Paplašinātā meklēšana

àizpumpt, verschwellen.

Avots: ME I, 45

aîzum̂pt ^2, sich mit Sand u. a. füllen, sich verstopfen: mucai caurums pa˙visam azumpis Dond. n. FBR. VI, 67.

Avots: EH I, 60

aizum̂pt ^2, -pstu, -pu, intr., mit Sand, Schlamm bedeckt werden: gŗāvis pavisam aizumpis; nemaz vairs neve̦lk ūdeni Gold.

Avots: ME I, 58

appum̂pt ² Dunika, Kal., = appàmpt.

Avots: EH I, 106

appumpt, s. appampt.

Avots: ME I, 112

‡ izpum̂pt ² Siuxt, aufschwellen: ķiļķe̦ni, grāpī ielaisti, izpumpst tādi resni.

Avots: EH I, 475

kùmpt: auch (mit um̂ ² ) Orellen.

Avots: EH I, 674

kùmpt (li. kum̃pti), [kum̂pt ² Dond., Wandsen, Lautb., Gr.-Essern], -pstu, -pu, intr., krumm werden, verwachserr, verschrumpfen C. Besonders mit sa- zusammengesetzt gebräuchlich. [Zu apr. etkūmps "wiederum", kumpint "verrücken". - Dies kump- vielleicht aus kum- (in kumt u. a.). kup- (in kupt u. a.); altes kunp- wäre lettisch zu kūp- geworden.]

Avots: ME II, 312

‡ nùokumpt, sich niederbeugen: kuociņu galuotnes nuokumpušas gan˙drīz līdz zemei Jaun. Ziņas 1938, № 76.

Avots: EH II, 57

‡ nuopum̂pt ² Dunika, Frauenb., Rutzau, = nùopâmpt.

Avots: EH II, 78

‡ pãrpum̂pt ² Dunika, Rutzau, übermässig anschwellen: vaigs pārpumpis.

Avots: EH II, 208

pašļum̂pt ² gleiten od. rutschen machen, schleppen [nach Verben des Könnens]: slimnieks tik nespēcīgs, ka nevar kājas pa grīdu pašlumpt Ahs.

Avots: ME III, 115

‡ piepum̂pt ² Dunika, Rutzau, anschwellen: piepumpušas acis.

Avots: EH II, 266

pumpt: auch Puhren, (mit ùm ² ) Nerft, (mit um̂ ² ) Behnen, Frauenb., Schnehpeln, Schrunden, Siuxt: ķiļķe̦ni grāpī pumpst Frauenb.

Avots: EH II, 325

pumpt U., Zabeln, Ubbenorm, Wessen, pum̂pt ² Dond., Ugalen, Suhrs, Lin., Schleck, Iw., Bl., Ruj., Selg., Kandau, Lautb., Dunika, Wandsen, - pstu (nach St. pju), -pu, =pampt, schwellen. Dies pump- ist entweder (mit altem u!) eine alte "Lautgebärde", oder aber aus pup- (in pupa, pups u. a.) unter dem Einfluss von pampt, pempi umgebildet; vgl. auch Persson Beitr. 2473 und 269.

Avots: ME III, 410, 411

sakùmpt, sich bücken, ducken, zusammenkauern; zusammenschrumpfen U.; verwachsen (von Menschen) Dr. (gew. das Part. praet. sakumpis gebraucht): viņa sakumpa tam blakam Kleinb. St. 31. uz priekšu sakumpstuot Straut. Vesel. 13. miruonis sakumpis sēž zārka malā LP. V, 7. kaitē plaušu darbībai, ja lasuot sēž sakumpis Konv. ² 832. sakumpis iet Mag. IV, 2, 123, krumm gebückt geht er U. sakumpis ņe̦muos mīt... smagās paminas Vēr. I, 1388. (ve̦ci puiši) sakumpušu muguriņu BW. 13088.

Avots: ME III, 658

sapumpt: auch (mit um̂ ² ) Dunika, Rutzau.

Avots: EH II, 439

sapumpt, intr., = sapampt, anschwellen: (ruoka) sapumpusi ne˙kur nav Janš. Precību viesulis 25.

Avots: ME III, 709

šlum̂pt ² Ahs., gew. in der Zstz. mit pa-, gleiten machen.

Avots: ME IV, 60

šļum̂pt ² Ahs., -pju, -pu, gleiten machen; schleppen: dažs cilvē̦ks iet pa plānu kājas šļumpdams Ahs. u. RKr. XVII, 56. Vgl. slumpât.

Avots: ME IV, 74

um̂pt ² Dond., Lautb., -pstu, -pu, versanden (intr.), sich verstopfen Wid. Auf liv. umbe "ungebahnt, verstümt" (= estn. umbe "ver stopft") beruhend?

Avots: ME IV, 299

uzdum̂pt ² Wandsen, aufschreien (vom Rohrdommel): dumpis kādas reizes uzdumpa un apklusa Wandsen.

Avots: ME IV, 326

uzkùmpt, krumm, buckelig werden (perfektiv): mugura uzkumpusi. sēd uzkumpis (gebückt, krumm).

Avots: ME IV, 346

uzpumpt Elv., Dunika, Selg., Stenden, Wandsen, = uzpàmpt: ruoka uzpumpusi.

Avots: ME IV, 369

aplupt (li. aplùpti),

1) tr., ringsum abschälen;

2) übertr., bestehlen, betrügen:
māte aplupa meitu Mesoten, Mag. XIII, 2, 53. Auch intr.: aplupis kuoks, abgerindet; aplupis cilvē̦ks, abgelumpt.

Avots: ME I, 103

applîst [li. apiplýšti], intr., ringsum abgerissen werden, abbröckeln: applīsušas papīra lādītes A. XI, 401, ē̦kas Saul.; applīsis vīrs, zerlumpt Zb. XVIII, 375.

Avots: ME I, 111

applukt,

1): applucis . . . draugs Anekd. IV, 406; ‡

2) ringsum (ein wenig) verschiessen (abbleichen, abfärben,
intr.) Stenden, Wandsen: applucis apģē̦rbs, applukusi krāsa; ‡

3) ringsum (ein wenig) struppig (zottig, zerlumpt) werden:
applukusi vista C. applukušas drēbes Stenden; ‡

4) von einem färbenden Stoft (Zeug) ringsum (ein wenig) gefärbt werden
(perfektiv).

