Paplašinātā meklēšana

‡ atsuînît ² Dunika, abreiben: a. jē̦lus sānus. Refl. -tiês, sich zur Genüge, bis zum eignen Überdruss reiben, kratzen: kad ē̦d utis, vai kad nevar aizmigt, tad nevar a. vien Dunika.

Avots: EH I, 172

‡ izsuinît Selg., Wandsen, ausreiben.

Avots: EH I, 484

izsuînîtiês, sich gehörig schuppen, scheuern, schaben: skruoderis tur izsuinās LP. I, 131.

Avots: ME I, 807

‡ nùosuimît, aufessen Ermes (mit uĩ: von Kindern und Ferkeln gesagt), Heidenfeld.

Avots: EH II, 92

‡ nuosuînît ² abreiben Dond.: cūka nuosuina saŗus Stenden. cūka nuosuinījuse jē̦lu muguru Dunika, Rutzau. zirgs var n. spalvu Selg., Wandsen. n. drēbes, sich an etwas reibend, die Kleider beschmieren Schnehpeln, Stenden. Refl. -tiês,

1) sich abreiben:
sivē̦ns nez kur nuosuinījies Dunika, Rutzau;

2) sich beklagen:
viņš nuosuinījās vien, ka nuo tam ne˙kas neiznāk Schwitten.

Avots: EH II, 92

sasuînît ^2, zerreiben: sivē̦ns suinījās, līdz sasuinīja jē̦lus sānus. Refl. -tiês, sich zerreiben, sich abreiben: s., lai utis nekuož Dunika.

Avots: ME III, 750

sui, eine Interjektion: sui, sui, deviņi pe̦lē̦ki vanagi! BW. 18260, 1.

Avots: ME III, 1115

‡ suĩķinêtiês NB., sich ohne Arbeit umhertreiben.

Avots: EH II, 600

I suiķis: pazudis viens suiķītis Pas. VIII, 349 (aus NB.).

Avots: EH II, 600

I suiķis Burtn. u. Kurl. n. U., (mit uĩ ) Siuxt, suiķē̦ns ein Ferkel, ein Halbschwein U.: suiķē̦ns... gaļu deva BW. 2887, 1. aitu suiķis U., ein halberwachsenes Schaf. Etwa aus *suviķis (vgl. suvē̦ns und suķis ), wie z. B. dial. zuitina aus zu[v]itina (Le. Gr. 107)?

Avots: ME III, 1115

II suiķis, ein Alschwangenscher Katholik; ein Sprachmenger U.; der Litauisch, Russisch, estnisch usw. unter das Lettische mengt St., L.; der unreinlettisch spricht (mit uî ² 0 Bl. (n. LSpr. I, 260 in Alschw. und im Oberland). Dürfte als ein urspr. kurisches Wort auf *suitis (gen. suiķa aus *suiti̯ā )zurückgehen (vgl. Bielenstein 1. c. und 182); vgl. suiti.

Avots: ME III, 1115, 1116

suiķiski U., suiķišķi St., Adv., sprachmengerisch.

Avots: ME III, 1116

suĩmît: "essen" (mit uî ² ) Zögenhof. ‡ Refl. -tiês, -ījuôs "baŗuoties, ēst" (mit uĩ ) Seyershof.

Avots: EH II, 600

suĩmît Ermes, sùimît ² Druw., Vīt., gierig, schnaubend und keuchend (und viel Adl.) essen: tad viņš nu suimī kāpostus; šņāc vien!

Avots: ME III, 1116

suinâtiês L., St., U., = suinîtiês.

Avots: ME III, 1116

suînît ² ,

1): auch Iw., Rulzau, Stenden;

2) - ist ganz zu streichen, weil in den dort gegebenen Zitaten s. durch suimīt zu ersetzen ist;

4): katrs pa pudelei konjaka kabatās suinīdami ("?") Veldre Dižmuiža 20. Refl. -tiês,

1): auch Rutzau, Stenden; kuo tie puiši suinījās? Tdz. 59204. man jāsuinās, kad blusas ē̦d Frauenb.; ‡

3) "zweifeln"
(mit ui; wo?).

