Paplašinātā meklēšana

apval˜ks, ‡

2) ein abgetragenes Kleidungsstück
Garrosen.

Avots: EH I, 125

apval˜ks, der Anzug, das Kleidungsstück Dobl., der Überwurf Dr.

Avots: ME I, 133

I ievalks "?": visi mazi ievalciņi (Var.: avuotiņi, ezeriņi) vakarā miglu laiž BW. 17652 var.

Avots: ME II, 86

[II ìevalks,

1) die Strippe am Stiefel;

2) pavāršķu uosa pastalām;

3) iẽvalks Serben, der beim Spinnen an die Spule angebundene Anfang des Fadens;

4) kāsis zābaku aizpuogāšanai Schwanb., Mar.]

Avots: ME II, 86

[III iẽvalks od. ìevalks Nötk., = ieve̦lka.]

Avots: ME II, 86

[ìevalkstīt, hin - und herwälzend hineinschlingen: viņš nevar kumuosu ievalkstīt Warkl.]

Avots: ME II, 86

‡ izval˜ks Kaugurciems "eine 5 m lange Eiswuhne, wo die Netze herausgezogen werden".

Avots: EH I, 493

I jāvalks (li. jõvalas "Schweinefutter"), flüssiges Schweinefutter, Spülicht (cūku dzēriens, draņķis) Rutzau n. Etn. III, 65. Zu jàut.

Avots: ME II, 107

nuovalks (unter nuovalka),

1): auch Bewershof, Fehteln; ‡

3) "nuovazāts priekšme̦ts (lamas vārds)" Dunika (nuõval˜ks); ‡

4) ein kränkliches, schwächliches Kind od. ein solches Haustier
Frauenb.: tādu nuovalku nede̦r audzināt; ‡

5) "niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvē̦ks" (nuõvalˆks ² ) Rutzau.

Avots: EH II, 105

pãrval˜ks, der Uberzug, der Überzieher.

Avots: ME III, 185

‡ savalks Frauenb., = savalka.

Avots: EH XVI, 463

‡ savalkstîtiês (angeblich in Riga gehört) "= àizmestiês 2": tas tad pasniedz savu ruoku, kad ... kājas savalgstās Latv. Av. 1844, № 2.

Avots: EH XVI, 463

uzval˜ks, ein leinener Überrock L., der Anzug; die Tracht, Kleidung; ein Überzieher, Überrock, ein überzuziehendes Kleidungsstück U.: meitas lielījās tautiskiem uzvalkiem BW. 5691.

Avots: ME IV, 396

I valks: in Kurl. für semgallisches strauts Für.; ein kleiner Bach (mit alˆ ² ) Grob., Kalten, Prawingen; das Bett eines kleinen versiegten Baches (mit alˆ ² ) Pussen; ein einschiessender Ort (mit alˆ ² ) NB., OB.; mazs valciņš BW. 1153, 2 (aus Sassm.); s. auch die Angaben Būgas Liet. k. Ž. CXVI.

Avots: EH II, 753

I valks U., Hasenpot, valka (li. valkà "Pfütze" bei Būga KSn. I, 129) U., ein fliessend Wässerchen; valˆks ² Frauenb., ein Waldbächlein; valˆks ² Amboten, Anzen, Gaweesen, Gudenieki, Iw., Nikrazen, Nogallen, Popen, Wandsen, valka Alksnis-Zundulis, ein kleiner Bach; valks L., U., Rutzau, valka Rutzau, der Zug des Stromes; ein Regenbach (der bei warmem Wetter austrocknet [valˆks ² ] Bl., Dond., Luttr., Schrunden, Stenden, Windau, Wirgin.); Abgang, Abzug des Wassers St. (valks); valˆks ² Schlehk, ein mit Gras verwachsenes Flüsschen; valˆks ² Neuhausen, ein Bach, der durch einen Morast fliesst; valks, eine Schlucht Brinken n. Lvv. II, 11; eine Quelle Popen; valˆks ² Schrunden, eine Wiese, durch die ein Bach fliesst; valˆks ² Kalvene, ein Wiesenstreifen am Bachufer; valˆks ² Kluostere, Kurs., Wain,, valˆka ² Wain,, eine morastige Wiese; valka Neuenb., eine feuchte Wiese im Walde; valˆka ² Rutzau, eine Waldwiese; valˆka ² Frauenb., eine nasse Stelle in einer Wiese Bixten (hier auch: eine solche Stelle im Morast), (valˆks ²⁾ Hasau, Sarnaten; valks ² Dragunen, Kabillen, ein Morast; valˆks ² Stenden, Wandsen, valks Kurl. n. U., Wirgin., valˆka ² Dragunen, valka Kurl. n. U., ein niedrig gelegener, feuchter Ort; valˆks ² Golg., ein feuchter Ort, durch den ein Bach fliesst: dziļas upes, stragni valki BW. 26472. valks, kas iete̦k Abavā LP. VII, 645. neliels valciņš, pa kārklienu un alksnienu lejup uz upi luocīdamies Janš. Bārenīte 17. slapjā laikā pa dažu valku te̦k ve̦se̦ls strautiņš Stenden. nikni valki, kur mūk, verwachsene Flussstellen, da man einsinkt Depkin, Kurl. n. U. kas tai valkā pē̦rn bij par zāli ! Kurs. - Vgl. auch die Wiesennamen Maiļu valks Lvv. II, 47; Bišu valks u. a. 103, Aunu valks u. a. 118, Mãlvalˆks ² 122, den Feldnamen Spiru valks Lvv. II, 47, den Weidenamen Rašu valks II, 99 und die Gesindenamen Valˆki ² Lvv. II 16, 17, 93, 98, 146, 148, 150, 151, 152, 154 und Mãlvalˆki ² Lvv. II, 92. Es scheinen hier zwei, nicht sicher von einander abzugrenzende Wörter vorzuliegen:

