Paplašinātā meklēšana

pusvadmala, pusvadmāla RKr. X VII, 28, (hausgewebtes) Halbtuch.

Avots: ME III, 436

‡ pušvadmala Nigr., = pusvadmala.

Avots: EH II, 337

vadmala: auch Linden in Kurl., Orellen, Ramkau; schon bei Getzel Psalm 102; vadmalas baķī BW 1129. velies, mana vadmaliņa! 7496. svārki nuo trejādām vadmalām 20523, 19 var. zuobuojuoties sauca priekš 75 gadiem nekaltus riteņus par "vadmalas" riteņiem Frauenb.

Avots: EH II, 746

vadmala Adiamünde, Arrasch, Bauske, Doblen, Dond., Drosth., Dunika, Erlaa, Fest., Frauenb., Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., Mahlup, Meiran, Memelshof, Nigr., Ogershof, Peb., Ramelshof, Ronneb., Saikava, Schujen, Schwanb., Segew., Selg., Sessw., Sonnaxt, Stenden, Widdrisch, vadmãla Pankelhof, Siuxt, Wolm., vadmals L., U., Bielenstein Holzb. 6851, PlKur., Salis, Wainsel, vadmalna Bers., Fest., Kl., grobes, eigengewebtes Tuch; Tuch zu Kleidern überhaupt U.: dārgs vadmals ir viņa drēbes Manz. Spr. Sal. 31, 21. lāpa ve̦cās drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu Glück Matth. 9, 16. Aus mnd. watmal, wobei das Le. ein kurzes a in der ersten Silbe (vgl. die Schreibung wattman bei Schiller und Lübben unter wâtmâl voraussetzt (vgl. in dieser Hinsicht auch estn. wadmal und schwed. vadmal); zum dm aus tm s. Streitberg-Festgabe 45. Le. vadmalna wohl aus vadmala und * vadmana (nebst estn. watman aus mnd. wattman) kontaminiert.

Avots: ME IV, 430

aplam,

1) auch AP., Ramkau, Saikava, Salis, Seyershof: vīra mātei viss liekas aplam, kuo ve̦de̦kla dara Saikava;

2) ap˙lam Siuxt: ap˙lam skaista vadmala izde̦vusies Siuxt, aplam līku baļķi AP.

Avots: EH I, 97

apvelˆt, ‡

2) ein wenig walken
Golg.: a. vadmalu; ‡

3) (das ganze Quantum von
vadmala) fertigwalken Siuxt: rudeņuos, kamē̦r vēl nesalst, tīkāja vadmalu a. (izaustu vilnas drānu karsta ūdenī velt, kamē̦r tā tuop bieza).

Avots: EH I, 125

baķis, der Packen, Ballen: aude̦kla, vadmalas. dvieļu baķis BW. 1129, 4503. linus baķuos sasiet, baķī tīt, Flachs in Packen binden U.; lai stāv baķīši lādes dibinā A. XXI, 416; fig. von einer Menge, von der Leibes fülle: dūmu baķis plūda man pretim LA. zirgs, zē̦ns kā baķis; nu tas ir baķis, er ist jetzt korpulent geworden Mag. XII, 3, 58; nuobaruojies kā baķis. [Nebst li. bãkis "пачка" und liv. bak aus dem

Avots: ME I, 253

baluodains, [bläulich wie eine Taube] baluodaiņa vadmala RKr. XVII, 29.

Avots: ME I, 259

bambažiņš, Halbwand (pusvadmalas audums RKr. XI, 71. [Aus r. meitas dabū bambažiņa uzvalku бомбази́н "теплая бумажная ткань".]

Kļūdu labojums:
bambažiņš= bambaziņš
meitas dabū bambažiņa uzvalku RKr. XI, 71 = zēni dabū... bambažiņa uzvalku RKr. XI, 76

Avots: ME I, 261

bañgains, ‡

3) bewölkt
Frauenb.: tāds bangaiņš ir gan, bet lietus nebūs šuodien: ‡

4) gestreift (vom Fell der Katzen gesagt)
Dunika, NB., (von der vadmala) Dunika.

Avots: EH I, 204

I čagans: auch KatrE., Seyershof, Smilt., Stom., (čagans) Salis: iztrupējuse zeme ir čagana KatrE. vadmala ir čaganāka kâ linu audakls Seyershof. tīrummalā ir čagani ("trausli") bē̦rzi ebenda. č. miegs, leiser Schlaf Salisb.

Avots: EH I, 282

gḕ̦rbs, die Kleidung, Bekleidung Nigr.: meita dabūja brūtes ģē̦rbu. viņa ģērba jaunuos pusvadmalas ģē̦rbus Janš. miesu vīriešu ģē̦rbi tik se̦dz J. R. IV, 17. galvas, kāju ģē̦rbs LP. III, 74, MWM. VI, 564.

Avots: ME I, 697

‡ iêbrungans ² Ahs., etwas bräunlich: pusvadmalai iebrungana krāsa.

