Paplašinātā meklēšana

*burda "?": teci, teci, Daugaviņa, sarkanām burdiņām BW. 30882; [gleich dem entlehnten burde "die Borte?" oder zu burdêt?]

Avots: ME I, 353

‡ bur̃dains, mit einer Borte versehen Dunika, OB.: b. lindruks.

Avots: EH I, 254

caũrdañcis, ein Tanz (auch caurluožu) BW. I, S. 194, Hasau n. RKr. XVI, 230.

Avots: ME I, 364, 365

‡ càu[r]daras ² Wessen n. FBR. XIII, 87, = caũrdure.

Avots: EH I, 261

‡ gur̂das Nautrēni "grüner Schleim auf dem Wasser".

Avots: EH I, 420

gur̃das [Ruj., gùrdas ² Bers.], das Ermatten: tâ triecam tuo aiz˙vien bez gurdām Aus. I, 105.

Avots: ME I, 683

kur̃da, die Heizung in der alten Küche Naukschen. [Zu kurt ; zum suffixalen Teil vgl. kulda.]

Avots: ME II, 321

mur̃da [auch Salis, Ruj., murde Edw. n. Bielenstein], mur̃ds [Līn., PS., Karls., Serbigal, AP., mùrds ² Kl., mur̂ds Prl.], ein von Ruten geflochtener Setzkorb [Bielenstein Holzb. 673 mit Abbild.]; murds - gruozs, nuo kārklu vicām pīts, ar vienu iedzirkli; lietuo zivju ķeršanai Etn. I, 121; [in Salis mur̃da, eine Art Netz]: bites līda uzuolā, līdaciņas murdiņā BW. 30798. prūšu murda, ein preussuscher Setzkorb mit Seitenflügeln Mag. III, 1, 128; zušu murda, Aalkorb Elv. Fig., murdā būt, kļūt, ieiet, in Verlegenheit sein, geraten: iegājis kâ zivs murdā. nu ve̦lns murdā, nun ist der böse Gewalthaber in Verlegenheit. [Aus liv. mũrda resp. estn. mõrd dass., s. Thomsen Beröringer 270.]

Avots: ME II, 667

‡ I ņurda M. 27, 57, (mit ur̃) C., N.-Peb., ein Brummbär.

Avots: EH II, 116

‡ II ņurda (?) Heidenfeld " = ‡ ņùrdē̦kls 2".

Avots: EH II, 116

šņurdauks BW. III, 1, S. 26, (mit ùr ² ) Warkl., = šņudaugs: abi slaucījās brūtes šaurdaukā BW. Ilf, 1, S. 33. vienam duošu šņurdauciņu, uotram linu paladziņu BW. 30894, 8. Aus *šņudrauks (vgl. šņudrauts)?

Avots: ME IV, 98

urda,

1) "kas urdä Gr.-Buschh. (mit ùr ² ); uŗda (?) Burtn., wer mit Worten oder Taten andere antreibt, hetzt, aufwiegelt: tu tāds urda vien esi, neduodams citam miera Ar.;

2) = urdīšana: bāra bē̦rnam jādzīvuo vienā urdā (es wird fortwährend hin und her getrieben) Vīt.

Avots: ME IV, 302

‡ urdains "?": lapas ... sarkst ... viegli urdainā sārtumā Janš. Dzimtene II, 452.

Avots: EH II, 714

‡ urdaviņa, ein Bach: tecēja cauri divas trīs lielākas upes un pulks mazu urdaviņu Saul. Raksti XII (1926), 42. Vgl. urdêt 3.

Avots: EH II, 714

àizņur̃dêtiês, anfangen ein wenig zu brummen, einen brummenden Laut von sich geben: viņš jau tā arvienu aizņurdas un pasmīn Dok. A.

Avots: ME I, 43

bur̃de (unter *burda), die Borte Dunika, OB.: burdītēm... tautu meitas vaiņaciņš BW. 24249 var. kam ... burdi sēji, ka[d] tev b. ("wstązka") nepiede̦r? Ulanowska Łotysze 42. Aus mnd. borde.

