Paplašinātā meklēšana

‡ bẽslītis Ceļi III, 124, etwas Nichtiges, Schwachliches (niecīgs, nevarīgs).

Avots: EH I, 217

‡ *bikrēslīte od. *bikrēslītis (erschlossen aus acc. s. bikrēslīti und acc. pl. bikrēslīšus) BW. 6447 var., = biškrẽsliņš (unter bite 4). bik- aus bitk-.

Avots: EH I, 218

‡ čaibslîtiês PV., = čaibîtiês.

Avots: EH I, 282

čuslît, -u, -īju, stochern Plm.

Avots: ME I, 423

‡ *II čuslît, zu erschliessen aus àizčuslît (unter ‡ àizčuslêt).

Avots: EH I, 297

[čuslîtiês, ein Feuer anzünden, das nicht brennt Trik.]

Avots: ME I, 423

[drapslîtiês, ausgelassen, unartig sein Gr. - Sess., Tirs.]

Avots: ME I, 490

krēslît, dämmern RKr. II, 77.

Avots: ME II, 276

‡ krēslītes, in der Verbind. dieva krēslītes Kronw. "?"

Avots: EH I, 651

‡ *mislît; zu erschliessen aus samislît und pamislīties.

Avots: EH I, 818

[pamislīties, irren: ka tie nepamislījas, dass sie nicht irren Für. I, unter misēt.]

Avots: ME III, 71

pīs˙lĩtiņ ² , Adv., ein wenig: vēl tikai pīslītiņ vajaga, tad būs diezgan. es vēl pīs˙lītiņ pastāvēšu ārā Dond.

Avots: ME III, 234

‡ pùslīte ² Oknist n. Ceļi VIII, 378, silene vulgaris.

Avots: EH II, 343

‡ rabuslītis "?": tautiet[i]s mani ... kūla sprādzē̦tiem iemauktiem. paga, paga, rabuslīti. es stāstīšu bāliņam VL. aus Drosth.

Avots: EH II, 348

samislît, sich versehen, einen Fehler machen: ka(d) tik vēl nesamislī! dass der Plan nicht zunichte wird! Gr. -Buschhof. samislīju visu darbu, ich verdarb, verpfuschte die ganze Arbeit ebenda.

Avots: ME II, 686

šķērslît, -ĩju, jemand etwas in den Weg legen Döbner n. U.

Avots: ME IV, 36

slīt, sliju "?": bērniņi tai pakaļ slija V. Eglītis. slijuot dienu dienā parastās darba gaitās Austrinš M. Z. 91. migla slija pār ielejām Druva II, 1175. Wenn zuverlässig (nicht willkürlich gebildet), etwa identisch mit li. šlyti "sich neigen, nach vom od. zur Seite sinken" (zu le. slìet)?

Avots: ME III, 937

*slīta od. *slīts, die Stelle "wo ein Zaun niedriger ist": kad tik Pičuks vārtus atvē̦rtu! citādi jau pārlēks pār slītu (?) JK.

Avots: ME III, 937

slīte, ein Zaunspricker Kalzenau, Nerft n. Bielenstein Holzb. 177. Zu slita I.

Avots: ME III, 937

spraîslît PV. "spraišlus sliet (piem., pirts krāsnij, tiltam, nuo plakaniem akmeņiem)".

Avots: EH II, 556

sprēslīte, sprēslītis, s. sprēslīca.

Avots: ME III, 1018

sprēslītis (unter sprẽslîca): kuodeļas sprēslits BW. 18210 var.

Avots: EH II, 559

‡ vamslît Gramsden, schwatzen, unüberlegt reden.

Avots: EH II, 755

baũslis,

2): tav, bitīte, viens bauslītis, ka svētdien nesvinēji BW. 30299, 1.

Avots: EH I, 207

‡ bēzlītis BW. 28003, 2 var., = ‡ bẽslītis?

Avots: EH I, 217

‡ biskrēsliņi, biskrēslīši, acc. s. biskrēslīti BW. 6447 var., = biškrēsliņi (s. unter bite 4), Rainfarren: sẽju āra biskrēsliņus (Var.: biskrēslīšus, biškrēsliņus) BW. 6447, 1 var.

