Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'trīcin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'trīcin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
aiztrīcināties
aptrīcināt
attrīcināties
‡ attrĩcinâtiês Stenden, = ‡ attricinâtiês 2: ratiem skrūve var a. vaļā; sienas apme̦tums var a.
Avots: EH I, 177
Avots: EH I, 177
iztrīcināt
nesatrīcināms
notrīcināt
nùotrĩcinât, ‡ Refl. -tiês, erschüttert werden, erzittern: sprāgst te spēriens tāds, ka viss nuotrīcinājas Dünsb. Divpadsmit gulošas jumpravas 12.
Avots: EH II, 101
Avots: EH II, 101
notrīcināt
nùotrĩcinât, nùotricinât, tr.,
1) erzittern machen, erschüttern:
zemi;
2) durch Erschütterung zum Abfall bringen, eig. wegschüttern:
braucuot nuotrīcināts.
Avots: ME II, 877
1) erzittern machen, erschüttern:
zemi;
2) durch Erschütterung zum Abfall bringen, eig. wegschüttern:
braucuot nuotrīcināts.
Avots: ME II, 877
patrīcināt
[patrĩcinât,
1) = patricinât 1: p. galdu Dond., Widdrisch, gaisu N.-Peb.;
2) ein wenig beben, dröhnen od. schallen machen:
ganu meita šuorīt pirmuo reizi dzieduot patrīcināja birzi Nigr.]
Avots: ME III, 124
1) = patricinât 1: p. galdu Dond., Widdrisch, gaisu N.-Peb.;
2) ein wenig beben, dröhnen od. schallen machen:
ganu meita šuorīt pirmuo reizi dzieduot patrīcināja birzi Nigr.]
Avots: ME III, 124
satrīcināt
satrīcināt
trīcin
trīcināt
trīcināt
trĩcinât AP., Arrasch, Bl., C., Dond., Dunika, Jürg., Karls., Salis, Stenden, Tr.,
1) dröhnen
St.;
2) zittern (beben) machen
St., U., erschüttern U.: dre̦buļi tam trīcināja visu miesu Pas. IV. 12. galdiņu trīcināt BW. 15998; tremulieren V.;
3) erschallen lassen (machen):
dziesmas trīcināt MWM. VI, 786. lai trīcina (kalnus, ielejas) lakstīgala BW. 428. Ungewiss, ob in der Bed. 2, oder in der Bed. 3: panāksnieces nemācēja . . . istabu trīcināt BW. 891, 1. nedrīkstu še dziedāt, šuo vērīšu trīcināt 201. kas tuos tavus mālu kalnus ik vakara trīcinās (Var.: tricinās)? 381, 3. kas tuo Rīgu trīcināja (Var.: rībinaja, dimdināja)? 4628; 6174, 7; 7815; 16626, 4 var.;
4) = tricinât I 3: lakstīgala trīcināja (Var.: tricināja, trikšināja) Rīgas tuorņa galiņā BW. 30614, 4 var.
Avots: ME IV, 239
1) dröhnen
St.;
2) zittern (beben) machen
St., U., erschüttern U.: dre̦buļi tam trīcināja visu miesu Pas. IV. 12. galdiņu trīcināt BW. 15998; tremulieren V.;
3) erschallen lassen (machen):
dziesmas trīcināt MWM. VI, 786. lai trīcina (kalnus, ielejas) lakstīgala BW. 428. Ungewiss, ob in der Bed. 2, oder in der Bed. 3: panāksnieces nemācēja . . . istabu trīcināt BW. 891, 1. nedrīkstu še dziedāt, šuo vērīšu trīcināt 201. kas tuos tavus mālu kalnus ik vakara trīcinās (Var.: tricinās)? 381, 3. kas tuo Rīgu trīcināja (Var.: rībinaja, dimdināja)? 4628; 6174, 7; 7815; 16626, 4 var.;
4) = tricinât I 3: lakstīgala trīcināja (Var.: tricināja, trikšināja) Rīgas tuorņa galiņā BW. 30614, 4 var.