Avots: EH I, 505

iẽšuva [Nötk., ìešuva Drosth., = iešuvums Wessen; iêšuva ² "Einsatz der Wäsche" Bauske]: pūrs bij tik glīti nuostrādāts ar vis˙visādām apšuvām un iešuvām A. XVI, 781. dzīparu iešuvas vadmalas paklājā Duomas I, 678. [palaidi iešuvu platāku! maiss ar platuo iešuvu Schujen. drēbnieks biksēm tik šauras iešuvas iešuvis, ka bikses irst laukā Kokn. ìešuve ² "šuvuma ieluoks" Druw.; "drēbes vìle" Kl., Schwanb., Mar.]

Avots: ME II, 78

izaûdinât, fertig weben: izaudini... vilnāniņas! Ltd. 2314. nevaru tik drīz vadmalas izaudināt A. XX, 246.

Avots: ME I, 713

‡ izšũdinât,

1) nähen lassen
Ermes, Sessw., Trik.: i. jaunus svārkus;

2) nähend (nähen lassend) verbrauchen:
i. visu baķi vadmalas Dunika.

Avots: EH I, 487

kā`rta,

1): vē̦tra salauzusi mežā kuokus kārtu kārtām Ahs. liepu mizas izmērcē un izplêš kārtas (strēmeles, sluoksnes) Seyershof. skapītis bija ar kārtām (plauktiem) Iw. augšas kārtā (= plauktā) Janš. Džimtene V, 96, jāšūdina saimniekam jauna k. (Anzug)
Janš. Apsk. 1903, S. 222, AP. u. a. pašūt vienu kārtu brunču Seyershof. vasaras k:, Sommeranzug Sonnaxt. laulājamā k.; ein Traukleid Salis.. gani pielīka vadmalas kārtu;

2): visa tā k. izmirusi, die ganze Generation ist ausgestorben
BielU. mātes kārtā AP., schwanger. cilvē̦ku k. Segew., das Menschengeschlecht;

3): kartās iet (uz muižu) - auch Fest., Lös., Lub., Pernigel, Sussikas; dafür auch: uz kārtām iet AP. kārtās braukt (uz muižu) Salis. kārtā iet (uz muižu) - auch Salis. sluoksnes lecina dažreiz pa div[i] kārt[i] (zweimal)
Strasden. vienam kārtam Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, = viênkārt.

Avots: EH I, 604, 605

[I maļa ["vadmala">veļama vadmala" (ironlsch, von schlechter vadmala) Preekuln]: maļu mĩt ("vadmalu velt baļļā"); maļa lē̦ti neveļas Kurl.

Avots: ME II, 560

I mila, grobes Bauerngewand St., grobes Tuch Bauske, Boldohn, Oberl. n. U., "vadmala" Gricgale: Līza auda sev deķus, mana ve̦cmāte milu Jauns. Baltā gr. I, 130. mila kâ krijs Jauns. [In Nerft milas rats, eine Art Gewebe; mila "Filz" Kreuzb. - Nebst milna II zu li. mìlas "(grobes) Tuch", apr. milan dass. und (?) vielleicht (s. Būga Aist. Stud. 105) ai. mala -m = (etwa) "ein schmutziges gewand".]

Avots: ME II, 626

[II milava Grünh., mila

I ("mīksta, biezi save̦lta vadmala").]

Avots: ME II, 626

[III mils Mesoten u. a. "ein wollenes Gewebe"; "bieza, cieta, asa vadmala" Grünh.; vgl. mila

I.]

Avots: ME II, 627

muciņa,

1) das Tönnchen,
Demin. zu muca;

2) auch: mucīte U., in der Fischersprache ein auf dem Wasser schwimmendes Zeichen (Boje):
pie āma plūksnas tiek sieta muciņa, kas pe̦ld virs ūdeņa Etn. II, 106. mucīte, Marke am Zugnetze, um in rechter Richtung zu ziehen PK., U.;

[3) eine Art Männerrock:
visi nē̦sāja pašaustas pe̦lē̦kas vadmalas svārkus vai muciņas Janš. Dzimtene ² II, 287].

Avots: ME II, 658

I muncis,

1): bē̦rnu sautēt nuost tik karstā laikā ar vadmalas muncīti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 307; "kamzuolis; vīriešu adīta jaka" (mit un̂ ² ) Grenzhof n. Fil. mat. 63; "bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka" (mit uñ ² ) Frauenb.; "adīta vai nuo drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa" (mit uñ ) Siuxt; dabūsi pa muñci (= muguru)! Siuxt.

Avots: EH I, 832

nuoduoma (unter nùoduõms): pārdesmit uolekšu kre̦klu drēbes un vadmalas, - tā bij tā nuôduõma ² ("?") ve̦cākiem. tuo jau gādāja, cik varēja (von der Aussteuer der Tochter) Frauenb.

Avots: EH II, 42

pal˜traks, gew. Pl. pal˜traki ein grosser Überrock; Mantel Karls.: paltraks - līdze̦ns biezas pe̦lē̦kas vadmalas mantelis ar lielu apkakli, kas sniedzas līdz pusmugurai, pat līdz juostas vietai; gaŗums līdz puslielu RKr. XVII, 30. uzvelc vēl kādu paltraku, ka nenuosalsti! Matkuln. Aus mnd. paltrock.

