Paplašinātā meklēšana

smaĩds, Karls., Wohlfahrt, PS., Drosth., Arrasch, Jürg., Zögenhof, Widdrisch, smaîds Lis., Golg., Ermes, Schwanb., Selsau, smaîds ² Iw., Kurs., Dond., Salis, Ruj., Plur. smaîdi Kl., das Lächeln : zē̦ns pavilka . . . muti uz smaidiem Saul. Jaunā Raža IV, 46.

Avots: ME III, 949

gaîlêt [Kr., gàilêt C.], - u, auch - ēju, - ẽju, glimmen, glühen: dzirksteles gail RSk. II, 26. gailējuošuo uogļu atspīdums A. XV, 283. acīs uguns gail Egl. kaktā vilka acis gail Skalbe. brīvu darbu viņi strādāja, priekā gaile̦dami Stari II, 407. Refl. - tiês,

1) [gàilēties ² Kl., Warkl., gaĩlêties Dunika, gaîlêties Schujen], glimmen, glühen
[Wessen]: krāsniņā gailējās ugunskurs II, 1206. viss, liekas, kūst un gailējas aiz pārliecīga karstuma J. R. IV, 80. smaids vēl ar˙vien gailējas ap viņas lūpām A. XXI, 797. mākuoņi saulei nuorietuot gailējās. krustmāte tīri vai gailēties gailējās A. XII, 259;

2) schäkern:
"gailēties"saka par jauniem cilvē̦kiem, kad tie ar jaunavām pajuokuo, tās ķircina un tramda Bers. n. A. XII, 869. [Wohl nebst gailis zu li. gailùs (neutr. gaĩlu) "jähzornig (urspr. etwa: glühend, erhitzt, feurig); scharf", aksl. dzělo gr. "σφόδρα, λίαν", ahd. geil "mutwilig, üppig" u. a.]

Avots: ME I, 584

ìestiñgt, irgendwohin geraten bleiben: iestingt klizmā LA. smaids pārskrēja pār ģīmi, iestinga lūpās Saul.

Avots: ME II, 73

ìevizêtiês, ìevizuļuotiês, ìevižņuôtiês, ìeviznîtiês, erglänzen, aufleuchten: baltie jumti reizām bāli ievizas Purap. viņas vaidziņuos ievizējās vājš smaids Bārda. iemirdzējās, ievizuļuojās sniega kristali Vēr. II, 421. ievižņuojās manas zvaigznes Zalkt. acu vizma acumirklī kâ ieviznījas un izdziest Baltpurviņš. tumsā kaut kas ievizuļuojās Bārda Zemes dē̦ls 230.

Avots: ME II, 89

niẽva [li. neivà "Kränkeln" n. Būga KZ. LII, 292], nievs, die Schmähung, Verachtung: tik nieva pasaulei tam lūkuojās iz skata MWM. VI, 322. [visās lietās smiekli tev un nievi Juris Brasa 44.] tik nievi un cīņā spē̦ku samē̦rs mieru liedz Stari II, 839. bij smaids pilns aukstu nievu Rainis. [kāds kas ar izsmieklu un nievām viņus uz cīņu aicināja Veselis Saules kapsē̦ta 118. nuomazgāti nuo nievāms un grēkiems Elger Cantiones, S. 69. - Nebst li. náivyti "погублять", naiva "licho" РФВ. LXVI, 239 und Lit. Mitt. I, 229 wolh zu gr. νείοϑι "tief unten", νειός "Feld", serb. n`ì`va "Acker" (urspr. wolh: Boden) und letzten Endes le. nīca (s. dies), nīkt, s. Brugmann IF. XI, 274, Walde Wrtb. ² 519, Fick Wrtb. III ^2, 297.]

Avots: ME II, 751, 752

ņirbinât,

1) tr., fakt. zu ņirbêt, schnel] bewegen, flimmern, schillern lassen:
viņš ātri ņirbināja pirkstus Saul. mazā pļāpiņa ņirbina pirkstus pēc kūkas A. IX, 1, 41. skelets kâ sikspārnis savus kaulus ņirbināja pa tumsu A. XVII, 401;

2) intr., freqn., sich fortwährend schnell bewegen,
[ņir̂binât Warkl.] mit kleinen Schritten laufen, flimmern [von leichtem Wellenschlag Kreuzb.), spielen: ņirbiniet, bē̦rni, ap viņu baltām kājiņām! Austr. mazajam bij naski vien jāņirbina, lai tiktu līdzi Vīt. liegs smaids ņirbināja viņam ap acīm A. XII, 649;

[3) ņir̂binât Jürg. "undicht regnen";

4) ņir̂binât ² Bauske "durchwühlen"(?):
kuo tu biezputru ņirbini?) Refl. -tiês, flimmern, schillern: saule ņirbinās pa zirnekļu tīkliem Vēr. II, 1235.

