Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skraidīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skraidīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)
apskraidīt
‡ apskraidît, = ‡ apskraidelêt (aber nicht pejorativ): apskraidīja visu ciemu Pas. IX, 503.
Avots: EH I, 113
Avots: EH I, 113
atskraidīt
‡ atskraidît (li. atskraidýti), umherlaufend hergelangen Salis. Refl. -tiês, zur Genüge umherlaufen Salis.
Avots: EH I, 166
Avots: EH I, 166
ieskraidīt
izskraidīt
izskràidît (li. išskraidýti ), ‡
2) auseinanderlauten:
pagāni ... izskraida savmaļ kurš Daugava 1928, S. 321; platzend auseinanderfliegen: buca izskraidēja skambu skambām Pas. IX, 264.
Avots: EH I, 480
2) auseinanderlauten:
pagāni ... izskraida savmaļ kurš Daugava 1928, S. 321; platzend auseinanderfliegen: buca izskraidēja skambu skambām Pas. IX, 264.
Avots: EH I, 480
izskraidīt
izskràidît, tr., im Laufe passieren, durchqueren, durchstreifen: malu malas izskraidīja slave̦nais tē̦va dē̦ls BW. 8672. Refl. - tiês, zur Genüge laufen: suns visu dienu izskraidījies pa mežu.
Avots: ME I, 798
Avots: ME I, 798
noskraidīt
noskraidīt
nùoskràidît, tr., freqn., abjagen, abrennen: nuokavēju miegu savu, nuoskraidīju kumeliņu BW. 12532. [Bei Glück auch in der Bedeutung"fliehen": vai tiem! juo tie ir nuo manim nuoskraidījuši Hos. 7, 13.] Refl. -tiês, sich abrennen, sich müde laufen, sich abtummeln: sācis prasīt, kamdēļ tā nuoskraiduoties LP. V, 207.
Avots: ME II, 848
Avots: ME II, 848
pārskraidīt
pãrskraidît, ‡
3) zu lange läufisch sein (?):
guovs jāve̦d tūlīt uz vērsi: kad pārskraidīs, nepiejemsies Oknist.
Avots: EH XIII, 211
3) zu lange läufisch sein (?):
guovs jāve̦d tūlīt uz vērsi: kad pārskraidīs, nepiejemsies Oknist.
Avots: EH XIII, 211
pārskraidīt
[pãrskraidît, freqn. zu pãrskriet,
1) wiederholt hinüber-, herüberlaufen;
2) tr., (mehrfach) durchlaufen, durcheilen:
tu esi daudz svešu zemju pārskraidījis Pas. II, 373.]
Avots: ME III, 175
1) wiederholt hinüber-, herüberlaufen;
2) tr., (mehrfach) durchlaufen, durcheilen:
tu esi daudz svešu zemju pārskraidījis Pas. II, 373.]
Avots: ME III, 175
paskraidīt
paskràidît(iês), intr., ein wenig umherlaufen: citi pirms paskraidījās pa lauku MWM. X, 577.
Avots: ME III, 100
Avots: ME III, 100
paskraidīties
paskràidît(iês), intr., ein wenig umherlaufen: citi pirms paskraidījās pa lauku MWM. X, 577.
Avots: ME III, 100
Avots: ME III, 100
pieskraidīt
pìeskraidît, mehrfach herbei-, hinzu-, dazulaufen. Refl. -tiês, zur Genüge, zum Überdruss laufen: piesaskraidīji (= pieskraidījies) pa pasauli Pas. II, 142 aus Kapiņi.
Avots: ME III, 291
Avots: ME III, 291
saskraidīt
saskraidît, ‡
2) wiederholt irgendwohin laufend erlangen
Seyershof: tuo ūdeni tâ˙pat saskraĩdīs, cik vajadzēs dzert un mazgāties.
Avots: EH XVI, 447
2) wiederholt irgendwohin laufend erlangen
Seyershof: tuo ūdeni tâ˙pat saskraĩdīs, cik vajadzēs dzert un mazgāties.
