Paplašinātā meklēšana

blauzgains, blauznains [Stomersee], = blaugznains: galva, lini; ja pe̦lnu dienā sukājuot, tad galva tai gadā blauzgaina Etn. II, 36.

Avots: ME I, 310

blauzgas (li. blauzgas "головная плоть") AP., Adsel, Lems., [blàuzgas Ermes, Muremois, Lis., blaûzgas Bächh.], [blaũzna Kabillen], blauznas Erlaa, Serb., [blaûzas Aahof], Schinn, Schefler, Schäwen, Hülse, blauzga Spreu vom Hafer Salisb.: ar mē̦tājamuo sluotu nuoslauka ruogas un blauznas [Nieder-Kurland] nuo labības Plutte 100. [blàuznas ² Bers. "Haferspelzen". Nebst blaugzna (aus *blauzgna), būzga, bluzga(na)s zu li. blùzgana "Schinn"; vgl. Leskien Nom. 225, Būga LM. IV, 435 und KSn. I, 302, sowie Śmieszek Materyały i prace IV, 395 und Berneker Wrtb. I, 61.]

Avots: ME I, 310

bluzga, bļuzga LP. VI, 475, kleine Stückchen, Fetzen, Trümmer: kad tikai ēdiens nesavārās bluzgā Siuxt. zirgs saplucis un savārījies bļuzgā LP. VI, 475. tilts aiziet ar visu kaŗa spēku bluzgu bluzgās straumei līdzi. [Zu blauzga].

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen):[zu

Avots: ME I, 318

bluzganas, ‡

2) auch sing. bluzgana Dunika, Kal., OB., Rutzau, nom. plur. bluzgani Für. I (unter plaukstes), Schinn: galva pilna bluzganu.

Avots: EH I, 232

bluzganas (li. blùzgana, Schinn), schelferartige, kleine Teilchen, Bohrmehl: nuo urbšanas saradušās kuoka bluzganas aizde̦gas Antr. II, 78.

Avots: ME I, 318

‡ bruzga (?) "dumpuošanas (?)" Essern n. BieIU.

Avots: EH I, 246

bruzgans, rotbraun: bruzgani lini Dond.

Avots: ME I, 340

‡ I bruzgas, Späne, Abfall von Holz, Strauchwerk, Reisig Siuxt: nuozuda tâ kâ bruzgās. Vgl. bruzgi.

Avots: EH I, 246

‡ II bruzgas, Lärm, Spektakel Siuxt n. BielU.

Avots: EH I, 246

buzga,

1): auch Ramkau; ‡

3) "?": kai b. re̦ksnu muti Auleja. Zur Etymologie s. auch IF. XXXIII, 126.

Avots: EH I, 256

buzga,

1) den Knüppel Fianden,
Mar. n. RKr. XV, 109;

2) ein träger, steifer Mensch Fianden.
[Zu npers. buzgah "Stange?"]

Avots: ME I, 356

‡ buzgalas, Wasserblasen Warkl.

Avots: EH I, 256

[draũzgains "eine sich ablösende Haut habend" Mitau, Ekau.]

Avots: ME I, 493

nùopluzganuôtiês,

1) abschelfern
Br.;

2) seine Farbe verlieren
Gr.-Ekau.

Avots: ME II, 832

plauzgana, = blaugzna, die Schugpe; vgl. li. blùzgana "Schinn" und le. plauskas.

Avots: ME III, 328

pluzganas, Schuppen, Schelfer Konv. ¹ 322, Brasche: pluzganas laist, sich fäseln Brasche. sakasītas lupatā pluzganiņās (Charpie) Etn. II; 147. Vgl, plauskas.

Avots: ME III, 360

pluzganuôt, schelfern Brasche.

Avots: ME III, 360

puzga, eine Art Fischscheuche Bielenstein Holzb. 666.

Avots: ME III, 443

ruzga, comm., ein unruhiger, ausgelassener Mensch: Lapiņš būtu visādi labs puisis, bet liels ruzga Nigr. Vgl. ruska.

Avots: ME III, 565

ruzgans: auch A.-Schwanb.

Avots: EH II, 386

ruzgans, s. rūsgans.

Avots: ME III, 565

uzga! Interjektion, Zuruf an Hunde: pack an! U. ("in Livl. nicht gebräucht."); Zuruf an Schweine: uzga, kur iesi! Schwanb.

Avots: ME IV, 331

uzgadîtiês: saules laikā ar pē̦rkuons uzgadās Strasden. cilvē̦ks pazuda tik˙pat ātri, cik pēkšņi bija uzgadījies Anna Dzilna 16.