Avots: ME II, 902, 903

nùoņirbêt, intr., weg-, dahinblitzen, zum Vorschein kommen: [aizskrēja, ka kājas vien nuoņirbēja Kl.]. plikie stilbi vien nuoņirb JR. VII, 100. smaids nuoņirbēja aiz briļļu stikliem AU. starp mums nuoņirbēja me̦lna ē̦na MWM. VIII, 886. balta ruociņa nuoņirbēja uz viņa vaiga MWM. VII, 351.

Avots: ME II, 826

nùotè̦luôt, tr., abbilden, darstellen C.: tie ir jānuotē̦luo JR. V, 155. Refl. -tiês, sich abbilden, zum Vorschein kommen: irōnisks smaids nuotē̦luojās pār bāluo seju Vēr. II, 1333. [nuotē̦-luodamās pret luoga maiguo dzidrumu, viņa izskatījās divkārt daiļāka Veselis Saules kapsē̦ta 23.] Subst. nùotē̦luõjums, die Abbildung, Darstellung, das Abbild: diezgan labi izdevies uozuola nuotē̦luojums A. XVII, 3; nùotē̦luôšana, das Abbilden, Darstellen; nùotē̦luôtãjs, der Abbildner, Darsteller.

Avots: ME II, 874

paplaûkt: vaiguos paplauka sārti plankumi Upītis Pirmā nakts 335. smaids ruosījās p. sejā 375. gaisma bija jau labi paplaukusi Janš. Dzimtene III, 77.

Avots: EH XIII, 163

‡ pãrplaiksnît, über etwas hin aufleuchten, sichtbar werden (?): neīsts smaids pārplaiksnīja viņas ... tumšuo vaigu Daugava 1939, S. 111.

Avots: EH XIII, 208

‡ pavîst, prs. -vîd, prt. -vîda Oknist, = pavīdêt III: saulīte pavīd Rite. sejā atkal pavīda ... smaids Upītis Pirmā nakts 59.

Avots: EH XIII, 191

II ruõtât, -ãju,

1) auch ruotêt, gewandt sein, sich drehen, hüpfen U., hin und her fliegen Lems. n. U., sich spielerisch bewegen Warkl.: guovis te+pat pa druvu ruotā Janš. Bārenīte 5. kuo tad nu abas tâ pa iekšu ruotājat? Janš. Prec. viesulis 32. es atradu vabuolīti mēslienā ruotājuot BW. 1160. es biju irbīte, es māku ruotēt , nuo viena kalniņa uz uotruo 13645 , (aus Kokn.). kas kait irbei neruotāt! 13723. saulītei ruotājuot LP. VII, 528, Warkl. mīļā Māŗa ruotā pa nama jumtu BW. 33386. piegāja grāvim, lai re̦dzē̦tu, kâ ruotā atsvabinātā sula Ezeriņš Leijerkaste II, 179;

2) durchsuchen
Neuenb, n. U.; "beriechen (?)" Bergm. n. U.: es ruotāju, es meklēju sava raiba kaķēniņa BW. 19296;

3) faulenzen
Ruj. n. U. Refl. -tiês, tummeln, (ruõtâties Salis, Ruj.) spielen, hin- und herhüpfen, -springen: tur es ruotājuos kâ bē̦rns Rainis. zaķis ruotājas ar sudraba ābuolu LP. IV, 180. ej druvā, druvaļiņa, kuo pa sē̦tu ruotājies? BW. 27973. mīļa Māŗa ruotājās mūsu jumta virsiņā 1442. nu sāka saulīte ruotāties, te bij rītā, te vakarā, te nu līguo dienas vidū 24794 (weitere Belege bei Wolter AfslPh. VII, 629 ff.). - viegls pussmaids tam tikkuo manāmi ruotājas ap lūpām Vēr. 1, 1392. - Subst. ruõtâšana, das Gewandtsein, das Sichdrehen, Hüpfen, Spielen; ruõtãšanâs, das Tummeln, Spielen, Hüpfen, Springen; ruõtãjums, die vollendete Tätigkeit des Sichdrehens, Hüpfens, Spielens; ruõtâtãj(iê)s, wer sich dreht, hüpft, spielt, springt. Die Bedd. 2 und 3 beruhen wohl auf der Bed. 1, und ruotât 1 gehört wohl (nach Būga LM. IV, 432) nebst rats zur Wurzelform reth- "laufen, rollen".