Avots: EH II, 600

suînît ²

1) reiben
Kawall n. U., Uokte, scheuern Windau, V.: viņš suina muguru pie krāsns mūriņa Bauske, Nigr., Dond. und Dunika (mit uî ² suinī savu pakaļiņu! BW. 35651, 1;

2) "?": braukdams vari suinīt Vīt. 83. ābuoļus izdalījis, sāk arī pats suinīt Vīt. 92;

3) schelten
(mit uî ² ) Salis, (mit ùi ² ) Adl., Bers.;

4) "= guorīt, gruozīt nuo vienas puses" (?) Naud. Refl. suînîtiês ² Iw.,

1) sich reiben (durch die Bewegung des eigenen Körpers in der Bekleidung), sich scheuern, sich schuppen
PlKur., Kandau, Selg., Siuxt (mit uî ² ), U., Postenden, Līn.: cūkas tā suînījās ² pie žuoga, ka žuogs gan˙drīz apkrita Nigr., Dond., Dunika, Wandsen, Ipiķi. kuo te suînies ² kâ utu bunga? Kurs. ve̦lns... suinīdamies deva kājām ziņu LP. VI, 410. kuo nu vēl suinīties? V, 343. vārpas berzē tai vietā, kur cūka suinījusies Etn. IV, 116;

2) "= guorīties": kuo suinies pa gultu, ka necelies augšā? Grobin. Subst. suinîšanâs "Sauerei" V.

Avots: ME III, 1116

suinîtiês, zweifeln (um Windau).

Avots: ME III, 1116

‡ suiš, Adv., reichlich, viel: žīdu ir s. Janš. Atpūta, № 371, S. 8. kāpēc dzīve nere̦dz laimīgus cilvē̦kus tik s., bet tikai re̦ti? Līgava II, 54. Zu suišs (unter suits II).

Avots: EH II, 600

suitêt "iet" Celm.: suitēt pār Daugavu.

Avots: ME III, 1116

I suĩti,

1): suitu puiši man patika, suitu svārki nepatīk BW. 20559, 1. gar tuo suitu istabiņu RKr. XX, 52; ‡

2) kleine Ferkel
NB. (die Leute von NB. kaufen sich Ferkel angeblich meist bei den suĩti 1). Eine sehr fragliche Etymologie von s. (von poln. świta "Suite") wird Suitu k. 7 gegeben.

Avots: EH II, 600

I suĩti Nigr., Dond., Gold., auch suĩtiņi, die katholischen Letten von Alschwangen LP. V, 4, Konv. ² 4067. der Name (vgl. auch suiķis II) beruht wahrscheinlich auf suiti oder suits "viel", wie nach Mag. IV, 2, 164 ³² im Goldingenschen Kreise (zu dem auch Alschwangen gehört) häufig gesprochen werde, indem jene Letten (von ihren Nachbarn) nach einem speziell bei ihnen gebräuchlichen Ausdruck benannt sind.

Avots: ME III, 1116

II suĩti Dunika, sehr lebhafte, unruhige Kinder.

Avots: ME III, 1116

III suiti, Adv. "?": vārpsta izšļukuse nuo ruokām un avuotā iekšā. (pameita) izbailēs liekusies s. pakaļ, bet kāja stīdējuse ... LP. VI, 829.

Avots: EH II, 600

‡ suitinieki Gramsden, = suĩti I 1.

Avots: EH II, 600

‡ suitis OB. "sehr viel; eine Menge". Zu suits II.

Avots: EH II, 600

*suitīties "?": kuo nu suities, utuojies? Pantenius.

Avots: ME III, 1116

suitme (??) "= grūtums, Schwierigkeit, Mühe" angeblich "ehemals" in AP.: ar lielu suitmi veikt darbu.

Avots: ME III, 1116

I suĩts: konservātuorijā ... gājis diezgan suiti Austriņš Raksti V, 63; Kompar. suĩtāk AP. "grūtāk": slinkumu tā neieredzēja ne acu galā, un tālab dažreiz ve̦ctē̦vam iznāca var˙būt drusku s. (od. zu suits II?) Austriņš Raksti VII, 364.