Avots: EH II, 722

uzgadîtiês, sich (zufällig) einfinden (perfektiv): uzgadījies te tāds vazanka Bers., Golg.

Avots: ME IV, 331

uzgaidît, (auf jem. od. etw.) warten (perfektiv): labāk es drusku tur uzgaidu nekâ nuose̦buojuos Purap. Kkt. 87. es tevi te uzgaidīšu. uzgaidāmā istaba, uzg. te̦lpa, das Wartezimmer, der Warteraum. Refl. -tiês, warten (perfektiv): lai viņi drusciņ uzgaidās Vīt. 93.

Avots: ME IV, 331

uzgaidu* istaba A. v. J. 1900, S. 1132; A. XX, 835, das Wartezimmer.

Avots: ME IV, 331

uzgailêt, aufglimmend, glühend aufleuchten: (fig.) prieks kad uzgailē MWM. VI, 681.

Avots: ME IV, 331

uzgailinât, glimmen, glühenmachen, anfachen: uogles uzgailināt Bauske.

Avots: ME IV, 331

uzgaiņât, (wiederholt) hinauftreiben: uzgaiņāt vistas laktā.

Avots: ME IV, 331

uzgàist, sich (zufällig) einfinden: nez kur tāds te uzgaisis! Bauske.

Avots: ME IV, 331

‡ uzgalêt Behnen, mühsam hinaufschaffen: vairāk tur salmu u. nevar.

Avots: EH II, 722

uzgali, endlich Bezzenberger Spr. d. pr. L. 163.

Avots: ME IV, 331

uzgalˆvuôt, ‡

3) sich verlassen auf, vertrauen:
u. draugam Salis; "uzticēt" (anvertrauen): vai tad var u. adīt? Seyershof. šis uzgalvuojuot sievai visu Salis. Refl. -tiês,

2): auch Beļava, Fehsen;

3): auch PV.

Avots: EH II, 722

uzgalˆvuôt,

1) einreden, behaupten
Kalzenau: tirguotājs uzgalvuoja preci par labu Golg.;

2) mit (neuen) Vorschuhen versehen:
zābakus uzgalvuot Stenden. Refl. -tiês,

1) versprechen, bürgen, kavieren:
viņš uzgalvuojās, ka tuo izdarīšuot Kalzenau. ja tu nevari uzgalvuoties pirkstu nuoturēt saliektu Blaum. Pie skala uguns 138;

2) (einer Sache) sicher sein:
Prātnieks gribēja... vēl neiet, bet neuzgalvuodamies, vai Tenis mē̦dz vairāk nekâ vienu reizi lūgt, gāja vien Kaudz. M. 84;

3) sich erdreisten:
kuo viņš uzgalvuojas darīt! N. - Peb.

Avots: ME IV, 331

I uzgandêt, beschmutzend draufgiessen oder -schütten: kuo tas te ir uzgandējis uz galda? Bauske.

Avots: ME IV, 331

II uzgañdêt "(hin)aufheben": uzgandēt sìenu uz kūts augšas Seyershof.

Avots: ME IV, 331

uzganît, Refl. -tiês: jūsu sirdis ir uzganījušās uz kaujamuo dienu Rainis Dz. un d. III ² , 408.

Avots: EH II, 722

uzganît,

1) hütend, weidend (hin)auftreiben, drauftreiben:
gans uzganījis luopus uz mana ābuoliņa lauka Dunika;

2) über eine gewisse Frist hinaus hüten, weiden
(perfektiv): vajadzēs guovis vēl uzganīt Bauske;

3) "irgendwo Weiderecht haben"
(?) Wid. Refl. -tiês, weidend (intr.) sich auffüttern, fett werden: guovs uzganījusies Warkl.

Avots: ME IV, 331

uzganuos iet, an Stelle eines andern od. dem Hirten als Hilfe zur Hütung gehn Bers.

Avots: ME IV, 331

uzgar̂dinât, schmackhafter machen: ēdienu uzgardināt. muti uzgardināt, etwas Schmackhaftes essen.

Avots: ME IV, 331

uzgarêtiês, mehr als nötig garêtiês II: krāsns (par ilgu) uzgarējusies Segewold, Wolmarshof.

Avots: ME IV, 331

‡ uzgaŗinât Frauenb., = uzgarinât I.

Avots: EH II, 722

I uzgarinât, verlängern (perfektiv): uzgarināt lemešus.

Avots: ME IV, 331

II uzgarinât, durch Wassergiessen auf die heissen Steine des Badstubenofens Dampf hervorbringen (perfektiv): man par maz siltuma; uzgarini drusku! Segewold.