Avots: EH I, 254

caũrluoža, ein Tanz; s. caurdancis

Avots: ME I, 365

‡ dur̃šus, zur Verstärkung von dur̃t: d. nuodurdams Janš. Mežv. ļ. I, 78.

Avots: EH I, 344

dur̃t, duŗu, dũru [li. dùrti], tr.,

1) stechen, stossen:
ar sķē̦pu durt. dūru piešus kumeļam BW. 11482. piešiem dūru kumeliņu 13987. čūska duŗ. tumšs, lai acī duŗ, es ist stockfinster;

2) egli, priedi, duori durt, eine Tanne, Fichte zum Bienenstock aushöhlen
Biel. H. 191. augsti dūru sila priedi BW. 24908, 2;

3) von verschiedenen Krankheiten, Stichen im Körper:
caurējs, dūrējs, liesa duŗ Tr. IV, 91, 108, 175, 348. Ohne bestimmtes Subj. mit Bezeichnung des leidenden Körperteiles im Lokativ: man vē̦de̦rā duŗ. kad miesā kaut kur duŗ, plēš, tad šī vieta jāmazgā Etn. II, 148;

4) ve̦cu bābu durt, ein Spiel
U. Refl. -tiês,

1) sich sechen, stossen, einander stechen, stossen:
spalva durdamās (papīrā) viņu dažreiz uzmuodinājusi nuo viņa dzejas sapņiem Vēr. I, 1183. lai es sirdī duŗuos šķē̦pu Ar. 2016. ve̦lns salielījies ar dievu caur žuogu durties LP. VII, 1186. luopi savā starpā duŗas Etn. II, 172. [pie cita durties St., sich an einen reiben, einen anfahren];

2) Anstoss erregen, zuwider sein, auffallen, mit dem Körperteile
im Lokativ, dem etw. zuwider ist: uotra vainas acīs duŗas, springen in die Augen. cietuoksnis dūrās Vidzemes vāciešiem kâ skabarga acīs Kaudz. M. viņai dūrās ausīs viņu spārnu trīšana Up. 32. nelāga smaka nāsīs duŗas. tas man vis˙vairāk duŗas sirdī Vēr. I, 1462. [kuo tu te duries U., was hast du hier zu suchen?];

3) in Berührung kommen:
gan jau dūrušies, sie haben schon mit einander zu tun gehabt (in Unehren);

4) sich wohin begeben, bergen:
nezinu, kur durties U. kur dursies straujupīte BW. 8560;

[5) anstossen, stolpern, fehlen
L., St. - Wohl zu serb. ùdruti, r. dial. убыри́ть osorb. dyrič "einen Schlag versetzen", s. Mikkola IF. XVI, 99 f. und Berneker Wrtb. I, 180].

Kļūdu labojums:
13987 = 13984

Avots: ME I, 520

gur̃ds [Arrasch, gùrds ² Lis., Bers.], müde, matt: kauli gurdi A. XV, 360. nuoplīsušas vīzes gurdās kājās auni XI, 421. es kļuvis ve̦cs un nespēcīgs un gurds R. A. uz parka celiņiem vēl gurdas lapas bira MWM. VIII, 82. Zu gurt.

Avots: ME I, 683

gur̃t, -stu, -ru PS., K., [Bl., Pl., Līn., Salis, Ruj., Serbigal, gur̂t Nerft, gùrt C. (li. gùrti "sich legen (vom Winde)"),

1) matt, schwach werden, abnehmen:
kājas, ruokas, kauli, sirds, spē̦ki gurst. guruši brūtgāna brāļi BW. 24086;

2) vējš gurst, der Wind legt sich. [Nebst gurds, gurls zu li. gur̃sti (prt. gurdaũ) "krepieren" (s. Būga Aist. Stud. 178 u. KZ. LII, 93) und vielleicht (s. Zupitza Germ. Gutt. 84, Brugmann IF XXXIII, 302 u. a.) zu got. qairrus "ruhig" u. a.]

Avots: ME I, 684

iedzelksnis Adsel, = iedzirklis I: līdaka, ārā netikdama nuo murda, bij uzgriezusies uz iedzelkšņa.