Avots: EH I, 222

biškrēsliņš (unter bite 4): bišu k. auch Oknist, nom. plur. biškrēslītes BW. 5842: sēju āra biškrēsliņu BW. 6447, 1, nuoviju ... biškrēsliņu vaiņadziņu 5842.

Avots: EH I, 222

[II cìrksnis Ronneb., Smilt., in Wandsen und Bauenhof cir̂ksnis ² ], cirksnis Karls., cìrsnis ² Mar. n. RKr. XVII, 123, cìrslis [Lis., C.], Palzmar, cìrsne ² Mar. n. RKr. XV, 109, die Spitzmaus. mājas, meža, ūdens cirksnis od. cirslis, Haus -, Wald -, Wasserspitzmaus. cirslītis, Zwergspitzmaus (sorex pygmaeus) RKr. VIII, 85. [Doch wohl zu li. kir̃stis "Spitzmaus" li. (kirstis drabužį sùkert" Jušk.), auch kirtùkas od. kertùkas, klr. "grosse Haselmaus", und somit zu cirst; in Nigr. habe man von den Spithmäusen (cir̂slīši ²⁾ behauptet, dass sie "nuocē̦rt luopus".]

Avots: ME I, 385

II cirslis (unter cìrksnis II): auch A.-Rahden, Assiten, Blieden, Doblen, Gramsden, Jāsmuiža, Kārsava, Liepna, Mērdzene, N.-Peb., Salwen, Warkl., (mit ìr ² ) Fest., Saikava, (mit ir̂) Golg., (cir̂slītis ² ) AP.: cirslīt[i]s kurmi ... nuokuoda BW. 2250, 1. - 2 und 5 durch II und V zu ersetzen.

Avots: EH I, 274

‡ *čurksle, ein hörbar rieselndes Wasser (?), ein Rinnsal (?): kāpa čurkslītēm un te̦kuoņām pāri Janš. Dzimtene V, 402. pa lielus straumes izrautām rievām redzēja vēl dažu čurkslīti sūcamies lejup ebenda. pa vienu, uotru te̦kuoņu ūdens... mazām čurkslītēm tecēja... lejup Bandavā I, 96. Vgl. čurkste III.

Avots: EH I, 296

I čuslis, eine lange, spitze Waffe Plm.; eine Ofenkrücke Druw.; čuslītis, die Ahle Deguhnen Kand., Wolm.

Avots: ME I, 423

dā`rzs, [Dem. dãrželis Līn.], (li. dar̃žas),

1) der Garten:
ābeļu, sakņu dārzs, der Obst-, ģemüsegarten;

2) ein von einem Zaun umgebener Raum zum Ausruhen der Haustiere, die Hürde:
luopu,zirgu dārzs, so auch bišu d.;

3) der Hof (um den Mond, um die Sonne,
vgl. apdārzs): kad taisās lietus, tad ap mēnesi var redzēt gaišu riņķi - mēneša dārzu Grünh. ja sausā laikā saulei dārzs apkārt, tad lietus jāgaida Etn. II, 71;

4) das Zwerchfell, Diaphragma [?]:
šķē̦ps viņam trāpījis šķē̦rsādā jeb dārziņā Antr. 3, 22;

5) das Bläschen:
ap gaļas gabaliņu izceļas gaišs dārziņš jeb pūslītis;

6) dārziņš, die Teilnehmer eines Reigens, die sich in einen Kreis gestellt und einander an die Hände gefasst haben
BW. V, 202. [Am ehesten nach Uhlenbeck PBrB. XXII, 540, Boisacq Dict. 198 f., Fick Wrtb. III ^4, 158; Trautmann Wrtb. 45 zu ahd. zarga "Seiteneinfassung eines Raumes, Umzäunung". Die von Niedermann IF. XXVI, 45, Walde Wrtb. ² 174 und 310 u. a. im Hinblick auf apr. sardis "Zaun", li. žar̃dis "Rossgarten" u. a. angenommene Metathese in dā`rzs ist wegen des Intonationsunterschiedes bedenklich (le. dā`rzs, li. dar̃žas: le. zārds, li. žárdas, pl. žárdai, r. зорóдъ).]