Avots: ME III, 63

pamikât: es savu jaku pamikāju, apvēļu ("par vadmalas velšanu") Sonnaxt.

Avots: EH II, 156

pārsvārki,* der Überrock: vadmalas pārsvārki MWM. VII, 802.

Avots: ME III, 180

pãrvennêtiês, sich verändern: vadmala pārvennējusēs, izbalējusi Katzd., Grob. n. Etn. IV, 162.

Avots: ME III, 187

plarkšis, plarkšķis,

1) ein schnarrender od. klappernder Lärm:
dārzā spēlēja kareivju orķestris. bija negants plarkšis Laiviņš. plārkšķis - truoksnis, kuo dzilnas taisa pie ve̦ciem stumbe̦niem, arī (Etn. IV, 165) starku knābju klabināšana Lub. plarkšis - vadmalas, aude̦kla plīsienā truoksnis Freiziņ;

2) plarkšķis, auch plarkšķe, die Schnarre des Nachtwächters
U.;

3) plarkšis Freiziņ, plarkšķis Wid., ein Schwätzer.

Avots: ME III, 320

pluzerêt, -ẽju, uneben, widerristig werden, ausfasem: galds, pusvadmala sāk pluzerēt Dond.

Avots: ME III, 359

pluzuris,

1) die Faser, Flocke:
pusvadmalai daudz pluzuŗu Sassm.;

2) ein breiter Frauenrock:
pati sapinās savuos pluzuŗuos Jürg.

Avots: ME III, 360

‡ pussiena, eine halbe siêna 2: dabūjis nuo sievas pussienu ... vadmalas Janš. Bandavā II, 352.

Avots: EH II, 334

pusudmala FBR. II, 58, Schibbenhof, Libau, = vadmala">pusvadmala.

Avots: ME III, 435

raîbe ² Tr., auch raiba,

1) raibene Ar., ràibe ² Gr.-Buschhof, ein buntes Umlegetuch;
n. U. gew. der Plur. raibes, raibi, gestreifte, bunte Weiberröcke: dievs dē̦lu satina vadmalas baķī; mīļa Māŗa meitiņu raibītē BW. 1129. māmīna raibus auda VL. aus Rutzau. es savu pādi raibā tinu 1501. gudra meita gudri pūru pieluocīja: virsu raibes, apakšā, vidū baltas villainītes 16530. trīs raibītes pūriņā 7876, 3. zīda raibes (raibas 30350,1) mugurā, vaska kurpes kājiņā 18473, 6. Jānīt[i]s pats zābakuos, Jāņa sieva raibītē 32999. māsas raibu audējiņas 27632, 3. es brālīša kumeliņu raibītē ēdināju 16022;

2) raĩbe, eine bunte Kuh
Pernigel.

Avots: ME III, 467

raĩkumaîns, uneben, zackig: vadmalas mala raikumaina Dond.

Avots: ME III, 470

rats,

1): auch (das Rad)
AP., Auleja, Salis, Seyershof, Wolm.; gabalu r. Salis, ein nicht aus éinem Holz gebogenes Rad; lielgabala r. ebenda, eine ausgesägte Holzscheibe als Rad (se̦rvāģiem bij lielgabalu rati); rati (Wagen) - auch Auleja, Frauenb., Grob., Siuxt, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine; galva eimuot ratā (in die Runde) vien Jauns. Raksti VIII, 341;

4): ir šādi rati (Webmuster):
vienkārtā, padzijā, puspadzijā, četrās nītēs jeb maisu r., smilkšu r. Linden in Kurl. akmens r. Sonnaxt. cūku r. - auch AP., Ramkau. milas r. (kuŗā mē̦dz vadmalu aust) Auleja. svārku r. Ramkau, Sonnaxt, Warkl.: svārku ratā auž vadmalas AP. ar vienu paminu var ratu sajaukt Linden in Kurl. kaidā ratā au[dī]si jaunuos galdautus? Warkl.; ‡

5) eine beim Springen gemachte Krümmung:
kad gāja uz kūti, tad kaķis meta ratus priekšā Seyershof.

Avots: EH II, 355

rats (li. rãtas, ir. roth "Rad", ai. rátha-ḥ "Wagen"),

1) das Rad;
Plur. rati, Demin. auch ratutiņi BW. 18005, 2, verächtl. rateļi,

a) die Räder,

b) der Wagen:
Sprw. skrien od. šķuobās kâ rats uz vienu un uotru pusi. tas iet visur līdza kâ piektais rats (gew.: ritenis). kâ priekšrati, tâ pakaļrati. juo ratus smērē, juo viegli te̦k. augsti, lē̦ze̦ni rati, hoher, niedriger Wagen; vienztrgu, divzirgu (divjūgu) rati, Ein-, Zweispännerwagen; līķa rati, der Leichenwagen; jumta rati, ein gedeckter Wagen: pūrvedi, kur jumta rati? lai māsas pūriņu nerasināja! BW. 16391. dzirnavu rats, das Mühlrad: spuoks... ielēca ūdenī, zem dzirnavu rata JK. V, 1, 47. luoku rats U., ein Rad aus einem Stück; gabalu rats U., ein Felgenrad, ratu gabali, die Felgen; dze̦lzu rati, mit Eisen beschlagene Räder U. laika rats, das Zeit-, Ewigkeitsrad R. Sk. II, 6. rats jāiegriež atkaļ ceļa iezēs R. Sk. II, 6. meiteni rateļuos vizinājis LP. VI, 844. maniem dzīves ratiem pārlūza ass JR. V, 110. - ratu beņķis U., die Felgenbank; ratu kakls od. stabs, ein Galgenschwengel U.; rata kalns, eine Anhöhe, auf der Verbrecher ans Rad gebunden wurden; ratu maule, das Innere der Radbüchse; ratu rumba,