Avots: ME IV, 239
uztrīcināties
uztrĩcinâtiês Stenden, = uztricinâtiês: saturi dakšu! tā uztrīcinājusies uz trumuļa cauruma, - ka neiekrīt iekšā! Stenden.
Avots: ME IV, 393
Avots: ME IV, 393
Šķirkļa skaidrojumā (12)
lakstīgala
lakstîgala (li. lakštiñgala), lastĩgala PS., C., lakstīgala dzied, puogā, sit BW. 3354, darina, trauc Aps., trakšķina, trikšķina, trīcina, tricina, vidžina, vizina, vīterē BW. 30614, 4. lakstīgala, trejvaluode (trejvaluoda) BW. 13872. Sprw.: lakstīgalai nesmukas spalvas, bet smuka dziesma. [Zunächst wohl aus *lakstingā (s. Būga KZ. LI, 123) mit dem Suffix von li. blezdingà, le. bezdelîga "Schwalbe" und daraus wohl unter dem Einfluss von d. Nachtigall umgebildet; wohl zu li. lakštúoti "весело пѣть" РФВ. LXXI, 465.]
Avots: ME II, 416
Avots: ME II, 416
lānis
lãnis, lãns,
1) lãns [Naukschen], Salisb., ein grosser, undurchdringlicher Wald
Karls.: es redzēju Sāra lānu trim reizām nuocē̦rtam BW. 27301 (Sāra lāns, Wald an der estnischen Grenze). vai tādēļ nemācēju lielu lānu (Var.: dižu mežu) trīcināt Neu Ottenhof BW. 22352. kur palikuši jūs, prūšu sirmie lāņi Sudr. E. tur tālāk aiz kalnāju lāņiem Sudr. E. tur cēla pilsē̦tu, kas sēž starp lāņu dumbriem MWM. Sudr. E. slimnieci tu guldi mitrā lānā uz saltas zemes K. Kaln.;
2) die Pfütze
U.;
3) labība lāniem (stellenweise) [für
lāmiem?] izgulē̦ta Str.;
4) lāns, eine feuchte Wiese
Aahof - Wohl aus estn. lāń "dichter Laubwald auf feuchtem Boden; ausgedehnte Fläche"; [s. Ojansuu Lisiä suomalais - balttilaisiin koskatuksiin 52. In der Bed. 4 vielleicht mit hoche. ā aus ē, (vgl. lê̦na 2)].
Avots: ME II, 438, 439
1) lãns [Naukschen], Salisb., ein grosser, undurchdringlicher Wald
Karls.: es redzēju Sāra lānu trim reizām nuocē̦rtam BW. 27301 (Sāra lāns, Wald an der estnischen Grenze). vai tādēļ nemācēju lielu lānu (Var.: dižu mežu) trīcināt Neu Ottenhof BW. 22352. kur palikuši jūs, prūšu sirmie lāņi Sudr. E. tur tālāk aiz kalnāju lāņiem Sudr. E. tur cēla pilsē̦tu, kas sēž starp lāņu dumbriem MWM. Sudr. E. slimnieci tu guldi mitrā lānā uz saltas zemes K. Kaln.;
2) die Pfütze
U.;
3) labība lāniem (stellenweise) [für
lāmiem?] izgulē̦ta Str.;
4) lāns, eine feuchte Wiese
Aahof - Wohl aus estn. lāń "dichter Laubwald auf feuchtem Boden; ausgedehnte Fläche"; [s. Ojansuu Lisiä suomalais - balttilaisiin koskatuksiin 52. In der Bed. 4 vielleicht mit hoche. ā aus ē, (vgl. lê̦na 2)].