Kļūdu labojums:
4) das Zwerchfell, Diaphregma [?] = 4) dā`rziņš, das Zwercfell, Diaphragma

Avots: ME I, 448, 449

grûslis C., grūsla, [grûslis

1) Fest., einer, der sich hin- und herstösst
Ar.;

2) grûslis der Kartoffelbrei
Mar. n. RKr. XV, 115;

3) [grûslis Wolm.], eine Speise aus geröstetem und zerstossenem Hanf
Salisb. (grūsla), Wend. n. Etn. I, 4, 19, 20: grūslis ir nuo zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm sagrūsts ēdiens Lös., AP., Ramelsh., Drosth.; Erbsen mit gestossenem Hanf L. [In Neugut, Ronneb. und Smilt. grûslis. eine Speise aus gestossenen Erbsen:] zirņa grūsla spinītī BW. 28829;

4) ein Sonnenstäubchen
(grùslĩtis C.). acu grūslis, soviel das Auge verträgt Bergm. n. U. Zu grûst, [s / Leskien Abl. 297 und Johannsson IF. XIX, 125 ¹ ; die Intonation von grùslītis C. wohl durch grùzis beeinflusst.]

Avots: ME I, 668

I grìslis [Jürg., grìslis ² Laud.], grîslis [Wolm., Kr.], PS., [Kreuzb., N. -Peb.], grīsle, grīsls [Üxkül], Mag. IV, 2, 41 u. 81,

1) das Riedgras (carex) :
kas grīslīti (Var. : grīsliņ), tev vēlēja ābuoliņa meitu ņemt? tev piede̦r grīsles meita BW. 15142, 3 var. [grīsliņš auga lejiņā 15143, 2 (aus Schrunden)]. grīslis neaug tīrumā, bet tērcē. gaŗš grīslis dīķa vietā Vēr. II, 53. ē̦dat, manas raibaliņas, ir tuo pašu purva grīsli BW. 29435, 4. grīsli (Var. : ašķus) ņēmu padusē 26006, 4 ;

2) grīsla augs, Binse (juncus conglomeratus)
Luopk. III, 47.

Avots: ME I, 657

krūslis,

1): = krùts 1 (mit û ) Domopol, Pilda, Sonnaxt, Warkl.; ‡

2) acu krûslis, das Stirnbein über dem Auge
("kauls virs acs") Sonnaxt: es nuositu pašu ācu krūsli; ‡

3) Demin. krùslītis ² Lubn. "neliels māla vidiņš smilšzemē".

Avots: EH I, 662

kuslis,

1) der Zarte, Knips:
esi mierā, mazais kuslis G. Allun. nu viņš bija par sīku, par niecīgu, kuslītis un uods Niedra;

2) der Hofmacher,
kas sievietēm pieglaužas un ar tām daudz pļāpā Erlaa.

Avots: ME II, 328

mâksla, mâkslis, auch ein Demin. māksliņš (vgl. li. mókslas "Lehre"),

1) die Lehre, Belehrung, der Kunstgriff, Pfiff, Kniff, das Kunststück:
māte savas meitas māca, es aiz luoga klausījuos. man, māmiņa, tas mākslītis (Var.: māksliņš, tava māksla), ne tavām meitiņām BW. 6660. (nuo tā var mâksli ² jemt, den kann man sich zum Muster od. Vorbild nehmen N. - Bartau]. tad visu mākslu var izmākt, dann kann man sich jede Geschicklichkeit aneignen Kurisch - Haff. pesteļu māksla, die Zauberkunst LP. III, 106;

2) mâksla* die Kunst:
māksla plašākā nuozīmē ir katra tālāk attistīta spēja un veiklība. māksla šaurākā nuozīmē ir tā sauktā brīvā jeb daiļā māksla Konv. ² 2573. Zu mācēt.

Avots: ME II, 579

mijkrẽslis [richtiger: mīkrēslis?], mikrèslis ² Fehteln, mikrēsls U., die Dämmerung [am Abend]: zeme un jūr,a stāvēja mūžīgā mijkrēslī Duomas I, 77. ar mikrēsli rimstas dienas darbu un rūpju truoksnis L. W. 1921, № 50, 11. caur nakts mikrēšļiem MWM. VIII, 594. mijkrēslītis nāk nakti aust A. XX, 942.

Avots: ME II, 625

‡ II mīņa "?": tādas alu mīņas un ve̦ci mājuokļi vē̦l gar Vīdala un Slīteru kalnu re̦dzami Pēt. Av. I, 232.