Avots: EH XVI, 447
saskraidīt
saskraidît, intr., längere Zeit hinund herlaufen: saskraidījis visu nakti LP. VII, 988. Refl. -tiês, hin und her laufend sich zu viel tun: nu vēl tajās bērēs saskraidījuos Stari II, 244.
Avots: ME III, 733
Avots: ME III, 733
skraidīt
skràidît: auch AP., N.-Peb., Trik., (mit aî 2 ) Dobl., Frauenb., Siuxt, Stenden, Ziepelhof, (mit aĩ ) Lemb., Lems., Ruj., Seyershof; zirgs ... varēja s. kai putins Pas. XV, 487.
Avots: EH II, 506
Avots: EH II, 506
skraidīt
skràidît (li. skraidýti "hin- und herfliegend oder schnell reitend Kreise schlagen") Wolm., PS., C., Jürg., Arrasch, Ermes, skraîdît 2 Schlehk n. FBR. VII, 54, Selg., Dunika, Dond., Bauske, Kurs., Bl., skraĩdît Salis, Widdrisch, Gr.-Essern, skràidît 2 Kl., Prl., Lös., -u od. -ĩju, -ĩju,
1) intr., viel laufen, rennen
U.: pa svešām zemēm skraidīt Dīcm. pas. v. I, 34. pakaļ meitu skraidījuot RKr. XVI, 180. man auksti dre̦buļi skraida LP. III, 98. sniegs skraida, es schneit ein wenig Lubn.;
2) tr., laufen, rennen lassen:
Laime skraida kumeliņu Biel. 1370. - Subst. skraîdišana, das Laufen, Rennen; skraidîtãjs (li. skraidýtojis "wer sich in Bogen schnell bewegt"),
a) wer viel (hin u. her) läuft, rennt;
b) ein unbeständiger, unregelmässig auftretender Schmerz, der Fluss:
mātei tāds skraidītājs, te viņai ieskrej galvā, te atkal kājā, te ruokā, un visur tâ plēš Nigr. Zu skrìet.
Avots: ME II, 885
1) intr., viel laufen, rennen
U.: pa svešām zemēm skraidīt Dīcm. pas. v. I, 34. pakaļ meitu skraidījuot RKr. XVI, 180. man auksti dre̦buļi skraida LP. III, 98. sniegs skraida, es schneit ein wenig Lubn.;
2) tr., laufen, rennen lassen:
Laime skraida kumeliņu Biel. 1370. - Subst. skraîdišana, das Laufen, Rennen; skraidîtãjs (li. skraidýtojis "wer sich in Bogen schnell bewegt"),
a) wer viel (hin u. her) läuft, rennt;
b) ein unbeständiger, unregelmässig auftretender Schmerz, der Fluss:
mātei tāds skraidītājs, te viņai ieskrej galvā, te atkal kājā, te ruokā, un visur tâ plēš Nigr. Zu skrìet.
Avots: ME II, 885
Šķirkļa skaidrojumā (18)
dundurnīca
[I dùndurnīca 2,
1) "laiks, kad dunduri sāk skraidīt un guovis bizuot" Mar.;
2) "eine sonnige Stelle":
tu jau esi luopus pašā dundurnīcā salaidis; sāks bizuot Bers.;
3) "sieviete, kas dunduruo" Kārsava.]
Avots: ME I, 516
1) "laiks, kad dunduri sāk skraidīt un guovis bizuot" Mar.;
2) "eine sonnige Stelle":
tu jau esi luopus pašā dundurnīcā salaidis; sāks bizuot Bers.;
3) "sieviete, kas dunduruo" Kārsava.]
Avots: ME I, 516
ievaldīt
ìevàldît, tr., bewältigen, zähmen: raugi tu negantnieku zirgu ievaldīt! LP. V, 330. pātaga, ar kuo lāčus ievaldīt VII, 788. viņš nevar vienu sievu ievaldīt II, 13. ievaldi nagus, vergreife dich nicht tätlich. nevari nagus ievaldīt, - cietinu! LP. VI, 1, 227. [tie iemīļuo šurp un turp skraidīt un neievalda savas kājas Glück Jer. 14, 10.]
