Paplašinātā meklēšana

‡ àizspridzinât,

1) hin-, wegplatzen machen, hin-, wegsprengen:
visi akmeņi aizspridzināti pruojām;

2) sprengend versperren:
a. ceļu.

Avots: EH I, 51

‡ apspridzinât,

1) bespritzen:
a. grāmatu ar tinti Kl. lietus apspridzina laukus N.-Peb., Schwanb.;

2) sprengend bestreuen:
a. ar drumslām visu lauku Dunika;

3) sprengend umstürzen
(tr.) Salis.

Avots: EH I, 116

atspridzinât, tr., absprengen, durch Explosivmittel abtrennen: gabalu nuo klints. Refl. -tiês, zurückspringen Antr. II, 17.

Avots: ME I, 196

ìespridzinât, tr.,

1) einsprengen:
kuoku vai skalu laužuot dažreiz iespridzina gabaliņus acīs A. XII, 560;

2) [einklemmen?]: žagatas astīte iespridzināta (Var.: iespraudīta) BW. 20422.

Avots: ME II, 71

izspridzinât, ‡

6) mit dem Fuss ausschlagen
Frauenb.: kad tik tev ķēve acis neizspridzina! ‡ Refl. -tiês; ausgesprengt werden: baidās, ka neizspridzinās acis Janš. Dzimtene IV; 321:

Avots: EH I, 482

izspridzinât, tr.,

1) ab -, aussprengen:
gabalu nuo klints;

2) aussprengen, ausschiessen:
kuo niekuojies ar skalganiem? vēl izsprādzināsi acis;

3) abpuffen, ein Gewehr abschiessen:
lielgabalus tādā ceļā izspridzināja vēl šā gadsimteņa vidū Antrop. II, 17;

4) verpuffen:
viņš izspridzināja visas skruotis;

5) ausspritzen:
istabu ar ūdeni SDP. VIII, 58.

Kļūdu labojums:
šā gadsimteņa = pagājušā gadu simteņa

Avots: ME I, 803

‡ nùospridzinât, absprengen: nuospridzinajis sev pirkstus Jaun. Ziņas 1938, № 151.

Avots: EH II, 90

nùospridzinâtiês, sich bespritzen: puisis braucuot nuospridzinājies dubļiem Dond.

Avots: ME II, 857

[pãrspridzinât, entzweisprengen: p. akmeni.]

Avots: ME III, 177

[paspridzinât, besprengen: p. aude̦klu Dond., Wandsen, Lautb.]

Avots: ME III, 105

pìespridzinât,

1) sprengend anhäufen:
p. 2 asis akmeņu KL;

2) = piesprâdzinât 2 Dunika;

3) vollschleudern:
p. acis ar dubļiem Dond.

Avots: ME III, 295

saspridzinât, tr., zersprengen: luodes tuo var saspridzināt gabalu gabaluos A. XX, 116.

Avots: ME III, 743

spridzin, zur Verstärkung von spridzēt: spridzin spridzēja valuodiņas Latv.

Avots: ME III, 1018

spridzinât,

1): ar acīm spridzināju Tdz. 51095; ‡

6) hin und her bewegen
(?): kad Līziņa dancuot gāja, abas kājas spridzināj[a] Tdz. 58906, I.

Avots: EH II, 559

spridzinât,

1) sprühen lassen, machen:
kas uguni spridzināja? Biel. 1148. pūķa aste dzirksteles spridzina LP. VI, 88. kaŗā gāja zuobeniņu vēcināt, atsledziņu spridzināt BW. 32055, 1. līgaviņa gultā acis spridzināja 25024; liebäugeln Manz., Für. I; mit den Augen blinkern L.;

2) klatschen
Kronw. n. U.; von kurzem Klatschen mit der Peitsche U.; (klatschend) schlagen; schnippen Brasche: kuo tu spridzini ar tuo pistuoli? U. kuo tu spridzini? izspridzināsi acis, was klatschest du? du wirst die Augen ausklatschen U. es tavus gaŗus kaulus ar pātagu spridzināšu . . . nuo kruodziņa sētiņā BW. 27031, 2. skauģis manu kumeliņu apses šautru spridzināja 29958 var.;

3) platzen machen
Nigr., sprengen: plinti Nigr.; akmeņus ebenda. - spridzināma viela Konv. ² 3994, der Sprengstoff;

4) umherspritzen
U.; etwas regnen N.-Sessau n. U.: lietutiņš spridzina Celm.;

5) spridzinât kŗupi Nigr., eine auf ein Brett gelegte Kröte in die Höhe schnellen.
Refl. -tiês, = šaudît: darbuojas un spridzinās ar šaudīklu kâ pa kāzām Janš. 47. Zu spridzêt.

Avots: ME III, 1018, 1019

uzspridzinât,

1) in die Luft sprengen:
u. pulvera kasti gaisā A. XX, 349, pili Konv. ² 1459, kaŗaspē̦ku 1149; u. akmeni;

2) aufstecken
(?), anstecken (?): (Anniņa) žagatas kājiņu uzspridzināj[u]se BW. 20422, I. Refl. -tiês, "sich aufputzen" Schwitten.