Avots: ME II, 438, 439
līkums
lìkums,
1) die Krümmung, Biegung:
līkumu, līkumu sētiņu daru BW. 1558. līkumu līkumiem (līkumu līkumis RKr. VII, 612) apluoku taisu 1558, 2. upe te̦k līkumu līkumiem. līkumu mest, apmest, auch ņemt A. XII, 204,
a) Kreise, Schlangenwindungen machen, einen Abstecher machen:
nu ap mani jauni puiši līkumu meta BW. 13051;
b) einen Umweg machen:
es būtu metis vai desmit verstīm līkumu LP. VII, 623. tec [i ], upīte, gana strauja, nemet lielu līkumiņu! BW. 3998. apkārt liels līkumiņš, herum ist ein grosser Umweg. apkārt jāja ar līkumu BW. 8324. ar līkumu mārša te̦k 15585. zaķis me̦t līkumu, macht einen Haken. [līkumi U., Umschweife, Ränke ]; ar līkumu runāt, mit Umschweif reden;
2) konkret - das Krummholz zur Erweiterung des Schlittens, = līkāns 3 Etn. IV, 98: kad ziemā malku ve̦d, tad liek līkumus (divus) uz ragavām Ahs. līkums - kuoks, kuo klučus ve̦duot liek krustim pār ragūm Gold.;
3) ein 10 - 11 Ellen langes Stück Leinwand
Mar. n. RKr. XV, 124;
4) de̦sas līkums, eine an bieden Enden zusammengebundene, krumme Wurst, auch ein Stück von einer solchen Wurst: es biju piena kambarī pie piena kunguliem un de̦sas līkumiem BWp. 2958;
5) upes līkums,
a) die Flusskrümmung,
b) die Wiese an der Flusskrümmung:
kas jel tavus (upes) līkumiņus svē̦tu rītu trīcinās BW. 381, 10; jūŗas līkums, der Meerbusen;
6) līkumiņi, ein Strumpfbandmuster
RKr. XVII, 33;
[7) Windung, Kreis eines Strickes
Mag. XVII, 1, 85 ].
Avots: ME II, 488
1) die Krümmung, Biegung:
līkumu, līkumu sētiņu daru BW. 1558. līkumu līkumiem (līkumu līkumis RKr. VII, 612) apluoku taisu 1558, 2. upe te̦k līkumu līkumiem. līkumu mest, apmest, auch ņemt A. XII, 204,
a) Kreise, Schlangenwindungen machen, einen Abstecher machen:
nu ap mani jauni puiši līkumu meta BW. 13051;
b) einen Umweg machen:
es būtu metis vai desmit verstīm līkumu LP. VII, 623. tec [i ], upīte, gana strauja, nemet lielu līkumiņu! BW. 3998. apkārt liels līkumiņš, herum ist ein grosser Umweg. apkārt jāja ar līkumu BW. 8324. ar līkumu mārša te̦k 15585. zaķis me̦t līkumu, macht einen Haken. [līkumi U., Umschweife, Ränke ]; ar līkumu runāt, mit Umschweif reden;
2) konkret - das Krummholz zur Erweiterung des Schlittens, = līkāns 3 Etn. IV, 98: kad ziemā malku ve̦d, tad liek līkumus (divus) uz ragavām Ahs. līkums - kuoks, kuo klučus ve̦duot liek krustim pār ragūm Gold.;
3) ein 10 - 11 Ellen langes Stück Leinwand
Mar. n. RKr. XV, 124;
4) de̦sas līkums, eine an bieden Enden zusammengebundene, krumme Wurst, auch ein Stück von einer solchen Wurst: es biju piena kambarī pie piena kunguliem un de̦sas līkumiem BWp. 2958;
5) upes līkums,
a) die Flusskrümmung,
b) die Wiese an der Flusskrümmung:
kas jel tavus (upes) līkumiņus svē̦tu rītu trīcinās BW. 381, 10; jūŗas līkums, der Meerbusen;
6) līkumiņi, ein Strumpfbandmuster
RKr. XVII, 33;
[7) Windung, Kreis eines Strickes
Mag. XVII, 1, 85 ].
Avots: ME II, 488
palēne
palēne, [= palēpne Gr.-Buschhof]: ūdens čūskas luodā pa palē̦nēm Austr. sūne̦klā trīcināja visas palēnes, gaidīdams kādu līdacē̦nu izskrienām. [ vgl. lê̦na 2 .]