Avots: ME II, 13

iemetnis U., [Mar., Druw.], iemetne Wend., eine Art Netz; tina; ["vienkārša tīkla siena lieliem caurumiem, kuo iestiepj e̦ze̦rā, lai zivis caurumuos iespriestuos", oder auch "mazāka un sīkiem caurumiem tiniņa, kur iestiepj nuo murda mutes uz e̦ze̦ra malu, lai zivis netiktu mutei gaŗām, bet būtu spiestas iet taisni mutē" Stom.;] ein kleines Netz Wend.: zirnekļi parūpējušies aizaust savus mušu tveŗamuos iemetņus Skuju Fr. guļuot tādā tīklā kâ iemetnē Duomas III, 312.

Avots: ME II, 44, 45

ìeņurdêtiês, einen murrenden, knurrenden, brummenden Laut von mich geben: Salms reizu kaut kuo nesapruotamu ieņurdas Vēr. II, 1237.

Avots: ME II, 49

lapainis,

1) ein mit Blättern bedeckter Ast:
viņi mē̦dz pārgulēt zem klajas debess, tikai vēja pusē sadurdami zemē lapaiņus Antrop. II, 48;

2) der Blätterreiche:
jāj, Jānīti, ziedainīti, Pēterīti, lapainīti.

Avots: ME II, 421, 422

lesinis,

1): l. bija zaļš ... bruncis Janš. Mežv. ļ. I, 22; ‡

2) nom. pl. lesiņi Dunika "punktītes rakstā gar burdes (Borte)
malu"; ‡

3) (Adj.) "burdains ar rakstu gar burdes malu" Dunika: l. lindruks.

Avots: EH I, 734

I lìkt (li. liñkti), lìkstu, lìku, sich biegen, krumm werden, sinken, knicken: šurpu līka, turpu līka rudzu vārpa tīrumā; uz sētiņu vairāk līka BW. 28124. nu dzied meitas, nu līkst visi meža gali 260. līktin līka vaŗa tilts Ltd. 799. zem me̦lnā krusta viņš līkst Vēr. I, 833. kājas, ceļi, mugura līkst, unter schwerer Last krumm werden, zusammensinken, einknicken: sirds ir gurda, kājas līkst JR. V, 103. ceļi līkst kuopā A. XV, 251. Refl. -tiês, sich bücken: pēc vilnaines līkdamās, iekrīt pati upītē. es vainagu nuoraudāju pie zemītes līkdamās BW. 24533, 1. suoģis ruuokas mazgāt līkās A. XII, 202. Zu lièkt.

Avots: ME II, 487

mîcît: mîcāmais ² AP., eine Flüssigkeit, in die man den Brotteig einrührt: puodiņā ielej mīcāmuo, sasilda un iejauc plāceni Refl. -tiês: mîcās ² kâ pa biešu baļļu (arbeitet ungewandt) Lesten n. FBR. XV, 30; auf éiner Stelle hin und her treten, störend um jem. herum sein Siuxt: ugunis kurdams kukņā; viņš jau tur mīcas vie˙nādi.

Avots: EH I, 820

nuolasmenis, [nuolasmanis, die Eisstreifen längs dem Ufer, wenn die Mitte des Flusses noch nicht zugefroren ist Valdis Stabur. b. 236]: gar malu vis˙caur stiepās paplats nuolasmenis Vēr. II, 1202. viznīši... maigi čukstēja, piedurdamies pie nuolasmeņa Vēr. II, 1191.

Avots: ME II, 808

nùosprâdzinât, tr., fakt. zu nùosprâgt, sterben, krepieren machen: burvis burdams nuosprādzina kumeļu LP. VII, 683.

Avots: ME II, 856

‡ *ņurt "?": atbildēja viņš ņurdams Stobe 1797, IV, 125. (suns) ve̦lk tuo spē̦lē̦dams un ņurdams apkārt Salasīš. 48.

