noskripstēt
‡ nùoskripstêt, Perfektivum zu skripstêt: tiklīdz (sc.: vē̦stuļu) kastiņa pie durvīm nuoskripstēja Jauns. Neskaties saulē 55.
Avots: EH II, 86
Avots: EH II, 86
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skrip' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skrip' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (24)
skrip
skripata
skripata Drosth., Fest., Golg., ein Krümchen; ein Bischen, ein kleines Wenig: ne skripatiņu vēl nee̦smu ēdis Sassm. n. RKr. XVII, 52. neņēmis ne skripatiņas ēdiena mutē Pas. IV, 457 (aus Smilt.). nuoņemšuot radi visu, neatstāšuot ne skripatas MWM. VII, 187. atdevis visu, visu līdz pēdējai skripatiņai A. v. J. 1897, S. 851, sniega vairs ne skripatas Vēr. I, 770. tur būs kāda skripatiņa patiesības II, 700. Vgl. kripata und skrīpât.
Avots: ME III, 893
Avots: ME III, 893
skripka
‡ skripka (verächtlich von einem abgemagerten Tier) Seyershof "?": ve̦cā aita tāda kâ s.
Avots: EH II, 510
Avots: EH II, 510
skripkāt
‡ skripkât Auleja, (ein Musikinstrument) spielen. Auf r. skripka "Violine" beruhend.
Avots: EH II, 510
Avots: EH II, 510
skripkinieks
‡ skripkinieks Auleja, ein Violinspieler; ein Musikant. S. auch Tdz. IV, S. 218, wo auch skrip(kau)nieks und skripucis (< r. skripač) dass. angeführt sind.
Avots: EH II, 510
Avots: EH II, 510
skripšināt
‡ skripšinât, = ‡ skripstinât: māte... ieraduse jūrmalā me̦ncu galus s. Tdz. 46790.
Avots: EH II, 510
Avots: EH II, 510
skripšķēties
skripšķêtiês, rasseln, knirschen, knistern: skripšķējās (Var.: skrapstējās, skraustējās, klapšķējās), kad izdzēru ābel[e]s kuoka biķerīti BW. 18690 var.
Avots: ME III, 894
Avots: ME III, 894
skripšķināt
skripšķinât, kribbeln, krabbeln LKVv.; knistern, knirschen Wid. Refl. -tiês, (hin und wieder ein wenig) knistern (machen): pele skripšķinājās lamatās Naud, zē̦ns skripšķinājas ar nazi pa šķīvi ebenda. vgl. kripškinât.
Avots: ME III, 894
Avots: ME III, 894
skripšķis
‡ skripšķis "traukam ielūzis ruobs" Ziepelhof; "ruobs; nuo kā ve̦se̦la nuosists gabals" Grünh.: spuolei izlūza s.
Avots: EH II, 510
Avots: EH II, 510
skripsta
‡ skripsta Frauenb., ein beim Nähen eines Kleides nachbleibender kleinei Rest vom Zeug.
Avots: EH II, 510
Avots: EH II, 510
skripste
skripstēt
skripstêt: s. mē̦dz neziesti rati un jauni apavi Zvirgzdine. rakstīdams, ka skripstēja vien Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 53.
Avots: EH II, 510
Avots: EH II, 510
skripstēt
skripstêt, -u, -ẽju, knistern, knarren (vom Geräusch, das beim Gehen mit Stiefeln über den Fussboden entsteht): viņš iet, ka skripst pa plānu: krip, krap! Sassm. n. RKr. XVII, 52. Vgl. kripstêt; etwa zu slav. skripati, skripĕti "knarren" ?
Avots: ME III, 893
Avots: ME III, 893
skripstināt
‡ skripstinât A.-Schwanb., = kripstinât: kumeliņi žagariņus skripstināja Tdz. 50288. kas tiê kaktā skripstināja? Pieter[i]s Jāņam bārzdu cirpa 58779, 1.
Avots: EH II, 510
Avots: EH II, 510
skripstiņš
skripsts
skripsts
I skripsts,
1) der Knorpel
Aahof;
2) Demin. (auss, ausu) skripstiņš, das Ohrläppchen
L., U., der äussere Knorpel der Ohrmuschel Grünh.: uz . . , labās auss skripstiņu (auf den rechten Ohrknorpel) Glück II Mos. 29, 20;
3) ein kleines Stück, eine Scherbe
Wid., LKVv. In der Bed. 1 und 2 zu skripstêt?
Avots: ME III, 893, 894
1) der Knorpel
Aahof;
2) Demin. (auss, ausu) skripstiņš, das Ohrläppchen
L., U., der äussere Knorpel der Ohrmuschel Grünh.: uz . . , labās auss skripstiņu (auf den rechten Ohrknorpel) Glück II Mos. 29, 20;
3) ein kleines Stück, eine Scherbe
Wid., LKVv. In der Bed. 1 und 2 zu skripstêt?