Avots: EH I, 822

pìslis C., Arrasch, pìslis ² Kr., pîslis ² Dond., Lautb., Widdrisch, ein Stäubchen, ein Wenig: Sprw. iznīkst kā linu pīslis. pīslis piena, maizes Dond. šis pīslītis, kas tikkuo pār savu de̦gunu var pārredzet S. D. P. I, 77. - pîšļi ² Bl., der (liegende) Staub: pīšlus nuokratīt, abstäuben. pīšļu pīšļuos, ganz zerbröckelt: pīšļu pīšļuos saraustīt Br. 416, wohl zu pīst.

Avots: ME III, 234

I ram̃stît, Refl. -tiês,

1): "ķerslīties pēc ēdiena" Drobbusch, Golg., Grawendahl, N.-Schwanb.; ‡

2) "taisīties, puosties" (mit am̃) Seppkull.

Avots: EH II, 353

I sars Dond., Grünh., Widdrisch, U., saris Wid.,

1) gew. der Plur. sari (U., Bauske, Golg., Wandsen, Gr. - Essern, Spr.), sari Naukschen, Salis, saŗi (Selg., Nigr., Dunika, Wid., Hasenpot), die Borsten, Schweinsborsten
U.; Pferdehaare der Mähne und des Schweifes U., die Mähne (saŗi) Lng.; das Haar: sukā galvu, tautu meita, baltu saŗu susēklīti! BW. 14129, I. pūslīti, kuŗa iekšpuse izlikta ar smalkiem sarīšiem Vēr. II, 724. ve̦lns sapiktuojas un klups muļķītim saŗuos (matuos) LP. VI, 418. ne˙cik ilgi - saruos iekšā, kâ suņi IV, 128. saule tapa me̦lla it kâ saŗuomaiss Glück Offenb. 6, 12. māsiņai saru (Var.: saŗu, diegu, nātna) zeķes kājiņā; villas zeķes izde̦vusi BW. 20536, 2;

2) die sogenannten Mitesser bei neugeborenen Kindern (ein Aberglaube)
U.; "кочерга", das Hautjucken bei Kindern Wid.; sarus pērt BW. I, 174, 183, Etn. II, 186;

3) Strahlen
Mag. IV, 2, 140;

4) cūku sari U., ein hartes, steifes Gras.
Nebst li. šerys "Borste" zu sērties "das Haar werfen", atsirt (?), slav. sьrstь "Tierhaar, Borstenhaar, Wolle" und (wenn mit h- aus ide. k̑-) an., and., ahd. hâr "Haar" u. a., vgl. Fick Wrtb. III ⁴ , 75, Zupitza KZ. XXXVII, 400, Petersson Balt.- slav. Wortstud. 18.

Avots: ME III, 722

satvar̂stît,

1) wiederholt haschend erfassen, ergreifen:
s. zagli;

2) wiederholt greifend zusammenbekommen:
lini tik re̦ti, ka nevar satvarslīt pilnu sauju Warkl.

Avots: ME III, 769

skrimslis: auch (mit im̃ ) Allend. n. FBR. XIX, 79, A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 85, Orellen n. FBR. XI, 40,

1): auch (mit im̃ ) Rutzau, (mit im̂ ) Oknist; 2): skrim̂slītis ² AP., ein Wenig:
atnesa ciemene baliu - maizi, - ka vienu skrimslīti mums ieduotu! visu apēde! ‡

4) skrìmšļi ² Lubn., = ‡ skrimeļi.

Avots: EH II, 510

slids (li. slidùs "glatt"),

1) glatt, schlüpfrig
U.: slidas (Var.: slīdas, slidan[a]s, slīde̦n[a]s) bija mātes kurpes, ieslīdēja tautiņās BW. 16970;

2) schräge
U.: slida (Var.: līka, greiza) kuoka laipu meta, lai es krītu ūdenī BW. 18802 var. pa slidu atmatiņu Rutzau. Nebst slîdêt, slaids und li. slýsti "gleiten" zu ae. slídan, mhd. slīten "gleiten", ahd. slito "Schlitten", ae. slidor "glatt", mir. slóet "Schleifbahn", sowie (?) ai. srēdhati "gleitet ab", slav. slědъ "Spur" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 707 f., Siebs KZ. XXXVII, 320, Reichelt KZ. XXXIX, 75; vgl. auch sliede.

