Paplašinātā meklēšana

čum̃ma, aufgeworfene Lippen Dond.: savilkt čummu. [In Wandsen sei č. ein Mensch, der die Lippen aufgeworfen hat und nicht spricht.]

Avots: ME I, 420

‡ džummas, eine Art Reigen, der zur Weihnachtszeit aufgeführt wurde und wobei die Teilnehmenden "džum, džum, džum" sangen Grünh.: džummās iet.

Avots: EH I, 366

[krejummaize Dond., ein mit Sahne bestrichener Brotschnitt.]

Avots: ME II, 271

‡ kum̃ma Salis, loc. s. kummā Nabben, = kuma 1.

Avots: EH I, 674

ņum̃ma: kad ... neklāju tev tâ pa muti, ka ņummas uzpamps! Janš. Mežv. ļ. II, 33.

Avots: EH II, 116

ņum̃ma, die Fresse: dabūsi pa ņummu Kand., Paul., [Wandsen, Lautb., Ruj.].

Avots: ME II, 905

rietummala* MWM. VIII, 325, der westliche Rand (des Himmels), der Horizont im Westen.

Avots: ME III, 550

tĩrummala, der Rand des Ackers A. XXI, 564: tīrummalas vītuols Bārda Stari I, 205.

Avots: ME IV, 204

trumma "?": mazie tiltiņi jeb trummas B. Vēstn.

Avots: ME IV, 246

tum̃maks,

1) Ellernrinde
Siuxt; tum̃maka, Baumrinde, woraus Tüten angefertigt werden Schibbenhof;

2) eine Tüte aus Botke
Siuxt.

Avots: ME IV, 262

um̃ma,

1): ein abgeschlossener Raum, ein zugedecktes Gefäss
Salis.

Avots: EH II, 713

um̃ma Salis,

1) eine Vertiefung, eine Grube
Salis: kartupeļu umma; eine Tiefe im Fluss Salis;

2) "stickige Luft"
(?) Salis: viela atruodas ummā. Auf estn. ummus "eingeschlossener, dumpfiger Ort" beruhend.

Avots: ME IV, 298

‡ um̃macīgs Budenbrock, Dickeln, Lemsal, seinen Willen aufdringlich durchzusetzen versuchend (Adj.): tāds u. puika (sivē̦ns): lai citi dabū vai nedabū, - bet viņam vajag dabūt!

Avots: EH II, 713

‡ um̃maka,

1) "ātra grābšana; steigšanās" Smilt.: gan sabāzīsim [sìenu] bez visas tavas ummakas Zeibolts Zelta Emma 98;

2) = umaka 2 Trik.

Avots: EH II, 713

I um̃mas, das Getränk (in der Kindersprache) Dunika.

Avots: ME IV, 298

II um̃mas Pe̦nkule, die Wut, der Zorn, das Bösesein: viņam uznāca ummas; umas, Streit aus nichtigen Gründen Hofzumberge n. U.

Avots: ME IV, 298

‡ apganît (li. apganýti),

1) ein wenig hüten, weiden, ans Weiden gewöhnen:
luopus pavasarī vis˙pirms apgana;

2) tīrummalas apganītas, das Gras an den Feldrainen ist (vom weidenden Vieh) ringsum abgefressen.
atāls jau brangi apganīts.

Avots: EH I, 81

‡ aptaĩsinât

1) um etwas herummachen lassen
Trik. u. a.: a. sē̦tu ap dārzu;

2) = apbàlzît Jürg.: māte rūpīgi aptaisināja kamanās iesēdinātuo bē̦rnu.

Avots: EH I, 120

aptaĩsît [li. aptaisýti], tr.,

1) herummachen, umgeben:
sē̦tu ap dārzu;

2) besudeln, beschmutzen.
Refl. -tiês, sich besudeln: bē̦rns aptaisījies.

Avots: ME I, 130

aptvars, der Umriss, die Contour, der Umfang: e̦smu jau uzmetis gle̦znas aptvaru MWM. IX, 11. molekulu dzīvā spē̦ka summa līdzīguos aptvaruos dažādām gāzēm vienāda Konv. ² 1736. Auch: Umfassung.

Avots: ME I, 132

asmĩte, ein Raummass, 1/8 Haken (arkls); asmīte zemes, ungefähr 20 Taler Land Ar., Bielenstein Holzb. 147, 148. Dūksti bij ce̦turkšņa māja un nevis kaut kāda asmīte Vīt. 7.

Kļūdu labojums:
Raummass = Flächenmass

Avots: ME I, 144

I čagans: auch KatrE., Seyershof, Smilt., Stom., (čagans) Salis: iztrupējuse zeme ir čagana KatrE. vadmala ir čaganāka kâ linu audakls Seyershof. tīrummalā ir čagani ("trausli") bē̦rzi ebenda. č. miegs, leiser Schlaf Salisb.

Avots: EH I, 282

drùoss: auch AP., Jürg., N.-Peb., Ramkau, Weissensee, (mit ùo ² ) Adsel, Borchow, Erlaa, Gr.-Buschh., Jummardehn, Kallenbr., Linden (in Kurl.), Lös., Lubn., Mahlup, Meiran, Memelshof, N.- Rosen, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt.

Avots: EH I, 338

elgt, Refl. -tiês, ‡

3) "sich beklagen"
Jummardehn.

Avots: EH I, 367

ìegũt, bekommen, erreichen, erwerben: naudas summas, kuŗas zemnieki ieguva A. XI, 474. ieguva mantu un slavu Nigr. [iegūn jaunas atziņas Latgalietis 1922, IV, 2 ₁ .] iegūt sirdi Austr. kal. v. J. 1893. stādu uošus, uozuoliņus rijas taka maliņā, lai vējiņš neieguva, lai salmiņus neputina BW. 28788. Refl. - tiês, für sich erreichen, erwerben, bekommen: zemnieki ieguvās pastāvību Pūrs III, 52. drīzi mantu ieguvuos, pie atraitņa aiziedama BW. 22175. Subst. ieguvums, das Erreichte: kultūras ieguvums MWM. X, 627.