Avots: EH II, 117

padurt [(li. padùrti),

1) erstechen
Für. I, unter durt;

2) ausstechen:
p. auguoni Lis., N.-Peb. padurt (= izdurt) maisam caurumu Warkl.;

3) aufstecken:
sìenu padurt sakumuos un celt augšā Warkl.;

4) öfters und ungleichmässig stechen
Bauske]: dūrējs duŗ (durdams), lai trīs pē̦rkuoni tuo saspeŗ, dūrējs duŗ durdams, lai deviņi pē̦rkuoni tuo saspeŗ dūrējs duŗ pa˙durdams, lai trejdeviņi pē̦rkuoni tuo saspeŗ Tr. IV, 95. Refl. -tiês, sich auf etwas stossen: [jau māsiņa pasadūra uozuoliņa zariņā BW. 35157.] es iemetu asu dadzi..., lai ragana padūrās BW. 32472.

Avots: ME III, 19

pùrvs (li. pur̂vas "Strassenschmutz"), auch purvis (?) L., U., purve St., ein Demin. pur̃velis Līn., pùreîts ² (ostle.) FBR. VI, 38, purvinītis Pas. III, 459 (aus Asüne), der Morast, Sumpf: Sprw. purvi, meži pūst, parāds nepūst. kādā purvā iebrien, tādā (od. tādas) uogas jālasa. piedzē̦ruši kâ purvji (?) Kaudz. M. 303, von stark besoffenen. pur[v]u kāja U., Ausläufer eines Morastes, - eine sumpfige Stelle. Nach Bielenstein Holzb. purvis (?): die Niederung. Vgl. allenfalls purdulis; anders einerseits Būga KSn. I, 277 (zu li. purliotisi "burdać się", apipur̃lyti "obłocić", serb, prljati "purvinti, tepti" u. a.), andrerseits W. Schulze Berliner SB. 1910, 792 und Löwenthal lndog. Jahrb. III, 97. In Betracht käme noch nsorb. para "Kot", wenn mit -a- aus ō, und wenn li.-le. -urv- hier aus -uorv- entstanden wäre.

Avots: ME III, 421

sadur̃t, tr.,

1) zusammenstecken, zustecken:
seģeni uz vienu kamiesi sadurdami jeb sase̦gdami ar saktu Antrop. II, 67;

2) zusammenstecken, in Berührung bringen:
galvas kuopā sadurt Celm. māt[e] ar meitu kaktā sēda, kuopā galvas sadūrušas BW. 7723;

3) zerstechen:
gaisīgu miesu jau nevar nāvīgi sadurt Dünsb. Refl. -tiês,

1) in Berührung kommen, zusammenstossen, Brust gegen Brust zusammentreffen
Mag. XIII, 2, 42, in Zwiespalt geraten, scharmützeln Brasche: piesis izlietojams . . . kuģim ar kuģi saduŗuoties Konv. ² 455. dzīves pienākumi saduŗas kuopā Kundziņš Kronv. 66. kas tik ar tuo dzīvē kaut kâ sadūries Alm. Kaislību varā 130. kur vien tie saduŗuoties, tur bez ķildas neiztiekuot Kaudz. M. 48. viņš sadūrās ar skuolas valdi, kuŗa turējās pie ve̦cajām būšanām Latvju Tauta XI, 1, 40. Anna bijusi sadūrusēs ar se̦stuo bausli Upīte Medn. laiki 92;

2) sich zerstechen:
es iemetu asu dadzi savā guov[j]u laidarā, lai raganas sadūrās (Var.: padūrās, nuodūrās, uzdūrās), Jāņa nakti slaukt iedamas BW. 32472 var. Subst. sadur̂šana,

1) das Zusammenstecken, Zustecken;

2) das Zerstechen;
sadur̃šanâs,

1) die Berührung, der Zusammenstoss, das Scharmützel Brasche;

2) das Sichzerstechen;
sadũrums, die einmalige Tätigkeit des Zusammensteckens, Zerstechens; das Sichberühren, die Berührung: sadūruma vietas Konv. ² 888.

Avots: ME III, 617

sasegt, tr.,

1) zudecken:
bē̦rnu; gultu; trauku;

2) (auf)decken
(auf mehrere Objekte bezogen): sasegt gultai vairākas se̦gas;

3) zusammenheften:
seģeni uz vienu kamiesi sadurdami jeb sase̦gdami ar saktu Antrōp. II, 67. Refl. -tiês, sich zudecken, sich einhüllen: sasegties ar drānām Grünh. sievieši bija krietni sase̦gušies BW. III, 1, 19.