a) die Radbüchse;

b) Schimpfwort: kuo tu rūci, ratu rumba? tev jau lāga neskanēja! BW. 875, 1; ratu spieķi, die Radspeichen;

2) iet, skriet, dzīt, nest ratā, pie rata, pa(r) ratu, uz ratu, an den Galgen, zum Henker, Teufel, Kuckuck gehen, jagen:
ej pie rata od. uz labu ratu! geh an den Galgen! U. skrej ratā! Purap. skrien kač (für kauču, kaut) ratā! laufe meinetwegen in die Hölle! Kl. ej ratā! man pašam paduoma diezgan Laud. visus aizdzīt pie rata A. XI, 829. aiztriekt tādus pie rata! A. v. J. 1897, S. 529. ja vēlreiz kaut kuo izdarīsi, tad zini, ka aiztriekšu pie rata MWM. VI, 193. "pie rata"! (zum Henker!) tâ valdnieks dusmīgi sauc A. v. J. 1897, S. 378. lai tas skrien vai par ratu A. v. J. 1896, S. 94. lai viņš iet pa ratu! Poruk. lai aiziet visas trīs par ratu Neik. uzteica dienastu un aizdzina par ratu LP. VII, 1192. aiznest pa ratu, sehr weit wegschaffen Celmiņ. aiznest tirguotāju pa ratu LP. VII, 763. zirgs aizskrien uz diezin kādu ratu VII, 976;

3) greizie (auch līķu Grünh.) rati, der grosse Bär (Gestirn):
viņas teicās nepazīstam vairāk zvaigžņu, kâ . . . sietiņu un greizuos ratus ar viņu gaŗuo, līkuo treili Janš. Dzimtene V, 174;

4) "die geraden oder gebrochenen Erhöhungen im Gewebe"
Ar., das Muster, die Art des Gewebes Jürg., "aude̦kla izskats, skatuoties uz tuo, kâ krustuojas dzijas" Mar. n. RKr. XV, 132: cūku rats Mar., unebenes, karriertes, dem Schweinsleder ähnliches Gewebe Sessw., Erlaa. vadmala nav labi ve̦lta: rats vēl re̦dzams Jürg. svārku ratā aust AP. smalku ratu vilnainītes BW. 14300. vienkārtnis e̦suot tāds aude̦kls, kuŗa rats e̦suot vis˙vienkāršākais. - Hierher gehört vielleicht auch das bei U. angeführte Sprw.: nu ir nuo rata ārā Seew., er ist aus der Art geschlagen, trägt sich unmodisch. Nebst lat. rota, and. rath "Rad" wohl zu alr. rethim "laufe", le. retêt (s. dies) u. a.; s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 368, Meringer IF. XVII, 110, Trautmann Wrtb. 238.

Avots: ME III, 480, 481

riestava,

1) rìestava C., PS., riẽstava Nigr., riestava Elv., U., Bielenstein Holzb. 399, Mar. n. RKr. XVII, 96, riêstava ² Karls., Wandsen, rìestava ² Kr., Lis., Golg., riestavis Bielenstein Holzb. 399, riestavs, riẽstuve Grob., Linden, Rutzau, Wain., rìestuve ² Neugut, riestuva Bielenstein Holzb. 399, riẽstuvts N.-Kurl., Dunika, Kalleten, Sessau, riestubis Lasd., N.-Bartau, (mit ìe ² ) Warkl., riestevis Gr.-Buschh., Sussei, der Weberbaum:
ap riestuvi jau bija aptinies liels baķis nuoaustās pusvadmalas Grob. dzijas galus apņēma ap riestuvja rīkstīti Jauns. Baltā grām. I, 132. mēs lūkuojām, vai riestavs nere̦dzas jau cauri mesmiņiem Jauns. jāpiespiež svīre, lai ķēde tītuos ap riestavu A. v. J. 1901, S. 101. ja tu manas... matu bizes ap vienu riestavu tītu Glück Richter 16, 13. šķē̦ps bija kâ viena vēveŗa riestava II Sam. 21, 19;

2) riẽstava dzirnavās, ein Streckbalken in der Mühle;
rìestavas, die Querbalken in der rija, auf denen die ārdi ruhen Jürg. Nebst li. riestùvas "Webebaum" zu riest III 6.