Avots: ME III, 584

sadrebinât, tr., erzittern lassen, machen: viegls smaids tai sadrebināja lūpas MWM. IX, 357. viņa galviņu briesmīgi sadrebināja Pasaules lāpītājs 13. nenuoslīkāt vis! bet sadrebināja gan? (machte es euch erzittern?) Duomas III, 959. prieka šaušalām sadrebināta Dünsb. Refl. -tiês,=sadrebêt(iês).

Avots: ME III, 613

sašķuobît, tr., freqn. zu sašķiebt, seitwärts neigen, schief, wacklig machen, krümmen Wid.; in Bewegung setzen Spr.: smaids... sašķuobīja viņa lūpas JR. V, 64. Refl. -tiês, sich seitwärts neigen, schief, wacklig werden: ve̦cā pirtiņa bija sašķuobījusies uz vieniem sāniem Nötk. mājas sašķuobījušās kâ nabags uz kruķa Pasaules lāpītājs 19. dambis bij nuo uguns sašķuobījies A. XX, 349. rats ir sašķuobījies greizi R. Sk. II, 6. sašķuobījušuos ģīmi MWM. IX, 519.

Avots: ME III, 756, 757

I sẽrîgs, traurig, bekümmert Wid.: gurde̦ns, sērīgs smaids Vēr. II, 142. sērīgas jūtas Turg. Muižn. per. 61. kâ viņpasaules ē̦na sērīgs V. Eglītis. zē̦ni . . . lūkuojas . . . sērīgi, līdzcietīgi uz nelaimīguo Poruk. - Subst. sẽrîgums, die Traurigkeit, der Kummer: sērīgums, kas viņā . . . vārduos skanēja Asp. šai smaršai arī tāds sērīgums Vēr. v. J. 1903, S. 14.

Avots: ME III, 828, 829

smìkât ² Kr., smīkât U., smiknât Duomas II, 97, smīknêt, -ẽju A. 1896, S. 572, 882, AP. und Erlaa n. U. (prs. smìknu ² Adl., Erlaa), lächeln, grinsen: jau sen tu smīknā par visu, kuo es runāju Upītis Nemiers 62. gul iezvēlies un smīknā Duomas III, 774. redzējis tevi smīknam Upītis J. l. 19. labu brīdi jau smīknē̦dams nuoskatījies R. Av. tu stāvi tik, klausies un smīknē Upītis J. l. 19. smiknēja (= smaidīja) vien kâ brūte Zaravič. uzskatīja tuo smīknuošām acīm A. v. J. 1896, S. 255. sejā smīknējuošs smaids Latv.

Avots: ME III, 967

smìnîgs ² Golg., Gr.-Buschhof, (bedeutsam) lächelnd: smīnīgs skats Baltp. R. I, 43. smīnīgs jauneklis 54. ap viņa lūpām smīnīgs smaids Apskats 1903, S. 256.

Avots: ME III, 967

tìkatne ² Lub., das Aussehen Etn. IV, 50, Vīt.: viņš manā tīkatnē Lub. abi vienā tīkatnē Vīt. pēc tīkatnes vai izšpļauts pēc kāda mana paziņas id. miesas krāsa bija pieņęmusies drusku melnīgsnēju tīkatni A. v. J. 1896, S. 652. mīlīgais smaids un laipnā tīkatne . . . nuozuda nuo viņa vaiga A. v. J. 1896, S. 504. viņam jau laba kaut kura tārpizē̦da, kad tik sēnes tīkatne Vīt. Wohl zu tīkât(iês).

Avots: ME IV, 200

vaipstîtiês "?": uz viņa sejas vaipstījâs sle̦pe̦ns smaids Dr.; könnte (vgl. vaibstīties) auch mit bst geschrieben sein.

Avots: ME IV, 440