Avots: ME III, 893, 894
skripsts
skripsts
III skripsts, uneigentlich für circenis, das Heimchen: (pele) prasī[ju]si circeņam: skripst, vai kūkums (= kaķis) mājā? Pas. I, 390. Zu skripstêt?
Avots: ME III, 894
Avots: ME III, 894
skripta
skripta,
1) ein Werkzeug, womit man hölzerne Tröge aushöhlt:
nav man skriptas; ar cirvi jau siles neiztaisīsi Gr.-Buschh.;
2) eine Kerbe in der scharfen Schneide eines Messers, einer Axt, einer Sense
usw. Tirs.; eine Spalte zwischen zwei (Vorder)zähnen Saikava: akminī iecirstais cirvis dabūja skriptas Tirs. n. RKr. XVII, 77. pļaujuot izkapte atsitās pret akmini un dabūja skriptas Tirs. zuobu skaistumu izmaitā prāvā skripta pašā priekšā Saikava. starp labās puses apakšzuobiem Ķirpam bija prāva skripta MWM. VIII, 589. Zur Bed. I vgl. skripste; zu skrīpa?
Avots: ME III, 894
1) ein Werkzeug, womit man hölzerne Tröge aushöhlt:
nav man skriptas; ar cirvi jau siles neiztaisīsi Gr.-Buschh.;
2) eine Kerbe in der scharfen Schneide eines Messers, einer Axt, einer Sense
usw. Tirs.; eine Spalte zwischen zwei (Vorder)zähnen Saikava: akminī iecirstais cirvis dabūja skriptas Tirs. n. RKr. XVII, 77. pļaujuot izkapte atsitās pret akmini un dabūja skriptas Tirs. zuobu skaistumu izmaitā prāvā skripta pašā priekšā Saikava. starp labās puses apakšzuobiem Ķirpam bija prāva skripta MWM. VIII, 589. Zur Bed. I vgl. skripste; zu skrīpa?
Avots: ME III, 894
skriptains
skriptaîns, (vom Schneiden harter Gegenstände) uneben geworden, mit Kerben (skripta 2) versehen: nazis ir skriptains; nevar lāgā griêzt Tirs. n. RKr. XVII, 77.
Avots: ME III, 894
Avots: ME III, 894
skripte
skripte
Šķirkļa skaidrojumā (38)
aizklausīt
àizklàusît: wegen J. Alunāns IMM. 1933 II, 225 sei bemerkt, dass "Geruch" kein Druckfehler ist, sondern im Manuskript, das sich jetzt im Besitz des Herrn F. Mühlenbach befindet, ganz unverkennbar vorliegt und an und für sich nicht unmöglich zu sein scheint (vgl. r. слышать "hören; riechen" ). Wohl aber schreibt uns Herr F. Mühlenbach, dass dies Manuskript nur eine Abschrift sei, und dass im Original das als "Geruch" abgeschriebene Wort sehr undeutlich und nicht ganz sicher zu lesen sei und "vielleicht" auch als "Geräusch" aufgefasst werden könne.
Avots: EH I, 30
Avots: EH I, 30
atjāt
atjât, ‡
2) herreiten
(tr.): nebijis pa dienu vaļas viņu (= zirgu) a. Janš. Paipala 50, Salis; ‡
3) geboren werden:
viņam atjājis dē̦ls (aus einem alten Manuskript). Refl. -tiês, ‡
2) hereilen
(pejorativ): gans jau ar guovīm atjājies mājā Trik.
Avots: EH I, 144
2) herreiten
(tr.): nebijis pa dienu vaļas viņu (= zirgu) a. Janš. Paipala 50, Salis; ‡
3) geboren werden:
viņam atjājis dē̦ls (aus einem alten Manuskript). Refl. -tiês, ‡
2) hereilen
(pejorativ): gans jau ar guovīm atjājies mājā Trik.
Avots: EH I, 144
bānis
I bãnis: ein Zugvögelschwarm BielU.; bānī "(die Leute) haufenweise zusammen" Bartau. pāri skrēja bišu b. BW. 2796, 2. lietus ar bāņiem (schauerweise) nāk aus einem alten Manuskript. es labu bāni (eine gute Weile) gaidīju Für. I.