Avots: ME II, 21

ìeveiduôt, verkörpern: māksla ir tā ieveiduošana, kas... Refl. - tiês, sich gestaltend hineingelangen in: (summas) varēs atkal ieveiduoties pamatkapitālā Duomas II, 331.

Avots: ME II, 87

‡ izvāķêt, hinausjagen Jummardehn.

Avots: EH I, 494

kabũzis, kabuzis Mar.,

1) ein Anbau, eine Scheune, ein Ablageraum -
pieliekamas te̦lpas, ne būvē̦tas, bet kaut kâ saslietas Mar., Etn. I, 154 [um Libau];

2) ein altes, baufälliges Gebäude
Lasd., Bers., A. - Rahden, Naud.: kuo tur tādā kabūzī iet dzīvuot?

3) der Abtritt
Jummardehn n. A. XV, 2, 236. [Aus mnd. kabus(e) "kleines, niedriges Gebäude, Verschlag."]

Avots: ME II, 130

kļavs: auch Alswig, AP., Gr.- Buschh., Erlaa, Fest., Gotthardsberg, Gramsden, Heidenfeld, Jummardehn, Kalnemois, Kaltenbr., N.-Laitzen, Lemb., Linden in Kurl., Lubn., Memelshof, Meselau, Oknist, Nikrazen, N.-Peb., Prl., N.- Rosen, Saikava, Sessw., Skaista, Sunzel, Warkl., Weissensee.

Avots: EH I, 625

‡ II kudzums "unordentlich zusammengeworfene Sachen" (?) AP., Jummardehn.

Avots: EH I, 667

‡ I kukums,

1) = kùkums 1 Perkunen;

2) "nelīdze̦nums, grumbulis" AP., Jummardehn;

3) "?": kuoks pārlūza kukumā (in einer Krümmung?).

Avots: EH I, 669

‡ I kurcelêt "verwickeln" (?) AP., Jummardehn.

Avots: EH I, 677

labģeris, ein Mensch, der nicht hilft, wenn Hilfe nötig ist, und Hilfe verspricht, wenn dieselbe nicht nötig ist Kokn. n. Etn. II, 17; labģeŗa vārds zārduos kārts Naud.; verächtlich für einen Wohltäter Jummardehn.

Avots: ME II, 395

laka, flüssiger Hundefrass, die Hundesuppe Bers., Lub., Aps., [Jummardehn]: vai tu suņiem devi laku? Etn. IV, 129. malu, malu visu rītu, suņam lakas nesamalu BW. 8104. Zu lakt.

Avots: ME II, 415

mâdît [Kr.], -u, -ĩju,

1) herbeischaffen
L.; mit der Hand winken; zurechtlegen U.; bereiten: tu savu spē̦ku rādi, kur mēs vairs nespējam; tu palīgu mums mādi, kuo mēs vairs nere̦dzam. tam, kas tam sirdi rāda, viņš slastus, spruostus māda. dievs, kas vajaga mums, māda Diez. [sē̦tu apkārt mādīt (?), einen Zaun herummachen Diez. n. U.;

2) in
Peb. u. Burtn. n. U., = aušāties;

3) foppen
Arrasch;

4) "schimpflich fortjagen"
Schujen.] Refl. -tiês,

1) sich zubereiten, unternehmen
Diez n. U.;

2) [mâdîtiês Trik., Arrasch], = māžuôtiês, Possen treiben, Faxen machen, gaukeln Burtn., Wolm., [Weissenstein, Marzenhof. - Wohl zu māt, s. Zubatý AfslPh. XVI, 399 ¹ und Prellwitz BB. XXVI, 310].

Avots: ME II, 576, 577

màucekļi [Nötk., maũcekļi Treiden, Pabbasch, Serben, Jummardehn u. a., maũcêkļi N.-Peb., Homelshof] "muklājā auguošs plats grīslis" Lös. n. Etn. IV, 146, [Laud., Sinolen, N.-Peb.].

Avots: ME II, 567

niezinât,

1): (eine juckende Stelle) kratzen
Autz, Gramsden, Jummardehn, N.-Bergfried, Zirsten: n. galvu; ‡

2) jucken machen
Nötk.: nātra niezina ruoku Saucken.

Avots: EH II, 28

nùoģaubt,

1) ["umbringen"
Bers., Bauske]: mēs nuoģaubām vilku Līb.;

[2) wegstehlen
Vank., Selsau, Aiskuje, Autz, Grünh.;

3) "paredzêt" Jummardehn. Refl. - tiês "sich beklagen, jammern" Dubena.]

Avots: ME II, 790

ùosas ² Bers., Kalzenau, KL, Laud., Saikava, Sessw., = ũsas, det Schnurrbart Infl, n. U., Jummardehn. Kaum zu entscheiden, ob verwandt mit apr. wanso "der erste Bart", slav. vǫsъ "Bart, Schnurrbart", mir. fés "Haupthaar" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 262), oder nebst ūsas und usas entlehnt aus dem Slavischen.

Avots: ME IV, 421

pagastlãde od. pagasta lāde, die Gemeindekasse: pagastlādē atruonas lielāka summa skaidrā naudā A.

Avots: ME III, 28

papràvs: paprāva summa naudas Pas. XIV, 488.