Avots: EH II, 600

I suĩts, Adv. suit, schwer: suits darbs, tas viņam bija par suit AP., gana dzīve suita Kaudz. Las. grām.

Avots: ME III, 1116

II suits: tie taču tavam tē̦vam visi maksā muitu un, es ce̦ru, pie tam vēl tādu labu suitu (reichlich) Blaum. Raksti VIII4 (1937), 195. - Kompar. suitâk, b): auch (mit ùi ² ) Meselau; tâ strādājuot viņam būs s. ("pārāk, grūtāk") ticis PV. strādā ar mē̦ru, ka nepadaries sev s˙! PV.

Avots: EH II, 600

II suits U., suišs L., St., überflüssig; Adv. suiti L., suiši St., überflüssig, zuviel: izbailēs liekusies suiti (zu sehr?) pakaļ LP. VI, 829; Komparativ suitâk,

a) mehr
Ramkau: es vēl suitāk gribu;

b) (mit ùi ² ) Wallhof, zuviel:
vairāk sivē̦nam nav jāduod; ka netiek suitāk Wallhof. rijnieks kartupeļus nuo krāsns vilkdams saka:"dažiem ir ticis suitāk (= tie ir sade̦guši)" AP. Subst. suitums, der Überfluss, die Fülle L., St., U., (in Livl.) hiag. IV, 2, 149: nelūdzuos suitumu, nedz lieku bagātību Vidzemes dziesmu grām. v. J. 1809, No 83, 2. nāks... bada gadi, tad taps tas suitums... aizmirsts Glück I Mos. 41, 30, vārdu suitums Kundz. Kronv. 104. ļaužu suĩtums (Menge) Bershof. mums suitums vāju rakstnieku Laube. Adverbial: cūkas luopu... suĩtumis (instr. pl.; reichlich) Janš. Dzimtene V, 113; suitums "daudz" Hasenpot. Dürfte am ehesten nebst li. suitis "reichlich" (bei Geitler Lit. Stud. 113) und apr. zuit "genug" auf slav. sytъ "satt" (woher sùits ² Golg., satt) beruhen, s. Trautmann Apr. Spr. 466. Das liv. søit "überflüssig" (vgl. Thomsen Beröringer 279 f.) dürfte, zumal es im Finnischen isoliert zu sein scheint, eher aus dem Le. stammen als umgekehrt.

Avots: ME III, 1116

III suĩts Siuxt, plötzlich: uznāca suits sals.

Avots: ME III, 1116

abi, beide, erstarrter Nom., Akk. Dual. fem. und neutr. (li. abì, slav. обѣ); jetzt als Nom. Pl. masc. empfunden, und dazu d. Nom. fem. abas hinzugebildet; Gen. abu, abju, abńju, abeju Bers., Gen. und Lok. Dual. abeis oder abeiš (wohl aus abejus, agl. aksl. овою und ai. ubháyōḥ), Dat. abiem, abjiem, abējiem m., abām, abjām, abējām f., Akk. (abi), abus, abjus, abējus m., (abi), abas, abjas, abējas f., abuôs, abjuôs, abējuôs m., abâs, abjâs, abējâs f. zied ābele pret ābeli, abi oder jetzt häufiger - abas vienā kalniņā BW. 251; abu, abju, abēju, abeiš, auch abi ruoku pirksti nuosaluši; pa abi pusi ceļa Austr. XII, 4; abeiš pušu ceļam gŗāvis, zu beiden Seiten des Weges ist ein Graben, Nauditen, Suixt, Lesten; grūduši pa abiem (beide zusammen) kaķi upē LP. VI, 153. Sprw.: abi labi, bāz maisā. skaties abām acīm, klausies abām ausīm (auch ar abi aci, ar abi ausi). ab' auši dzirdēt, pušmutes runāt. Naud. abi verbindet sich häufig pleonastisch mit divi (wie li. abìdvi, abùdu): ķēniņa meita sle̦pe̦ni turējusi kaimiņa ķēniņu par brūtganu, kuo neviens nezinājis, kā tik viņi abi divi paši Etn. IV, 69.

