Paplašinātā meklēšana

stimbans (unter stimbe̦ns),

1): kre̦klus šuva, pie stimbana mērīdama BW. 7401 (aus Sessw.). viņš ... nuocē̦rt sievai abas ruokas ... sievai ... piedzimis bērniņš. viņa tuo paņē̦musi, kā varē̦dama, uz stimbaniem ... Pas. IX, 207 (aus Sauken).

Avots: EH II, 579

I timba, comm.,

1) einer, wer viel trinkt, ein Säufer
Alswig, Mar. (mit ìm ² ), Druw., Kortenhof;

2) ein dicker Mensch
Selsau;

3) "ein steifer Mensch"
Welonen; einer, der träge, unbeholfen geht (von Menschen und Pferden gesagt) Bers. (mit ìm ² ); Schimpfwort (mit ìm ² ) Alswig, Mar.: ņem bāliņ, timbu tambu! BW. 12158, 3. Vgl. timbât I und (zur Bed.

3) estn. tümp (gen. tümbä) "ungewandt"
(hieraus entlehnt?).

Avots: ME IV, 190

II timba,

1) Ungliick, Pech, Malheur
(mit im) Funkenhof, Nigr.: nu tik es e̦smu timbā!

2) das Gefängnis
(mit im̃) Nigr. dabūsit iet timbā pie ūdens un maizes Janš. Dzimtene ² I, 55. jūs kâ buntavniekus ar varu . . . iesluodzīs timbā II, 297. Vgl. dimba und zur Bed. 2 auch timpa III.

Avots: ME IV, 190

III timba "ein Stoff, der dicker ist, als gewohnlich; ein solches Papier"; auch von zu dick geratenem Bier Laud.: jūs alu izbrūvējuši tik biezu, biezu, nu kâ timbu Laud.

Avots: ME IV, 190

I dim̃ba,

2): auch Gr.-Essern n. BielU. - Vgl. timba II.

Avots: EH I, 320

stimbe̦ns, stìmbāns ² Prl.,

1) ein Baumstumpf
(stimbens) U., (stimbins) Kreuzb., Wessen, (mit ìm ² ) Sussei, Gr. - Buschhof, Warkl., (stimbē̦ns) Peb., (mit ìm ² ) Sessw., (stìmbans ² ) Golg.; ein hoher Baumstamm, an dem die Spitze abgebrochen ist (stìmbe̦ns ² ) Gr. - Buschh., (stimbens) U., Luhn. n. Etn. III, I; Tirs. n. RKr. XVII, 79, Plm., (stimbenis) Janš., (stimbāns) Bers., Lub., (stimbans) Sessw.; ein abgestorbener Baum (stimbens) Infl. n. U.; ein Holzstück (stìmbe̦ns ² ) Gr. - Buschh.: es piesēju kumeliņu pie uozuola stimbeniņa BW. 29726. kre̦klu šuvu pie stimbe̦na (Var.: stumbura) mērīdama 7354 var. atspiedies pie ve̦cā vītuola stimbe̦na Saul. III, 226. pēc kaŗa mežuos ir palikuši tikai apde̦guši stimbe̦ni Gr. - Buschh. atlikušie ce̦lmi un kailie stimbeņi Janš. Nīca 13, tur bija tādi stimbe̦ni, - atvedēm uz mājām: būs laba malka Gr. - Buschh. me̦lnie stimbeņi, kas... netālu nuo malas rē̦guojas ārā, ir... buojā gājušā kuģa atliekas Janš. Dzimtene ² III, 224. stāvēja tik klusu... kâ uodi stimbe̦nā ap jaunu gadu Kaudz. Izjurieši 192. vējeņu kailie stimbe̦ni, kuŗu spārni tagad dusēja Veselis Saules kapsē̦ta 12;

2) figürlich:
stīvs kâ stimbans RKr. VI, 777. kājas kâ stimbe̦ni Saul. JR. IV, 48. pirksti kâ stimbani Plūd. LR. IV. 387. viņa sniedza... skūpstīt savus sarkanuos stimbanus Druva lll, 601;

3) ein älterer Junggeselle
(stimbans) Sessw. Zu stambans (s. dies), li. stimberys "Stummel", sustimbti "hart werden (vom Gras)" u. a., s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 16.

Avots: ME IV, 1069, 1070

I stĩvs, steif, starr U.: Sprw. stīvs kâ rags, kâ stimbans, kâ milna, kâ vilks. mēle mutē gulēja stīva kâ galuoda Zalktis II, 109. Pleika stīvu mēli šļupstē Baltpurviņš I, 6. acis stīvi ieple̦stas Purap. Kkt. 148. - Subst. stĩvums, die Steifheit, Steifigkeit U.; stīvuma zâles, Stärke, Kraftmehl U. Nebst li. styvas (bei Miežinis) aus mnd. stīf dass.

Avots: ME IV, 1077

II timbât Nigr., ins Gefängnis (timba II 2) stecken.

Avots: ME IV, 190

III timpa Wid., timpe Gr.-Essern n. U., das Gefängnis. Vgl. timba II 2.

Avots: ME IV, 191