Avots: ME II, 86
Avots: ME II, 86
izdzīvot
izdzîvuôt
4): izdzîvat visas mājas Salis, der Reihe nach in allen Gesinden wohnen.
šuodien izskraidīti visi celiņi, izdzīvuotas visas vietas pie mājām A. Brigadere Dievs, daba, darbs 59;
5): es nevaru katru dienu stalti vien i. Tdz. 38747. i. (sich ausleben)
ar tām (sievām) pēc savas parašas Janš. Mežv. ļ. 1, 114. i. kam Segew., es jemandem während der Dienstzeit recht machen;
6): re̦dzat, kâ es e̦smu izdzīvuojusi (= cik tālu e̦smu nuogājusi) Janš. Dzimtene III 2 , 58;
7): ēdās, kāļ tuo nuo zemes izdzīvāva (vgl. r. выжить ) Auleja. i. kādu cilvē̦ku Segew., einen Menschen an den Bettelstab bringen;
‡
9) (unzüchtig) behandeln:
tu neesi ne˙kāda grāfene; tevi var visādi i. Janš. Dzimtene V, 373. tie skuķes gan piedzirdījuši un izdzīvuojuši 92.
Avots: EH I, 445, 446
4): izdzîvat visas mājas Salis, der Reihe nach in allen Gesinden wohnen.
šuodien izskraidīti visi celiņi, izdzīvuotas visas vietas pie mājām A. Brigadere Dievs, daba, darbs 59;
5): es nevaru katru dienu stalti vien i. Tdz. 38747. i. (sich ausleben)
ar tām (sievām) pēc savas parašas Janš. Mežv. ļ. 1, 114. i. kam Segew., es jemandem während der Dienstzeit recht machen;
6): re̦dzat, kâ es e̦smu izdzīvuojusi (= cik tālu e̦smu nuogājusi) Janš. Dzimtene III 2 , 58;
7): ēdās, kāļ tuo nuo zemes izdzīvāva (vgl. r. выжить ) Auleja. i. kādu cilvē̦ku Segew., einen Menschen an den Bettelstab bringen;
‡
9) (unzüchtig) behandeln:
tu neesi ne˙kāda grāfene; tevi var visādi i. Janš. Dzimtene V, 373. tie skuķes gan piedzirdījuši un izdzīvuojuši 92.
Avots: EH I, 445, 446
katelēt
lauks
I laũks (li. laũkas, [apr. laucks "Feld", ai. lōká-ḥ "freier Platz", ahd. lôh "niedriges Holz, Gebüsch", la. lūcus "Hain"]),
1) die Waldblösse, Lichtung, waldlose Fläche im Walde:
re, kāds lauks te mežā Mat.;
2) das Freie, das freie Feld, im Gegensatz des von den vier Wänden eingeschlossenen Raumes, auch des Waldes od. der Stadt:
visu dienu pa lauku skraidīt, den ganzen Tag im Freien, draussen umherlaufen. Sprw.: mežam ausis, laukam acis. laukus ieguodīt, nuokuopt, nuovākt, die Ertne von den Feldern einheimsen. uz trim laukiem zemi apstrādāt. uz laukiem dzīvuot, auf dem Lande wohnen; nuo laukiem pilsē̦tā ienākt, vom Lande in die Stadt kommen. Besonders häufig der Lok. laũkā,
a) hinaus, heraus:
tūliņ pa durvīm laukā! tē̦vs nāk nuo istabas laukā. laukā entspricht dem Präfix
- iz, bezeichnet aber die imperfektive Aktionsart: lai kāpjuot nuo ratiem laukā, möge er aus dem Wagen steigen. Dadzis zuobuo cilvē̦kus laukā, foppt die Menschen Saul. kad puiši neredzēja, ārdīju (das Gestrickte) ārā (Var.: laukā) BW. 7157. saki vien droši laukā! heraus mit der Sprache! tas kumeļš mums gāž sē̦tu laukā, das Füllen zertrümmert unseren Zaun Kaudz. M. kad tu izputē̦tu laukā! dass du zugrunde gingest! LP. VII, 621. Vielfach so elliptisch in Verwünschungen: kad tevi jupis (piķis, ve̦lns) laukā!