Avots: ME III, 931

spraislis U.,

1) spraîslis Saikava, Selsau, spraîsl(i)s Warkl., spraislis Memelshof, ein Keil
U.; eine Stütze U.; ein längliches Holzstück, welches quer in die Mitte eines geschlachteten Tieres gelegt wird, damit die beiden Seiten nicht zusammenfallen Stelp.; spraišļi, Holzstäbe, vermöge welcher etwas auseinandergespannt wird Celm.; Teile des Pfluges: spraišļi, pa˙visam divi, ar ruobu uzbāzti lemesnīcai, viens zem balksta, kuo apsejas aizmest, uotrs priekš poņķām A. XI, 170;

2) ein Splitter, Span, kleines Stück:
avīzes uzklīste̦rē̦tas dažādiem skalu spraišļiem Valdis Stabur. b. 187. dzintara krelles, starp kuŗu . . . bumbiņām atradās . . . piekarināts kristala spraislītis Ezeriņš Leijerk. I, 50; spraisli U., = žagari;

3) spraisls V., das Gewölbe,
spraislis Dr., die Wölbung; Plur. spraišļi Golg., C., Jürg., Arrasch, Kl., spraišļi Peb. n. U., N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, spraîsli Mar., Wolmarshof, das Ofengewölbe; spraîšļi Saussen, die Öffnung im Riegenofen, wo die Flamme durchzieht: pārmūrēt rijas krāsnei spraišļus Kaudz. M. 50. krāsnij izjaukti spraisli Mar. griesti ir salaisti velvē (spraislī) A. XX, 227. baznīca, kuŗai griestu vietā bij spraislis jeb velve Kaudz. Ve̦cpiebalga 25. vārtu spraišļi Kaudz. augšup saslejas kâ straume pret tilta spraisli Asp. debess spraislis B. Vēstn. n. U., Kundz. Kronw. 104, das Himmelsgewölbe. nuozuda nuo de̦be̦su spraisla MWM. VI, 236. par jumtu bija zilā debess velve jeb spraisla K. Müller R. Kr. 142;

4) spraisli Mar. "Hölzer, die etwas zusammenzwangen, -pressenn":
viņš bij kâ spraîsluos (auch in Wolmarshof) ielikts: ne ārā, ne iekšā tikt;

5) auch spraisls, das Hindernis
U.: kuo stāvi kâ spraîsls ceļā? Warkl.;

6) spraĩslis Wandsen, ein junger Baum mit bekappten Ästen als Leiter zum Aufstieg;

7) spraisl(i)s, eine Holzgabel zum Festklemmen
Gr.-Jungfernhof, (spraîslis) Kroppenhof bei Kokn. Zu spraids.

Avots: ME III, 1008, 1009

II spraûslis Schwanb., ein kleiner Keil; ein Querholz, welches ins Netz gelegt wird, damit es nicht zusammenschlägt N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411; (sprauslītis) ein kleines Holzstäbchen, welches in die Spule des Spinnrades gesteckt wird, damit das Garn nicht herabrutscht Schwanb.; Stuhlzapfen, Untersatz (Suppositorium) Preip. 20. de̦gunā sprauslis*, ein Pincenez Zeifert III, 3, 43. spraûslis, die Stelle, wo ein brennender Holzspan eingesteckt wird Golg., C., Jürg., Memelshof; jem., der in etwas hineindringen will Saikava. Zu spraûst.

Avots: ME III, 1013

sprẽslîca C., sprèslîca ² Sussei n. FBR. VII, 132, sprẽslica Nigr., sprèslica ² Prl., sprēslice Wid., sprẽslenîca Jürg., sprēslenice BW. 18210, 1 var., sprēslīte Selb., Schujen, BW. 18210, 3, sprēsnīca, = prēslīca, ein Spinnrocken (sprēsliņš) Spr.; die Spindel (sprēslīce) Blelensteln Holzb. 375, (sprēslica) Dr., (sprēslītis) Bērziņš, Handspindel (sprēslice) U.; der Wockenstock (sprēslīte) Blelenstein Holzb. 379 f. (mit Abbild. S. 380), auch als Tell des Spinnrades (sprēslica) Plm., Nerft, Wessen; das Brettchen am Wockenstock des Spinnrades, woran die Kunkei befestigt wird (sprēslica) Grawendahl, (sprēslice) Lasd. n. A. XI, 83; die Kunkel am Spinnrocken (sprēsnica) Peb.: kuodeļu piesprauž pie sprēslicas Konv. ¹ 844. man tāda maza sprēslīte, nevar lielu kuodeļu piespraust Selb.