Avots: ME IV, 383

I gàiss (li. gaĩsas "Lichtschein am Himmel"),

1) die Luft:
mitrs, smags, jauks, mīlīgs, spirgts gaiss. gaisa ceļš U., die Milchstrasse. ej pa gaisu, geh in die freie Luft; auch: geh zum Kuckuck. gaiss viņas visas var sazināt (Weiss der Kuckuck) Vīt. 66. lietus gaiss od. gaisi, von Regen geschwängerte Luft, Wolken: šķir, dieviņ, lietus gaisu! BW. 18157. visapkārt lietus gaisi, vidū saule ritināja 1046;

2) die Atmosphäre:
kad gaiss svītraini nuovilcies ar mākuoņiem, tad lini jāsēj Etn. II, 73. tupeņi jāmanās tad stādīt, kad gaiss ābuolains nuo mākuoņiem Etn. II, 74. gaiss apmācies Mag. V, 153;

3) die Wolke:
nelabs gaiss, eine unheilverkündende Wolke Spr.;

[4) das Wetter:
gaiss gruozās od. (Mag. V, 153) pārmijas, die Luft, das Wetter ändert sich. bargs g., vē̦tras gaiss Mag. V, 153. labs gaiss. kuo dara gaiss? was macht das Wetter? Manz. 10 Gespr.;]

5) gaiss, die Luft, zur Bezeichnung des Flüchtigen, Nichtigen:
es nezinu ne˙kādu gaisu nuo mājām iešanas, ich weiss nichts davon, dass ich nach Hause gehen soll Grünh. nuo visa gaisa runāt, Grosartiges, Unglaubhaftiges erzählen Ar. [gaisa grābējs U., jem., der seine Erzählungen aus der Luft greift (in Salis dafür: gaisp grābeklis). gaisa cilvē̦ks, ein leichtsinniger Mensch Golg.] iešāvies paduoms galvā tīri kâ nuo gaisa Upīte Medn. laiki 70;

6) gaisā,

a) in die Luft, in die Höhe:
ienaidnieki spridzinājuši pili gaisā. dzirkstelītes gaisā lēca Ltd. 892. māte spē̦ruse aiz dusmām zemes gaisā. guovīm aste gaisā un nu tik bizuot! So auch im Lok. Pl., oft mit dem verstärkenden Gen.: dubļi sprāgst gaisu gaisuos;

b) gaisā būt, ausser sich, ausser Fassung sein:
tē̦vs tuo zināt dabūjis, skaidri gaisā LP. IV, 23. nu pamāte bija gaisā III, 65;

7) maisā vai gaisā, sagt man, wenn jemand überlegt hat, was zu tun ist
Etn. II, 110. patiesi vēl nezināju, kur izšaušu - vai gaisā, vai maisā Stari II, 449;

8) pa gaisu gaisiem, in alle Winde:
tad pe̦lnus izkaisiet pa gaisu gaisiem Asp. eita jūs pruojām pa gaisu gaisiem, zum Kuckuck! Pump. gaisu gaisumis, in Verwirrung Ronneb. Zu gàišs.

Avots: ME I, 587

‡ nuošķârdît ² Dunika, Hasenp., Schnehpeln "mit Splittern bestreuen": viss lauks nuošķārdīts akmiņu drumstalām (akmeņus spridzinuot).

Avots: EH II, 94

pàtaga, pâte̦ga ² [Wain., Frauenb., Wandsen, Lautb.], die Peitsche: ar pātagu zirgam uzcirst, uzšaut; pātagu pielaist, piecirst, piespridzināt, plikšķināt; apakš pātagas (kārti) palaist, eine Karte zum Überstechen ausspielen. maizes pātaga, die Peitsche, Plette Vēr. I, 1154; nabaga pātaga, der Lump, Bettler - ein Schimpfwort (eig. die Peitsche des Bettlers). - saimnieka zirgs, paša pātaga, - skrien labi. [Nebst li. botãgas aus slav. batogъ dass., wobel das p- statt b- vielleicht in der Aussprache lettisierter Liven od. Esten entstanden ist.]

Avots: ME III, 190

saspradzinât Dond., Bauske, Drosth., = spridzin%C3%A2t">saspridzinât.

Avots: ME III, 741

‡ II spir̃dzinât Seyersliof, = spridzin%C3%A2t">spridzinât 3: s. ce̦lmus.

Avots: EH II, 551

spraĩga Dond., Wandsen, die Spalte, Lücke: jauneklis ieplēsis uozuolam platu spraigu LP. VI, 533 (ähnlich IV, 10; V, 155; VI, 461), viņš pārplēsa... uozuolu..., iespīlēja vecīša bārzdu spraigā Pas. II, 175 (aus Setzen). apakš... rumbas atruonas spraigas cietā smiltī LP. VII, 645. Zu spraigât, spraikšķêt, spriegât; s. auch spridzêt, spridzinât.

Avots: ME III, 1008

sprēdzinât,

1) fein regnen:
lietus sprēdzinā, der Regen fällt in kleinen Tropfen Kronw. n. U.;

2) sprēdzināma viela, Sprengstoff
B. Vēstn. (gew.: spridzināma v.). Zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017

spridze̦kls "spridzināma ierīce": gans ar spridze̦klu izsita guovij aci Dunika.

Avots: ME III, 1018

spridzeknis, die Feder (= atspere): tē̦rauda spridzekni A. v. J. 1899, S. 287. uzspiežuot. . . spridzeknis atspridzinās Antrop. II.

Avots: ME III, 1018

sprīdzinât (?),

1) liebäugeln
Elv., mit den Augen blinkern L.;

2) mit der Peitche klatschen
Depkin n. U.;

3) sprîdzinât ² Widdrisch, sprengen:
s. akmeņus: vgl. spridzinât.

Avots: ME III, 1021

spriģinât, tr., prügeln: bij manā pūriņā... pātadziņa tautu dē̦lu spriģināt nuo kruodziņa sētiņā BW. 27031, I. Vgl. spridzinât 2 und sprîgulis 1, sowie priģelêt.

Avots: ME III, 1019

‡ II uzspir̃dzinât Seyershof, = uzspridzinât 1: u. ce̦lmus.

Avots: EH II, 734