Avots: ME I, 5, 6

‡ bučiņš, der Kuss Janš. Precību viesuils 69; Mežv. ļ. I, 113; Dzimtene III, 367. Vgl. li. bučinỹs dass.

Avots: EH I, 248

čuînît ^2, -u, -īju, tr., mit einem stumpfen Messer etw. shneiden Gold., Kand.: meitene čuinī maizi ar trulu nazi Dond. [Refl. -tiês Grobin, = suinīties "sich reiben".]

Avots: ME I, 418

dzija;

1): auch A.-Rahden, Bers., Bērzgale; C., Frauenb., Jürg., Kaltenbr. (hier neben dzijš), Lemb., Lems., Lievem-Bersen; Memetshof, Nikrazen, Salis,. Schwanb., Selg., Sessw., Suixt, Smilt., Warkl.: linu dzijas BW. 1226. maisa dziju (Var.: dziji) 7065. re̦snu dziju vērpu 8402, 8:

Avots: EH I, 357

‡ pasuînît ² Dond., Dunika, = paber̂zêt, pakasît: uz liêliem āda pasuinīta caura. Refl. -tiês Dunika, = paber̂zêtiês: cūka piegājusi pie žuoga p.

Avots: EH XIII, 177

pĩpe,

1) die Tabakspfeife:
Sprw. nede̦r ne pīpē, ne ragā, kâ suns bez astes, tâ zē̦ns bez pīpes. pīpes meklē - pīpe zuobuos. tautu dē̦ls, putu pīpi smēķē̦dams BW. 13646,17. pīpi iepīpēt, die Pfeife anrauchen U. pīpes galviņa, der Pfeifenkopf Kaudz. M. 12;

2) die Rdhre am Branntweinskessel
U.; die Rinne: palīdz aius brūveram: kubuliem augsti rūgt, pīpēm skaisti iztecēt BW. 19769, 1 var. pīpe jeb rene bē̦rzu suiu tecināšanai Pluttes k. 92;

3) die Röhre am Leuchter zum Einstecken des Lichts:
lukturis 6-8 pīpēm, ar de̦guošu sveci katrā RKr. XVI, 115. Nebst estn. pīp aus mnd. pipe dass.

Avots: ME III, 232, 233

pussuķis U., Karls., Kand., BW. 29137 var.; 34380 var., sui%C4%B7is">pussuiķis LKVv., ein halberwachsenes Schwein, Halbschwein; auch als Schimpfwort gebraucht: kuo tu, pussuķi, kāzās nāci? BW. 19318, 2.

Avots: ME III, 435

ŗaucene (od. *ŗaucenis?), ‡

2) "?": ŗauceņu kre̦kls ir ar garām, ar linu diegiem izrakstītām piedurknēm un augstu apkakli Suitu k., S. 33.

Avots: EH II, 394

‡ II rīdât "bē̦dāties" (?): trīs dienas panāksnieces r. rīdāja. sudraba mēlenes me̦klē̦damas Suitu k., № 312 (ähnlich Tdz. 58551).

Avots: EH II, 375

ruõžuôts: ienesa ... ruožuotu pūru Suitu k., № 506.

Avots: Eh II, 394

rūmît: auch Tdz. 46015; 46956, BW. 7882, Suitu k. № 117. ‡ Subst. rùmītājs ² Kalupe n. FBR. XVIII, 50, der in Ordnung Bringende.

Avots: EH II, 388

rûsinât ² ,

1): nerūsini, nepelini (vaiņagu)! Suitu k., № 480;

2): cilājās pē̦rkuoņa lieti, un pa naktīm rūsināja Jauns. J. un v. 138.

Avots: EH II, 389

sadur̃t,

1): linkainis tika sadurts ar ... saduŗamām adatām ("brošām") Suitu k., S. 20. saduŗamais Dunika "Sicherheitsnadel";

2): ar draugiem es saduŗu glāzes Skalbe Raksti II (1938), 219; ‡

4) (eine Reihe von Objekten) hineinstecken:
nuo putekļiem sargādamies, sadūruši gar sēdekļiem pieduŗus Janš. Bandavā II, 27; ‡

5) "sasist, sagrūst, satricināt" Sonnaxt: kādreiz saduŗ pirkstus, - nuokrakš vien. krituse nuo staļļa un sadūruse kāju: skriemeņuos dzīslas sastaipītas, sadauzītas. Refl. -tiês, ‡

3) in Streit geraten
Kand.