Avots: EH XIII, 164

pãrdarît, tr.,

1) ummachen, um-, verwandeln:
vinš pārdarīja ūdeni par vīnu A. XIII, 476;

2) = pãri darīt, einem etwas zu leide tun: iesim... atmaksāt tuo, kuo tas manai sievai pārdarījis LP. II, 36. Subst. pãrdarĩjums, das Umgemachte, die Umgestaltung, Verwandlung; pãridarĩjums, das Unrecht, die Unbill: gan tev dievs atdarīs manu pāridarījumu BW. 4296; pãrdarîšana, das Ummachen, Verwandeln; pãridarîšana, das Unrechttun, Beleidigen; pãrdarîtãjs, wer ummacht, verwandelt; pãridarîtãjs, wer Unrecht tut, beleidigt.

Avots: ME III, 152, 153

[pãršũt, tr., umnähen, anders nähen, ummachen (die Kleider): māte savus svārkus pāršuva meitai Jürg.]

Avots: ME III, 182

pãrtàisît, tr.

1) ummachen:
svārkus, bikses, kažuoku, tiliu, riju;

2) über etw. machen, bauen:
es varēju naudas tiltu pār Daugavu pārtaisīt BW. 13191; [3) pãrtaĩsît, intr., verspotten, nachäffen: kuo tu man pārtaisi? Salisb.].

Avots: ME III, 182

paslepšgrãvis, ein verborgener, unterirdischer Graben, die Drenage dummardehn,

Avots: ME III, 102

I rum̃ba (li. rumba "Schwiele") Iw., rùmba ² KL, Prl.,

1) rum̃ba Bl., die Nabe, Radbüchse
U., Bielenstein Holzb. 542; ratu kāpslis vai rumba Mērn. laiki 429;

2) der Rumpf auf der Mühle, worin das Getreide geschüttet wird
U.;

3) eine Blütenknospe
Depkin n. U.;

4) rumba (li. rumbà) Dunika, Nigr., der Querl:
suņi biksas apē̦duši, rumba vien atlikuse BW. 28556 var.;

5) jede Erhöhung (klein und lang) auf ebener Fläche
Kronw. n. U.: pa dziļām dangām un augstām rumbām... braucuot Janš. cūku gans cūku slauca, uz rumbiņas (Var.: kalniņā) tupē̦dams BW. 29356, 8. - rum̃bu mieži Karls, sechszeilige Gerste;

6) Demin. rumbuliņa BW. 4833, 5 var., ein dickes, unbehilfliches Mädchen
U.: sveša māte mani sauca: rumba, rumba, re̦zgalīte! BW. 4833. velies, rumba, istabā! 18856, 1. auga rumba kaimiņuos VL. - ratu rumba, rumbas gals od. kakls als Schimpfwörter überhaupt: ja ir laba ve̦damā, tad vediet sētiņā; ja ir kāda ratu rumba, gāziet ceļa maliņā! BW. III, 1, S. 54. kuo tu dziedi, rumbas gals (rumbas kakls 20881, rummas rīkle Sussikas), tev jau lāga neskanēja! BW. 874. In der Bed. 2 wohl aus mnd. rump "der hölzerne Trichter in der Mühle, wodurch das Getreide auf den Stein geschüttet wird". In den Bedd. 4 und 5 (nebst rumba II) wohl zu li. rumba "Schwiele" (s. Leskien Nom. 225), rumbas "Querl; Narbe", le. aprembêt 2, li. rêmbėti "Narben bekommen", slav. rǫbiti "hauen, hacken, kerben", poln. rąb "Rand, Saum" (s. Trautmann Wrtb. 236). Hierher stellt Būga KSn. I, 88 und KZ. LI, 118 nebst rumbulis und rimba auch rumba 1 (worauf rumba 7 und wohl auch 3 beruhen können); doch fragt es slch, ob nicht rumba I und rumbulis aus dem Livischen oder Estnischen entlehnt sind, vgl. estn. rumm "Röhre, Hohlcylinder", ratta rumm "Nabe am Rade", rump (gen. rumbi) "Klotz", liv. rump "abgehauener Stamm ohne Äste".

Avots: ME III, 557, 558

sapals (li. šãpalas "Döbel", ai. š̍aphara-ḥ "cyprinus sophore") Karls., sapalis Jummardehn, Dünakarpfen, Alant(sbleyer) (leuciscus idus L.) L., St.; Bergm. n. U.; RKr. VIII, 104; leuciscus cephaleus L. Natur. XXXVII, 38; squalius dobula Wenden; baltais sapals, der Eisfisch (leuciscus grislagine L.) Natur. XXXVII, 39; squalius leuciscus Wenden: Sprw. apaļš kâ sapals Kav. Ve̦ntā līdakas un sapalus sazvejuojuši Janš. Dzimtene ² II, 235. viņš aizsprāgs kâ sapals pruojām I, 45. Zur Etym. vgl. Loewenthal AfslPh. XXXVII, 380 und Niedermann Berl. phil. Wochenschr. XXIII, 1305.

Avots: ME II, 696

saprigâtiês "sich für eine Reise zurecht machen, sapuostîes" Jummardehn.

Avots: ME II, 708

tâds, in AP., Erlaa, Jummardehn auch tādais,

1) ein solcher
(wie der da, im Gegensatz zu šâds, ein solcher, wie dieser hier): re̦ti tāda meita bija kâ es biju māmiņai BW. 6088. būt[u] es tāda gājējiņa kâ māmiņa devējiņa Biel. 758. Sprw.: kādu saknīti cūciņa izruok, tādu jāē̦d Br. sak. v. 1055. tādas kāzas kâ kaķei krustības Grünh. kuo tu tādā reizē būtu darījis? LP. II, 27. par atbildi uz tādajiem dziesmu priekiem Janš. Bandavā II, 95. tādā kārtā, so, auf solche Weise Brasche. ai, dieviņ, tādu laimi (ein so grosses Glück) es satiku celiņā BW. 13387, 3 var. kas tā tāda dziedātāja? Biel. 1111. ķēniņš brīnījies, kas tie tādi par spuožumiem LP. III, 85. ēdi vien, tad redzēsi, kas tie tādi par ābuoliem! 86. vai tu zini, kas es tāda? BW. 10038, 5 var. ak tu muļķis tāds! LP. V, 314. sātana gabals tāds! RKr. VI, 111. tu vērsi tāds! LP. I, 187. stulbie tādi! V, 357. tāds (= tik, so) liels puika Wolm. u. a. nuo sē̦tas iznāca tāds liels (ein sehr grosser) suns Dunika. viņš ir tāds bailīgs (etwas furchtsam) Kaudz. M. 23. tu jau arvienu tāds ātrais Alm.;