Avots: EH I, 106

‡ apskarâtiês, sich ringsum zerfetzen (ringsum zerlumpt werden) Stenden, Wandsen: apskarājušies svārki.

Avots: EH I, 113

apskrañdẽjis, -uša, Part., abgelumpt, abgetragen, zerfetzt: apskrandējušas bikses, kājas Poruk.

Avots: ME I, 122

‡ atploskât Kegeln, liederlich (abgelumpt) herkommen.

Avots: EH I, 159

‡ atslar̃patât Jürg., zerlumpt (und durchnässt?) herkommen: a. nuo kruogus slapjš un netīrs.

Avots: EH I, 167

‡ atveķêt,

1) zurückschlagen
Vīt.: kad man sita, tad atveķēju dūšīgi pretim;

2) wiederholt schlagend, hauend stumpt machen
Vīt.: a. cirvi, lāpstu, grūstevi. cirvim zuobi atveķē̦ti. Refl. -tiês, von wiederholtem Schlagen, Hauen slumpf werden Vīt.: lāpstai gals atveķējies, pa akmeņiem ruokuot.

Avots: EH I, 179

babis "ein alter, zerlumpter Bettler oder ein Schrecknis, damit man kleine, unarlige Kinder erschreckt" Bartau. Vgl. babs.

Avots: EH I, 197

bemberis, be̦mburis,

1) ein knotiger Baum
A. X, 2, 535; eine krumme, schlecht gewachsene Birke Ar.; [auch bè̦mbars PS., ein Holzklotz];

2) ein Knoten, Knollen am Baume
A.; [auch bè̦mbars PS.];

3) Tannenzapfen
L.;

4) herabhängende Lumpen
U.; [auch bè̦mbari PS.]; Beiname des Wolfes U.;

6) ein zerlumpter Mensch;

7) ein eiliger, aber nichts zustande bringender Mensch
A.;

8) ein junges Tier von kleinem Wuchs
A. [In Schujen sei bèmberis ein faules oder auch abgejagtes Pferd;

9) bèmberis ² Bers., ein Dicker, ein Unbeholfener. -
bemberis 1 - 2, 8 - 9 und vielleicht auch 3 zu bembelis. Dagegen bemberis 4 - 6 und vielleicht auch 3 nebst be̦barains und bẽ̦barains vielleicht mit Reduplikation zur Wurzel von bā̀rda (s. dies); vgl. auch berbeles.]

Avots: ME I, 279

čìnkurains ^2, činkulains Bers. [vgl. cinkulis], knorrig, hümpelig, buschig, abgelumpt: činkuraini viesi BW. 19766.

Avots: ME I, 413

‡ IV čuslis Sauken,

1) "ein schmutziges Zimmer, in dem mancherlei Sachen in Unordnung datiegen":
tai mājā ir gatavs č.;

2) "ein zerlumpter, unsauberer, unzuverlässiger Mensch";
dzīvuo kâ čušļi ("netīrīgi") Frauenb.

Avots: EH I, 297

draska,

1) ein unruhiger Knabe; ein gewaltiger Arbeiter
Freiziņ;

2) ein Lump
U., Fetzen: drasku draskām iet U., zerlumpt einhergehen; lec ar visām draskām! BW. 24196, 1, [auch in Salisb. u. Kolzen];

3) "?": nu būs draska Kav. Zu li. dreskiù "reisse", [draska "дранка, дранина",
bulg. дрáскам "kratze", norw. trask "Abfall", trase "Lappen, Lumpen" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 220 und Fick Wrtb. III ^4, 170 f.]

Avots: ME I, 490

drašķis,

1) [ein unbändiger, wilder Mensch, besond. ein unruhiges Kind; [ein Raufbold
U.];

2) ein Zerlumpter;

3) der Schornsteinfeger
Nigr., Autz.

Avots: ME I, 490

drasku in drisku drasku iet U., zerlumpt einhergehen.

Avots: ME I, 490

dripsnaîns, zerlumpt, zerrissen, zerfetzt Blieden n. Etn. II, 177.

Avots: ME I, 500

driskaîns, zerlumpt, zerfetzt, schludrig: driskainas drēbes.

Avots: ME I, 500

drisku drasku, zerlumpt, in tausend Stücke: plīst kažuoki drisku drasku BW. 15627, 7. [Vgl. li. drìsku drìsku sudrãskė skẽpeta, Jušk.]

Avots: ME I, 500

ģêģis ² , jemand, der zerlumpt angekleidet geht Wain.

Avots: ME I, 697

ģērpsteles,

1) die Fäden am Garn, welche sich freiwillig zusammendrehen
Kronw.

2) zerlumpter, abgenutzter unterer Saum der Kleider
Sissegal. [Vgl. ģerpste.]

Avots: ME I, 698

‡ kãbaka Seyershof, ein habgieriger Mensch. Erinnert an estn. kābak(as) "ein zerlumpter Mensch".

Avots: EH I, 597

kaîkara ² "plušķis" [ein Zerlumpter?]: nesēdi kaikaru pulkā! tur tevi kaikaras apkaikarās Ranken n. RKr. XVI, 116. kaikaras māsiņas panāksti BW. 20434. Vgl. kaikaris.

Avots: ME II, 132

kaîkaris ² , [kaikars],

1) ein Zerlumpter, Zottiger, der Lump, ein Habennichts:
nu tevi meklē kaikaru [oder zum nom. s. kaikara?] draudzene BW. 18927 [Schrunden]. trīs tautu kaikari me̦klē̦tāji 18926 [Alschw.];

2) ein Springinsfeld, ein Unbändiger
Kand.;

3) ein Stümper
L.;

4) eine Art Pferd; eine Schindmähre
U.;

5) kaikars "ein magerer Mensch; ein harter Mensch"
A. XV, 2, 237. -[kaikaris 1 ist nebst kaikara wohl als eine reduplizierte Bildung zu kākari, kakari, kankari (vgl. auch ceceris II), serb. kokòrav "struppig" u. a. zu stellen (vgl. Berneker Wrtb. I, 540). Dagegen kaikaris 2, 3 und 5 ist wohl zu kaika gehörig, während die Zugehörigkeit von kaikaris 4 zweifelhaft bleibt.]

Avots: ME II, 132

kakarains Manz. Lettus, U., zerlumpt.