Avots: EH XVI, 405

saits (?) "?": viens vārds tīri lieks jeb saits (für suits?) Kronw.

Avots: ME II, 638

‡ sapata, = supata 2 (?): velcies, s. (gesagt als Beschimpfung zu einer weiblichen Person), pār nama slieksni! Suitu k., № 220. Plur. sapatas (s. ME. III, 697): auch NB., Serbig., Siuxt.

Avots: EH XVI, 434

savicêt,

1): auch Kurs.; pūra lāde ar vicēm savicē̦ta Suitu k., № 218 (ähnlich Tdz. 44207). stabus, kuŗu augšgalus savicēja kuopā ar re̦snām vicēm Janš. Mežv. ļ. II, 367.

Avots: EH XVI, 465

sêdêt (li. sėdė´ti, slav. sěděti), sêdu (Kl., Prl.) od. sêžu, sêdẽju, bei Glück Hebr. 12, 2 auch ein Refl. -tiês, intr., sitzen: sēd uz dūres un uz īkšķi atspiedies Etn. II, 44. tas sēž, ka nevar ne pakustēt, tik˙pat kâ žīds uz pe̦lnu kuli IV, 121. sēd uz savas naudas kâ ve̦lns uz dvēseles (von einem Geizigen) Blaum. viņš sēd kâ mē̦ms Kaudz. M. 32. sēdēja kâ uz adatām PS. sēdi kâ māls, kâ sūdu čupa! Br. 569. Sprw.: paliks sē̦duot kâ pe̦ka birzī. juo meita ilgāk sēd (je länger ein Mādchen unverheiratet bleibt), juo Laima vietu taisa. daža laba mātes meita paliek sē̦duot bāliņuos BW. 11700 var. - sē̦damā (sēžamā) vieta od. sēdamais, das Gesäss, der Hintere: mežkungs uzklājis piecpadsmit uz sē̦damā (hat fünfzehnmal geschlagen) Upīte Medn. Iaiki 56. dabūjuši . . . pērienu, katrs divdesmit pieci uz sē̦damās vietas 213. - Subst. sêdêšana, das Sitzen; sêdẽjums, das einmalige, vollendete Sitzen, Gesessenhaben: maza, maza meitenīte mātei ruoku nuosēdēja; duod, dieviņ, lielai augt, maksās ruokas sēdējumu! BW. 1925. sê̦dê̦tãjs,

a) wer sitzt, der Sitzende:
krē̦sls pie-kūst, sē̦dē̦tājs ne (Rätsel) Ahs. nu dabūji baltmutīti līgaviņu, istabā sē̦dē̦tāju BW. 21247, 1;

b) ein einquartierter Soldat
Spr., L., U. Nebst suodrēji zu ai. sádaḥ, gr. έ'δος, , lat. sēdēs, air. suide "Sitz", ai. sādayatt "setzt", lat. sedēre, got. sitan "sitzen", got. satjan, slav. saditi "setzen", apr. sīdons "sitzend", saddinna "stellt", sosto "Bank", ap. hadiš- "Wohnsitz" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. lI, 483 ff.

Avots: ME III, 823, 824

‡ seimenieks Suitu k. № 14, 55 (f. seimeniece ebenda № 235), = sàimniẽks.

Avots: EH XVI, 475

seîmnieks ² : auch Gaweesen, Luttr., Wirginalen, (mit ei) Suitu k. № 12.

Avots: EH XVI, 475

‡ sinipe(s) Strasden, = sinepe: sinipju sē̦klu Pas. VI, 443. sinipīte - sīva sē̦kla Suitu k., No 97.

Avots: EH II, 487

‡ sinipe(s) Strasden, = sinepe: sinipju sē̦klu Pas. VI, 443. sinipīte - sīva sē̦kla Suitu k., No 97.

Avots: EH II, 487

sĩvene, ‡

2) eine, die sīva (zu sĩvs I

2) ist: ja [vīramāte būs] kaut kāda sīvenīte Suitu k. No 77.

