu Auleja, sūstu Strods Par. vōrdn. 167,

1): "bähen, gebähnt"
ME. III, 1126 zu ersetzen durch "gebäht"; ja uoša kuoks saulē dabū s., tad tas paliek sīksts Linden in Kurl. kuoks ilgi sutis ūdenī OB.; "auguot pūt (par lakstiem)" Saikava: tupeņi sūt;

2): auch Heidenfeld, N.-Peb., Saikava, Salis. ‡ Subst. sušana, das Sichbefinden in heisser Luft:
izgājušvasar tik lielas sušanas ("tik karsta laika") nebij Linden in Kurl.

Avots: EH II, 604