Avots: ME II, 137

kãkaraîns,

1) zottig, struppig, zerlumpt
Bers.: pilni krūmi sīku kazu, viens pats āzis kākarains (Rätsel: Sterne, Mond);

2) dünn, klar:
kākarains aude̦kls, kākaraina drēbe Serb. n. A. XV, 2, 326;

3) gesprenkelt, mit Buntwerk versehen:
adu cimdus kākarainus (Var.: kankarainus) BW. 7223.

Avots: ME II, 190

kakarbiksis, ein Zerlumpter Mar. n. RKr. XV, 117.

Avots: ME II, 137

kakaruôts, zottig, zerlumpt: kur tu teci, vilku māte, kakaruotu pakaļiņu BW. 30599.

Avots: ME II, 137

kākuraîns, zerlumpt: tādi mani viesi nāca, činkuraini, kākuraini BW. 19766. Vgl. kākarains.

Avots: ME II, 190

II kankalis "?": nu ir vaļa kankaļiem [= kankaŗiem? Var.: nabagiem, plikajiem] alu dzert; bagātie aizbraukuši pār Daugavu be̦ku lauzt BW. 20038, 2 [aus dem Rosittenschen Kreis. - In Kr. - Würzau sei kañkalis gleichbed. mit kankaris, ein Zerlumpter].

Avots: ME II, 155

kankaraînis, der Zerlumpte BW. 20430.

Avots: ME II, 155

kankaraîns C., kañkaraîns K., zottig, zerlumpt: kankarainu kazu vedu BW. 18704. kāds, māsiņa, tavs vīriņš, kâ sunītis kankarains BW. 21608. ieraudzīju... kankarainu kumeliņu 31888. kankaaina dē̦lu māte RKr. XVI, 213.

Avots: ME II, 155

kànkarbiksis, kànkardañcis Vīt. 80, ein Zerlumpter: kuo tu nāci, kankarbiksi (Var.: kankandanci, kankaraini, kankarīti), jaunu meitu istabā BW. 20430.

Avots: ME II, 155

kànkaris [Jürg., kañkaris Ruj., N. - Peb.], kànkarlâcis, der Zerlumpte: kuo tu nāci, kankarīti (Var.: kankarlāci), jaunu meitu istabā BW. 20430. krūmuos vilcies kankarītis nuopūšas Liew.

Avots: ME II, 155

kànkarniẽks,

1) der Lumpensammler, Lumpenhändler;

2) ein Zerlumpter.

Avots: ME II, 155

ķe̦n̂kars ^2, ķe̦nkurs, ķe̦nkara BW. 16345,

1) = ķe̦kars Kand., Dond. (hier ķe̦ñkars);

2) ķe̦nkari, die Lumpen;

3) der Zottige, Struppige, Zerlumpte:
astuoņi ķe̦nkari atķe̦nkarāja BW. 16273. kam tu nāci, ķe̦nkariņ, (Var.: ķe̦nkuriņ, kankarīti), jaunu meitu istabā BW. 20430, 3, 4 var.;

[4) ķè̦nkars ² Bers., etwas Herabhangendes. -
Vgl. ce̦ñkurs].

Avots: ME II, 365

‡ krata,

1) ein altes, zerlumptes Kleidungsstück
AP.: es uzvilkša tuo pašu ve̦cuo kratu;

2) comm., ein unruhiger Mensch
Druw.

Avots: EH I, 643

kumbt U., = umpt">kumpt.]

Avots: ME II, 310

kumpa (li. kùmpa "желвак, нарост"],

1) (kum̃pa Ruj., Bauske, Wolmarshof], der Buckel, Höcker:
citam kumpa mugurā BW. 20258. kumpas mest, einen Katzenbucket machen: lai tu ar tiem kalpiem kumpas met Asp.;

2) der Klumpen
Konv. ² 2093. Vgl. kumps und kumpt; [nach Būga KSn. I, 168 zu poln. kępa "Flussinsel"].

Avots: ME II, 312

kužîgs, tolpatschig, zerlumpt: viņš tâ kužīgi apģērbies, iet, runā, uzve̦das Paul.

Avots: ME II, 331

lam̃pãns [auch Jürg., Arrasch, Drosth., N. - Peb., Trik., lampans Erlaa],

1) ein plumpes, ungeschicktes, zerlumptes, einfältiges, schlaffes Lebewesen:
šie tādi lampāni nākuot mežā vēl uz briežiem JU. [lampans "slābans" Etn. IV, 129; iet kâ lampāns;

2) = lampainis Etn. IV, 129;

[3) in Erlaa lampans, in Nötk. lampāns (Subst˙!), einer, der ungeschickt geht.
- In der Bed. 1 u. 3 zu lampa III.]

Avots: ME II, 418

lañcka,

1) der Lappen, Fetzen, das Stück
[Fest.]: ce̦pure sapluosīta smalkās lanckiņās. viņš bij viss vienās lanckās Ronneb. viņš iet lancku lanckām Smilt.;

2) die Verleumderin, Tadlerin, Klatschbase
Etn. IV, 129;

3) der Herumtreiber, Faulenzer
C., Smilt.;

4) ein zerumpter Mensch.
[Vgl. lanska; in den Bed. 1 u. 4 zu la. lancināre "zerreissen"? in der Bed. 3 nebst lañckât I wohl zu lancīties.]

Avots: ME II, 419, 420

lanckars (unter lañckaris ),

1): "ein zerlumptes Kleidungsstück"
(lañckars) AP., (lanckars) Bērzgale, (lànckars ² ) Kaltenbr.; "lupata" (lanckars) Pilda: staigāt vienuos lànckaruos ² Oknist, iet, ka lànckari ² vien kust Linden in Kurl.; lanckari Segew., Zatten, schäbige Kleidung; ‡

2) ein zerlumpter Mensch
Segew. lanckari ("?"), kakari, lasietēs pa ceļu! Tdz. 48390.

Avots: EH I, 719

lankaris,

1) [lan̂katis ² "ein Fetzen"
Mesoten; lan̂kari ² "skrandas" Lossiger; lànkaris ² Sessw., Mar., N. - Schwanb., ein Fetzen od.] ein Zerulumpter [Papendorf;

2) lankaris, ein fauler Mensch, der der Arbeit ausweichend sich umherzutreiben pflegt
Nötk.]

Avots: ME II, 420, 421

leipatât, - ãju, intr., plump, wackelnd, zerumpt gehen; dasselbe auch leipatu leipatām Wolm. oder leipatum(i)s iet: viņš nāca pa tīrumu leipatu leipatum(i)s, stolpernd Al.