Avots: ME III, 59
Avots: ME III, 59
pamīšām
pamîšãm, pamîšu [auch KL, Bielenstein Holzb. 358], pamîšus, pamîšis Zeib., pamîšumis Ronneb., bei L. noch pamīšams, [pamīšuons Zaravič]; wechselweise, abwechselnd: abas grāmatas bij iesietas vienūos vākuos, pamīšām lapa pēc lapas A. XXI, 228. saimnieks sūtījis pamīšus abas dienestmeitas uz māju Por. ievilka aires laivā un salika pamīšus JR. V, 5. "trīcina" vietā stāv pamīśus nere̦ti arī "tricina" BW. 422.
Avots: ME III, 72
Avots: ME III, 72
satricināt
satricinât, satrīcinât Wid., tr., fakt., erzittern lassen, machen, erschüttern (eig. und fig.): ķermeni satricinuot Pūrs III, 63. ka rati viņu par daudz nesatricina A. XX, 325. ve̦ctē̦va... nāve viņu satrīcinājuse Sadz. viļņi 69, sadzīves pamati ir satricināti Seibolt, - Subst. satricinãjums, satrĩcinãjums, die Erschütterung: dvēseles satrīcinājums A. XX, 332. ne̦rvu sistēmas satrīcinājums atbalsuojas mēchaniskā kustībā Pūrs I, 20.
Avots: ME III, 765
Avots: ME III, 765
siets
I siêts (li. síetas "ein feines Sieb"),
1) das Sieb:
kratāmais s., grosses Riegensieb Bielenstein Holzb. 506; ašķu s., Rosshaarsieb; Marke des Imkers Bielenstein Holzb. vētījamais siets A. v. J. 1898, S. 11. Sprw.: caurs kâ siets;
2) der Weberkamm
St.;
3) Demin. siêtiņš 2 "= ķesele" Barbern;
4) Demin. siêtiņš, das Siebengestirn
(li. dangaus sietas), der Orion U.: sietiņa zvaigznājs MWM. VI, 234. meitas sēd vakarā, sietiņā raudzīdamas. jau sietiņš pusnaktī, vēl meitiņas negulēja BW. 67821. sietiņš jau rādīja pāri pusnakiij Niedra;
5) siêtiņš, die mit Schellen versehene Handtrommel
U., das Tamburin Bielenstein Holzb. 735: bungas jeb sietiņš Antrop. II, 108. netrūka arī mūzikantu ar pijuolēm, sietiņu un klarneti BW. III, 1, 95. pūsti ragi, sistas bungas, trīcināti sietiņi Pas. IV, 483 (aus Selg.);
6) sieliņuos iet U., Etn. III, 188 od. sietiņus dzīt Etn. II, 70, ein Kinderspiel mit dem Plumpsack
U. sietiņu tecināt St., Sieb laufen lassen (ein abergläubisches Mittel, um Verborgenes zu entdecken). Nebst slav. sito (serb. sȉto) "Sieb" wohl zu sijāt, s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 459, Persson Beitr. 362, Boisacq Dict. 315, Trautmann Wrtb. 254, Būga KSn. I, 261.
Avots: ME III, 861
1) das Sieb:
kratāmais s., grosses Riegensieb Bielenstein Holzb. 506; ašķu s., Rosshaarsieb; Marke des Imkers Bielenstein Holzb. vētījamais siets A. v. J. 1898, S. 11. Sprw.: caurs kâ siets;
2) der Weberkamm
St.;
3) Demin. siêtiņš 2 "= ķesele" Barbern;
4) Demin. siêtiņš, das Siebengestirn
(li. dangaus sietas), der Orion U.: sietiņa zvaigznājs MWM. VI, 234. meitas sēd vakarā, sietiņā raudzīdamas. jau sietiņš pusnaktī, vēl meitiņas negulēja BW. 67821. sietiņš jau rādīja pāri pusnakiij Niedra;
5) siêtiņš, die mit Schellen versehene Handtrommel
U., das Tamburin Bielenstein Holzb. 735: bungas jeb sietiņš Antrop. II, 108. netrūka arī mūzikantu ar pijuolēm, sietiņu un klarneti BW. III, 1, 95. pūsti ragi, sistas bungas, trīcināti sietiņi Pas. IV, 483 (aus Selg.);
6) sieliņuos iet U., Etn. III, 188 od. sietiņus dzīt Etn. II, 70, ein Kinderspiel mit dem Plumpsack
U. sietiņu tecināt St., Sieb laufen lassen (ein abergläubisches Mittel, um Verborgenes zu entdecken). Nebst slav. sito (serb. sȉto) "Sieb" wohl zu sijāt, s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 459, Persson Beitr. 362, Boisacq Dict. 315, Trautmann Wrtb. 254, Būga KSn. I, 261.