2) in geringschätzigem Sinn, häufig in der Verbindung mit širds: šâds - tâds (meist im Plur.): pa kuru ceļu šis tāds aiziet LP. VI, 32. Sprw.: tāds ar tādu Br. sak. v. 1248, ein gleiches Paar, einer des andern wert
St. tāds ar tādu kuopā sade̦r JK. II, 590. tāds ar tūdu satiekas, tāds ar tādu ķīvējas Br. sak. v. 1064, tāds ar tādu biedruojas MWM. v. J. 1896, S. 498. tāds ar tādu precējās, tāds tādam gadījās BW. 15654. šādi tādi ļaudis, mancherlei Leute, allerlei Volk U. pils bij pilna, gan augstmaņiem, gan šādiem tādiem LP. II, 14. izkaldināja gan šādus daiktus, gan tādus III, 76. kad būs tāda (sc.: dzīve), kâ ne˙kāda (Var.: ne kaut kāda), tad paliks (sc.: dziesmas), kur kaisītas BW. 206, 8;

4) tâds kâ, a) zur Bezeichnung der Ähnlichkeit: iesākuši tādus kâ puszābakus . . . valkāt Upīte Medn. laiki. lasītājam uznāk tādas kâ šaubas, vai tikai viss . .. tâ nuoticis A. XII, 155; b) als Ausdruck des Ärgers: bet tu ar esi tāda kâ! MWM. X, 920;

5) indefinit, = kâds 3: dē̦ls dzīvuojis tādu laiku itin mierā LP. IV, 208. pēc tāda laiciņa 154. pa tādam brītiņam . . . blēdis sāks tik saukt 10. Lielvagarene nuoraudzījās Ievā tādu brīdi MWM. XI, 167;

6) tāda od. tādu ļaužu (Kremon, Loddiger u. Kurl. n. U.) būt, schwanger sein
(zur Bed. vgl. estn. naine om kā sǟrane "das Weib ist schwanger" [eigentlich: auch eine solche]): sieva ir tāda Dond., Frauenb. saimniece tāda būdama JK. VI, 1. tādu ļaužu sieva ebenda. autu sējēja nedrīkst būt tāda (tādu ļaužu) RKr. XVI, 196. tādu darīt, schwängern Hug. n. U. - tādā reizā, bei der Niederkunft: ģērbjuoties (brūte) iztika bez mazglu mešanas ..., lai "tādā reizā" viegli nākas Frauenb. n. RKr. XVI, 100. S. auch Le. Gr. § 373 und - zur Bildung die Notiz zu tâ, sowie Prellwitz BB. XXII, 96 f. und Walde Wrtb. ² 244.

Avots: ME IV, 143, 144

I vanga,

1) der Henkel an Gefässen
Alswig, Mar., (mit añ ) Blumenhof, Burtn., Karkel, Nauksch., Rentzen, Trik., Walk, Wizenhof, Wolmarshof, (mit àn ² ) Korwenhof, Sinolen; die Handhabe zum Tragen (eines Geschirres (aus Strick, Bast od. Holz] U.) (mit añ ) Burtn., Smilt. (z. B. die aus Holz od. Strick angefertigte Handhabe am Deckel eines Eimers), Wrangelshof (z. B. die Handhabe eines Sarges od. eines Lofmasses): nav ... puodiņa ar vangu D. 231, 27, paņēma spaini aiz vandziņas MWM. VIII, 245;

2) die Schlinge
(vangas) Jummardehn, Meselau, Mag. IV, 2, 153, U., die Schlinge zum Vogelfangen AP., (mit àn ² ) Vīt., (vañgas) AP., C., Nötk., Serben, (vangas) Lis., N.-Peb., Ogershof: putnus keŗ vangās Drosth. n. Etn. II, 49. vangas liek putniem Pebalg. izliec purvā rubeņiem vangas! Ogershof. kâ vangās Saul. vienā vangā bij iekārusies rubesnīcā Vīt. vangas taisīdams un putnu bē̦rnus ķe̦rdams Upīte Medn. laiki;

3) die Fessel(n)
Wid., (vañgas) AP., Nigr., (vangas) U.: tam uz ruokām vangas liekamas Nigr. tāds tik vangās liekams Alksnis-Zundulis. dievs ve̦lnu vangās licis ders. bargā verdzībā un ne̦suot gŗūtas vangas A. v. J. 1899, S. 16, tu esi . . . ve̦lnu vangās vedis Diez. viņš ir mūs iz mūsām vangām . . . izvedis ders. (fig.) kūst . . . le̦dus vangas Apsk. v. J. 1903, S. 237. strauts, kas vaļā kļuvis nuo ziemas aukstām vangām MWM. VIII, 326. salauzt nespēju es nāves vangu Skalbe Zalktis II, 111;

4) die Gefangenschaft
(vangas) U.;

5) "saite, valgs"; "Band" LKVv.;

6) "akas vinda" (mit àn ² ) Alswig;

7) die Osterschaukel
(vangas) Lenzenhof n. Etn. II, 34;