Avots: ME II, 446

le̦nkašans, ein Zerlumpter U.

Avots: ME II, 451

le̦ska Peb., l,e̦sa Smilt.,

1) der Fetzen
Mar.; [ein Wollenzotte: iet, ka le̦skas le̦c; iet kâ le̦ska (von einem zerlumten Menschen) Ruj.];

2) der Schmutzklumpen:
tai teļi kūtī saminuši deķi vienā le̦skā JU.; [ein Erd - od. Kotklumpen am Schuhwerk Ashof; le̦ska, ein schmutziger Strumpf Morizberg; le̦skas "guovīm pielipušas mē̦slu pikas" Loddiger];

3) der Schmutzfink, der (die) Zerumpte
Adsel, ein Mensch, der sich watend beschmutzt hat Smilt., [Serbigal], Peb.: pins, piedzēries kâ le̦ska, besoffen wie ein Stint. pavāri tâ piedzē̦rušies kâ le̦skas LP. VI, 782; iet le̦sku le̦skām, taumeln, watscheln; [ein unsauberes Weid Loddiger;

4) ein geschwätziges Frauenzimmer
Biel. n. U. - In der Bed. 1 und 3 zu li. leskis "Zipfel am Tuch", lãskana, r. лóскутъ, mnd. las od. lasche "Lappen"; zu Bed. 4 vgl. r. лещáть "plaudern", лóскать "klatschen, klappern."]

Avots: ME II, 453

le̦skaîns,

1) zottig:
l. suns Ruj.;

2) zerlumpt, zerfetzt
Ruj.]

Avots: ME II, 453

lè̦ve̦raîns, lè̦varaîns,

1) zerlumpt, abgelumpt:
lè̦varains karuodziņa nesējiņš BW. 18571; lē̦ve̦raini lindraki Druva II, 530;

2) gelappt:
lē̦ve̦rainas jeb pirkstainas lapas Konv. ² 1689;

3) "?": šī (krūze) bāla, lē̦ve̦raina, tieva Druva I, 135.

Avots: ME II, 464

lèvere, lèveris C., [lẽveris Salis], lêveris Mar. n. RKr. XV, 124, lè̦vars Smilt.,

1) [lẽvere N. - Peb., MSil., lèveris Jürg.], gew. Plur., Fetzen, Lumpen: caur lēverēm vēji bļauri svilpuo! MWM. VI, 489. nuo lēverēm izšūti bē̦rniem svārciņi VIII, 337. žīdiem palikušās drānas lupatu lē̦veŗuos sapluosītas LP. VII, 96. lē̦varu lē̦variem, lē̦veŗu lē̦ve̦riem, durcheinander, in Unordnung, dass die Fetzen fliegen: viņš gāja lēveŗu lēveŗiem; [lēvere "mazs atplīsums" Wessen];

2) lēveris, lē̦vars Burtn., ein Zerlumpter, unordentlich Gekleideter
Mar. [lêveris] n. RKr. XV, 124: [ie̦t kâ lẽ̦vars Trik. od. lẽveris N. - Peb., lèveris ² Lis]. citi puiši kâ kundziņi, tu kâ skrandu lēverītis BW. 20107, 1 [nach Būga KSn. I, 273 identisch mit li. lė̕veris "kurs save nesuvaldo, stogo savo neuždengia"];

3) siena lēveris, für siena lēvenis Etn.;

4) das Eingeweide, namentl. das der Fische
N. - Bartau: [me̦ncu lẽveŗi Markgrafen]. bē̦rnam suliņa, kaķam lē̦vars (Var.: gaiļam lēveres) BW. 2186, 2; Etn. III, 26;

4) "?": žaunas ir sadalījušies lēverīši Konv. ² 2808;

5) lēveres U., Klumpen;
tauku lēveres U., Fettabgänge; 6) lèveris ² Mar. "ein umzunehmendes, nicht anliegendes, lose herabhangendes Gewand". - Zu sloven. lėvíti se "sich abschälen"? Oder zu ai. lunāti "schneidet ab", gr. λύω "löse" usw.?]

Avots: ME II, 464

ļorstaks, ein schmutziger, zerlumpter Vlensch Adsel; [ļorstaks"kaut kas šķidrs, nenuoteikts" (von Kieidern od. Menschen) Neu-Laitzen. Mit hochle, o resp. a aus a resp. e̦?]

Avots: ME II, 541

lupataînis, der Lump, der Zerlumpte: puiši, puiši, lupataiņi, zirgi rudzu rugainē! BW. 10569, 7.

Avots: ME II, 514, 515

lupataîns, aus Lumpen bestehend, Lumpen aufweisend, zerlumpt, lappig: lupatains kažuoks Tr. III, 395. nauda mani salamāja lupatainu BW. 20033.

Avots: ME II, 515

lupatdañcis, ein von einem in Lumpen gekleideten Menschen ausgeführter Tanz; ein lumpichter, zerlumpter Tänzer, ein Lump: kuo tu nāci, lupatdanci (Var.: kankardanci), jaunu meitu pulciņā? BW. 20430.

Avots: ME II, 515

‡ nar̃caks Salis, einer, der in zerlumpten Kleidern einhergeht.

Avots: EH II, 5

ņe̦rba,

1) der Fetzen, Lumpen
[Lennew.; ats nom. pl. ņe̦r̂bas ² Bauske, Wüzen]; Abfälie vom Fleisch Burtn., Gr.- Sess., Naud.; [ņe̦r̃bas Grieben" Grünh.];

2) comm., ein Lump
[ņe̦r̃bu Jancis Grünh.], ein Zerlumpter (- ein Schimpfwort): kamdēļ tas ņe̦rba man negribēja vairs duot uz parādu? Līg. tu tik esi tāds ņe̦rba Kav.;

3) einer, der mit langen Zähnen isst
[Bauske], Burtn.; "kam ne˙kas netīk" Schujen;

4) der Plur.
ņe̦rbas, das Fresswerkzeug, Maul Gold., Wid.; [5) ņe̦r̃ba Lautb. "jem., der undeutlich spricht"l.

Avots: ME II, 899

ņe̦rckus, ein Zerlumpter Kav.

Avots: ME II, 900

ņe̦skata, der (die) Zertumpte: iet kâ ņe̦skata apkārt Naud.