Avots: ME III, 861
šņukstiens
šņukstiêns, das (leise) Aufweinen, der Schluchzer: satrīcinuoši šnukstieni Apsk. v. J. 1905, S. 341.
Avots: ME IV, 97
Avots: ME IV, 97
tirkšināt
tir̃kšinât, ‡
2) "trīcināt" Seyershof: dzilna liek knābi kuokā un brē̦kdama tirkšina kuoku.
Avots: EH II, 684
2) "trīcināt" Seyershof: dzilna liek knābi kuokā un brē̦kdama tirkšina kuoku.
Avots: EH II, 684
trancināt
trancinât, erklingen lassen (?): es nedrīkstu te dziedāt, tās pusītes trancināt (Var.: trīcināt) BW. 201, 1. Als ein Kuronismus zu trīcêt.
Avots: ME IV, 222
Avots: ME IV, 222
tricināt
I tricinât Karls.,
1) fakt. zu tricêt, erzittern machen, erschüttern
U., Sessw.: ve̦cs luopiņš lē̦ni te̦k, lai kauliņu ne-tricina BW. 16150 var. (kumeliņš) lai te̦k viegli, . . . netricina līgaviņu 17124. kas zemīti tricināja? tur jāj jauni kara vīri 32058. pa grebēm braucuot tricina ve̦zumu Sessw. mani vara gredzeniņi tavus vaigus tricinās BW. 23352;
2) erklingen machen:
lakstī gala bē̦rzu birzi tricināja BW. 4045;
3) schlagen (von der Nachtigall)
L., Etn. II, 5l, Laud., BW. I, S. 66: lakstīgala tricināja (Var.: trīcināja, trikšķināja BW. 26036; 6817.
Avots: ME IV, 233
1) fakt. zu tricêt, erzittern machen, erschüttern
U., Sessw.: ve̦cs luopiņš lē̦ni te̦k, lai kauliņu ne-tricina BW. 16150 var. (kumeliņš) lai te̦k viegli, . . . netricina līgaviņu 17124. kas zemīti tricināja? tur jāj jauni kara vīri 32058. pa grebēm braucuot tricina ve̦zumu Sessw. mani vara gredzeniņi tavus vaigus tricinās BW. 23352;
2) erklingen machen:
lakstī gala bē̦rzu birzi tricināja BW. 4045;
3) schlagen (von der Nachtigall)
L., Etn. II, 5l, Laud., BW. I, S. 66: lakstīgala tricināja (Var.: trīcināja, trikšķināja BW. 26036; 6817.
Avots: ME IV, 233
virināt
I virinât,
1): velti muti v. Atpūta, № 381, S. 6.;
2): "trīcināt" Salis; lai juo (einen Gürtel)
putni virinā Tdz. 47993. virina zibeņus gar mastiem Salis; ‡
4) "?": virinādamas ruokās me̦lnās pātaru krelles Skalbe Raksti IV (1938), 218. Refl. -tiês,
2): auch Orellen; eņģelis viss nuo bailēm virinājies Pas. X, 477. bē̦rzu lapas ripuļu ripuļiem virinājās nuo kuokiem zemē Aps. J. Raksti I 2 , 153.
Avots: EH II, 787
1): velti muti v. Atpūta, № 381, S. 6.;
2): "trīcināt" Salis; lai juo (einen Gürtel)
putni virinā Tdz. 47993. virina zibeņus gar mastiem Salis; ‡
4) "?": virinādamas ruokās me̦lnās pātaru krelles Skalbe Raksti IV (1938), 218. Refl. -tiês,
2): auch Orellen; eņģelis viss nuo bailēm virinājies Pas. X, 477. bē̦rzu lapas ripuļu ripuļiem virinājās nuo kuokiem zemē Aps. J. Raksti I 2 , 153.
Avots: EH II, 787