Avots: ME III, 547, 548

ritenis, rite̦ns U., auch ritiņš U., Demin. auch ritentiņš,

1) das Rad am Wagen:
dandžu od. luoku ritenis, das Bügelrad, gabalu ritenis, das Felgenrad Bielenstein Holzb. 543. vadmalas riteņi, unbeschlagene Wagenräder, die man früher an Arbeitswagen hatte Matkuln. Sprw.: ritens rumbā, aukla vaļā. juo riteņus smērē, juo tie viegli skrej. kâ piektais ritenis, wie ein fünftes Rad, d. h. unnütz (von einem ungebetenen Gast, einem ohne Grund Anwesenden etc.). dauzās kâ piektais ritens pie ratiem Etn. IV, 42. kuļas kâ piektais ritens. tas jau visur kâ piektais ritens, - kaut i[r] nuogalēm, taču viņam jābāžas pulkā! viņš negribēja būt lieks, piektais ritenis Apsk. v. J. 1905, S. 547;

2) das Spinnrad
U.: ai riteni, ritentiņ (ratenīti, ratenīti), tu man kaunu padarīji,... tu snuoriņu zemē meti BW. 7018 var, es riteņu (Var.: ritiņa) dreimanītis 27399;

3) etwas Radförmiges od. rund Zusammengeroiltes:
tikām liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritenī (Var.: ritulā, gre̦dze̦nā) BW. 21827. ritenī griezties, sich in die Runde drehen, wirbeln, durcheinanderwirbeln: samāvuos trejus brunčus, apgriežuos ritenī BW. 24119. kad es kūru, tad man dega (sc.: uguntiņš), ritenē (für ritenī) griezdamies 6870. sniga sniegs, lija lietus ritenē griezdamies 18159, 1. galva sāk riteņus mest, es geht rundum, wie ein Rad im Kopfe U. - ritenis - pavedienā sataisīta, bet vēl dzijā nesavē̦rpta vilna, vilnas riteņveidīgs sagriezums Salisb. - ceļa rite̦ns (plur. ceļu ritiņi L.) U., die Kniescheibe; lūku rite̦ns U., eine Rolie Bast; saules ritens A. XX, 404, die Sonnenscheibe; vaska ritenis,

a) eine Scheibe Wachs:
māmiņa ielikusi pūrā vaska ritēniņu (Var.: ritentiņu, ritenīti, rituliņu, ritulīti) BW. 7579, 1 var. es satiku bit[i] ar vaska ritentiņu (Var.: ritenīti, rituliņu) 13387, 2 var.;

b) als Kosename:
brālīt, vasku ritentiņ! BW. 13646, 17;

4) in genitivischen Verbindungen: riteņa ce̦pure Apsk. v. J. 1903, S. 624, eine Art runder Hut;
riteņa ķe̦kars Karls., die Wickeltraube. Nebst li. ritinis "eine Rolle" zu rist II.

Avots: ME III, 532

rituls (unter ritulis): kāpuostiem lapas re̦dz jau griežamies ritulā Janš. Mežv. ļ. II, 484. ap galvu ... apaļuos rituluos satītās ... matu pīnes Līgava II, 156. (dzērves) griezās un vērpās gaisā ... ritulu rituliem Bandavā I, 94. vadmalas r., salmu r. (uz le̦ce̦kla) Dunika. orkāns uz riņķi vien iet un grìež visu ritulā kuopā Salis.

Avots: EH II, 374

ruds (li. rùdas dass.), rötlich, rotbraun; grau Roop, Salis, Kurl, n. U.: ruda krāsa; rudi mati; rudas acis; ruds zalktis Br. 400; ruda zâle. ruds akmens, ein gewöhnlicher Feldstein. tup savā vietiņā kâ ruds akmentiņš Br. 27. rē̦guojas pretim rudie tīrumi B. Vēstn. ruduos vadmalas apģē̦rbuos Apsk. v. J. 1903, S. 64. - ruda vara namu daru BW. 27566 var. ruda vara kurpītes VL, aus Nigr. tumši ruds, dunkel rotbraun Sassm.: dažām zivīm ir tumši rudi spuri. zalgani ruda (grünbraun od. grüngrau) vel pļava R. Sk. II. 179. - Subst. rudums (li. rudùmas), rötliche, rotbraune Farbe: spārnu sākums me̦lnbrūns, rūsas rudumā jaukts Konv. ² 2672. Zu raũds I.

Avots: ME III, 554

ŗukata Nigr., rukata Lasd., = rukums 2 (s. unter rukt): parasts . . . sūtīt bē̦rnus kaimiņuos pēc rukatas: lai vadmala ātri rūk un labi veļas Janš. Dzimtene ^{2 III, 189.}

Avots: ME III, 588

‡ rum̃bucis Kurs., ein Frauenrock aus grober vadmala; rum̃buču vadmala ebenda "ļuoti rupja vadmala nuo nevienādiem diegiem".

Avots: EH II, 383

ruzêt, -u, -ẽju, abgehen, ausbleichen (von der Farbe): pašausta vadmala valkājuot ruz Fest.

Avots: ME III, 565

II sapubuļuôt(iês), Gewebeknoten bekommen: vadmala sapubuļuojusi(es) Golg.; in Jürg. hat die aktive Form transitive Bed. (pubuļaîns werden lassen).

Avots: ME II, 708

II sapubuļuôt(iês), Gewebeknoten bekommen: vadmala sapubuļuojusi(es) Golg.; in Jürg. hat die aktive Form transitive Bed. (pubuļaîns werden lassen).