Avots: ME II, 901

nuobarga, ein Lappen; utu nuobarga, ein zerlumpter Junge Neik. n. U. [Etwa zu gr. φάρω "spalte", la. ferīre "schlagen", forāre "bohren" u. a. bei Walde Wrtb. ² 283. f.?]

Avots: ME II, 759

nùoberbelêtiês, zerfetzt, zerlumpt werden: nioberbelējies kâ kankars Burtn.

Avots: ME II, 761

nùobrukt, intr.,

1) abfallen, abbröckeln, herabrutschen:
man zeķes nuobrukušas; meton. auch kājas nuobrukušas das Part. nùobrucis, zerlumpt: dažu dienu es staigāju nuošļukusi, nuobrukusi mē̦dz pārveiduoties; tās vai nu pāriet mazgājamā šķidrumā, vai arī zaudē savu spilgtumu; pirmajā gadījumā krāsviela nuobrūk, uotrā nuoplūk Konv. ² 2941;

[2) = nùobalêt: lindraki nuobrukuši Dond.].

Avots: ME II, 765, 766

nùodriskât, tr., zerfetzen, abtragen, abnutzen: uzvalku, drēbes, kažuoku; nuodriskāts, nuodriskājies, zerfetzt, zerlumpt, verwittert: nuodriskāti svārki, čukuri Sil., krē̦sli Vēr. I, 1274; nuodriskājušās ē̦kas Purap.; nuodriskājies šunelis Vēr. II, 1235. [nuodriskāti zābaki Planhof.]

Avots: ME II, 777

nùodriskis [li. nudrìskęs] Libau, [nuodriškis Für. I], nuodrisis (part. praet.), zerfetzt, zerlumpt: nuodriskis [nuodrisis Autz, Grünh.] un nuoskrandis vīrietis Janš. puikam ar tas svārķelis nuodrisis A. XVIII, 495, [Talsen, Behnen, Kursiten. nuodrisusi kāja Rönnen "ein Bein, an dem das Strumpfband oder die Pastelschnüre sich gelöst haben." nuo kuoka nuodrisis(= nuoplīsis) kāds gabals Neu - Bilskenshof].

Avots: ME II, 777

nùoģidis (part. praet.),

1) zerlumpt, zerfetzt:
viņš iet nuoplīsis un nuoģidis Pav. [vgl. izģidis];

2) part. praet. zu nùoģist.

Avots: ME II, 790

nùokakarêtiês,

1) "nuopūlēties" Vank.;

2) zerfetzt od. zerlumpt werden
Mar.; "einen zerfetzt od. mit unnützem Flitterwerk behängten Anzug tragen" Stomersee.]

Avots: ME II, 793

nùokankaruôtiês "налохмотиться, нахламоститься" Wid.; nùokankarēties, zerfetzt, abgelumpt werden Nötk.]

Avots: ME II, 794

‡ nuolupatājies Segew., zerlumpt.

Avots: EH II, 64

nùoplukt [li. nuplùkti "die Farbe verlieren"], intr.,

1) verschiessen, abbleichen, abgehen, zottig, zerlumpt werden:
gan nuopluks tad viss zilums Kaudz. krāsa nuoplūk. nuoplukusi ce̦pure, bārzda, ē̦ka; nuoplukušas drēbes. nuoplukusi ķē̦ve Ahswikken, Wain., Bahten. te pārveda tautu meitu kâ vāveri nuoplukušu BW. 24698. ja ilgi bez ce̦pures cūkas būšuot jāgana, tad mati gluži nuoplukšuot Upīte Medn. laiki;

2) verbrüht werden:
viņiem visa āda bij nuoplukuse A. XX, 290. Subst. nùoplukums, das Verschossene, Verbrühte; eine verbrühte Stelle am Körper.

Avots: ME II, 832

nùopluskâtiês, ablumpen, zerlumpt werden: staigā apkārt nuopluskājies kâ nabags.

Avots: ME II, 832

nùoplušķêt, intr., zerlumpt, zerzaust, zerfetzt werden: vīrs pakasīja savu kâ čigāna zirga aste nuoplušķējušuo bārzdu Vēr. II, 1033.

Avots: ME II, 832

nùopluskis, zerlumpt: nuopluskis zē̦ns. nuopluskusi meitene Naud. tie plukatas, nuopluskušie ganu zē̦ni.

Avots: ME II, 832

nùosẽrtiês Nigr.,

1) haaren:
luops nuoseŗas;

2) zerlumpt werden (von Menschen):
pārlieku nuonīkusi un nuosē̦rusies Janš. Tie, kas uz ūdens 10. Vgl. li. šértis "haaren".l

Avots: ME II, 845

nùoskarât, refl. -tiês, intr., abfasern, abgelumpt werden: viņš plucina savu svārku nuoskarājušuo apakšmalu Tirzm. drēbes nuoskarajušās Kand.; nuoskarājies šlipsis A. XX, 642.

Avots: ME II, 847

nùoskart, [abgelumpt werden Linden n. Mag. XIV, 1, 157]: nuoskaris kâ ubags Wid.

Avots: ME II, 847

nùoskrañdãjiês Sassm., Dond., Ahs., -ẽjiês, -uõjiês, auch nùoskrañduõjis, -ẽjis, nùoskrañdis, nuoskrendis, nùoskrañdê̦ts, zerfetzt, abgelumpt: nuoskrandājušies apģē̦rba gabali A. XX, 644. me̦lns, nuoskrandējies uzvalks LP. VI, 14. tas bij mazs, nuoskranduojies puika Purap. nuoskranduojis ubags Aps. nuodriskis un nuoskrandis vīrietis Janš. dē̦ls bijis nuoplīsis un nuoskrandis kâ lupata LP. VI, 455. nuojūdza abus nuoskrandušuos zir-dziņus Vēr. I, 828. iejāj le̦pns tautu dē̦ls nuoskrandē̦tu (nuoskre̦ndušu 19071) kumeliņu BW. 14493.

Avots: ME II, 848

nùoskratis, = nuoskretis, zerlumpt: tu man tik bagātīgi duod...; par tuo ve̦cuo lupatu, manu vīru, es varē̦tu iet nuoskratusi De̦glavs Rīga II, 1, 443.]

Avots: ME II, 848

nùoskretis, beschmutzt, abgelumpt, zerfetzt Grünh.: nuoskre̦tušie radījumi Degl. ir tā pate nuoskre̦tuse BW. 12837. manteļa apakšgals bij ruobu ruobiem nuoskretis Degl. (ne˙viens negāja nuoskretis apkārt tādēļ, ka te trūktu pieklajīgu drēbju De̦glavs Riga II, 1, 365.]

