Paplašinātā meklēšana

guõte̦na (unter guõtene ): auch Grob., OB., Rutzau, (guõtan) Dond. n. FBR. V, 132, Pussen; guote̦nas, ālaves un teļi Janš. Apskats 1903, S. 192.

Avots: EH I, 424

‡ kâte̦na ² sluota Seyershof, ein Besen mit einem Stiel.

Avots: EH I, 606

le̦te̦na, ‡

2) das Fussblatt
Dunika, Wain.; "kājas pē̦da" Rutzau.

Avots: EH I, 735

[le̦te̦na (li. letenà) LKVv., die Pfote, Tatze.]

Avots: ME II, 454

[le̦te̦nas Für. Bärenklau]; le̦te̦ni, Barschkraut L. S. latiņi.

Avots: ME II, 454

[lite̦na "ein Strohhut für den Sommer" Odensee.]

Avots: ME II, 475

[nebūte̦˙nais, Adv., ganz und gar nicht: nebūte̦˙nais neesi vairs tāds kâ tuoreiz Janš. Dzimtene IV, 161.]

Avots: ME II, 709

šite̦nais Kremon, = šitais.

Avots: ME IV, 19

ste̦nas Asp. MWM. v. J. 1897, S. 643, das Stöhnen, Gestöhn: kuo jūs tik klusi, egles, grimstat ste̦nās? K. Štrāls.

Avots: ME IV, 1061

‡ tena Perkunen n. FBR. XVIII, 133 "te".

Avots: EH II, 675

‡ tūctena, eine kleine Wolke (?): aizgula t. Tdz. 57204. 1.

Avots: EH II, 707

apdēstît (li. apdė´styti "belegen"), ‡

2) um etwas herumpflanzen:
ap pieminekli . . . apdēstīti kuoki Brīvā Zeme 1931, No 175. ‡ Refl. -tiês, das Pflanzen beenden: vai nebūsit jau apdēstījušies? Subst. apdēstījums, die Anpflanzung (Gartenanlage): esplanādes apdēstījumi Jaun. Ziņas 1928, No 15.

Avots: EH I, 77

‡ aplèse,* die Abrechnung, Berechnung, der Kostenanschlag.

Avots: EH I, 98

‡ bisiņš, ein Schiessrohr (mit Pfröpfen) aus einem Fichtenaste, dessen Mark herausgenommen ist Segewold.

Avots: EH I, 221

bumbulis, bumbuls MWM. X, 892, eine weiche Hervorraggung, Anschwellung, und zwar

1) eine Knolle, Wurzelknolle
[bum̃bulis Bächhof, Muremois u. a.]: puķe ar sakņu bumbuli Konv. ² 244. šiem augiem (dze̦guzenēm) ikkatram pa divi bumbuļiem. [bum̃bulis C., Ruj., Salis, Nigr., Lis. u. a., = bum̃baļa];

2) die Kartoffel:
dievs nuolaida bumbuli zemē; [vgl. Niedermann WuS. VIII, 87 f.];

3) der Knorr, ein knotiger Auswuchs am Baume
[bum̃bulis Wandsen]: bumbuļi uz alkšņu sāknēm;

4) die Beule
[bum̃bulis Ronneb.]: kāpēc Jēcītim bumbulis pierē BW. 20174;

5) die Blase:
apdzied savu maizes klaipu, savu piena bumbuliņu [?];

6) die Troddel, Franse:
lakatiņš ar maziem bumbulīšiem abuos galuos A. XX, 169;

7) auch sonstige Hervorragungen, Knöllchen, Knötchen, etwas Rundes, Aufgeblasenes überhaupt:
šīs šūniņas dažādi izveidojas, gan par gaŗiem pavedieniem, gan par bumbuļiem Vēr. II, 721. [bum̃bulīši ("Klümpchen") rūgušpienā Ruj., bumbulis ² Warkhof "eine dickere Stelle".] vilnai de̦guot, ruodas uzpūsti uogļu bumbulīši Konv. ² 229. tautu meita bumbulīte BW. 33089,2. ej, vērsīt, bumbulīt BW. 29246. ir gan bumbulis šis te̦lē̦ns Mar. n. RKr. XV, 109;