Avots: ME II, 708

saŗukt Dunika, sarukt, intr., zusammenschrumpfen U., einschrumpfen (eig. und fig.): sīkais augums it kâ saruka Purap. ve̦cs, izkaltis, sarucis vīriņš Latv. viņa saruka arvien mazāka MWM. X, 40. kustuonīši sausumā pilnīgi saŗūk Vēr. II, 1056. sarukuse viņa āda Latv. nuo skumības sarucis mans vaigs Psalm 31, 10. visu rītu nee̦smu ēdis, man vē̦de̦rs ir tâ sarucis Dond. vadmala veļuot saŗūk Nigr. smadzenes arvien vairāk saŗūk Vēr. II, 925. naudas maks sarucis Erlaa. tālums it kâ saŗuka: mēs atkal bijām viens uotram tik tuvu Latv. vācieši pārnāca sarukušā skaitā MWM. VIII, 385. - kad tu saŗuktu! dass du verschrumpfest! Mag. XX, 3, 38.

Avots: ME III, 726

sastãvêt, intr.,

1) zusammen stehen
U.;

2) an einem Orte verweilen
U., längere Zeit stehen: es tur sastāvēju trīs gadus, ich stand dort (in dem Dienste) drei Jahre U. siera ritenis apcirknī nere̦ti līdz pašai sveču dienai sastāvēja Austriņš Nuopūtas vējā 88;

3) von langem Stehen (Liegen) verderben
(intr.): sastāvējuse drēbe, vadmala, cimdi, zeķes ir nestipras Ahs. n. RKr. XVII, 51;

4) tr., sastāvēt kājas, die Füsse durch Stehen ermüden
L., St.;

5) in gutem Verständnis leben, sich vertragen
A.-Schwanb.;

6) sich verhalten:
kâ tā lieta īsti sastāv? Segew. Refl. -tiês, zu lange stehen Spr.

Avots: ME III, 746

‡ II se̦ki "vadmalas jaciņa" Višķi: bārinīte se̦kus aude VL. aus Višķi.

Avots: EH XVI, 475

sir̃ks,

1): s. (von rotbraun u. weiss gemischter Farbe)
briedis, zirgs, sirka guovs, vadmala Grob.; ‡

2) nur teilweise gerötet (nicht ganz reif)
Dunika, Grob.: tā zemene nav sarkana, tik tada sir̃ka!

Avots: EH II, 488

šķiedrât, -ãju "(šķiedrai) atlēkt nuo tilināmuo linu kaula" Nötk. (mit iê): lini gatavi saņemšanai, juo sāk jau šķiedrāt Fest., Smilten; faserig, fadenscheinig werden (mit iê ² ) Schibbenhof: palagi jau sāk šķiedrāt; (beim Spinnen) aus einzelnen Fasern den Faden machen Salis; sich wie Fasern und parallel in die Länge strecken: mākuoņi šķiêdrā uz lietu; tādā laikā jāsēj lini, juo tad tie labi šķiedrā Sessw. padebeši šķiêdrā uz labu laiku; tad jāsējuot lini Nötk. Refl. -tiês, faserig, fadenscheinig werden: pusvadmala ātri sāk šķiêdrāties Jürg.

Avots: ME IV, 52

snãtne Serbigal, snàtne ² Kl., Golg., = snāte(nē); eine leinene Decke (besonders für Hirten) AP., Lös., Lub., (mit à ² ) Erlaa, Saikava, ein leinenes Tuch zum Bedecken der Schultern beim Regen (für Hirten und Arbeiter) Meselau (mit à ² ), ein etwa 3 Ellen langes, leinenes Tuch, das über den Schultern vorn verbunden wird Laud., Bers., "lielais lakats, vilnaine, seģene" Golg., eine vilnainīte, die man zum Besuch oder in die Kirche gehend sich umdeckt A. XX,144, "vadmalas%20lakats">vadmalas lakats", auf dem Rücken getragen (die sagša auf den Schultern), oben mit zurückgebogenem Rande, worunter ein Band zum Umbinden um den Hals Grundsahl (hier sage man von einem Entenjungen mit schwarzem Rücken und weisser Brust: tam me̦lna snātne); ein abgetragener, nicht mehr wärmender Weiberrock Laud.: snātnīt[i] audu, villainīti BW. 7459. snātnītes me̦klē̦dama sudrabiņa ieluokiem 7650. snātnīte vien pazina (ka es raudājusi), kur slaucīju asariņas 4156 var. kas man deva bāriņam dārgu drēbju ga˙baliņu? lab[a] snātnīte, vilnainīte, asarām nuopelnīta 4558. linu snātni galdu klāt 16525. devu, devu teicējam, vairāk devu pē̦kājam: teicējam snātni devu, pē̦lājam vilnānīti 25521 var. ganu snātne mugurā 29231 var. ne snātnīte balināta 32364. vilnainu snātni MWM. VI, 638.

Avots: ME III, 975, 976

‡ spalājs, ungleichmässig abgefarbt Warkl.: spalāja vadmala. spalāji brunči.