Avots: ME IV, 331

uzgaruôt, in die Höhe dampfen, dunsten (perfektiv): migla uzgaruoja gaisā Saikava.

Avots: ME IV, 331

uzgatavuôt, anfertigen (perfektiv): likšu sev drēbes uzgatavuot Sessw.

Avots: ME IV, 331

uzgauduôt,

1) aufheulen:
suns uzgauduoja;

2) heulend hervorrufen:
suns uzgauduoja nelaimi;

3) heulend, jammernd, wehklagend aufwecken:
uzgauduojuse bē̦rnu augšā MWM. X, 922.

Avots: ME IV, 331

uzgaũmêt, nach dem Sinn, Geschmack finden, aussuchen (perfektiv): tā nevarēja sev līgavaini uzgaumēt Bauske.

Avots: ME IV, 331

uzgaũsinât Gramsden, (jem.) zutrinken, aufs Wohlsein trinken: sāka iedzert viens uotram uzgausinādami Janš. kurš kannu ņēma dzert, tam vajadzēja uzgausināt BW. III, 1, S. 95. piepildi mums bikerus... un uzgausini mācītājam, lai iedzer! Janš. Mežv. ļ. I, 76. Subst. uzgausinājums, das Prosittrinken: paldies par uzgausinājumu! Janš. Mežv. ļ. II, 10.

Avots: ME IV, 331

uzgavēnis Dunika"?"Vgl. li. ùžgavėnios "die Fastnacht".

Avots: ME IV, 331

‡ uzgavêt Jürg., länger als vorgesehen fasten: u. vēl kādas dienas virsū.

Avots: EH II, 722

uzgavilêt, uzgaviļuôt A. XX, 769, aufjauchzen, aufjubeln (jem.); zujubeln (perfektiv): brūtgāns priekuos uzgavilējis LP. V, 135. sirds... uzgavilē bezgalīgā laimībā Puriņš Nauda 11. ļaudis viņiem uzgavilēja R. Sk. II,107.

Avots: ME IV, 331, 332

bļuzga (unter bluzga),

1): bļuzgu bļuzgās (zertrümmert)
Pas. VI, 279; ‡

2) = bļuga (Masse) J. Al.

Avots: EH I, 234

àiz˙iêt, Interj. des Jubels, auf! vorwärts! fort! uzgavilē, ka viss mežs nuošalc: aiziet! Purap. Kkt. 83, JR. V, 168, Saul. I, 115, 186.

Avots: ME I, 30

bauze,

1) ein Stock, Prügel; - Schlägel am Dreschflegel
L.: trīs gadiņi audzināju bauzīt(i) kārklu krūmiņā (Var.: buozīti) BW. 23417. apkūlām miežus rudzus ar uozuola bauzītēm BW. 28794 (Var.: vālītēm, spriguļiem);

2) das an der
virsvirve des Zugnetzes über die kule befindliche Flottholz (Mag. II, 3, 115; III, 1, 109);

3) Koppelholz,
d. i. ein 2 Fuss langes Holz, womit man Rindvieh anbindet: bauze ir kuoks, ar kuo luopus laildarā piesien, lai tie saitē nesapinas Gold., Biel. H. 131;

4) ein mit Eisen beschlagener Pfahl zum Fischen
(Kurl. n. U.);

5) baũze, der Weberbaum
Samiten (Tr. IV, 125); cf. buoze;

6) der Kopf
[baũze Bächhof], der Gipfel: pure̦ns savu dze̦lte̦nuo bauzi pat izspraucis caur le̦dus kārtu Vēr. II, 406. izgriež asajiem dadžiem bauzītes JK. VI, 50. kalnu bauzes me̦t ga,ras ē̦nas MWM. V, 354. baũze nuozīmē Matkulē starp citu arī tikdaudz kā kalnu, kalngalu Lautb. [In Weinsch. bedeute baũze auch die Stirn eines Ochsen. ] Vgl. bauzis und buoze. [bauze 1 - 5 entweder zu mnd. boken "klopfen, schlagen", norw. dial. boka dass u. a. (vgl. aber auch le. baũgât) nach Zupitza Germ. Gutt. 196, Falk-Torp 855 und Persson Beitr. 258, oder zu norw. dial. pauk "darber Knüttel", mnd. poken "pochen" u. a. nach Scheftelowitz IF. XXXIII, 147 (der auch npers. buzgah "Stange" heranzieht) und Charpentier MO. II, 28 f.; bauze 6 dagegen nebst bauzis 1 und 3 - 5 und li. baũžas "ungehörnt" wohl entweder zu schw. dial. puk "Buckel", holl. peuke