Avots: ME III, 1018

sprieslīce Bielenstein Holzb. 375, 379, sprieslice U., sprieslīte Bielenstein 1. c. 379 die Spindel Bielenstein 1. c. 375, Handspindel U.; der Wockenstock Bielenstein 1. c. 379. Wohl mit ostle. ie aus ē; vgl. sprēslīca.

Avots: ME III, 1022

sprūslis U., sprûsls Ermes, der Knebel U., Maulknebet Zaļmuiža, Dr., (sprûslis Jürg.) das Sperrholz Dr.; Demin. sprūslītis, ein Stäbchen Bielenstein Holzb. 635: Matīsiņam tūliņ sprūslis priekšā U. b. 131, 33. Zu sprûst.

Avots: ME III, 1026

II susuris Bershof, die graue (Gr. - Jungfernhof n. U.; in Lennew. n. U. susurs) oder die schwarze (Kokn. n. U.) Spitzmaus. susuriņš Grünwald, Ekau, Grünh., Annenburg, = cirslītis. Nebst susers zu bulg. sъsar oder sъsel "Ratte", čech. sysel "Erdzeisel" (und ksl. sysati "zischen", bulg. sъskam "zische")? Oder - wenn le. susur- älter ist als suser-, und su- Reduplikation ist - zu gr. ύ'ραξ "Spitzmaus", lat. susurrus "das Zischen", d. surren u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 527 f.)?

Avots: ME III, 1127

sviļi: auch im Sing.: dzirdēja sev zem kājām ... katru čūkslīti un svilīti sabir̂stam Janš. Mežv. ļ. II, 526 f.

Avots: EH II, 618

te̦kuoņa, eine Stelle (ein Graben), wo immer Wasser fliesst (z. B. zwischen den Stranddünen, wo das Wasser aus Morästen zum Meer abgeleitet wird) N.-Bartau: kāpa čurkslītēm un te̦kuoņām pāri Janš. Dzimtene V, 402. kas nuo purva te̦kuoņas nesa ūdeni Mežv. ). II, 359.

Avots: ME IV, 159

žagarêt, -ẽju,

1) mit Reisig versehen; bedecken (z. B. eine Lehmschlagmauern; einen unpassierbaren Weg.; einen Heu- oder Getreidehaufen auf dem Felde)
Kreis Mitau;

2) mit einer Rute treiben (beim Fischen die Fische ins Netz
Ruba): kad bij pulka mušu, ar žagaru žagarēja ārā Siuxt;

3) Ruten geben, mit Ruten schlagen, prügeln
U., Aiviekste, A. - Ottenhof, C., Golg., Gotthardsberg, Heidenfeld, Lubn., Mar., Kreis Mitau, N. - Salis, Peb., Ramelshof, Saikava, Schwanb., Selb., Selsau, Sermus, Sessw., Wolmarshof: kungs rijnieku žagarēs BW. 31561, 3 var. ir... netaisnība žagarēt cilvē̦ku, kad viņš nav vainīgs A. v. J. 1897, S. 307;

4) intr., sich in Reisig verwandeln, verdorren (von Ästen):
žagarē augļu kuoks vai dārzs, ja kuoki (zari) tik cieši saaug, ka māc viens otru nuost un nespēj nest augļus Kreis Mitau;

5) "ar žagaru drāpslīties, dauzīties uz visām pusēm" Gr. - Sessau.

Avots: ME IV, 785

zemracis, der Erdgräber LKVv., Wid.; Plur. zemrači, soricidae Konv. ² 2067: cirslītis ir uzcītīgs zemracis JR. III, 71. le̦dus putns, čurkste un bišķeris - zemrači 6.

Avots: ME IV, 712

zirnākslis: auch (mit ir̃) Kal., OB.; pievē̦rpuse ... zirnākslītim de̦guntiņu Tdz. 59764 (aus NB.).

Avots: EH II, 809