b) draussen, im Freien, vor der Tür:
laukā sala kumeliņš BW. 14813. guli, guli, meitiņa, dieniņa laukā 7643. vakars jau laukā LP. Vi, 54;
3) oft promiscue mit tīrums "Acker",
zuweilem jedoch von ihm unterschieden, indem tīrums den Acker, lauks dagegen freie Fläche bedeutet: tev piede̦r purvi, meži, man lauki, tīrumiņi Tr. IV, S. 158. visapkārt upe te̦k, vidū lieli tīrumiņi (Var.: vidū lauka tīrumiņš, der Acker auf freier Fläche, vidū lauki, tīrumiņi) BW. 25917. braukšu lauka tīrumā Zirau. papuves lauks, das Brachfeld;
4) kaŗa lauks, der Kriegsschauplatz,
kaujas lauks, das Schlachtfeld;
5) fig., das Feld, Gebiet:
šuos virzienus, kāduos darbuojas strāvas magnētiskie spē̦ki, nuosauc par magnēt. spē̦ka līnijām, un tās te̦lpas, kuŗās tie darbuojas, par magnēt. spē̦ka lauku Konv. 2 820;
6) das Feld, Gebiet, Fach:
darba lauks, das Arbeitsfeld: dižani strādnieki visāduos darba laukuos Aus. te paradumu tiesībām plašs lauks atveŗas Etn. III, 5;
[7) vienu lauku, über und über, durchweg:
nuopempis vienu lauku, über den ganzen Körper geschwollen U. - Als "Lichtung" eigentlich das substantivierte làuks "blässig", vgl. W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1910, 798 f. Wood AJPh. XXIII, 203, Walde Wrtb. 2 444, Trautmann Wrtb. 151].
Avots: ME II, 426, 427
1) die Waldblösse, Lichtung, waldlose Fläche im Walde:
re, kāds lauks te mežā Mat.;
2) das Freie, das freie Feld, im Gegensatz des von den vier Wänden eingeschlossenen Raumes, auch des Waldes od. der Stadt:
visu dienu pa lauku skraidīt, den ganzen Tag im Freien, draussen umherlaufen. Sprw.: mežam ausis, laukam acis. laukus ieguodīt, nuokuopt, nuovākt, die Ertne von den Feldern einheimsen. uz trim laukiem zemi apstrādāt. uz laukiem dzīvuot, auf dem Lande wohnen; nuo laukiem pilsē̦tā ienākt, vom Lande in die Stadt kommen. Besonders häufig der Lok. laũkā,
a) hinaus, heraus:
tūliņ pa durvīm laukā! tē̦vs nāk nuo istabas laukā. laukā entspricht dem Präfix
- iz, bezeichnet aber die imperfektive Aktionsart: lai kāpjuot nuo ratiem laukā, möge er aus dem Wagen steigen. Dadzis zuobuo cilvē̦kus laukā, foppt die Menschen Saul. kad puiši neredzēja, ārdīju (das Gestrickte) ārā (Var.: laukā) BW. 7157. saki vien droši laukā! heraus mit der Sprache! tas kumeļš mums gāž sē̦tu laukā, das Füllen zertrümmert unseren Zaun Kaudz. M. kad tu izputē̦tu laukā! dass du zugrunde gingest! LP. VII, 621. Vielfach so elliptisch in Verwünschungen: kad tevi jupis (piķis, ve̦lns) laukā!