Avots: ME I, 268

blàugzna [C., PS., AP., Arrasch, Lös., Erlaa, Mar. u. a.], blaugzne,

1) der Schinn, Schelfer:
galva pilna blaugznu;

2) das Häutchen, die Hülse des Korns
Grünh., Hofzb., Autz U.;

3) der Schäwen am Flachs,
linu spaļi, kas tīruot neiet laukā Serb.;

4) das farbige Häutchen, die Moosbildung auf eisenhaltigem Wasser
Golg. blaugznu od. blaugznes zāle, Wald-Ruhrkraut (gnaphalium silvatikum) RKr. II, 72. S. blauzga, blauzna.

Avots: ME I, 309

‡ blaûzgnas ² Salisb., = uzgas">blauzgas.

Avots: EH I, 226

blaũzna (unter blauzgas): auch N.-Wohlfahrt (blaũznas), Wolmarshof (blàuznas), Wizenhof.

Avots: EH I, 226

[II blûzga ² Roop, blùzga ² Bers., die sich ablösende Haut; die Spelze; zu blauzgas

Avots: ME I, 319

bruzda, ein unverhofftes Unglück: viņam uzgāja bruzga Līniņ Wain.

Avots: ME I, 340

[bruzgi Salis "Schutt, Graus"; vgl. li. bruzgaĩ "Gestrüpp"].

Avots: ME I, 340

buzda,

1) ein Knüppel
[auch buza Bers.];

2) ein träger, steifer Mensch Fianden;
vgl. buzga.

Avots: ME I, 356

druska. Demin. drusciņa. ein Brocken, Krümchen, ein Stückchen, ein Weniges: ē̦d, ka druskas acīs le̦c Kav. pa druskai, ein wenig: pēdīgi es pa druskai apraduos Aps. ēd, sunīti, pa druskai, druskās od. drusku druskās, in tausend Stücke: ve̦lns sapluosa burvja kaulus smalkās druskās LP. VII, 146. bļuoda saplīsusi drusku druskās. miežu re̦tam tagad kāda drusciņa. saulei vēl labā drusciņā e̦suot (während die Sonne noch recht hoch am Himmel steht), me̦t nuo darba mieru Etn. III, 124. Zu li. druskà "Salz" [(semasiologisch vgl. alb. geg. krüpε "Salz", aksl. krupa "Krümchen"). drùzgas "kleines Stück", apoln. druzgač "in kleine Stücke zerbrechen", kymr. dryll "Bruchstück" und vielleicht auch zu gr. ϑραύω "zerbreche", sowie got. drauhsnos (drausnos) "Brocken" cund (?) la. frūstum "ein Brocken"; s. Prellwitz Wrtb. ² 186 und 187 f., Boisacq Dict. 350 f., Walde Wrtb. ² 320, Stokes Wrtb. 158, Bezzenberger BB. XXIII, 298 ² und XXIX, 247 f., Persson KZ. XXXIII, 291 f., Trautmann Wrtb. 61 f., Feist Wrtb. ² 91 f.; vgl. auch drusniņa und drusta.]

Avots: ME I, 505

‡ *II gandêt, erschlossen aus uzgandêt.

Avots: EH I, 382

nùose̦buôt, auch nùosebt Ahs., gew. refl. nùose̦buôtiês, sich verspäten: nuose̦buši un kruogū nuokavējušies tirdzenieki Janš. labāk es drusku uzgaidu nekâ nuose̦buojuos Purap, es nuosebu un atnācu par vē̦lu pie darba Ahs.

Avots: ME II, 844

II plauskas U., RKr. XII, 10, Mesoten, (mit aũ) Bauske, plàuskas ² Druw., Vīt., Kl., der Schinn, Schelfer: pret galvas izsitumiem un plauskām jāsmērē ar saules krēsliņu sulu Selb. n. Etn. IV, 52. sīkās nātres derīgas pret plauskām un matu dzinējiem (nelabām plauskām) Bers. n. Etn. I, 66; plàuskas ² "zerquetschte Körner" Warkl. Wohl nebst pluzganas und plusnas zu serb. pljȕske "Ausschlag", an. flosa "Splitter, Abfall", norw. dial. flus, flusk, flustr "Splitter; Schinn, Schelfer" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 96 und Būga KSn. I, 302.