3) (von Menschen) der Knirps:
vīra bumbulītis, bumbuliņš, der Knirps BW. 9397. Vgl˙li. bum̃bulas "knotenartige Verdickung, Kugel", bumbulỹs "Steckrübe", bumbolas "узел на бичѣ", [bumbur(i)s, bum̃ba. Nach Fröhde BB. I, 331, Uhlenbeck PBrB. XX, 327, Walde Wrtb. ² 101, Persson Beitr. 254 und 268 f. und Petersson IF. XXXIV, 236 bumbul - aus *bulbul - Wegen bumba und bumbur(i)s aber eher mit Berneker Wrtb. I, 79, Trautmann Wrtb. 39 und Niedermann Izgl. min. mēnešr, 1923, S. 855 als Ableitung von einer Lautgebärde bumb- aufzufassen].

Kļūdu labojums:
3) = 9)

Avots: ME I, 349, 350

dadadzis, dadazis BW. 14611, 6, auch dadaza, Ackermennig (agrimonia eupatoria). [Wohl mit Reduplikation zu dadzis (" Kelchröhre... mit... Stacheln. Fruchtkelche... klettenartig sich anhängend"); dieselbe Pflanze heisst auch dadzīši; zum z für dz s. Le. Gr.§ 89 b.]

Kļūdu labojums:
Ackermennig = Odermennig

Avots: ME I, 429

‡ daũdznùozìmîgs,* viel bedeutena, bedeutsam: d. skatiens Deglavs Rīga II, 1, S. 344.

Avots: EH I, 310

glits (li. (glitùs "glatt; клейкiй, слизистый; водянистый"),

1) schlüpfig, weich:
pēc lietus ceļš tik glits, ka kājas iekšā vien līp Nigr. taks atglitējis pa˙visam glits Apsk. I, 176;

2) schliefig, glitschig
Naud.: glita maize kâ klīsteris LP.; gliti kartupeļi, wässrige Kartoffeln (in gekochtem Zustand) Naud., [Neuenb.]; gliti rāceņi Gold. [Zu glids (s. dies), glietēt, la. glis (gen. glitis) "humus tenax", ae. œtclíƥan "ankleben" u. a. bei Trautmann Wrtb. 92.]

Avots: ME I, 627

guõtene [Selg., Wandsen, gùotene C.], guõte̦na [Līn., Pl., Dunika], Janš.,

1) die Stärke, Ferse:
man bij tāda turku bite kâ mē̦re̦na guotenīte (Var.: guoteniņa) BW. 30353;

2) guotenes od. guovju pe̦kas, Kuhpilz (agaricus cinnamomus)
U.; [vgl. li. nom. pl. gótenas "eine Pilzenart" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 114].

Kļūdu labojums:
Kuhpilz = ein brauner Pilz

Avots: ME I, 692

izmaksa, die Bezahlung, Auszahlung, Zahlung, Ablohnung, der Kostenaufwand: cik man tur tās izmaksas? Kaudz. M. nauda strādnieku algu izmaksām Purap. citādi ieme̦sli algas agrākai izmaksai nee̦suot atzīstami Etn. III, 156. man visādas izmaksas, tīri galva reibst Alm.

Avots: ME I, 768

kãss: auch AP., Behnen, Dond., Jürg., N.- Peb., Ramkau, Schnehpeln, Stenden, Strasden, Wandsen, Windau, (mit à ² ) Auleja, Erlaa, Heidenfeld, Kaltenbr., Kalupe, KatrE., Linden in Kurl., Meselau; Oknist, Pri., Saikava, Schwanb.; Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (ein hochle. und livon. kāss kann aus kãsus umgebildet sein): visus kāsus (alle Hustenarten) nevar izdzīt Sonnaxt.