Avots: ME II, 849

nùospuris, nùospūris, abgefasert, zerlumpt: nuospurušas biksesPurap., Paul.; nuospūrušais paltraks A. XVII, 328; nuospūruši lindraciņi BW. 23623. [teliņi staigā nuospurušu spalvu.]

Avots: ME II, 857

nùosušķẽjis, nùosušķis, lumpig, zerlumpt, schmutzig, verwittert: vedekliņa uzse̦gusi nuosuškušu vilnainīti VL, zuosis nuosušķējušas, jāielaiž ūdenī, lai izmazgājas Naud. nuosušķējušas ē̦kas Naud.

Avots: ME II, 862

pañckas [auch Serbigal, Ronneb., AP., Dond., Salis, pan̂ckas ² Dunika, Līn.], pañcakas Karls.,

1) zerlumpte Kleider, Lumpen, Fetzen, der Plunder; ein Bündel
Mar.: viņš apģērbies ve̦cās panckās LP. VI, 600. pruotat kaunu, sveši laudis, kaŗat panckas mugurā! BW. 26139, 1. kuo tu tās panckas tik daudz krāj? Līg. nuo panckām ārā juokuot, zuobuot, rāt, smiet, bis zum äussersten foppen, asen, schimpfen, verhöhnen: muļķītis šuo nu zuobuo nuo panckām ārā LP. VI, 427. tie mani smies pa˙visam nuo panckām ārā Degl. pilsētnieki izzuobuo šuo nuo panckām LP. IV, 80;

2) das Lumpengesindel:
ārā; panckas! Druva II, 666;

[3) das Gerede, Geklatsch Dunika:
kuo jūs, māt, ļaužu panckas varat savākt? lai ciema sluotas un nieku pe̦ras peŗ savus niekus, cik gribē̦damas Janš. Dzimtene V, 432].

Avots: ME III, 76

pirtuža, = pirts: tie var sakumpt savā pirtužā Alm.

Avots: ME III, 228

plašķis, ein weiter Mantel Alksnis-Zundulis; plašķi (plašķis Wid.), ein alter, zerlumpter Rock Dond. n. U. Wohl aus r. плащъ "Mantel".

Avots: ME III, 320

pledeksnis, ein Zerlumpter Wid., einer, der unordentlich angekleidet geht Stockm. n. Etn. II, 34. Zu pledinât?

Avots: ME III, 333

pleîka Saikava, Golg., Jürg., Selsau, Fehgen, Heidenfeld, Gr.-Buschhof, comm., ein leichtsinniger Mensch, ein Säufer, ein Taugenichts Erlaa, Laud., Fest., (pleîka) Bers., ein Zerlumpter Wid.; "plikadīda, plenderis, plūznis" Lös. n. Etn. IV, 165: seglenieks es e̦smu liels" varbūt tikai pleika es e̦smu vēl lielāks Leijerk. II, 140. kas tuo būtu duomājis, ka jaunkundzes šituo pleiku tik smalki ievē̦ruo. jūs, ve̦lna pleikas! Jaunie mērn. laiki I, 43.

Avots: ME III, 333, 334

pleiķis,

1) die Glatze
Elv., Manz., U.: ne˙vienam nebūs kādu pleiķi darīties viņu dēļ (niemand wird sich über sie zerritzen od. kahl machen) Jerem. 16, 6. pleiķis spruogaiņu matu vietā Glück Jes. 3, 24. es tev duošu matu vietā pleiķi Aps.;

2) der Kahlkopf, der Kahlköpflge
Wid.;

3) ein Zerlumpter:
kuo tad nu tāds pleiķis guodīgu ļaužu pulkā darīs! Zu pleiks; vielleicht ein Lituanismus, vgl. li. pleĩkė "Glatze".

Avots: ME III, 334

I pliska, comm., ein zerlumpter, zerkodderter Mensch U. Vgl. pliksnes, sowie Būga PФB. LXV, 320 und Persson Beitr. 805 und 881.

Avots: ME III, 346

ploska: eine liederlich gekleidete weibliche Person Seyershof; eine schmutzige und abgelumpte Kleider tragende weibliche Person Lems.; ein alter Pantoffel Roop n. FBR. XV, 148; "?" Wainsel n. FBR. XIV, 79, Allend. n. FBR. XIX, 78; tāda kâ p. (ein Schimpfname) Orellen.

Avots: EH II, 300

ploska, comm., ein Abgelumpter, ein Lump: iet kâ ploska nuoplucis Dond. n. RKr. XVII, 47, Wandsen. tas tik ir tāds ploska nuo cilvē̦ka Dond.; jem., der seinen Anzug am Boden schleppend beschmutzt und zerreisst Salis, Zögenhof; vgl. pluska.

Avots: ME III, 352

plukainis, ein Abgelumpter VL. n. Heniņ. Zu plukt.

Avots: ME III, 355

plukata, comm., plukats, ein Habenichts, ein Lump U., ein Zerlumpter: puisi, pulsi, plukatiņ (Var.: pluskataini, kankardanci, kankarīti, skarainīti u. a.), nenāc meitu pulciņa! meitas tevi kājām spēra, suņi draiskas dricināja BW. 20430, 5. kas nu tādam plukatam naudu aizduos? C. katram plukatam, kas uz parādu vien dzīvuo Stāsti Kraukj. kr. 7. tu plukata, tev ne˙kā nav pie dvēseles! Dond. plukats un vazaņķis Mag. II, 3, 45. - Der Pl. plukatas, Lumpen: ubags dancuo, ka plukatas le̦c gaisā Sassm. Zu plukt.

Avots: ME III, 355

‡ plukatainis, ein Zerlumpter; laikam tīšu iztaisījies par tādu plukataini Janš. Līgava II, 237.

Avots: EH II, 301

pluñce̦ns, Schimpfwort für einen Abgelumpten : kas tas par puisi, tas tik tāds plunce̦ns! Vgl. auch pluncans.