Avots: ME III, 728

I smèlkt C., (mit èl ² ) Selsau, Festen, Lis., Bers., Warkh., Warkl., Saikava, (mit elˆ ² ) Ruj., -cu (li. smélkia "stichelt" KZ. LII, 253), ( andauernd, nicht stark Tirs. n. RKr. XVI1, 78) schmerzen (namentlich von Zähnen) U., "lāgu lāgiem sāpēt it kâ iedurdamies un atkal atlaizdamies" Freiziņ: zuobi sme̦lc ² KL., Erlaa, Römershof. drusku gan vēl sme̦lc Seibolt Mājas naids 8. sme̦lcuoša ² sāpe kauluos Vīt. kas sirdī de̦g un sme̦lc Druva I, 455. Vgl. smelgt.

Avots: ME III, 958

šņurduks, = urdauks">šņurdauks(?): jātur ruokā šņurduks Plūd. Llv. II, 348.

Avots: ME IV, 98

spur̃kšinât: bē̦rni spurkšina ratiņu, piedurdami tam vērpjuot pirkstu vai skaliņu, lai ratiņš spurkš Morizberg, Sermus. kuo spurkšini (= pagriez un apstādini ratiņu), ka nevērp? Stuhrhof. spurkšināja ratiņu arī tâ, ka ielika ratiņa ripā sarkanu uoglīti un tad grieza apkārt ebenda.

Avots: EH II, 565

stir̃na (li. stìrna) Ruj., Salis, Wolm., Serbigal, AP., Līn., Iw., stìrna ² Kl., Prl., Lös., Nerft, stirna U., stir̃ne Rutzau, stìrne ² Mar. n. RKr. XVII, 123, stirne Urdangen, Glück I Kön. -1, 23; Spr. Sal. 5, 19, Demin. stirnē̦ns LP. V, 179, das Reh (cervus capreolus L.): sešas stirnas ecējamas BW. 2661. Sprw. viegla kâ stirna JK. ll, 558. Zu slav. *sbrna, alett. *sirna (s. KZ. XLII, 378) dass., wenn diese mit s- aus ts-, s, Slblt. Et. 44.

Avots: ME IV, 1074

te̦kalât L., U., te̦kalât N.-Schwanb., te̦kaļât Wid., -ãju, te̦kalê̦t Nötk., -ẽju, hin und her laufen, trippeln U.: bē̦rni jau te̦kalā N.-Schwanb. kad tas vēl te̦kalēja un skraidīja še apkārt A. v. J. 1896, S. 882. vecene te̦kalā priecīgi kurdama . . . krāsni R. Sk. II, 78. sāka te̦kalēt muižas ļaudis, te̦kalēja arī pagastē̦ni Purap. D. 212, 62. mušiņa... sāk te̦kalēt čakli pa Jurīša apse̦gu Purap. Kkt. 6.

Avots: ME IV, 158

tẽ̦rga "urdas%20sakust%C4%93%C5%A1an%C4%81s%20ziv%C4%ABm%20ielienuot">murdas sakustēšanās zivīm ielienuot" Salis: kad rauga murdas un jūt, ka paš˙laik zivis ir iekšā, tad saka: tē̦rga jau ir Salis.

Avots: ME IV, 173

tīksma, tīksme,

1) die Annehmlichkeit, Anmut, Glückseligkeit, das Behagen; das Gefallen:
siltas dzīvības un tīksmas pilnuo dailumu Janš. Bandavā 1, 159. pašus pārņēma savāda, it kâ gurdas uomulības pilna tīksma 195, tā sirdi neizjaustā tīksmē ceļ Juris Brasa 157. karsta, tirpaiņa tīksme pārskrien pār . . ķermeni Deglavs Rīga II, 1, 60. tīksme dzīvuot Seibolt;

2) der Wunsch, die Neigung, das Verlangen:
visas tavas tīksmes ir piepildītas Pas. VI, 136. Janš. habe dies Wort selbst gebildet.