Avots: EH I, 606

ķẽ̦rpāji,

1) [Flechtenarten Fockenhof, Schrunden, Römershof, Sessw.]: uz vēl sausākas zemes aug ķē̦rpāji Konv. ² 185;

[2) ķḕ̦rpāji ² Romershof, = spaļi.]

Avots: ME II, 376

klẽtsvecis, klẽtsvĩrs, der Kletenaufseher auf den Gütern.

Avots: ME II, 225

‡ krẽķene Siuxt, eine Wildentenart.

Avots: EH I, 651

krīklīte (unter krĩklẽ̦ns): auch (mit ì ² ) Saikava, ("eine Wildentenart", mit ĩ) Wezaken.

Avots: EH I, 657

‡ krĩklītis Salisb. "die kleinste Wildentenart". Zu krĩklis (unter krĩklẽ̦ns).

Avots: EH I, 657

kustuônis,

1) das Tier;
kustuoņu teika, die Tiersage;

2) das Hausvieh;
ar vārdu "kustuoņi" apzīmē ragu luopus, aitas un cūkas kuopā, bet zirgus ne Etn. III, 74. bēŗu dieņa nevajaguot ciemiņus pa kūtīm vadāt un kustuoņus rādīt;

3) das Ungeziefer, Insekten;
kustuoņu diena, Gertruden- und Benediktenag, wo angeblich aus der warm gewordenen Erde das Ungeziefer hervorkommen soll St., U.; kustuoņu zâle, Gundermann (glechoma hederacea) RKr. II, 72;

4) in Oppek. n. U. auch für Menschen: mēs manā mājā astuoņi kustuoņi, in meinem Hause sind wir acht lebende Wesen.

Avots: ME II, 329

leveris Gr.- Roop, = tena%20ap%C4%81rnis">stena apārnis.

Avots: EH I, 735

‡ mañgrĩtelis Stenaen, ein Schimpfname.

Avots: EH I, 782

màuceknis [Jürg., eine dem Riedgras ähnliche Wasserpflanze mit gelben Blüten und bürstenartigen Ähren, die sich beim Ausreissen leichte aus dem Wurzelstengel loslöst]; maucekņi Etn. IV, 146, = maucekļi: uz uotru malu biezuos maucekņuos J. R. IV, 149. Zu màukt.

Avots: ME II, 567

mezgleniski, Adv., knotenartig: nesien me̦zglu ar ļe̦ku, bet mezgleniski! Matkuln.

Avots: ME II, 609

‡ pakaule "eine Entenart im Meer" Angern n. BielU. Dissimiliert aus *kakaule? Vgl. kakaulis.

Avots: EH II, 141

plāksnaîns, schichtenartig, schichtenweise: plāksnainu egļu sienu zīmēja ugunskura liesmu lāsmuojumi Veselis Saules kapsē̦ta 100. tuorņi, kas apakšā šķita bezgalīgi spē̦kā un nesasniedzami, tagad slīd plāksnaiņi uz leju Latv. plāksnainais iezis, der Gneiss Dr.