Avots: EH II, 545

šũdinât (li. siúdinti "nähen lassen") Wolm., šùde̦nât ² Prl., fakt. u. freqn. zu šũt, nähen lassen U.; nähend anfertigen: gribu šūdināt zaļu zīļu vainaciņu BW. 6029. kre̦klu šūdināju 7351. kumeļam zvaigžņu deķi šūdināju 29651, 2. augstas kurpes šūdināja 5700. pūru šūdināja BWp. 3417 (ähnlich: BW. 7909, 2.). smalki vērpu, vēver[i]s auda, pa vāciski šūde̦nāju BW. 7037, 1. sakas šūdināju Aus. II, 1. nuo vadmalas šūdināti svārki Libek Pūķis 28.

Avots: ME IV, 108

tikkuo (ostli. tikkų̃ LitMnd. I, 59 und 64 und Būga KSn. I, 29), tikkuoti Kronw. n. U., Nötk.,

1) eben, soeben:
viņš tikkuo aizgāja;

2) so bald:
tikkuo viens aizgāja, atnāca uotrs;

3) kaum:
viņam tikkuoti, tikkuoti iznāca vadmalas svārkiem Bers.;

4) tikkuo tâ, tikkuo citādi, bald so, bald anders
U. ("in Livl. unbekannt").

Avots: ME IV, 183

trinīte,

2): trinîtes ² ("pa 2 dzijām vienā šķieta mēlē") vadmala Frauenb.

Avots: EH II, 695

trinīte,

1) s. trinītava;

2) ein Gewebegewöhnlich
(pus)vadmala -, das mit vier (!) Weberhefteln gewirkt ist Alswig, Dunika, Rutzau: aust trinītē "aust ar strīpām un 4 nītīm" Amboten, Irmelau; raust 2 reiz 3 nītīm" Matkuln; eine Art Gewebe Blumenhof, Orellen, Ruj., Sessw., Stolben, (mit ĩ ) Amboten, Lesten, Neuhausen, Nikrazen, Serbigal, Widdrisch. Hierher gehört auch trinata Dond. in der Verbindung trinata pusvadmala .pusvadmala, kas austa trim nītīm, biezāki par vienkāršuo un ar lielākām cilpām", sowie acc. s. trinatu audekliņu BW. 22621, 2 var. (aus Anzen).

Avots: ME IV, 237

trinīts,

1) s. trinīt;

2) = trinītis, trinīte 2: trinīta (trijnīta BW. 22621, 2 var.) audekliņu BW. 22595, 8 var. trinīta audekliņus RKr. XVI, 241. linu kre̦kli ar trinīta apakšām; "(pus)vadmalas rats, kas ruodas arvien uz priekšu pa divi paminām blakus minuot" Gramsden;

3) aus
trinītis oder trinīte bestehend, gemacht, trinītis oder trinīte seiend: trinītu audekliņu BW. 22621 var. trinītā audekliņa 7327, 2. trinītā paldziņā 18485. trinītiem palagiem 27530, 1. trinītā lupata Etn. I, 94. Ungewiss, ob Subst., oder Adj.: (gen. s.) trinīta audekliņa BW. 22621 var.

Avots: ME IV, 237

uzvelˆt,

1) (hin)aufwälzen
LKVv.: uzvelt kuo kalnā. uzvelt kuo kam virsū. (fig.) uzvelt vainu citam;

2) noch, von neuem walken:
vadmala vēl drusku jāuzveļ;

3) ein wenig, oberflächlich walken:
šī vadmala ir tikai tâ uzve̦lta Bauske. Refl. -tiês, sich (hin)aufwälzen (auf etw.): uzveltiês kalnā. uzvelties kam virsū. sniegs nuo jumta uzvēlies gājējiem uz galvas. Šļupstis ar Zveņģi uzvē̦lušies uz vē̦de̦ra A. XX, 231.

Avots: ME IV, 397

‡ vadmalnîcas2 AP., vadmalnìces ² Sonnaxt, Hosen aus vadmala.

Avots: EH II, 747

vè̦lki AP., Arrasch, Jürg., Schujen, vè̦lki ² Mar. n. RKr. XV, 142, Bers., Erlaa, Fehteln, Fest., Golg., Grawendahl, Kalzenau, KatrE., Kl., Linden in Livl., Lis., Lubn., Meiran, Meselau, Ogershof, Schwanb., Selsau, Seltingshof, Stomersee, Vīt., ve̦lki Kokn. und Sessw. n. U., L., Adsel, Memelshof, Nötk., Plātere, das Aufschersel, die Aufschur: ve̦lki un audi Izgl. gada grām. II, 23. es vērpju dziji ve̦lkiem Vīt. saimnieki izdeva savilktus ve̦lkus līdz ar... audiem uz nuoaušanu ārpus... mājām Kaudz. Vecpiebalga 57. salaida dzijas nuo tītavām lielās spuolēs... ve̦lkiem jeb šķē̦riem 54. nuo pusvadmalas ar vilnainiem audiem... kuokvilnas "diedziņu" ve̦lkuos 39. ve̦l˜ki ² nuo tīru linu Janš. Dzimtene V, 116. suņa vilna ve̦lkuos vilkta BW. 25309. Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 531

velˆt: mit el˜ auch Stolben,

1): ar bluķi veļ zemi Saikava;

2): vadmalu v. Frauenb. Refl. -tiês,

3): gut wachsen, feister werden
Kaltenbr.; tāds, ka veļas vien (ļuoti brangs) Frauenb. Subst. vê̦lums, ‡

2) die Verfilzung:
ar susekli nuogludināt vē̦lumus matiem Frauenb., Iw. Subst. vêlējs: akmeņa vēlējiņa BW. 12327; vê̦lājs: (vadmalas) vē̦lājiņi BW. 7497.