Avots: EH II, 493

skalˆgans ² : auch Allendorf, Kand., Pilten, Pussen, Sirgen, (mit al ) Sackenhausen n. BielU., Puhren, BW. 2966 (aus Windau), 23475 var. (aus Garrosen, Gr.-Ekau, Siuxt), Suitu k. .N.e 436; rīta skalganiņi mēslienā izslaucīti BW. 13982 (aus Neuhof, Kr. Goldingen). sasprē̦gājušās rūtis nuostiprina skalganiem Birznieks-Upītis Pel. akm. stāsti (1938) 54. Ein Familienname Skalgans Plvv. I, 136 (aus Lašupe unter Luttr.).

Avots: EH II, 499

skutuls: eine Schüssel, in der man das Essen auf den Tisch legt Grob.; eine kleine Schüssel Grenzhof (Kr. Mitau); ein beliebiges Gefäss (meist ein kleines) Siuxt; kas manu skutulu izrušinaja? BW. 19320. nekaci ... par skutuliņu! 35174. ar savu skutulu pie visa katla Suitu k., No 327.

Avots: EH II, 517

‡ II šļuburêt Bers., Kalz. "staigāt vai braukāt bez liela darba vai lielas nuozīmes": kur biji, puišeli, kur šļuburēji? Suitu k., S. 149.

Avots: EH II, 646

smilkte (unter smilˆkts ² ): auch (mit ìl ² ) Linden in Kurl., Taurkaln, (mit ilˆ ² ) Frauenb., Grob., Pussen, Schnehpeln, Schrunden, Strasden, (smilˆktes ² ) Luttr., Nikrazen, Perkunen; kas tās smilktes putināja Suitu k., № 210.

Avots: EH II, 538

I stĩpât: auch Kal., OB., Orellen, Seyershof, Siuxt, (mit ì ² ) Kaltenbr., Saikava; es ... spaiņus stīpāju Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 188. tad tevi stīpāšu ("?") kâ ve̦cu mucu Suitu k. № 114. ‡ Subst. stĩpâtājs BW. 32934, 4, der Bänder.

Avots: EH II, 582

‡ strūbât "?": meita attecēja gar upmalu strūbādama ("bļaudama" n. Suitu k. № 205), kâ guosniņa nīdē̦dama Tdz. 45842.

Avots: EH II, 591

stum̃ds: auch Dunika, Grob., Kal., Perkunen, Suitu k., S. 6 und 55.

Avots: EH II, 595

šuinîtiês, -uôs, zappeln: bē̦rns šuinās pa šūpuli Katzd. Vgl. suinīties.

Avots: ME IV, 105

šur̂ks ² : auch Rojen n. FBR. XIII, 73, Dond., Frauenb., Grobin, Iw., Lipsthusen, Pilten, Pussen, Schnehpeln, Talsen, Suitu k. № 400, Demin. šurciņš Tdz. 48243 (aus Gudenieki), 49818 (aus Alschw.).

Avots: EH II, 657

svā`rki: brūni s. mugurā BW. 21525, 4. Figürlich vom Obdach: vai tu ilgi esi apmeties apakš svārkiem? tie vēl nav tava paša! Seyershof. Der Singular: ve̦lk[u] svārku (einen Frauenrock) uz svārka BW. 24198. baltais s. paliks me̦lns Suitu k. № 139. Zur Etymologie s. auch Kiparsky Die gemeinslav. Lehnw. aus dem Germ. 100.

Avots: EH II, 612

svilpjuôt: auch Suitu k., S. 152; (mit il˜ ) Frauenb., Siuxt, (> svìļpât ² ) Auleja; (maišelīti) nest svilpjuodams Janš. Apsk. 1903, 67.

Avots: EH II, 618

‡ tãrks, Quark "Suitā" (hinter Hasenpot).

Avots: EH II, 671

tiešum (unter tìešam 1): auch Suitu k., № 438.

Avots: EH II, 688

tĩšum (unter tĩšām): auch Seyershof, Suitu k., № 653.

Avots: EH II, 686

‡ *tučiņš (od. *tučiņa?), ein Messer: ar savu tučiņu pie visa klaipa Suitu k. № 327.