Avots: ME III, 329

retējums Bauske, tormentilla erecta L. (Pl. retējumi U.) Nigr., potentilla tormentilla Sch. Druva III, 732, ein Zwiebelgewächs mit kleiner, gelber Blüte Libau n. U.; Plur. retējumi, Odermennig (agrimonia eupatoria) U.; cūku retējumi, equisetum arvense; retējuma sakne, tormentilla L. Konv. ² 1897, Etn. I, 28; retējama sakne, tormentilla erecta L. Mag. IV, 2, 50; retejsakne Karls., potentilla tormentilla; reteji, Rotwurz (tormentilla L.) RKr. II, 79, (auch retejas U.) Tormentill (tormentilla erecta L.) U.; retenāji Zögenhof; retenaji U., Segew. n. RKr. III, 73, reteiņi Manz. Lettus, retteime (für *reteimi < retējumi?) Fischer 245, tormentilla erecta L.: ejuot pa pļavas celiņu, kas bija apaudzis ar. . . retējumu un citam puķītēm Janš. Dzimtene ² I, 156. sausenē, kur cits ne˙kas neauga, kâ tikai smilgas, kazlapas, zvaguļi un retējums II, 439. nuorauduos retējuma kalniņa, lai rit manas asariņas retē juma saknītēs Ld. 7605. Etwa zu retêt I "gerinnen" ("retējuma sakne... jādzer kad vē̦de̦rs sāp; ... tâ˙pat de̦r guovīm, kad... dabūjušas cauriešanu" Etn. I, 28. "retekļu saknes... de̦r, kad vē̦de̦rs apsāpis" Etn. I, 84)?

Avots: ME III, 514

‡ rũte̦niski (mit e, aus ai?) Seyershof, kreuz und quer, rautenartig: gruozs r. sapīts nuo plakaniem liepu lūkiem. gultas dibe̦nā drātis ir r. izvilktas.

Avots: EH II, 390

señģis Karls., Seyershof, ein kistenartiger Futterbehälter für Kühe. Aus estn. säng "Bettlade"?

Avots: ME III, 818

II skalˆbis, ein schleitenartig gebundener, leicht zu lösender Knoten Lasd.

Avots: ME III, 868

šķẽrbelains stenaen, Wandsen, splitterig: š-na grīda.

Avots: ME IV, 33

‡ skruõķē̦ts Seyershof, manschettenartig: skruoķē̦tas kre̦kla ruokas.

Avots: EH II, 514

smadzis,

1) ("scheint unbekannt in Livl." U.), smadzĩtis, eine Milbe
U.; smadži, verschiedene winzige Insektenarten Bixten, Erlaa, Raiskum; etwa zu gr. σμήχειν "abreiben", σμώχειν "zerreiben" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 685)?

2) plur. smadži Salisburg ("nezāle dārzuos, ķeŗas drēbēs"), Meiran, = smadze(s) 2.

Avots: ME III, 947

smēcele,

1) thrips cerealium (eine braune Milbe, die in Getreideähren oder im Mehl lebt)
Memelshof, Sonnaxt, (mit è ²⁾ Setzen: smēceles ieme̦tušās miltuos Bers., Nerft; in Sehren seien smēceles winzige Insektenarten auf Pllanzen;

2) fig., eine sehr Kleine (?):
bāliņš jūdza daiļu zirgu, šķita daiļu ve̦damuo; es būt[u] tādu smēcelīti [?] uz lubiņas atve̦duse BW. 21225, 1 var. Zu ahd. smāhi "klein" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 685) und le. smecele 2?

Avots: ME III, 960

smicenes, sehr kleine Insektenarten Raiskum, Schibbenhof: mazgājies, tautu meita, skaidravuota ūdenī! jau tu biji uzaugdama smicenēs (im Wasser, das voll kleiner Insekten ist) mazgāj[u]sēs BW. 25890 (aus Kandau).

Avots: ME III, 960

šņucis,

1) = snucis, die Schnauze (li. sniùkis In Kvėdarna): jūsu cūkai gaŗš šņucis Lennew., Kl.-Salwen, Meiran, Saikava, Wessen. cūka ruok ar šņuci Daudsewas. sēdi,... mārša, lielu šņuci (Var. snuķi u. a.) uzme̦tusi BW. 18922 var.;

2) die Schnauze (an Gefässen)
Golg., Lennew.; die tütenartige Ausbuchtung am Sack, die beim Herausschütten des Inhalts entsteht: pa šņuci lej nuo krūzas pienu glāzā Ahs. pa šņucīti ber miltus nuo kules traukā ebenda;

3) der Winkel, die Ecke, die Kante
Spr.: pašā šņucī starp krustcelēm ir mums mazs tīrumiņš Druw. n. RKr. XVII, 82. nuozāģē galdam šņuci! ebenda; die Spitze: kuoka šņucis Gr.-Buschhof;

4) ein kleines Stück (gabaliņš) Nötk. Mit dem š- von d. Schnotz "Schnauze"?
Zur Bed. 4. vgl. šņuks.