Avots: ME III, 356

pluskaîns, pluskaraîns, pluskataîns, pluskutaîns, zottig, zerfetzt, zerlumpt: pluskaiņa bārdele Saulietis I, 55. pluskainas kājas MWM. X, 801. sarauj ilkss atsēju divuos pluskainuos gabaluos Duomas IV, 451. tautu meitas... pluskarainas, kankarainas BW. 20914. vai Jānīti; tavi bē̦rni pluskataiņi, kankaraiņi! 33137. pluskataina dē̦lu māte ietecēja nātrienā; juo tās nātres dedzināja, vēl tie suņi plucināja 23538. pluskuiaiņa dē̦la māte aizķērās žagaruos 23221, 8. Jānis jāja pluskataiņu (Var.: pluskutainu, plukainu, ķe̦nkarainu) kumeliņu 32933 var. pluskutaiņu kazu veda spruogaiņam buciņam 18705.

Avots: ME III, 358

pluskatainis, pluskutainis, f. -ne, ein Zottiger, Zerfetzter, Zerlumpter: kuo tu nāci, pluskataini (Var.: pluskutaini, pluškataini), jaunu meitu istabā? visas tavas pluskas dre̦b ar meitām runājuot BW. 20430, 4. pluskutaini kazu veda BW. 18705 var.

Avots: ME III, 358

pluškataînis, pluškutaînis, ein Zottiger Zerlumpter: kuo tu nāci, pluškataini (Var.: pluskataini. pluskutaini), jaunu meitu pulciņā 9 BW. 20430, 4 var. (aus Neuhausen). ai vilciņ, pluškutaini! 27075 var. (aus Zierau). plušk- wohl kontaminiert aus plušķ- (in plušķis) und plusk (in pluskatainis u. a.).

Avots: ME III, 359

pluškataîns, plus`kutaîns U., zottig, verfilzt, zerlumpt; schmutzig U.: pluškatains, kankarains mans pirmais brūtgāniņš BW. 15629, pluškutainu dē̦lu māti suņi rēja nātrienā 23619,10 var.

Avots: ME III, 359

pluškâtãjs (?), ein Zottiger, Zerlumpter: pluškāčājs, ķe̦nkarainis mans pirmais brūt gāniņš BW. 15583, 7. In *pluškâtais zu ändem ?

Avots: ME III, 359

I plušķis,

1) ein ausgerauftes Büschel Wolle
od. dergl. U.;

2) ein zottiges Tier, namentl. ein solcher Köter
Dunika: neliels plušķis (suns) Alm. mazākais māju suns - me̦lnais plušķis Puoģis Janš. Dzimtene ² III, 72. muļķītis salīgst pie sava tē̦va un dabuon kâ algu maxu plušķīti kumeliņu. plušķis - von einem Bären gesagt LP. VII, 264;

3) ein zottiger, zerlumpter Mensch, ein abgerissener Lumpenkerl
Für. I, Lumpen-Gesindel N.-Sessau n. U.: kurš labs puisītis, dālderi maksā, kurš kāds plušķītis, pusdālderīša BW. 988, 4. nebē̦dāju miglas rītu, ne ar plušķa tē̦va dē̦lu; pēc migliņas saule spīd, nuo plušķīša bajāriņš 10365. Zu pluska.

Avots: ME III, 359

II pum̃pa (li. pùmpa "ein kopfähnliches Ornament"), nach U. auch pumpis,

1) der Knauf, Buckel, eine Erhöhung, ein Auswuchs am Körper,
(pum̃pa Sassm.) eine Beule, Geschwulst (pum̂pa ² Dond.) U.; "= bumba" Wessen: senāk sievieši Gramzdā ne̦suši saktas . . . ar astuoņām pumpām jeb izsistiem paaugstinājumiem B. Vēstn. metala saktes bija izgre̦znuotas ar pumpām A. XX, 376. kapu sē̦tai treji vārti, visi treji pumpiņām BW. 27630. pumpa mugurā, der Buckel: dancuo viegli, jaunā mārša, nemet pumpas (Var.: kupŗa, kukšas) mugurā! BW. 24051, 1. greizas ruokas, greizas kājas, liela pumpa mugurā (Var.: lielu kupri mugurā) 21158. ar me̦lnu pumpu ("an den blauen Blattern") saslimt Ar. - pumpiņa meitiņa RKr. XVI, 238, von einem zu klein gewachsenen Mädchen gesagt;

2) pum̃pa Dond., Windau, Preekuln, Perkunen, pumpa Hasenpot, Grobin n. Etn. III, 67, Libau, Gold., Edwahlen, Bielenstein Holzb. 703, der Knopf:
pumpā mani, māmulīte, ar sudraba pumpiņām, lai nevar tautu dē̦ls ruoku šaut azuotē! BW. 17005, 4 var. kurpes ar... sudraba pumpiņām Dīcm. pas. v. I, 65; pumpju caurums U., das Knopfloch;

3) ein Vorhängeschloss
(pumpiņa Seew. n. U.) U., Autzenbach n. Mag. XIII, 2, 70; eine Verdickung am Schlossriegel Bielenstein Holzb.;

4) Demin. pumpiņa, der Bauch in der Kindersprache
U. Zur Bed. 2 vgl. li. atpumpuoti "atsegioti" Klaip. 28; zu pumpt.

Avots: ME III, 409, 410

pum̂pums ² Ahs., = pampums, die Geschwulst: pumpums pārņēmis visu ģīmi. Zu pumpt.

Avots: ME III, 411

pum̃purs (li. pum̃puras "die Knospe") PS., C.,

1) eine Erhöhung, ein Buckel, eine Beule:
uz tā ķermeņa parādās viens un dažreiz pat vairāk uzkalnīšu jeb pumpuru Konv. ² 1229;

2) pum̃purs Ruj., Salis, Wolm., Serbigal, AP., Iw., pùmpurs ² Preili, Nerft, Kl., pum̃puris Lin., Lautb., pampuris U. (li. pumpurỹs PFB. LXVII, 244), die Knospe:
pumpuri plaukst (taisās Etn. II, 111), die Knospen springen. puķi pumpurā nuoraut, eine Blume pflücken, bevor sie aufgeblüht ist. uoša pumpuri, Eschenknospen Etn. III, 160. In Erlaa nennt man pumpuri die reifen Samenköpfchen, z. B. an Birken, Ellern, Weiden u. a.; auch unterscheide man da und in Sessw. ziedu pumpurs "Blütenknospe" von lapu pumpurs "Blattknospe";

3) pùmpurs ² Mar. n. RKr. XV, 131, pumpuris, pumpurītis (f. -ĩte), etwas Kleines, nicht Ausgewachsenes, z. B, ein solcher Mensch
(pumpurītis, ein kleiner Junge U.): kur tu, pumpurs tāds, iesi pazudīsi! Mar. n. RKr. XV, 131. nebē̦dā, dē̦lu māte, ka es maza pumpurīte! BW. 23139, 1 var. kādi tavi rācienīši! citi lieli, citi mazi, citi tādi pumpurīši 28579. Wohl zu pumpt und pumpa II.