Avots: EH II, 700

‡ *unse od. *unsis, = uñsas (?): dabuoju ... vīru, ... re̦snu kaklu, kuplu unsi, pūkaiņām kājiņām Suitu k., S. 10.

Avots: EH II, 713

‡ urkainis "?": vēl mums stallē urkainīši (Ferkel?) Suitu k., № 302.

Avots: EH II, 715

uts (li. utis bei Geitler Lit. Stud. 118 und Leskien Nom. 238), -s, ute (li. utė) U., AP., Drosth., Jürg., Demin. verkchtl. utele BW. 35057, die Laus: tautu dē̦la klētiņā, ne tur utu, ne tur blusu BW. 24911, 1. - asins uts, schizoneura lanigera Hausm. Konv. ² 199; bišu u., braula coeca Hitzsch. Konv. ¹ 246; cūku u., haemotopinus suis Denny; drēbju u., pediculus vestimenti Burm.; lapu utis, Blattläuse (aphidae Burm.) Konv. ² 2176; matu uts, = asins u.; me̦dus u., psylla pyricola Först. Konv. ² 2674; suņu u., haemotopinus piliferus Burm.; miežu u., westwoodia hordei Lind. Konv. ² 2682; veļu u. "?": kas šinīs vakaruos strādā, tam uzme̦tas veļu utis virsū LP. VII, 201; vēršu u., haemotopinus eurysternus Steph.; vistu u., menopou pallidum Denny; vīna u., filoxera Konv. ² 2117; zirgu u., haemotopinus tenuirostris Burm. - utu zâle(s),

a) Läusekraut (pedicularis
L.) RKr. II, 75, Sumpfläusekraut (pedicularis palustris) Mag. IV, 2, 87, U.;

b) das schlechte Gras auf nassen Wiesen
Biel. n. U.

Avots: ME IV, 310, 311

uzjemt,

1): u. (aufheben)
kuo (cita pazaudē̦tu) nuo ceļa Kand. uzje̦m pašu galuoknīti Suitu k., S. 147. uzjemšu pādīti dancādama Tdz. 36753. viņu uzjēma (empfing) ... mīļi Pas. VI, 151; ‡

3) anfangen:
vakarā uzjēma apkūlas RKr. XVI, 35. kaķis uzjēmis (= pasācis) baluožus ēst Frauenb. nu ir uzjē̦muši turēt pa divām, trim aitām ebenda. Refl. -tiês, ‡

2) = ìeņemtiês 3 Strasden: vistas ir uzjē̦mušās nākt manā dārzā. ‡ Subst. uzjē̦mums Frauenb., die Angewohnheit:
tas tāds u., ka tâ sūkā.

Avots: EH II, 723

uzpil˜dît,

1): uzpildi bļuodas! Suitu k. № 303.

Avots: EH II, 730

uzvaļât: tikām rāšu tautu dē̦lu, līdz es viņu uzvaļāšu Suitu k., № 258.

Avots: EH II, 738

‡ vaļum, = vaļā 1: piesēju kaziņu, buciņš v. Suitu k., S. 53.

Avots: EH II, 755

I vira: "gaŗa (maz tauku) zupa" Sermus; ielikt viru katlā Vindedze 83. lai v. nelija Suitu k., № 543.

Avots: EH II, 786

vir̂bs ² : ein Holzspiess zum Räuchern von Fischen Angern n. BielU.; me̦tat virbiņu naudu! cik virbu nezuda pūriņu luokuot! Suitu k., № 538.

Avots: EH II, 786

‡ virene, = vira I: izlija v. Suitu k., № 539. ar kaŗuotēm ... smē̦luši tikai vireni S. 38.

Avots: EH II, 787

‡ III zīdenis Suitu k., S. 32, = zĩdene I.

Avots: EH II, 809

II zuĩķis Dunika, = sui%C4%B7is%20I">suiķis I, ein kleines Ferkel.

Avots: ME IV, 749

‡ žūžaluôt "?": visu nakti tautu dẽ̦ls ž. žūžaluoja Suitu k., № 450.

Avots: EH II, 823