8) das grosse Riegensieb
Kronw. n. U. In der Bed. 1, 2, 3 (und 5) nach Walde Vrgl. Wrtb. I, 2I8 und 260, Fick Vrgl. Wrtb. III4, 389, Cr. Meyer Alb. Wrtb. 463 und Jokl Ling˙kult. Unters. 103 (als ein Kuronismus?) zu li. vangùs "träge", véngti "ungern tun", vingis "Bogen, Krümmung", alb. vank, vangu "Felge", ahd. wankōn "ausweichen", winkil "Winkel" u. a.; dagegen nach Thomsen Beröringer 286 eher entlehnt aus estn. wang "Griff, Bügel, Krümmung". Und in der Bed. 4 (wenn sie nicht auf Bed. 3 oder 5 beruht) anscheinend nebst estn. wang "Gefangenschaft" aus dem Deutschen (im Le. als Rückbildung zu vanguôt; so auch in der Bed. 2, 3 und 5?)?

Avots: ME IV, 470, 471

vēkšêt, -u, -ẽju, blärren St., plärren Bl. (mit ẽ ), (von Kindern, Fröschen, im VL. von einem Bocke gebraucht) U.; (hässlich) schreien, (laut) weinen Kokn., Lenzenhof, Lindenberg, Mar., Nauksch., Nötk., Plätere, Raiskum, Rentzen, Rosenbeck, Vīt., Wenden, Wessen, Wolmarshof, (mit ê ) Ermes, Schwanb., Walk, (mit è ) Trik., (mit ê ² ) Arrasch, Jürg., Karls., Nikrazen, Ruj. (von Kindern, Kälbern und Ferkeln gesagt), (mit ê ² ) Sessw., (vẽkškêt) Adiamünde (von Kindern gesagt), Frauenb. (von Kindern gesagt), (mit ê ² ) Bers. (von Kindern und vom Pirol gesagt), KatrE. (von Kindern und Katzen), Lubn., Saikava (von Kindern und vom Pirol), Sehren (von Kindern, Katzen, Ferkeln und vom Pirol), Sonnaxt (von Kindetn und Katzen), (vēkšît) Sessw., Vīt., (mit è ² ) Lös., (vēkšķît) Sessw., (mit è ² ) Jummardehn, KatrE., Kl., Meiran, Saikava, Selsau, (vēkšt) Brasche, Frauenb., Wessen, (mit è ) C., Nötk., PS. (von Kindern, Ferkeln und vom Pirol gesagt), Schujen (von Kindetn und Katzen), Serbigal, Trik., (mit ê ² ) Golg. (von Kindern und Ferkeln), Lös., Meselau, N.-Schwanb., Sessw. (von Kindern, Katzen, Ferkeln), Wessen (von Kindern und Hasen), Zvirgzdine (von Schafen), (mit ê ² ) AP. (von Kindern, Katzen), N.-Bartau, Dunika, Preekuln; vẽkšêt MSil. "kunkstuoši žē̦luoties": kaķis vēkš (kad viņam uz asti uzmin Schwanb.) Etn. II, 51. vāluodze vēkš uz lietu Jürg., Vīt. (ähnlich: Etn. II, 172), bullis bauruo un vēkš MWM. v. J. 1896, S. 418. kaķē̦ni vēkšēja un ņaudēja Libek Puķis 41. āzis vēkšķējis LP. V, 203. āži vēkš, kā jie vēkš? āži vēkš (Var.: vēkška, vēkšķe) liepu lapu BW. 13017, 1. kaza vēkša 25872, 20. me̦lni gaiļi purvā vēkše 8908, 1. kaķa āda vēkšen vēkš (Var.: ņaudēt ņaud) 20523 var. viņa ... raudāja un vēkšēja CTR. I, 8. sieviete vēkš un šņukst Apsk. v. J. 1903, S. 282. Ance bijusi mierīga un daudz nee̦suot vēkšējusi Janš. Griet, velti nevēkši! Janš. Mežv. ļ. II, 162. puikas... pastāvīgi pa istabu vēkša A. XX, 645. Sprw.: pats sit, pats vēkš Frauenb. aizbēdzis nelabi vēkšķē̦dams LP. V, 397. ve̦lns vēkše̦dams pruojām VII, 229, dzirdējuši (sc.: ķē̦mus) vēkšuot 452. - paegļi vēkšķ ugunī Kaudz. Izjurieši 215.

Avots: ME IV, 555

vẽkšis Adiamünde, AP., Dunika, PS., Schujen, (mit è ² ) Golg., Jummardehn, Schwanb., (mit ê ² ) Jürg., vēkšis Wid., vèkšķis ² Bers., KatrE., Meiran, Saikava, Sehren, Selsau, vēkšķis Lennew., wer weint, schreit (vēkš), ein Schreihals; vêkšķis ² Grenzhot, ein Hund, der fortwährend bellt.

Avots: ME IV, 555

vèlcêt ² Golg., Jummardehn, Lubn., Memelshof, Saikava, Sonnaxt, die Schleppangel ziehen, mit der Schleppangel fischen.

Avots: ME IV, 526

ve̦l˜kât C., Līn., Nötk., (mit è̦l ² ) Erlaa, Fest., Jummardehn, KatrE., Ogershof, -āju, schleppen, ziehen: ve̦lkāt gar zemi. kad asti nekustina un neve̦lkā ārā Pas. I, 144 (aus Preili).

Avots: ME IV, 531

ve̦ltava,

1) die Walkmühle (Raum nebst Einrichtung)
V., (mit e̦lˆ) Bers., C., Jummardehn (hier nur der Raum der Walkmühle, während die Werkzeuge ve̦ltaves heissen), Saikava, (ve̦ltaves) Golg., (ve̦lˆtuve) Kl., Lubn., Oknist, Schwanb.: vadmalas ve̦ltuve Kaudz. M.;

2) = ve̦lē̦tava, die Waschbank U.