Avots: EH I, 209
Avots: EH I, 209
elsonis
gabals
gabals (li. (gãbalas "ком, кусок"),
1) das Stück:
šim gabals, tam gabals, pats paliec bez gabala. par tuo jau man gabals neatkritīs nuost. es savai pādītei ze̦lta me̦stu gabaliņu, ein Goldstück, eine goldene Münze BW. 1603, galvas gabals, ein auswendig zu erlernender Abschnitt, ein Teil (Hauptstück) des Katechismus: viņš lika atsacīt galvas gabalu MWM. VIII, 335. lašam g., das Lesestück; ticības g., der Glaubensartikel; zemes gabals, ein Stück Land. zur Arbeit eingemessenes Stück auf Hofsfeldern. gabalus izmest, Stücke Feld zur Arbeit einmessen L., U.; gabaluos iet, uz gabaliem nākt, zur Arbeit auf eingemessenem Stücke gehen, kommen. liekais gabals C., Streuland;
2) ein Bestandteil des
pūrs: deva arī dvieļus un citus pūra gabalus BW. III, 1, 11. duomādama vien staigāju, vai ir visi gabaliņi BW. 9570;
3) rada g., ein Verwandter, eig. ein Stück, ein Glied aus dem Geschlecht, der Verwandtschaft;
4) putu gabaliņš, eine liebkosende Beziechnung des Bruders
im VL.: bāliņ, putu gabaliņ!;
5) gabaluos od. gabalu gabaluos od. gabalgabaluos, in Stücke:
pē̦rkuonis saspers tevi gabaluos. ātri rāvu brāļa dzirnas, lai tās gāja gabaluos BW. 22478. viņš lika raganas saraustīt gabalu gabaluos LP. IV, 32;
6) der Instr. gabaliem bei Adolphi, L. u. St. gabalis), stückweise, teilweise:
zeme gabaliem laba, gabaliem slikta. es sacirtu ve̦lnam galvu deviņiem gabaliem;
7) das Stück, die Strecke:
ceļa, auch zemes gabals od. gabals ceļa, zemes, ein Stück Weges: tautietis vedīs visu mūžu, bāliņš zemes gabaliņu BW. 17888. tevis dēļ es atjāju tādu zemes gabaliņu Ltd. 975. nuo manām mājām līdz mežam labs gabals zemes. gabals, Strecke, ohne jeglichen Zusatz: pabraucu labu gabalu uz priekšu LP. III, 76. gabalu gājis, satiek vilku. gaisa, nesaules gabals, eine weite Strecke: nebij nu gan viegli nuostaigāt šituo gaisa gabalu Vēr. II, 206. brauc nu pašu nesaules gabalu Purap. pa gabalam od. pa (auch par) gabalu, in einiger Entfernung, von weitem: vilki pa gabalam nuo cilvē̦ka baidās LP. V, 79. pa gabalu (par gabalu 318, 9817) es pazinu mežasarga līgaviņu BW. 18472. gabalā būt, eine gehörige Strecke vorgerückt od. entfernt sein: pa tuo laiku māsas bijušas gabalā LP. III, 84. šie jau gabalā; muļķītis te˙pat vēl mežmalā IV, 219. šie jau ar darbu gabalā IV, 47. Prātnieks bij ar savu valuodu jau atkal gabalā Kaudz. M. jau saulīte gabalā, die Sonne steht schon hoch am Himmel BW. 11143. saule vēl gabalā, die Sonne steht hochziemlich hoch am Himmel I Mos. 29, 7. vienu rītu bijusi saule mazā, mazā gabaliņā LP. VII, 886. saulīte mazu gabalīnu BW. 24168. saka, saulīte aizgājuse; vēl saulīte gabalā; saka, tautiņas atjājušas; vēl tautiņas gabalā BW. 14293. labu gabalu nuo malas Rīg. Av.;
8) die Gegend:
mūsu gabalā, in unserer Gegend U. es uzaugu ar tautiti vienā ciema gabalā Ltd. 888;
9) der Zeitraum, die Zeitdauer -
mit abhäng. Gen. der Zeitbestimmung: labs rīta gabals bija aiztecējis A. XI, 569. nu jau gan visu rudens gabalu ne˙kā vairs nespēja kustēt Aps. šai ziemas gabalā, im Laufe dieses Winters AP. n. U.;
10) das Stück bei Zahlen:
pūķus pirkt par dālderi gabalā LP. VI, 120. tik vien bija lāga puišu, kâ septiņi gabaliņi BW. 12966. pārnākuši sle̦pkavas, divpadsmit gabali. Wenn das Gezählte weiblichen Geschlechts ist, so nimmt gabals das weibliche Geschlecht an: cik aitu tur? divi gabalas;
11) das Stück als selbständiges Ganze:
viņš pāruod visu gabalā, engros AP. drēbes od. drēbju gabals, auch uzvalka gabals A. XX, 378, ein Kleidunstück (Rock, Hosen, Mantel): ņemiet, tautas, nepeliet, labs ir drēbes gabaliņš BW. 25537. dzijas od. dziju g., eine Strähne Garn [Bielenstein Holzb. 388]. meitene tina dziju gabalus Dīc. I, 62. [gabalu tītava, Garnwinde Bielenstein Holzb. 391.] naudas g., ein Geldstück, eine Münze: dižas naudas gabaliņš BW. 25759, 1. riteņa gabals, die Felge. siena gabals, zum Trocken zusammengeharktes Heu Dond., Luttringen. siena gabals nuopļauts, die Heuernte ist beendet Etn. III, 174. desmitrubļu gabals, ein Zehnrubelschein. gabaliņš,
a) ein mit Sahne oder Butter bestrichenes Brot:
ieduod bē̦rnam gabaliņu od. krējuma, sviesta gabaliņu AP.;
b) die Garbe
Salisb., [Alt - Ottenh.]; Re̦ncē̦nuos agrāki skaitījuši 14 gabaliņu (= kuopiņu) rudzu gubā Etn. IV, 150; III, 73. vienā gabalā, unaufhörlich, immerfort: bļaut, brēkt, raudāt, duomāt, nuopūsties, virsū mākties vienā gabalā. cūka ŗakusi nakti vienā gabalā LP. VII, 1290. kādēļ tu vienā gabalā tāds nuolaidies LP. IV, 30. bē̦rns brē̦c vienu gabalu Smiten. Noch verstärkt durch balts: brēkt ar krustiem un sāniem vienā baltā gabalā MWM. II, 415;
12) ar gabalu, mit einem Ruck, in hohem Masse:
ūdens pluok ar gabalu. ziemeļa kaŗš atrāva visu, kas bij panākts, ar gabalu atpakaļ Kaudz.;
13) in Verbindung mit einem deskriptiven Genitiv: nu, grē̦ka, maitas, slaista gabals! du böser Mensch, du Aas, du Fualenzer!