Avots: ME IV, 200

‡ tirpīgs "?": kājas bija tādas tirpīgi gurdas Veldre Dižmuiža 66.

Avots: EH II, 684

tùmšs Neuenb., Serbigal, Wolm., (mit um̂ ² ) AP., Iw., Līn., Ruj., Salis,

1) dunkel, finster
U.: Sprw. tik tumšs kā maisā JK. II, 313. tik tumšs, ka acis var izdurt (Celm.), ka vai pirkstu acīs dur (JK.), ka ne ar pirkstu acīs durdams nere̦dz (LP. VI, 60). ellē bijis tik tumšs, lai acī dur LP. V, 260 (ähnlich: 343; IV, 164). drīz tumšs metīsies LP. III, 94. tumša nakts. visādi mūdži jaucas tumšuos baruos Purap. Austr. kal. 1893, S. 69;

2) fig., dunkel; unklar:
tumšas acis Austr. kal. 1893, S. 60; RKr. XII, 10, dunkle, nicht klar sehende, halb erblindete Augen. viņš ir ar ausīm tumšs Pemigel, Ruhtern, er hört schlecht, ist schwerhörig. mīkstās, tumšās skaņas Vēr. II, 53. vārda . . . etimoloģija ir tumša Stāsts Krieviņ 7;

3) verfinstert, ungebildet:
tumši ļaudis latviešiem . . . nuozīmē tādus, kam nav ne˙kādu zināšanu Etn. III, 116. trikātieši izsmej smilteniešus, ka tie tumši ļaudis RKr. VIII, 19. tumši (schlechte, bose) darbi Austr. kal. 1893, S. 36. - Subst. tùmšums, das Dunkelsein U.; etwas Dunkles; die Dunkelheit, Finsternis: uz radzenes re̦dzami iezilgani tumšumi (maculae) Preip. 36. nakts tumšums zemi apklājis Gesangb. 98, 3. gadās tāds tumšums (eine so starke Finsternis), lai ar ruoku apgrābsta LP. IV, 1l2.

Avots: ME IV, 263

ùrdeklis ² Vīt., = urda">urda 2: urdeklī vien jādzīvuo: pastāvīgi urda.

Avots: ME IV, 302

ur̃di C.; (mit ùr ² ) Bers., = urda">urda 2: mājās dzirdami tikai urdi, bē̦das A v. J. 1896, S. 389.

Avots: ME IV, 303

ur̃dît C., -u oder -ĩju, -ĩju,

1) (bis zum Überdruss) antreiben
U., anpurren, anspornen, (mit ur̃) Arrasch, Jürg., PS., Smilten, Wolmarshof, (mit ùr ² ) Adl., (mit ur̂) Adsel: citu urda, pats guļ Br. sak. v. 1302. puisis . . . tikai urda savējus, lai brauc pruom LP. VI, 302; jem. (mit acc.) keine Ruhe lassen Gr.-Buschh., Stürzenhof, (mit ur̃) Drosth., Salisb., Schujen, (mit ùr ² ) Adl., Marzen, Ogershof, Saikava, Warkl., (mit ur̂) Adsel, (mit ur̂ ² ) Pe̦nkule; "aiztikt" Saikava; bei der Arbeit abquälen, zuviel beschäftigend Erlaa; hetzen, aufwiegeln Burtn.: saime . . . iesāka Juri urdīt Druva II, 784;

2) wecken
N.-Bergfried, (mit ur̃) Dunika, PS., Salisb., Widdrisch, Wolmarshof, (mit ur̂ ) Adsel: urdīja augšā Toru Jansons Fauni v. klauni 44;

3) "urrr machen, womit der Schreier Abends auf der Weide das Signal gibt, heim zu laufen
(mit ur̃) Bl.;

4) schelten
Peb. n. U., grundlos schelten (mit ùr ² ) Golg.: kuo tu viņu urdī;

5) sticheln, stochern
(bakstīt) Elger Dict. 142, (mit ur̂ ² ) Segew. ("rakņāt"), (mit ur̃) Bauske ("rušināt"): kniebt un urdīt MWM. X, 808. ùrdīt ² auguonu ar adatu Ogershof; (mit einem Stock etwas) bewegen Dunika;