Avots: ME IV, 533

viegliņām ² Jummardehn, viegliņam U., vìeglītēm ² Ogershof, Oknist, vie˙glinãm oder vìe˙glĩtēm C., vìe˙glĩti-ņām C., (mit ìe ² ) Sessw., viegli vie˙glītiņām Bauske, Adv., leicht, sachte; gemach, langsam U.: ūdeni..., kas viegliņam te̦k Glück Jesaias 7, 1. nuo sē̦klas, kas viegliņam uzdīgst Markus 4. maiss jānuoliek tīrumā viegliņam un ne uz akmens Etn. II, 73. juoki nekutina vis viegliņam... ne̦rvus A.v. J. 1898, S. 322. runādams atvilka viņš... ruoku viegliņam Dünsb. Od. 2, 23. jis izstiepe ruoku viegleņām Pas. IV, 313 (aus Welonen). vieglītēm uzcēlās Etn. III,32. pane̦s vieglītēm A.v. J. 1898, S. 91. aizmaksājām vieglītēm (leicht, ohne Mühe) Apsk. v. J. 1903, S. 210, pārlekšu viegli vieglītēm Asp. Ziedu klēpis 129. viņa.. vie˙glītiņām tās (= drānas) nuovilka Dīcm. pas. v. 1, 59. gūlās vie˙glītiņām pār visu kâ... migla Domas III, 309.

Avots: ME IV, 653

visde̦gunis AP., A.-Ottenhof, Erlaa, Festen, Jummardehn, Memelshof, Pankelhof, Schnehpeln, = vīzde̦gunis: māsiņ manu visde̦guni! BW. 17653 var.

Avots: ME IV, 622

I vižņuôt, = viznît II: ūdens sāk vižņuot Baltpurviņš f, 30, AP., Arrasch, Bers., C., Jummardehn, Lubn., Saikava, Sessw.

Avots: ME IV, 633

II vizuôt

1) mit Appetit essen
Kalleten;

2) vizuo vaļā! fang an! (Aufmunterung etwas zu tun)
Bauske, Jummardehn.

Avots: ME IV, 632

zaķene,

1) die Häsin
Bauske, C., Jürg., Laud., Nötk., Pormsaten, PS., Sessw., Stenden, Vīt.: lai gādājuot zaķenes pienu LP. VI, 761. īsts mednieks labprāt nešauj zaķeni Vīt.;

2) eine Mütze aus Hasenfell
Adiamünde, Adsel, A.-Ottenhof, AP., Arrasch, Assiten, Autz, Bauske, Bers., C., Dickeln, Drobbusch, Drosth., Dubena, Ellei, Erlaa, Fockenhof, Frauenb., Gilsen, Grawendahl, Grenzhof, Heidenfeld, Jāsmuiža, Jummardehn, Jürg., Kalnemois, Kalzenau, KatrE., Kokn., Kosenhof, Krohten, Laud., Lennew., Lubn., Mar., Meiran, Meselau, Mesoten, Naud., Neuhausen, Nötk., N.-Peb., N.-Schwanb., Pankelhof, Pormsaten, Preiļi, Pussen, Ruba, Rutzau, Schibbenhof, Schlockenbeck, Schnehpeln, Schwarden, Semershof, Sermus, Smilt., Stenden, Stom., Trik., Ubbenorm, Ukri, Vīt., Wohlfahrt, Wolgund, Würzau, Zebrene: zaķene galvā RA.

Avots: ME IV, 682

zalguôt,

1) zal˜guôt Arrasch, Jürg., Nötk., zàlguôt A.-Ottenhof, zalˆguôt Bers., zàlguôt ² Golg., Gr.-Buschh., Jummardehn, Kaltenbrunn, KatrE., Lis., Mahlup, Oknist, Saikava, Selsau, Sessw., Sonnaxt, Vīt., Warkh., zalˆguôt ² Grenzhof, zalguôt Spr., Erlaa, Frauenb., Wessen, zalgât Wessen, (mit àl ² ) Kaltenbrunn, auch refl. zalguôtiês, leuchten, schimmern, schillern;
zàlguôt ² Vīt., grün leuchten: purvā rāvas ūdens zalguo Golg. u. a. eļļa zalguo ūdenī Frauenb., Golg. gaiļa spalvas zalguo Jürg. medņa kakls zalguo Saikava, Warkh. nāk gaismiņa zalguodama (Var.: vizē̦dama) BW. 30903, 2. debess zalguoja vienās zvaigznēs A.v. J. 1899, S. 123. pie debesīm zalguojās zvaigznes JR. IV, 122. me̦lnie strazdi, spalviņām zalguojuot, te̦kāja... V, 60. burbulis, kurš kâ dārgakmens zalguo visās krāsās III, 30, ka[d] nuopucēju naudu, net zalgā Kaltenbrunn. rati bija nuolakuoti, ka zalguoja vien A. v. J. 1896, 526. spīguļuo saulē un zalguo 1897, S. 375. mirdz ūdenī·, zalguo un dzirkst Sudr. E. tā zaiguo un zalguo un zvīļuo zili ze̦ltainām ugunĩm A. XX, 690. zalguo Vidusjūr,ā salas Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 301. Mīcei zalguoja skats Apsk. v. J. 1903, S. 376. rudzu lauks jau pa gabalu zalguoja kâ spilgts zaļš deķis Vīt.;

2) "?": manas smadzenes zalguoja Vēr. II, 1261.