ņē̦muši nuosist aitas gabalu LP. IV, 24. gaisa gabals, der Windbeutel U. malkas gabali (Holzstücke, Gefühllose), ne cilvē̦ki! Saul. esi pilnīgi pieaudzis cilvē̦ka gabals, ein vollständig erwachsener Mensch Vēr. II, 190, MWM. X, 567. bet ej nu, padari viņam kuo! sātanam gabals tāds! solch ein Satan LP. III, 105. [Wohl mit Leskien Nom. 472 zu gabana.]
Kļūdu labojums:
BW. 18422 = BW. 18472 var.
bijuse... LP VII, 886 = vienu rītu bijuse... LP VII, 886
cūka ŗukusi = cūka ŗakusi
Avots: ME I, 579, 580
1) das Stück:
šim gabals, tam gabals, pats paliec bez gabala. par tuo jau man gabals neatkritīs nuost. es savai pādītei ze̦lta me̦stu gabaliņu, ein Goldstück, eine goldene Münze BW. 1603, galvas gabals, ein auswendig zu erlernender Abschnitt, ein Teil (Hauptstück) des Katechismus: viņš lika atsacīt galvas gabalu MWM. VIII, 335. lašam g., das Lesestück; ticības g., der Glaubensartikel; zemes gabals, ein Stück Land. zur Arbeit eingemessenes Stück auf Hofsfeldern. gabalus izmest, Stücke Feld zur Arbeit einmessen L., U.; gabaluos iet, uz gabaliem nākt, zur Arbeit auf eingemessenem Stücke gehen, kommen. liekais gabals C., Streuland;
2) ein Bestandteil des
pūrs: deva arī dvieļus un citus pūra gabalus BW. III, 1, 11. duomādama vien staigāju, vai ir visi gabaliņi BW. 9570;
3) rada g., ein Verwandter, eig. ein Stück, ein Glied aus dem Geschlecht, der Verwandtschaft;
4) putu gabaliņš, eine liebkosende Beziechnung des Bruders
im VL.: bāliņ, putu gabaliņ!;
5) gabaluos od. gabalu gabaluos od. gabalgabaluos, in Stücke:
pē̦rkuonis saspers tevi gabaluos. ātri rāvu brāļa dzirnas, lai tās gāja gabaluos BW. 22478. viņš lika raganas saraustīt gabalu gabaluos LP. IV, 32;
6) der Instr. gabaliem bei Adolphi, L. u. St. gabalis), stückweise, teilweise:
zeme gabaliem laba, gabaliem slikta. es sacirtu ve̦lnam galvu deviņiem gabaliem;
7) das Stück, die Strecke:
ceļa, auch zemes gabals od. gabals ceļa, zemes, ein Stück Weges: tautietis vedīs visu mūžu, bāliņš zemes gabaliņu BW. 17888. tevis dēļ es atjāju tādu zemes gabaliņu Ltd. 975. nuo manām mājām līdz mežam labs gabals zemes. gabals, Strecke, ohne jeglichen Zusatz: pabraucu labu gabalu uz priekšu LP. III, 76. gabalu gājis, satiek vilku. gaisa, nesaules gabals, eine weite Strecke: nebij nu gan viegli nuostaigāt šituo gaisa gabalu Vēr. II, 206. brauc nu pašu nesaules gabalu Purap. pa gabalam od. pa (auch par) gabalu, in einiger Entfernung, von weitem: vilki pa gabalam nuo cilvē̦ka baidās LP. V, 79. pa gabalu (par gabalu 318, 9817) es pazinu mežasarga līgaviņu BW. 18472. gabalā būt, eine gehörige Strecke vorgerückt od. entfernt sein: pa tuo laiku māsas bijušas gabalā LP. III, 84. šie jau gabalā; muļķītis te˙pat vēl mežmalā IV, 219. šie jau ar darbu gabalā IV, 47. Prātnieks bij ar savu valuodu jau atkal gabalā Kaudz. M. jau saulīte gabalā, die Sonne steht schon hoch am Himmel BW. 11143. saule vēl gabalā, die Sonne steht hochziemlich hoch am Himmel I Mos. 29, 7. vienu rītu bijusi saule mazā, mazā gabaliņā LP. VII, 886. saulīte mazu gabalīnu BW. 24168. saka, saulīte aizgājuse; vēl saulīte gabalā; saka, tautiņas atjājušas; vēl tautiņas gabalā BW. 14293. labu gabalu nuo malas Rīg. Av.;