b) draussen, im Freien, vor der Tür:
laukā sala kumeliņš BW. 14813. guli, guli, meitiņa, dieniņa laukā 7643. vakars jau laukā LP. Vi, 54;
3) oft promiscue mit tīrums "Acker",
zuweilem jedoch von ihm unterschieden, indem tīrums den Acker, lauks dagegen freie Fläche bedeutet: tev piede̦r purvi, meži, man lauki, tīrumiņi Tr. IV, S. 158. visapkārt upe te̦k, vidū lieli tīrumiņi (Var.: vidū lauka tīrumiņš, der Acker auf freier Fläche, vidū lauki, tīrumiņi) BW. 25917. braukšu lauka tīrumā Zirau. papuves lauks, das Brachfeld;
4) kaŗa lauks, der Kriegsschauplatz,
kaujas lauks, das Schlachtfeld;
5) fig., das Feld, Gebiet:
šuos virzienus, kāduos darbuojas strāvas magnētiskie spē̦ki, nuosauc par magnēt. spē̦ka līnijām, un tās te̦lpas, kuŗās tie darbuojas, par magnēt. spē̦ka lauku Konv. 2 820;
6) das Feld, Gebiet, Fach:
darba lauks, das Arbeitsfeld: dižani strādnieki visāduos darba laukuos Aus. te paradumu tiesībām plašs lauks atveŗas Etn. III, 5;
[7) vienu lauku, über und über, durchweg:
nuopempis vienu lauku, über den ganzen Körper geschwollen U. - Als "Lichtung" eigentlich das substantivierte làuks "blässig", vgl. W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1910, 798 f. Wood AJPh. XXIII, 203, Walde Wrtb. 2 444, Trautmann Wrtb. 151].
Avots: ME II, 426, 427
lēverēt
lẽverêt: auch Seyershof; "skraidīt, pluosīties" Lems.: kuo tu lẽverē pa āru ar citiem? ‡ Refl. -tiês,
1) sich herumtreiben
Lems., Seyershof;
2) "?": brunči lẽverējas gar zemi Seyershof.
Avots: EH I, 739
1) sich herumtreiben
Lems., Seyershof;
2) "?": brunči lẽverējas gar zemi Seyershof.
Avots: EH I, 739
mēgt
I mêgt, mê̦dzu, mêdzu, [mègt 2 Kr.] (li. mė´gti "wohlgefallen"), intr.,
1) vermögen, taugen:
[nevar mègt 2 (= nespēt) Warkh., Warkl.]. nete̦k vairs kumeliņš, nemē̦dz vairs zuobentiņš BW. 31910. ciešu zirgu nete̦kuot, zuobeniņu nemē̦dzuot 9056. izkapts nemē̦dz, die Sense schneidet nicht wohl Manz.;
2) [III p. prs. mê̦dz, prt. mêdza Wolm. u. a., mẽ̦dz, mẽdza Lautb., Gr. - Essern, Wandsen, Selg., Kand., mè̦dz 2, mèdza 2 Warkl., Warkh., prs. mẽ̦dz, prt. mêdza 2 Ruj., mè̦dz 2, mêdza Bers.], gewohnt sein, pflegen
(mit abhäng. Infin.): tas mēdzis lielīties LP. VII, 1021. vilkatas pa apgabalu mē̦gušas skraidīt VII, 915. [Unsichere Zusammenstellugen bei Prellwitz BB. XXIV, 216 (Walde Wrtb. 2 452, Boisacq Dict. 773), Fick Wrtb. I 4, 104 (Mahlow AEO. 144), Wiedemann BB. XXVIII, 65, Bezzenberger BB. V, 314; aus dem Li. vgl. noch mėgu "vergnügungssüchtig, wollüstig", mėgùmas "Vergnügen."]