Avots: EH II, 770

velˆt (li. vélti "walken") C., PS., Wolm. u. a., vel˜t Orellen n. FBR. Xl, 37, Salisb., A. - Ottenhof, veļu, vēlu,

1) velˆt Ruj., wälzen:
Gauja... veļ... smiltis Aus. II, 2. strauts... veļ vilnīšus Rainis Gö"tes dzeja 40. - veļams bluķis, die Feldrolle Bielenstein Holzb. 493. - veļamais, die Walze U.;

2) walken
V. - veļamais, die Walkmaschine Bergm. n. U.; die Walkmühle St.;

3) schlagen
Bielenstein Holzb. 321; veļamais, ein Stock zum Schlagen U., Salis, Refl. -tiês,

1) sich wälzen:
Sprw. veļas kâ uola RKr. VI, 560, teļam veļas acis ārā LP. VI, 10. ābuoļi svabadi vēlās nuost A. XX, 652. strauta ūdentiņš tāļāk veļas Jaunības dzeja 49. kâ cēlies, tâ vēlies tūliņ uz klēti Blaum. Pie skala ug. 263;

2) sich walken, sich wälzend an Dicke zunehmen
Spr.: velies, mana vadmaliņa, krimildiņas biezumiņu! BW. 7498;

3) "sich gut bei Luder halten"
L., gedeihen: cāļi labi veļas Kand. Subst. velšana,

1) das Wälzen;

2) das Walken:
sievas nuodarbuojas ar vadmalas velšanu Etn. III, 71;

3) das Schlagen;
velšanâs, das Sichwälzen; vē̦lums, das einmalige, vollendete Wälzen, Walken; vēlẽjs, wer wälzt; wer walkt: vadmalas vēlējs Frauenb. Nebst velêt, valstît, apaļš, vàļât, uolât I, uolît I 1, uols, vilnis "Welle", viļaka u. a. zu apr. walis "Orscheit", li. valandà "Weile", r. валъ "Walze; Woge", ai. válati "dreht sich", arm. gelum "drehe", gil "runder Wurfstein", gr. εἰλέω "wälze", alb. vaľε "Wallen; Woge", lat. volvere "wälzen", air. fillim "biege", an. valr "rund", ae. walwian "wälzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 298 ff., Trautmann Wrtb. 349, Būga KSn. I, 175, Fick Wrtb. I ⁴ , 132, Boisacq Dict. 223 ff., Hübschmann Arm. Gramm. 433 und 435, Persson Beitr. 538 ff., Solmsen Unters. z. gr. Laut- u. Versl. 228 ff., Geramb WuS. XII, 41 ff.

Avots: ME IV, 533

ve̦ltava,

1) die Walkmühle (Raum nebst Einrichtung)
V., (mit e̦lˆ) Bers., C., Jummardehn (hier nur der Raum der Walkmühle, während die Werkzeuge ve̦ltaves heissen), Saikava, (ve̦ltaves) Golg., (ve̦lˆtuve) Kl., Lubn., Oknist, Schwanb.: vadmalas ve̦ltuve Kaudz. M.;

2) = ve̦lē̦tava, die Waschbank U.

Avots: ME IV, 533

viênkā`ršs: vienkārša ("austa pa vienai dzijai škieta mēlē") vadmala Frauenb.

Avots: EH II, 796

viga,

1) die Niederung zwischen Dünen (die auch morastig sein kann)
Biel. n. U., Anzen, Dond.; eine grasige Niederung Kawall n. U.; eine mit Fichten od. kleinen Kiefern bestandene Schlucht N.-Bartau: viga līdze̦na un ar garu zâli Dond. - vigas zâle, das Gras, welches in einer viga wächst Dond. - Vgl. den Namen einer Uferwiese Viga in Salis;

2) Teichgras
L.; Riedgras Dond.: viga aug valkuos Dond. n. RKr. XVII, 63;

3) vadmalas viga N.-Bartau "aude̦kla rieva". viga 2 scheint auf vigas zâle zu beruhen. Und viga 1 und 3 deuten auf eine Urbedeutung Einbiegung", weshalb liv. viga "Sumpfland, feuchte Niederung" wohl aus le. viga I (und nicht umgekehrt) entlehnt ist. Somit wohl (s. Petersson Heterokl. 242) zu sloven. véga "Schiefe", vè̦gati "schwanken", an. vīk "kleine Bucht", norw. vik "Biegung", an. veikja "biegen", ai. vēga-ḥ "Zittern" u. a. (bei Waide Vrgl. Wrtb. I, 234 f.).

Avots: ME IV, 582