Paplašinātā meklēšana

‡ kastanãjs, der Kastanienbaum Ramkau.

Avots: EH I, 592

‡ klâtanâs Gr.- Buschh., = klât II.

Avots: EH I, 612

pā`rtutanât [wohl für schriftle. *pā`rtutinât], pā`rtuterêt, tr., heimschteppen: pārveda, pārtutanāja BWp. ² 18651; pārtuterēja 22795.

Avots: ME III, 184

pļautanā, pļautuonī Loc. s., reif zum Mähen, reif für die Ernte (eig.: im Mähen): man miezīši pļautanā, tiem nevaid pļāvājiņas BW. 14637. rudzi, rudzi, mieži, mieži nu pašā pļautanā (Var.: pļautuonī, pļaušanā, pļautuvē, pļāvienā) 14047 var.

Avots: ME III, 367

šeitanâs (unter šeitan): auch (mit eĩ ) Dalbe n. FBR. XV, 157, (mit èI ) Blieden.

Avots: EH II, 625

‡ šitâ˙teîtanâs ² Lemb., Morizberg, šitâ˙teĩtanas (Adv.) Roop n. FBR. XV, 157, Zögenhof, = šitâ.

Avots: EH II, 627

‡ tanā Pas. VIII, 391, loc. s. zu tas, der.

Avots: EH II, 666

‡ tanâs Frauenb., jetzt ("ehemals gebraucht").

Avots: EH II, 666

teîtanās ² (unter teît): auch Salis, Wilkenhof, (mit èi) Blieden, (mit eĩ) Roop.

Avots: EH II, 674

‡ tũ˙lĩtanās Orellen n. FBR. XI, 43, = tũlin.

Avots: EH II, 708

ve̦stanā, ve̦staņā, s. ve̦stava 2 und (zur Form) Le. Gr. § 142 b.

Avots: ME IV, 545

‡ kol˜ma Seyershof, = kal˜me: dze̦ltanā kol˜m (ā- od. ē- Stamm?) Salis, iris pseudacorus.

Avots: EH I, 638

nâtans [auch Mar. n. RKr. XVII, 135, Lis., Kreuzb., Prl.],

1) leinen, zwirnen
[Schujen], N.: [nâtans aude̦kls (aber: nâtna drẽbe Schujen]. man māmiņa ģē̦rbusies nātanās drēbītēs BW. 27766. nātana uodere A. XX, 790;

2) nātanais zirgs, die Schindmähre
Apsk. Gew. nâtns.

Avots: ME II, 702

uote̦nāji, uotanāji, die Äste einer im Freien wachsenden Birke (uotenis): pirts sluotu žagaruos sūtuot piekuodina, lai meklējuot uotanājus, žagarus nuo ārmalās auguošiem bērziem Etn. III, 171.

Avots: ME IV, 424

pļautuve, pļautava,

1) pļautuvs (li. pjautuvas "Sichel")
um Illuxt, pļautava U., Bielenstein Holzb. 496 (mit Abbild.), die Sichel: kad ņemšu, visus kâ ar pļautuvi nuopļaušu Latv.;

2) der Lok. pļautuvē Etn. IV, 165, pļautavā, reif zum Mähen, reif für die Ernte:
rudzi, rudzi, mieži, mieži nu pašā pļaũtuvē (Var.: pļaušanā, pļāvienā, pļautanā, pļautuonī; pļautavā 28108 var.) BW. 14047 var.

Avots: ME III, 367

pļãviêns,

1) das einmalige Mähen;

2) ein Schlag:
dabūt pļāvienu gar ausi B. Vēstn.;

3) der Lok. pļāvienā, reif zum Mähen, reif für die Ernte:
rudzl; rudzi, mieži, mieži nu pašā pļāvienā (Var.: pļaušanā, pļautuvē, pļautuonī, pļautanā) BW. 14047 var.;

4) "?": bãliņš savu skaistu māsu pļāvienā [?] audzināja ... ja duosiet divi simti, tad vedīšu klajumā BW. 13655, 3 var.

Avots: ME III, 368

ve̦stava,

1) ein gewisses Werkzeug
(?): zārkā likuši . . . darba rīkus kâ cirvi, nazi, ve̦stavu u. c. Nitau n. Etn. II, 139;

2) loc. s. ve̦stavā, = vešanā, vestene: tautu meita . . . nu pašā ve̦stavā (Var.: vešanā, ve̦stuvē, vestenē, ve̦stanā, ve̦staņā, ve̦stumā) BW. 14047 var., die tautu meita ist gerade in dem Alter, wo sie sich verheiraten kann. Zum Suffix s. Le. Gr. § 204 a.

Avots: ME IV, 545, 546