Avots: ME III, 327

III puolis,

1): "guovs raga uzgalis (aizsargs)" (mit uõ) Kal.; ‡

4) ein Glasgefäss zum Fliegenfangen
(mit ùo ² ) Kalz. n. Fil. mat. 24.

Avots: EH II, 346

‡ pupķins Dunika "puns: apaļš uzgalis": p. uz pieres: p. guovij raga galā.

Avots: EH II, 326

rusls: auch Dunika ("ruds, braungelb"), Iw. ("brūngans, duls"), Schnehpeln ("ruzgans"); rusla ("ne brūna, ne sirma") bārzda Nigr. vārpas me̦tas jau ruslas Janš. Līgava II, 300.

Avots: EH II, 386

ruzgs: r. zirgs, suns A.-Schwanb. vasaru me̦lnās vuškas paliek ruzgas Mahlup.

Avots: EH II, 386

ruzgs Wid., rötlich, braun: ruzgas acis. ruzga drēbe. ruzgas lapas Mar. n. RKr. XV, 133. Vgl. ruskans.

Avots: ME III, 565

suômazgas Golg., Warkl., Jürg., Drosth., Serbigal, Saikava, Prl., Kreuzb., (mit ùo ² ) Odensee, Los., Eversmuiža, (mit uô ² ) Bauske, suomazgas L., Wid., Stockm., Zalmuiža, uzgas">suômuzgas Lis., demin. suomazdzeņas Zb. XVl, 145, = samazgas, Spülicht: mēs dzirdām guovis... ar suômazgām Buschhof (bei Kreuzb.) n. FBR. IV, 77. suomazgu katlu Vīt. 5.

Avots: ME III, 1138

staĩgât, -ãju, gehen, wandeln, wandern U.: staigāt pa ceļu. staigāt se̦ntē̦va pē̦dās Stāsts Kriev. 17. augšā staigāt, das Bett verlassen haben (namentl. nach einer Krankheit) U. Sprw.: nāves ceļš visiem jāstaigā . staigāts ceļš, ein betretener Weg. L., U. vējš staigā Kav. staigā laimīgs! als Abschiedsgruss gebraucht. Refl. -tiês, einander besuchen: kaimiņi staigājas Selsau, Saikava; mit andern zusammenkommen Ar. - Subst. staĩgâšana, das Gehen, Wandeln, Wandern: drēbes nuolika tādā vietā, kur nav ne˙kādas staigāšanas (wo nicht gegangen wird) BW. III, 3, S. 862; staĩgãjums, das einmalige, vollendete Gehen, Wandern; das Resultat des Gehens, die Spur: vai (suņi) uzgaja vilka pē̦das, vai puisīša staigājumu? BW. 12653; staĩ-gâtājs, der Gehende, Wandernde; staigātāji, Spottname für Herrnhuter Mag. IV, 2, 148. Zu stêigt.

Avots: ME III, 1038

tùmšrusls, uzgans">tùmšruzgans, tùmšrūsgans, dunkelrostfarben, dunkelbraun: tumšruslie mati Janš. Bandavā II, 429. tumšruzgans dzīpars RKr. VII, 34.

Avots: ME IV, 263

uzdziŗas,

1) "eine grosse Zeremonie während der Hochzeitsfeier"(das Trinken beim "Werfen" der Geldgabe für die Braut); die Nachfeier am Montag nach der Hochzeit
(uzdziras) Angermünde; "atkārtuota sadzeršarta pēc kādām dzīrēm" Erlaa (uzdziras), Irmelau: naudu me̦tuot dzeŗ uzdziras RKr. XVI, 145. ne tā visa tava nauda, kuo tu meti uzdzirās 146. dzer, tēviņ, dzer labas uzdziras, dzer guoves, dzer vēršus, dzer labas laimes! ebenda. uotrā dienā, tas ir sestdienā, dzēra uzdziŗas un meta velšu naudu BW. III, 1, S. 89. atnāca tētiņš... savam dē̦lam uzdziras dzert BW. 25737;

2) "Getränk nach der Speise"
(uzdziras) Austr., das Getränk, welches den Kühen nach dem trocknen Futter gegeben wird Schibbenhof: saimniece ielej uzdzirām katram mē̦ru piena Aps. V, 14;

3) das Zutrinken:
paldies par uzgausinājumu! es atkal dzeru tev uzdziras Janš. Mežv. ļ. II, 10;

4) = pate̦kas 1: ja nuo miežu iesala pagatavuo alu, alu nuolej un tad vēl reiz iesalam uzlej ūdeni virsū, tad dabū pate̦kas jeb uzdziras Odensee, N. - Peb.

Avots: ME IV, 329