Avots: ME II, 612, 613
1) vermögen, taugen:
[nevar mègt 2 (= nespēt) Warkh., Warkl.]. nete̦k vairs kumeliņš, nemē̦dz vairs zuobentiņš BW. 31910. ciešu zirgu nete̦kuot, zuobeniņu nemē̦dzuot 9056. izkapts nemē̦dz, die Sense schneidet nicht wohl Manz.;
2) [III p. prs. mê̦dz, prt. mêdza Wolm. u. a., mẽ̦dz, mẽdza Lautb., Gr. - Essern, Wandsen, Selg., Kand., mè̦dz 2, mèdza 2 Warkl., Warkh., prs. mẽ̦dz, prt. mêdza 2 Ruj., mè̦dz 2, mêdza Bers.], gewohnt sein, pflegen
(mit abhäng. Infin.): tas mēdzis lielīties LP. VII, 1021. vilkatas pa apgabalu mē̦gušas skraidīt VII, 915. [Unsichere Zusammenstellugen bei Prellwitz BB. XXIV, 216 (Walde Wrtb. 2 452, Boisacq Dict. 773), Fick Wrtb. I 4, 104 (Mahlow AEO. 144), Wiedemann BB. XXVIII, 65, Bezzenberger BB. V, 314; aus dem Li. vgl. noch mėgu "vergnügungssüchtig, wollüstig", mėgùmas "Vergnügen."]
Avots: ME II, 612, 613
noaulēties
pakatelēt
parūkāt
‡ parūkât Bērzgale, Warkl. "paskraidīt": lai jis parūkā, tad es jam atduošu lietas!
Avots: EH XIII, 169
Avots: EH XIII, 169
plēšu
plēšu plē̦sumis iet "lieliski plātīties, skraidīt kâ viesuls" Dobl. n. Etn. IV, 165.
Avots: ME III, 341
Avots: ME III, 341
rīcīgs
rĩcîgs Kl.-Dselden, emsig, flink Salgaln, Sauken, Grosdohn: sestdienā dzimušais rīcīgs un labprāt pucējuoties BW. I, S. 177. zāģis sāka rīcīgi skraidīt caur baļķi uz augšu un leju Kaudz. M. Wohl zu rīkuot(ies).
Avots: ME III, 535
Avots: ME III, 535
skrailis
vaikstīt
vaikstît (auch mit -gst- geschr.), -uôs, -tjuôs "?" : viņi atsēdās savrup katrs, vaikstīdami (durch Gebärden erheuchelnd, vortäuschend?) vienaldzību un bezbēdību Seibolt. Refl. -tiês,
1) Grimassen machen, das Gesicht verziehen N.-Peb., Saikava, (mit aî ) Bers., C., Fest., Golg., Sessw., (mit aî 2 ) Bixten, Segewold; sich wild, seltsam gebärden L.; sich verfärben, rot oder blass werden St.; "kokettieren" Meiran; "juokuoties; plêsties" Frauenb.; "taisīt āverģēlības" Kalzenau; albern, tollen Saikava (mit ài 2 ): slimais pakrita pie zemes un sāka visādi vaikstīties Saikava;
2) "spuken"
Wid.;
3) = bļaûstîtiês Kr. (mit aî), Kurl. n. U., Ahswikken, Amboten, Dunika, Funkenhof, Kand., Neuhausen, Selg., Stenden, (mit aî 2 ) MSil.; schreien, lärmen Nigr., Rothof, Suhrs; laut (schreiend) sprechen Adiamünde, (mit aî 2 ) Dond., Gramsden, Iw., Pankelhof, Stenden, Wandsen: bē̦rni vaikstās U., Dond. u. a. gani mežā vaikstās Nigr. kas kruogū tik dikti vaikstījās? ebenda. nevaiksties (sprich nicht so laut) jau ne˙maz tik ļuoti! es jau dzirdu Adiamünde. kâ viņai nav kauna? vaikstās, spiedz Turg. Pav. ūd. 20. kuo te vaikstaties? vai būsit klusi! Dond. vajaga iet gulēt . . . un nevis skraidīt un vaikstīties Janš. Bandavā II, 412. vaikstîtiês 1 und 2 dürfte zu li. vaĩstas "Gesicht" (zur Wurzel von viedêt?) und vaiskus "durchsichtig" gehören; die Bed. 3 sekundär aus "albern, tollen"?