6) rütteln
(mit ur̃ ) Salisb.;

7) "jaukt, vandīt" (mit ùr ² ) Birsgaln;

8) (hinaus) treiben (mit
ur̃) Dunika, (mit ùr ² ) Warkl.: u. kuo ārā nuo istabas, nuo grāvja. Refl. -tiês Schwanb., = rakņāties: viņš urdījās duomās A. XXI, 660. Subst. urdîtājs "kas urda": tu esi nelabuojams urdītājs MWM. v. J. 1897, S. 353. Zur Bed. 4 vgl. allenfalls Solmsen KZ. XXXV, 484 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 182. Ableitung von urr?

Avots: ME IV, 303

urduoņa Vīt.,

1) = urda">urda 2;

2) = urdîtãjs (mit ùr ² ) Gr.- Buschhof.

Avots: ME IV, 303

*urds (?) "?": gani manas guosniņas urdas! RKr. IX, 21. Abstrahiert aus urdijs?

Avots: ME IV, 303

‡ urêt (richtig?), = urdêt 3, urdzêt: lielās upes paluos šņāca un krāca, un mazās urdaviņas čaluoja un urēja Saul. Raksti XII (1926), 43.

Avots: EH II, 714

vãrpa (li. várpa "Ähre"),

1) die Ähre:
Sprw. tukšas vārpas augstu stāv Birk. Sakāmv. 88. divi vārpas uz viena stiebra aug ebenda. pļāvējs pats... nekasuot vārpas Etn. III, 90. pļaujamuos svē̦tkuos bija baznīcā uzkarināti vārpu kruoņi Frauenb. miežu sējas laikā saimnieces vārījušas cūkas mugurdaļu ar asti un virumu galdā ceļuot teikušas, lai auguot re̦snas miežu vārpas kâ tā cūkas aste Kurmene, vārpu gals, dasjenige Ende der Roggengarbe, wo die Ahren sind ebenda; vãrpu zâle Wolm. u. a., die Quecke;

2) der Schlägel am Dreschflegel
Frauenb.;

3) eine geflochtene Lederpeitsche
Golg.;

4) vārpiņa Nerft n. Bezzenberger Le. Di. - St. 179, das männliche Glied
Frauenb.;

5) der gekochte Schweineschwanz (so am Antoniustag genannt)
Stenden. Nach Hoffmann Makedonen 14 und Būga KZ. LI, 121 zu li. varpýti "stochern, klauben" (nach Kurschat "durchlöchern, aushühlen"); nach Potebnja PФB. IV, 161 zu aruss. вьрпсти "reissen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. 1, 291 f.); nach Leskien Abl. 356 f. u. a. zu vêrpt (in diesem Fail wäre čech. vrápa "Runzel" formell vergleichbar); nach Zupitza GG. 261 und KZ. XXXV, 264, Pedersen Kelt. Gr. 1, 94 und Walde Wrgl. Wrtb. I, 277 zu ir. farr "Pfeiler" u. a. In der Bed. 4 erinnert es wohl nur zufällig an lat. verpa "das männliche Glied".

Avots: ME IV, 507

ve̦lē̦tava U., Kaudz. M. 316, AP., Arrasch, Bers., C., Erlaa, Fest., Jürg., KatrE., Lis., Ogershof, Ramelshof, Ramkau, Saikava, Schujen, ve̦lē̦tave Golg., KatrE., velēteve Lubn., ve̦lē̦tuva AP., ve̦lē̦tuve AP., Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Meiran, Memelshof, Oknist, die Waschbank; ein Brett zum Klopfen der Wäsche Kl.: uz ve̦lē̦tavas velē drēbes Ramkau. uz ve̦lē̦tavu meta šņurdauku BW. III, 1, S. 37, brāļi taisās zagt līgavu nuo ve̦lē̦tavas II, S. 319. ze̦lta vāle, sidrabiņa velēteve BW. 33984. meitas bē̦dājās, kur būs ņemt ve̦lē̦tavu 20220. necē̦rtat ve̦lē̦tavi! 23596.

Avots: ME IV, 529, 530