8) die Gegend:
mūsu gabalā, in unserer Gegend U. es uzaugu ar tautiti vienā ciema gabalā Ltd. 888;
9) der Zeitraum, die Zeitdauer -
mit abhäng. Gen. der Zeitbestimmung: labs rīta gabals bija aiztecējis A. XI, 569. nu jau gan visu rudens gabalu ne˙kā vairs nespēja kustēt Aps. šai ziemas gabalā, im Laufe dieses Winters AP. n. U.;
10) das Stück bei Zahlen:
pūķus pirkt par dālderi gabalā LP. VI, 120. tik vien bija lāga puišu, kâ septiņi gabaliņi BW. 12966. pārnākuši sle̦pkavas, divpadsmit gabali. Wenn das Gezählte weiblichen Geschlechts ist, so nimmt gabals das weibliche Geschlecht an: cik aitu tur? divi gabalas;
11) das Stück als selbständiges Ganze:
viņš pāruod visu gabalā, engros AP. drēbes od. drēbju gabals, auch uzvalka gabals A. XX, 378, ein Kleidunstück (Rock, Hosen, Mantel): ņemiet, tautas, nepeliet, labs ir drēbes gabaliņš BW. 25537. dzijas od. dziju g., eine Strähne Garn [Bielenstein Holzb. 388]. meitene tina dziju gabalus Dīc. I, 62. [gabalu tītava, Garnwinde Bielenstein Holzb. 391.] naudas g., ein Geldstück, eine Münze: dižas naudas gabaliņš BW. 25759, 1. riteņa gabals, die Felge. siena gabals, zum Trocken zusammengeharktes Heu Dond., Luttringen. siena gabals nuopļauts, die Heuernte ist beendet Etn. III, 174. desmitrubļu gabals, ein Zehnrubelschein. gabaliņš,
a) ein mit Sahne oder Butter bestrichenes Brot:
ieduod bē̦rnam gabaliņu od. krējuma, sviesta gabaliņu AP.;
b) die Garbe
Salisb., [Alt - Ottenh.]; Re̦ncē̦nuos agrāki skaitījuši 14 gabaliņu (= kuopiņu) rudzu gubā Etn. IV, 150; III, 73. vienā gabalā, unaufhörlich, immerfort: bļaut, brēkt, raudāt, duomāt, nuopūsties, virsū mākties vienā gabalā. cūka ŗakusi nakti vienā gabalā LP. VII, 1290. kādēļ tu vienā gabalā tāds nuolaidies LP. IV, 30. bē̦rns brē̦c vienu gabalu Smiten. Noch verstärkt durch balts: brēkt ar krustiem un sāniem vienā baltā gabalā MWM. II, 415;
12) ar gabalu, mit einem Ruck, in hohem Masse:
ūdens pluok ar gabalu. ziemeļa kaŗš atrāva visu, kas bij panākts, ar gabalu atpakaļ Kaudz.;
13) in Verbindung mit einem deskriptiven Genitiv: nu, grē̦ka, maitas, slaista gabals! du böser Mensch, du Aas, du Fualenzer!
ņē̦muši nuosist aitas gabalu LP. IV, 24. gaisa gabals, der Windbeutel U. malkas gabali (Holzstücke, Gefühllose), ne cilvē̦ki! Saul. esi pilnīgi pieaudzis cilvē̦ka gabals, ein vollständig erwachsener Mensch Vēr. II, 190, MWM. X, 567. bet ej nu, padari viņam kuo! sātanam gabals tāds! solch ein Satan LP. III, 105. [Wohl mit Leskien Nom. 472 zu gabana.]