Avots: ME IV, 97

stenêt (li. stenė´ti), -u (ste̦nu Dond., Wandsen, Selg., Kand., Gr. - Essern, Bauske, Kl., Drosth., Schujen, Arrasch, stenu Siuxt, Gr. - Buschh., Memelshof, Dunika, Saikava, Selsau, PS., Wolm., Widdrisch, Salis) od. -ẽju (Lis., Golg., Schwanb., Warkh., Selsau, Drosth., Gr. - Buschh.), -ẽju, stöhnen, ächzen U., Wessen; schluchzen Gr. - Buschh.: ragana sāka stenēt un vaidēt Dīcm. pas. v. I, 52. ne vairs kunkstuot, ne ste̦nuot RKr. VIII, 78. cel tu, es stenēšu! Neik. 18. Zu apr. stenuns "gelitten", slav. stenati, ae. stenan, an. stynla "stöhnen", ai. stánati, gr. στένει "dröhnt", στόνος "das Stöhnen" u. a., s. Boisacq Dict. 909 und Watde Vrgl. Wrtb. II, 626.

Avots: ME IV, 1061

stîguôt,

1) intr., keimen, ausschiessen
Wid.; "stîgas dzìt" Ar.;

2) tr., saitenartig in die Länge strecken:
mēness starus stīguo Vēr. II, 235;

3) tr., mit Saiten beziehen
U.; (Saiteninstrumente) stimmen: orķestris stīguoja un skaņuoja instrūmentus Upītis Sieviete 59. kuokles stīguot Aus. I, 2;

4) intr., auf Saiten spielen
Für. I: viņš labi māk stīguot, er kann gut spielen Für. I. lai kuokles stīguo, lai grìežas dejas Rainis;

5) = stīdzêt 4 Golg.

Avots: ME IV, 1075

‡ tāme,* Voranschlag, Kostenanschlag.

Avots: EH II, 671

tuksnešaîns Wid., öde, wüst, wüstenartig: tuksnešaina vieta Apsk. v. J. 1905, S. 105. tuksnešains krasts Stari II, 684. tuksnešaini smilšainā daba MWM. IX, 260.

Avots: ME IV, 255

ùda ² Mar. n. RKr. XVII, 126,

1) der Angelhaken
Lasd., (mit û ² ) N.-Bartau; eine Art Angel Kalzenau, Lubn., (mit ũ ) PlKur., (mit û ) AP., Arrasch, die Setzangeln Peb. n. U., (mit ù ) Jürg., (mit ù ² )Bers., KatrE., Kl., Meiran, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt, die Hechtangel Peb. n. U.: ūdas likt (A. v. J. 1897, S. 231), izlikt, ielikt, Angeln setzen. ar me̦ncām, kuŗas ķer ar īpašām makšķerēm jeb ūdām Janš. Nīca 24. kumuosu ar visu ūdu rīdams Apsk. v. J. 1903, S. 388; ūdas, grosse Buttenangel St.;

2) der Hamen
Allunan n. U. Nebst li. ũdas "Aalschnur" und uda (bei Geitler Lit. Stud. 118) "Angelschnur" aus r. удá "Angel".