Avots: ME IV, 684

zâlnieks,

1) = zâlaine C., Erlaa, Jummardehn, KatrE., Trik., ein Grasplatz am Hause, im Garten AP., eine in der Nähe des Hauses gelegene Wiese, die mehreremal gemäht wird Wolm.: aizgājis uz zālnieku, piepļāvis.., nastu sē̦ka Pas. III, 156 (aus Serbigal). tik daudz zālnieku, tik daudz dārzu Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 106;

2) eine Art Laken, darin man Gras trägt
Lubn.;

3) wer Gras pflückt, rauft
AP., Zaravič. Vgl. li. žoliniñkas "Kräutersammler".

Avots: ME IV, 698, 699

I zebenieks,

1) ein Hafersäckchen (Tornistet), in das beim Füttern dem Pferde der untere Teil des Kopfes gesteckt wird
U., Borchow, Erlaa, Fehteln (in F. und Odensee auch "zebeniêcä ), Festen, Golg., Jummardehn, Kalz., Lis., Lub., Lubn., Meiran, Nötk., N.-Peb., N.-Rosen, Odensee, Rodenpois, Schwanb., Selsau, Sessw., Sinolen;

2) ein Hirtensack
U.: garais tāšu zebenieks BW. 29229, 5 (aus Aahof). vajag ganam zebenieka 23942, 6;

3) ein Säckchen, in das man gefangene Fische steckt
Festen, Fellteln, Golg., Kokn., Lub., Nötk., Odensee, Semershof; ein Netzsäckchen zum gleichen Zweck Lennew.;

4) ein Bettelsack
Golg. (in keiner Bed. bekannt in Bers., A.Ottenhof, Salis, Trik., Warkh., Wolm.; auch aus Kurl. nicht belegt). Zu li. žebìkė "tarbas" bei Būga KSn. I, I24 (li. žibìkas und žibinỹkas dass. ebenda durch Assimilation aus *žebikas resp. *žebinykas?) und weiterhin (vgl. Būga 1. c.) als "Futtersack" zu li.. žė˜bti oder žeblióti "langsam (fr)essen", slav. zobati "(fr)essen", r. зобь "Essen, Nahrung, Pferdefutter", serb. zôb "Hafer', r. зобня (зобéнька, зобёнка, зобница) "кошель; кузовóк, лукошко, плетенное или лубочное, берестяное, для дачи лошадям овса" air. gop "Schnabel, Mund" und (wenn auf ide. g̑ebh- beruhend!) an. kjaptr "Maul, Kinnbacke" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 570 f.)

Avots: ME IV, 701

I zebiêkste (li. žebenkštė bei Bezzenberger Lit. Forsch. 202) Bauske, Bers., Fehgen, Frauenb., Golg., Jummardehn, Jürg., KatrE., Lubn., Mahlup, Meiran, Nötk., A.-Ottenhof, Rutzau, Trik., Widdrisch, L., U., zebiêksta C., KL, Kreuzb., PS., Saikava, Selsau, Stockm. (unbek, in Kaltenbr., Selg.), = zebieksts.

Avots: ME IV, 701

I žibêt Bielenstein LSpr. I, 443, U., Iw. n. FBR. VI, 52; Rothof n. FBR. VIII, 121, A. - Laitzen, Alswig, AP., Bauske, Bers., Dond., Gr. - Buschh., Grünw., Jummardehn, Kalnmuiža, Kegeln, Kokn., Kreuzb., Lems., Lenzenhof, Lis., Luttr., Memelshof, Meselau, N. - Laitzen, Nötk., N. - Peb., Renzen, Ronneb., Saikava, Salis, Schnehpeln, Segewold, Sessw., Siuxt, Stenden, Tirs., Vīt., -u, -ẽju, = zibêt; "pēkšņi parādīties acīs" Wessen.; von einer sehr schnellen Bewegung gesagt Schibbenhof, Üxküll u. a.: acis žibēt žin aiz dedzības Vīt. žibuošās, gribuošās actiņas Janš. Mežv. ļ. I, 109. rasiņa puķītēs žib Avots II, 6. žibē̦tāju sudrabiņu BW. 5777 var. iet, ka žib vien Schibbenhof. strādā tik ātri, ka ruokas žibēt žib Üxküll. Aus li. žibė´ti "schimmern".

Avots: ME IV, 808

zibsnis,

1) der Blitz
U., Bauske, Bers., C., Dubena, Golg., Gr.-Buschh., Jummardehn, Kaltenbrunn, Kl., Lös., Lubn., Meiran, Memelshof, N.-Schwanb., Ogershof, Oknist, Saikava, Sessw. u. a. (unbek. in Burtn. u. a.): zibšņus me̦t uozuolā BW. 33700. zibšņa ātrumā Pas. VI, 485. zaķis aizgāja kâ zibsnis Lös., Saikava. patrōnam vai zibsni acis me̦t Juris Brasa 498. zibšņuos un lietus gāzienuos Apskats v. J. 1903, S. 353. uguns vien šķīda un zibšņi staipījās uz visām pusēm Vīt. 50. kuo zibšņiem zibat? Druva I, 22. kaut man debess zibšņi būtu, zibšņu pātagu es vītu Jauna raža IV, 62. varīgs zibsnis Aps. J. Kaimiņi 20;

2) ein leicht aufbrausender Mensch
Gr.-Buschhof: tādam zibšņam nevar ne vārda pateikt;

3) starkes Bier:
uztaisīja tādu zibsni, ka visi ātri nuoreiba Gr.Buschhof.