Avots: ME IV, 436
1) Grimassen machen, das Gesicht verziehen N.-Peb., Saikava, (mit aî ) Bers., C., Fest., Golg., Sessw., (mit aî 2 ) Bixten, Segewold; sich wild, seltsam gebärden L.; sich verfärben, rot oder blass werden St.; "kokettieren" Meiran; "juokuoties; plêsties" Frauenb.; "taisīt āverģēlības" Kalzenau; albern, tollen Saikava (mit ài 2 ): slimais pakrita pie zemes un sāka visādi vaikstīties Saikava;
2) "spuken"
Wid.;
3) = bļaûstîtiês Kr. (mit aî), Kurl. n. U., Ahswikken, Amboten, Dunika, Funkenhof, Kand., Neuhausen, Selg., Stenden, (mit aî 2 ) MSil.; schreien, lärmen Nigr., Rothof, Suhrs; laut (schreiend) sprechen Adiamünde, (mit aî 2 ) Dond., Gramsden, Iw., Pankelhof, Stenden, Wandsen: bē̦rni vaikstās U., Dond. u. a. gani mežā vaikstās Nigr. kas kruogū tik dikti vaikstījās? ebenda. nevaiksties (sprich nicht so laut) jau ne˙maz tik ļuoti! es jau dzirdu Adiamünde. kâ viņai nav kauna? vaikstās, spiedz Turg. Pav. ūd. 20. kuo te vaikstaties? vai būsit klusi! Dond. vajaga iet gulēt . . . un nevis skraidīt un vaikstīties Janš. Bandavā II, 412. vaikstîtiês 1 und 2 dürfte zu li. vaĩstas "Gesicht" (zur Wurzel von viedêt?) und vaiskus "durchsichtig" gehören; die Bed. 3 sekundär aus "albern, tollen"?
Avots: ME IV, 436
valcēt
vaņķīt
II vaņķît,
1) wickeln
(mit an̂ 2 ) Wandsen, "nevižīgi, neveikli tīt" (mit àņ 2 ) KatrE.: vaņķīt bē̦rnu Wandsen. vaņkīt lakatu KatrE.;
2) warten, "auklēt" (mit an̂ 2 ) Bauske, Schibbenhof: vaņkīt bē̦rnu. nu tev būs māsiņa kuo vaņkīt; nevarēsi vis vairs skraidīt apkārt Schibbenhof.
Avots: ME IV, 474
1) wickeln
(mit an̂ 2 ) Wandsen, "nevižīgi, neveikli tīt" (mit àņ 2 ) KatrE.: vaņķīt bē̦rnu Wandsen. vaņkīt lakatu KatrE.;
2) warten, "auklēt" (mit an̂ 2 ) Bauske, Schibbenhof: vaņkīt bē̦rnu. nu tev būs māsiņa kuo vaņkīt; nevarēsi vis vairs skraidīt apkārt Schibbenhof.
Avots: ME IV, 474
vataļāt
II vataļât, -ãju,
1) unsicher gehen (beim Gehenlernen)
Bauske; "te̦kalēt, skraidīt" Kaltenbrunn: puiši mani neredzēja, kur es maza vataļāju (Var.: rāpaļuoju) BW. 10561, 3 var.;
2) faulenzen, sich ohne Arbeit umhertreiben
Frauenb., Golg.; "nederīgi laiku pavadīt" Siuxt: kuo te valaļā? strādā! Golg. Refl. -tiês, = vataļât 2 Frauenb., Wain.: tu tik vataļājies vien un darīt ne˙kā nedari Wain.; "prast kavēties, laiku pavadīt (von Kindern); sich fröhlich gebärden" Wessen.
Avots: ME IV, 486
1) unsicher gehen (beim Gehenlernen)
Bauske; "te̦kalēt, skraidīt" Kaltenbrunn: puiši mani neredzēja, kur es maza vataļāju (Var.: rāpaļuoju) BW. 10561, 3 var.;
2) faulenzen, sich ohne Arbeit umhertreiben
Frauenb., Golg.; "nederīgi laiku pavadīt" Siuxt: kuo te valaļā? strādā! Golg. Refl. -tiês, = vataļât 2 Frauenb., Wain.: tu tik vataļājies vien un darīt ne˙kā nedari Wain.; "prast kavēties, laiku pavadīt (von Kindern); sich fröhlich gebärden" Wessen.
Avots: ME IV, 486