Avots: ME III, 411

sadriskt, zerfetzt werden: sadriskuša mēteļa kabatas L. A. 1896, No 27; vgl. li. sudrìskęs "zerlumpt".

Avots: ME III, 613

sadupt, -dupstu, -dupu Weinsch., = umpt">sakumpt, sakrupt, sabrukt: egles stāv kâ sadupušas K. Jē̦kabsons. sadupis (verfallen) kruogs Ar.

Avots: ME III, 616, 617

skarainis,

1) ein zerlumpter Mensch
Suhrs: tu puisīti, skarainīti, nenāc meitu pulciņā! visas tavas skaras dre̦b RKr. XVI, 239;

2) skarainīte, Beiname des Hafers
im VL.: sēju miežus, sē]u rudzus, sēj[u] auziņu skarainīti BW. 28133, 2 var.

Avots: ME III, 873

skā̀rbalât C., sich zerfetzen, abgelumpt werden.

Avots: ME III, 879

skaruôts (li. skarúotas "zerlumpt"), mit Rispen versehen; schotenreich Brasche: skaruotās auzas Balss. skaruota vārpina Stari III, 200.

Avots: ME III, 874

I skart (li. skarti "zerlumpt werden"), abgelumpt sein Lind. n. U., abgelumpt werden: apšuvumi skarst Janš. Dzimtene ² 69. Zu skara.

Avots: ME III, 874

sknârbaîns ² Ahs., sknârbalaîns ² Dond., zerlumpt: sknārbainas (sknārbalainas) drēbes.

Avots: ME III, 883

sknārbalĩtis, ein Zerlumpter: tu puisīti, sknārbalīt (Var.: skarainīti, kankarīti, pluskutaini u. a.), . .. visas tavas skaras dre̦b BW. 20430, 7 var.

Avots: ME III, 883

skrañda (li. skránda "alter, abgeschabter Pelz") Ruj., Salis, Serbig., AP., Līn., Iw., Wolm., skrànda ² Kl., Prl., Nerft,

1) häufiger
der Plur. skrañdas, skran̂das ² Dunika, alte Kleider, Lumpen, Lappen, Plunder U.: drēbes bijušas nuoplīsušas skrandu skrandās LP. VI, 563. skrandu skruodelītis BW. 14517, 11. - skrandu lācis, ein Zerlumpter: nuoplīsis kâ skrandu lācis RKr. VI, 744;

2) comm., Schimpfwort, ein Zerlumpter,
Lump: kuo tas plūksna saplūksnāja, tuo tas skranda saskrandāja VL. aus Siuxt. apprecēja . . . vienu šuvējas skrandu Seibolt A. v. J. 1900, S. 386. Als ein Kuronismus neben nuoskrendis zu li. skrañdis "Viehmagen", apskrę̃sti "sich zerzausen" (bei Büga KZ. LI, 120), mhd. schranz "Riss, Spalte, Scharte", dän. skrutte "Vogelkropf", schwed. dial. skrott "Fruchtbalg" ( s. Persson Beitr. 20, 376, 786, 863 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 580), resp. zu ahd. scrintan "sich spalten", scrunta "Spalte" (s. Zupitza Germ. Gutt. 158).

Avots: ME III, 886, 887

skrañdainis, ‡

2) skrandaiņi, ein zerlumpter Anzug:
redzēju skrandainīšus mugurā Tdz. 58513.

Avots: EH II, 507

skrañdainis (f. -ne), ein Zerlumpter, in Fetzen Gekleideter Dr.: ubags, skrandainis, nejē̦ga! Stari II, 185. skrandainis miesā, garā panīcis A. v. J. 1896, S. 201. meitai vairāk paticis skrandainis LP. V, 278.

Avots: ME III, 887

skrañdaîns, lumpenartig, voll Lumpen U., zerlumpt: skrandainas drēbes A. XI, 569. skrandains vazaņķis Vēr. I, 1275.

Avots: ME III, 887

skrañdeniẽks, skrañdiniẽks,

1) ein Lumpenaufkäufer, Lumpensammler
N.Peb., Arrasch, Alswig, Nötk., (skràndenieks ²⁾ Kokn.: kâ skrandenieks var apkārt maldīties Dzelme 1907, 21;

2) ein Zerlumpter
Annenburg, (mit -en-) Kokn., (mit -in-) Nötk.: ja viņš (= strādnieks)... pārvēršas par skrandinieku Druva III, 101.

Avots: ME III, 887

skrandulainis, ein Zerlumpter: kā tu nāci, skrandulaini (Var.: kankarīti, kankardanci), labu ļaužu maltuvē? BW. 8036, 2 var.

Avots: ME III, 887

skrandulis,

1) ein Zerlumpter:
puisi, skrandulīti (Var.: skrandu puoli, skarainīti, pinkainīti, kankarīti u. a.), nenāc meitu pulciņā! visas tavas skaras dre̦b BW. 20430, 6 var.;

2) Plur. skranduļi Lieven-Bersen, Behrsebeck, Überbleibsel von geschmolzenem Fett.

Avots: ME III, 887

skre̦tulis "ein abgelumpter, verfressener Kerl" Grünh. Nebst *skrast und *skrest wohl zu li. skrèsti "sich mit einer trockenen Kruste beziehen", suskrèsti "sich mit schorfartigem Schmutz bedecken" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 578).

Avots: ME III, 891

‡ slam̃parnieks Seyershof, jem. mit einem zerlumpten Anzug.

Avots: EH II, 520

snàtine ² , eine Kinderwindel Wessen; ein grobes schmutziges, zerfetztes Stück Zeug ("izaudusi tādu rupju snātini! kre̦kli netīri, nuoplīsuši kâ snātine"); auch ein Mensch, der Zerlumptės anhat ("staigā kâ snãtine") Gr.-Buschhof; ein Weiberrock Landskorona, Bolwen; "virsējs apģē̦rbs (jaka)" F. Kemp.

Avots: ME III, 975

utainis: ein schmutziges, zerlumptes, sieches Lebewesen Sonnaxt.

Avots: EH II, 716