Kļūdu labojums:
BW. 18422 = BW. 18472 var.
bijuse... LP VII, 886 = vienu rītu bijuse... LP VII, 886
cūka ŗukusi = cūka ŗakusi
Avots: ME I, 579, 580
kvēle
kvèle, ‡
2) zuobu k., Zahnweh
Stender Deutsch-lett. Wrtb., mit Geschwulst (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 690
2) zuobu k., Zahnweh
Stender Deutsch-lett. Wrtb., mit Geschwulst (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 690
lādēt
lâdêt: lād nuo paunām ārā Siuxt. Refl: -tiês, ‡
2) einen Eid ablegen (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 726
2) einen Eid ablegen (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 726
laide
laide,
2): tāda l. ielaidās gūžās BielU.;
4): ein sorgenfreies Leben
Schwanb.;
5): "das Lassgeld in schwedischer Zeit" (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 711
2): tāda l. ielaidās gūžās BielU.;
4): ein sorgenfreies Leben
Schwanb.;
5): "das Lassgeld in schwedischer Zeit" (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 711
lulināt
lulinât, ‡
3) spielen
(auf einer stabule): uz stābules l. kādu dziesmu (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 761
3) spielen
(auf einer stabule): uz stābules l. kādu dziesmu (aus einem Manuskript).
Avots: EH I, 761
noplūskāt
‡ nùoplūskât,
1) "den Staub vom Korn in der Tenne mit einem Sack abschlagen"
(aus einem Manuskript);
2) = ‡ nuopluskât Grawendahl, Sessw.
Avots: EH II, 77
1) "den Staub vom Korn in der Tenne mit einem Sack abschlagen"
(aus einem Manuskript);
2) = ‡ nuopluskât Grawendahl, Sessw.
Avots: EH II, 77
nopolīt
‡ nùopuolīt (od. mit -o-?) "(die Ähren des Wegerichs bei einem Kinderspiel) abschlagen" (aus einem Manuskript).
Avots: EH II, 79
Avots: EH II, 79
nopūst
nùopùst, Refl. -tiês,
1): "4001" ME. II, 835 durch "4001, 1" zu ersetzen; ‡
2) abgeweht werden:
kad rudzi nuopūšas (= kad vējš rudziem nuopūš lietu), tad var pļaut (aus einem Manuskript).
Avots: EH II, 79
1): "4001" ME. II, 835 durch "4001, 1" zu ersetzen; ‡
2) abgeweht werden:
kad rudzi nuopūšas (= kad vējš rudziem nuopūš lietu), tad var pļaut (aus einem Manuskript).
Avots: EH II, 79
nošļāvā
palot
‡ paluôt,
1) = pludinât 1: smilšupe paluoja vēl nuo mežainās augstienes duļķainuos pavasaŗa ūdeņus (aus einem Manuskript von Arn. Jansons);
2) = plûst (fig.): pāri ... laukiem rāmi sāk p. ... baznīcas zvanu dunuoņa Arn. Jansons Latvis 1933, № 3642.
Avots: EH II, 153
1) = pludinât 1: smilšupe paluoja vēl nuo mežainās augstienes duļķainuos pavasaŗa ūdeņus (aus einem Manuskript von Arn. Jansons);
2) = plûst (fig.): pāri ... laukiem rāmi sāk p. ... baznīcas zvanu dunuoņa Arn. Jansons Latvis 1933, № 3642.
Avots: EH II, 153
priekšraksts
prìekšraksts,
1) das Beispiel, Muster:
burtus vajaga pēc duota priekšraksta jeb manuskripta sastādīt jeb salikt zināmā kārtā Konv. 2 482; prtekšraksti, Vorschriften (zum Nachschreiben) U.;
2) die Vorschrift
(fig.), der Befehl: senāki... tikušas pēc baznīcas priekšraksta svētītas arī citas "Māŗas" dienas Etn. III, 171.
Avots: ME III, 397
1) das Beispiel, Muster:
burtus vajaga pēc duota priekšraksta jeb manuskripta sastādīt jeb salikt zināmā kārtā Konv. 2 482; prtekšraksti, Vorschriften (zum Nachschreiben) U.;
2) die Vorschrift
(fig.), der Befehl: senāki... tikušas pēc baznīcas priekšraksta svētītas arī citas "Māŗas" dienas Etn. III, 171.
Avots: ME III, 397
putrenīca
‡ putrenīca, die Köchin (eig.: die Grütze bzw. Brei Kochende): meita gājusi līdzi par putrenīcu - vārījusi strādniekiem ēst (aus einem Manuskript von Klētnieku Valdis).
Avots: EH II, 340
Avots: EH II, 340
rokraksts
ŗūkāt
sačunčināt
sačuñčinât,
1): auch "Vecmuiža"; ‡
2) Hederlich (eine Arbeit) verrichten, (einen Gegenstand) herstellen;
"samežģīt" A.-Autz: siens ne˙maz nav labi salikts gubās, bet tik tâ sačuñčināts vien; "nelāga savērpt" Valtaiķi; viņš svārkus šuj, bet nesačunčina ("?"; aus einem Manuskript).
Avots: EH XVI, 401
1): auch "Vecmuiža"; ‡
2) Hederlich (eine Arbeit) verrichten, (einen Gegenstand) herstellen;
"samežģīt" A.-Autz: siens ne˙maz nav labi salikts gubās, bet tik tâ sačuñčināts vien; "nelāga savērpt" Valtaiķi; viņš svārkus šuj, bet nesačunčina ("?"; aus einem Manuskript).