Avots: ME IV, 717

ziêduôt, Geschenke machen, Gaben verteilen (wie die Braut bei der Verheiratung) U.; (mit Brautgeschenken) beschenken (= apveltît) Spr.; opfern U.: zieduo, mārša, kuo zieduo, zieduo savu pirtes (akas 25591) taku! BW. 1081. zieduo labi guovju stalli! 25573. zieduo labi klētes durvis! 25583. visas tautu žuogmalītes gaida tevi zieduojam 6818. ve̦dat pūru kalniņā, zieduojat bāleliņus! 27811. paliek mani bāleliņi šai saulē nezieduoti 27810. nedzeŗ mans kumeliņš nezieduotu ūdentiņu 20010, 3; 29861. vai, tautu zemīte̦... es tevi zieduošu cik varē̦dama: gan zieduoju vaŗa ziedu, gan sarkanu dzīpariņu RKr. XVI, 202 (aus Ranken). kad cilvē̦ki apveltīti, tad veltīja jeb zieduoja vietas BW. III, 1, S. 45 (ähnlich S. 77). zieduo nama un istabas vietas un lietas III, 3, S. 620. zieduo arī piedarbu, aku, dzirnavas III, 1, S. 24. ziedu mešana jeb zieduošana 59. e̦ze̦ram ik˙katru gadu vienu cilvē̦ku zieduojuši LP. VI, 727. neatraduse... savu zieduotuo (Opfer) VII, 217. dievam zieduot dziesmiņu SDP. VI, 44. zieduoju savus... spē̦kus mēnešrakstam Alm. Rud. 60. lielas summas viņas uzturēšanai zieduojuši Vēr. I, 1284. Refl. -tiês, sich opfern: priekš jums viņa zieduojās Rainis Uguns un nakts 107. - Subst. ziêduôšana, das Opfern; ziêduõjums, das einmalige, vollendete Beschenken (mit Brautgeschenken); das Opfer; ziêduôtãjs, wer Brautgeschenke verteilt; wer opfert: līdziniece bija zieduotāja jeb ziedu metēja BW. III, 1, S. 53.

Avots: ME IV, 741

zir̂guôt, refl. zirguôtiês Wid., Kurl. n. Celm., (mit ir̂ ) Arrasch, Bers., Erlaa, Fehgen, Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Jummardehn, Jürg., Nötk., Peb., Saikava, Sessw., Smilt., Sonnaxt, Trik., Wolmh., (mit ir̂ ² ) Adiamünde, Pankelhof, Schnehpeln, Wainoden, albern, tollen, laut lachen und schreien: "kuo nu zirguo!" ve̦ctē̦vs iesaucās, "vai vedīsi viesus istabā!?" Jauns. bē̦rni je̦mas un zirguojas, ka visa māja skan Adiamünde. pie galda e̦suot guodīgi jāē̦d, nedrīkstuot vis zirguoties Smilt. ar meitām zirguoties Saikava. meitu, kas... īsajuos bruncīšuos zirguojas ar puišiem Anekd. IV, S. 165. - Subst. zir̂guôtãjs Saikava "kas zirguojas". Wohl von zir̂gs abgeleitet; vgl. z. B. cūkuoties: cūka und die Redensart viņš iet kāˆ zirgs (von einem Tollenden).

Avots: ME IV, 727, 728

zir̃neklis Segew., Selg., Widdrisch, (mit ir̂ ² ) Bl., zirneklis L., U., zir̃ne̦klis Ruj., zìrnē̦klis ² Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 74, zir̃nêklis A. - Ottenhof, AP., C., Jürg., Nötk., PS., Wolm., zir̃nêklis ² Siuxt, zìrnêklis ² Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 11, Heidenfeld, Jummardehn, KatrE., Lubn., Prl., Saikava, Selsau, Sessw., zìrnaklis ² Mar. n. RKr. XVII, 123, Schwanb., zir̃nakls Iw., zir̃nâklis ² Frauenb., Gramsden, Grobin, Pankelhof, Schnehpeln, Siuxt, zirnâklis ² Ahs. n. RKr. XVII, 65, zìrnauklis ² Sussei n. FBR. VII, 132, zìrnûklis ² Warkh., zirnekslis Glück, zir̃nêkslis ² Schibbenhof, zirnēkslis Manz. Lettus, zirnakslis St., zir̃nâkslis ² Dunika, Frauenb., Grobin, Schnehpeln, zir̂nâkslis ² Ahs., die Spinne; nach U. auch: das Spinngewebe (nach St. so nur im Plur˙!): zirnekslis auž ar abejām ruokām Glück Spr. Sal. 30, 28. pievē̦rpusi... zirneklim (Var.: zirnākslim, zirnakļam) ce̦kuliņu BW. 21974. muļķītis gribējis zirnakļus ēst LP. VI, 651. zirnekļa tīkls, das Spinngewebe, - jūŗas zirnekļi, majidae Konv. ² 1890. Etwa, weil der Bauch einer Spinne an eine Erbse (s. auch zirnis 2 - 4) erinnert, zu zir̃nis??

Avots: ME IV, 728

zvĩguļuôt (li. žvỹguliuoti "błyskotać, połyskać" bei Būga Tiž. I, 419) A. - Ottenhof, AP., Arrasch, Dickeln, Hochrosen, Nötk., Salis, Salisb., Sermus, Smilt., (mit ì ² ) A. - Laitzen, Bers., Erlaa, Jummardehn, KatrE., Lubn., Sessw., schimmern, glänzen, funkeln, flimmern, glänzen U., Bauenhof, Burtn., Lappier, Linden, Matthäi, Podsem, Puikeln, Stockm., Ubbenorm; (vielfarbig) schillern Nötk.; perlen Kronw. n. U.: zvīguļuo Linden. gre̦dze̦ns zvīguļuo AP., Ubbenorm. pērļu vainags zvīguļuot zvīguļuo Vīt. spuožais baznīcas tuornis saulītē zvīguļuoja ders. zvaigznes zvīguļuo Burtn. putns laistās un zvīguļuo R. Sk. II, 101. tie (= mati) zvīguļuoja vēl vai- rāk, tâ ka... acis bij jāaizmiedz Latv. juostu gali zvīguļuo (Var.: spīguļuo, zvīļuojas) BW. 5726, 2 var.

Avots: ME IV, 779