Avots: ME IV, 404

uzkala,

1) uzkala L., Ar., Wid., A. XI, 171; Tirs. n. RKr. XVII, 84; A. - Ottenhof, Bers., Grobin, Jakobshof, Kalzenau, Lasd., Laud., Nerft, Vīt., uzkale Hasenpot,
Plur. uzkalas Bielenstein Holzb. 556, Mar. n. RKr. XV, 142, Drosth., N. - Schwanb., Stom., lattenartige Hölzer, welche auf die Köpfe der Stützen (am Schlitteri) geschlagen werden und auf weIchen der Schlittenkorb ruht (Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 554): uz mietņu galiem, balzieniem pa virsu liek uzkalas, kuras parallēli ar sliecēm Etn. II, 157. viņa uzlika kāju uz ragutiņu uzkalu Janš. Dzimtene V, 178; "= pārkala, suovāra" Etn. IV, 162;

2) "?": turē̦damies pie ratu uzkalām ar abām ruokām Kaudz. Izjurieši 77;

3) das Glatteis
U., Vīt., "eine dünne Eisschicht" Wessen: uzkala līst, es glatteiset U., Kalnzeem. uzkalu uzvikis BielU. "es hat geglatteist". - In der Bed. 1 wohl zu kalt, in der Bed. 3 - zu apkala, atkala.

Avots: ME IV, 338

II zedenis Spr., AP., Bers., Bewershof, Borchow, Burtn., Butzkowsky, Drosth., Festen, Gilsen, Gotthardsberg, Heidenfeld, Jürg., Kalnemois, KL, Kosenhof, Lennew., Lis., Lös., Lub., Lubn., Meiran, Meselau, Nötk., N.Peb., N.-Schwanb., Odsen, Ramelshof, Rengenhof, Ruhental, Saikava, Schujen, Selb., Selsau, Sessw., Stockm., Stomersee, zedinis Lub., Mar., zediņš Wid., = vab(iņ)a, riķis, ein Zaunstecken (gew. ein Fichtenast): kuo stāvi kâ zedenis Saikava. slinks kâ zedenis Meiran. izkaltis kâ zedenis Nötk. utu zedenis (Schimpfname für einen sehr abgemagerten Menschen) Nötk. kur tie zedeņi turēsies, kad stabi neturējās? Birk. Sakāmv. 102. - zedenis, ein ästiger Pfahl, daran man Leinsaat trocknet Brucken. - zedeņi AP., Bers., Drosth., Erkul, Gaigalava, Gilsen, Grawendahl, Kokn., Korwenhof, Linden(in Livl.), Lös., Lubn., Meselau, N.Peb., Ruhental, Schwanb., Serben, Sessw., zediņi Bers., Fehsen, Golg., Kalnemois, Kokn., Lis., Mar., Odsen, Orellen, N.-Schwaneburg, Rengenhof, Selburg, Selsau, Semershof, Siuxt, Smilten, Stomersee,

a) Plural zu zedenis resp. zedinis (oder zediņš?);

b) ein aus
zedeņi resp. zediņi hergestellter Zaun (Abbild. s. auch Bielenstein Hol2b. 177, Fig. 95): zedeņu (Lubn., Meiran, Nötk.) oder zediņu (Adsel, Autz, Bers., Borchow, Erlaa, Golg., Holmhof, Kalz., KatrE., Kokn., Mahlup, A.-Ottenhof, Schwanb., Warkh., Widdrisch, A. Melnalksnis Mazsalaca 47) sē̦ta (gleichbed. mit zedeņi

b). iedrāzies zedeņuos Austriņš Nop. vējā 64. gar ruobežas zedeņiem 91. stabi kâ zedeņi slaistās P. W. Šis ar mani tiesāties? 6. gar zedeņ[u] malu (Var.: gar sē̦tmalām ) BW. 20577 var. kurzemnieki savas meitas sapinuši zediņuos I2862. Etwa Ableitung von einem *ze̦da (oder *ze̦ds) "Tor"
< "Loch, Öffnung" (und in diesem Fall zu li. pryžeda "Backofenloch", wofür auch prieždà LChr. 359,22, an. gat "Loch, Öffnung", ae. geat "Tor" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 572)? Oder zu aschwed. gadder, ahd. gataro "Gitter" u. a. (bei Walde 1. c. 531 f.)?

Avots: ME IV, 701, 702