Avots: EH XVI, 401
sadera
sade̦ra (s. unter sade̦rs),
1): beņķa saderiņa BW. 34409. pie Kuldas ir Vindas upju sade̦ru (aus einem Manuskript von Klētnieku Valdis); ‡
2) die Eintracht
Balt. Zemk. p. 1884, S. 357.
Avots: EH XVI, 402
1): beņķa saderiņa BW. 34409. pie Kuldas ir Vindas upju sade̦ru (aus einem Manuskript von Klētnieku Valdis); ‡
2) die Eintracht
Balt. Zemk. p. 1884, S. 357.
Avots: EH XVI, 402
sasvarot
‡ sasvaruôt, ins Gleichgewicht bringen, stabilisieren: vārīgi sasvaruots institūts A. Upītis Ģertr. 213. Refl. -tiês, = sasvārstîtiês: ratiem stiprāk sasvaruojuoties, uztrūkāmies nuo miega (aus einem Manuskript).
Avots: EH XVI, 452
Avots: EH XVI, 452
sēža
sêža,
1): auch Oknist, Salis; rūpēs par ... sēžas ērtību A. Upītis Sm. lapa 294;
2): ein Sitz - auch Oknist, Sitzplatz Kaltenbr., Seyershof: ratu s. Dunika. sirmi zirgi, le̦pnas sēžas BW. 15695, 4;
3): kaķītis tavu sēžu ar kājiņu saplēsīs BW. 35180 var.;
4): auch Kaltenbr.;
6): kas tas par blēdi, kuo tur policija pat˙laban aizve̦d uz sēžu Jauns. J. un v. 265. voi muni par tādu lietu var ielikt sēžā Raksti VIII, 375. nedarba darītāji ... nuovietuoti sēžā Jaun. Ziņas 1938, № 217, S. 13; ‡
7) der Wohnort (aus einem Manuskript).
Avots: EH II, 484, 485
1): auch Oknist, Salis; rūpēs par ... sēžas ērtību A. Upītis Sm. lapa 294;
2): ein Sitz - auch Oknist, Sitzplatz Kaltenbr., Seyershof: ratu s. Dunika. sirmi zirgi, le̦pnas sēžas BW. 15695, 4;
3): kaķītis tavu sēžu ar kājiņu saplēsīs BW. 35180 var.;
4): auch Kaltenbr.;
6): kas tas par blēdi, kuo tur policija pat˙laban aizve̦d uz sēžu Jauns. J. un v. 265. voi muni par tādu lietu var ielikt sēžā Raksti VIII, 375. nedarba darītāji ... nuovietuoti sēžā Jaun. Ziņas 1938, № 217, S. 13; ‡
7) der Wohnort (aus einem Manuskript).
Avots: EH II, 484, 485
sigoņa
skrap
skrap, in der Verbindung mit skrip, Interj. zur Bezeichnung des Geräusches, das beim Gehen mit Stiefeln über den Fussboden entsteht: iet skrip, skrap! Sassm. n. RKr. XVII, 52.
Avots: ME II, 887
Avots: ME II, 887
skraustēt
skràustêt 2 Mar., Saikava, Selsau, skraustêt Wid., -u, -ẽju, Refl. skraustêtiês, = skraukšêt: kauli pa zuobiem skraustēja Mar. n. RKr. XV, 135. viņš ē̦d cukuru ar zuobiem, ka skraust vien Mar. ē̦d (zaļus ābuolus), ka skraust vien Ezeriņš Leijerk. I, 245. jautri skraust ve̦cais sniegs Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 23. skraustējās (Var.: skrapstējās, skripšķējās, klapšķejās), kad izdzeru ābel[e]s kuoka biķerīti BW. 18690, 2. Nebst, slov. hrústati I "knistern" (wenn mit h- aus ks- ) und hrstati (wenn mit hr- aus ksru-) "nagen, knirschen" vielleicht zu li. skr(i)audùs "rauh, brüchig", skrudė´ti "gruzdė´ti", ahd. scrōtan "hauen, schneiden", an. skrióđr "zerfetztes Buch", s. Büga Tiž. II, 481 und KSn. I, 12 f., sowie Walde Vrgl. Wrtb. II, 586 f.
Avots: ME II, 888, 889
Avots: ME II, 888, 889
skrīpsst
skrīpstāji
‡ skrīpstāji,
1) "kāda asa zāle" Burtn., Sessw.;
2) "?": šķiries, bērziņš, nuo kārkleņiem, nuo smalkiem *skrīpstājiem (erschlossen aus ostle. skreipstuojim)! Tdz. 45197. Vgl. skripšļi 2 , womit es Tdz. IV, S. 218 identitiziert wird.
Avots: EH II, 511
1) "kāda asa zāle" Burtn., Sessw.;
2) "?": šķiries, bērziņš, nuo kārkleņiem, nuo smalkiem *skrīpstājiem (erschlossen aus ostle. skreipstuojim)! Tdz. 45197. Vgl. skripšļi 2 , womit es Tdz. IV, S. 218 identitiziert wird.
Avots: EH II, 511
skrīpstēt
skrīpsti
skrīpsts
skrĩpsts Jürg., skrìpsts 2 Saikava, Golg., Gr.-Buschh., Kl., Fehteln, Nerft, skrīpsts Peb. n. U., Bielenstein Holzb. 284; 340, Spr., Memelshof, Wessen, Selsau, Selb., Demin. skrīpstiņš Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 48, ein krummes Messer, um Holzlöffel zu schneiden, Schrapmesser (Abb. bei Bielenstein Holzb. 340): jāatne̦s skrīpsts - tē̦vs iztaisīs karūtes Gr.-Buschh. (mugurai) abi gali līka kuopā kâ karuošu skrīpsts Vīt. 24. Wenn mit altem p, nebst skripste, skripsts II, skripta zu skrĩpa; wenn mit ps aus bs, (nebst skribinât u. a.?) zu lat. scrībere "mit einem Griffel graben" (bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 586) und li. skriẽbti "Striche ziehen".
Avots: ME III, 896
Avots: ME III, 896
skrumslis
skrumslis,
1) skrum̃slis Ermes, Jürg., Arrasch, skrùmslis C., ein Knorpel
Allend. n. U.; ausu skrumslis, die Ohrmuschel Straut. Vesel. 48;
2) skrum̃sls Deg., skrum̃slis Karls., skrùmslis 2 Saikava, ein Knöchel
Karls., Saikava, ein Gelenk (skrum̃slis) Salis n. U., Saikava: ar lielā pirksta skrumsli puika berzēja aci Saikava;
3) der Adamsapfel
U.;
4) die Fessel am Pferdefuss
Dr.;
5) ein kleines Stück, ein Splitter:
te jums arī pa skripatai un skrumslim nuo kaula Vīt. 82;
6) ein Ackerstück auf einem Hügel
Lems. n. U. vgl. krum̃slis, krum̃sls, sowie skrimslis und Persson Beitr. 864 f.
Avots: ME III, 899
1) skrum̃slis Ermes, Jürg., Arrasch, skrùmslis C., ein Knorpel
Allend. n. U.; ausu skrumslis, die Ohrmuschel Straut. Vesel. 48;
2) skrum̃sls Deg., skrum̃slis Karls., skrùmslis 2 Saikava, ein Knöchel
Karls., Saikava, ein Gelenk (skrum̃slis) Salis n. U., Saikava: ar lielā pirksta skrumsli puika berzēja aci Saikava;
3) der Adamsapfel
U.;
4) die Fessel am Pferdefuss
Dr.;
5) ein kleines Stück, ein Splitter:
te jums arī pa skripatai un skrumslim nuo kaula Vīt. 82;
6) ein Ackerstück auf einem Hügel
Lems. n. U. vgl. krum̃slis, krum̃sls, sowie skrimslis und Persson Beitr. 864 f.
Avots: ME III, 899
spigactiņa
sūmala
sùmala 2 Fest., ein Krümchen, ein Wenig Wid.; sùmalas 2 Fehgen, = sūkalas: skripatas">tur nuo kāda miklumiņa ne skripatas, ne mazākās sūmaliņas Vīt. 21. bites izsūkušas beidzamuo sūmalu me̦dus Fest.
Avots: ME III, 1132
Avots: ME III, 1132
takšķīt
‡ takšķît (aus einem Manuskript), mit Kot bespritzen. Refl. -tiês (s. ME. IV, 126), 1): auch Gr.-Salwen, NB., Nötk., Widdrisch; "ar ūdeni laistīties" A.-Autz, Daudsewas, Gr.-Salwen, Kurmene, Neugut.
Avots: EH II, 665
Avots: EH II, 665
tatināt
‡ tatinât,
1) "?": gailis tatina vistas Wessen. paē̦nā tatina le̦pnais gailis ar savu saimi (aus einem Manuskript);
2) "?": "... atvainuo, ... ka es tā ... tā ... tā ... tā ... (tāds kâ tatinātājs, nu viņa druoši vien duomā ...) ..." Blaum. Raksti IV 5 (1937), 158.
Avots: EH II, 668
1) "?": gailis tatina vistas Wessen. paē̦nā tatina le̦pnais gailis ar savu saimi (aus einem Manuskript);
2) "?": "... atvainuo, ... ka es tā ... tā ... tā ... tā ... (tāds kâ tatinātājs, nu viņa druoši vien duomā ...) ..." Blaum. Raksti IV 5 (1937), 158.
Avots: EH II, 668
tīšība
uzvilstīt
zilguzīte
‡ zilguzīte (aus einem Manuskript von K. Kraujiņš), ein gewisser Vogel (Blaukehlchen?).
Avots: EH II, 807
Avots: EH II, 807