1) in der Bed. "feuchter Ort"
zu valks II;

2) in der Bed. "Abzug des Wassers"
zu vìlkt und valka II.

Avots: ME IV, 457

II valks: auch (mit àl ² ) Saikava; "valgs, ve̦lgans, tre̦kns" (mit àl ² ) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 137.

Avots: EH II, 753

II valks, = valgs, feucht U.: valka maize, feuchtes Brot Sessw. n. U. Subst. valˆkums ² Nikrazen "eine feuchte Stelle; Feuchtigkeit". Zu air. folc "Wasserflut", ahd. welh "feucht", gotl. valgar "rivuli" u. a., s. Lidén Göteb. Högsk. årsskrift XXVI, 95 und 96, Walde Vrgl. Wrtb. I, 306, Būga PФB. LXXV, 151.

Avots: ME IV, 457

III valks,

1) "ein einmaliger Zug"
(?) Wessen; ‡

2) vàlka ² gabals Lubn. "zemes gabals, kam mē̦dz pāri staigāt"; līdz valkam, kas starp Daugavu un Dņepru (t. i., sauszemes juoslai starp diviem ūdens baseiniem) V. Lamsters Daugava, S. 70.

Avots: EH II, 753

III valks, s. valka II.

Avots: ME IV, 457

IV valks,

1): biegsam, elastisch
(mit alˆ ² ) OB. Vgl dazu E. Hauzenberga-Šturma FBR. XX, 131.

Avots: EH II, 753

V valks,

3): valka (AP., Ermes, Grenzh., Morizberg, Ruj.) resp. vàlka ² (Fehteln, Kalnemois, Meselau) drēbes.

Avots: EH II, 753

V valks,

1) valks Bers., Holmhof, Kalzenau, der Schlangenbalg; abgeworfenes Pferdehaar
Holmhof;

2) das Kleid, die Kleidung, der Anzug:
sadedzina miruoņa pēdējuo valku LP. VI1, 405. sē̦ru valks MWM. VIII, 81;

3) das tägliche Tragen (der Kleider):
šīs drēbes ir valkam, tās svētdienai Salis, Sessw., Siuxt, Wandsen, val˜ka (Arrasch, C., Jürg., Nötk., Pankelhof, Ramkau, Schujen, Siuxt, [mit àl ² ] Erlaa, KatrE., Ogershof, Sessw.) od. val˜ku (PS., Segewold, Wolm., [mit àl ² ] Golg., Mālup) drēbes, valku (valka Stockm.) drānas (drēbes) U., valˆku kārta Frauenb., Alltagskleider Salis: manas valka drēbes varēsi paņemt Sudr. E. MWM. v. J. 1898. S. 932. divi apģērbji, viens guoda, uotrs valku, zwei Anzüge, einer zu Festgelegenheit, der andere zum täglichen Tragen Biel. n. U. ikdienas jeb valku kre̦kliem RKr. XVII, 27. vienkāršus valku prieve̦tus 33;

4) Plur. valki Kalzenau, valki Kalnemois, Lubn., Meiran, Schwanb., = ve̦lki, das Aufschersel: dzijas savilktas uz valku kuokiem Bers. Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 457

I valksna,

1): ieraudzīsi ... sapalus, kuri valksnām izgriežas nuo zālēm Jauns. Raksti V, 333. (nuo baznīcas) kājinieki ve̦lkas te valksnām, te bariem Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 45; "ein einmaliger Zug"
(?) Wessen; ‡

3) "vieta, kur zivis ķeŗuot bradini izve̦lk krastā" Lixna.

Avots: EH II, 753

I valksna,

1) auch valksne (li. valksnė "Zug; Fischzug") St., U., valksnis Ekengraf, U., ein Fischzug; ein Zug überhaupt;

2) "?" : ve̦lkas kâ utu valksna Rite.

Avots: ME IV, 457, 458

II valˆksna ² Nikrazen "zemes aŗamā kārta" (?).

Avots: ME IV, 458

valksne, valksnis, s. valksna I und valgsne.

Avots: ME IV, 458

‡ II vàlksne ² Sonnaxt, dichtes, langes Gras zwischen Sträuchern.

Avots: EH II, 753

valksnis (unter valksna I 1), ‡

2) dzelzceļa v˙* Sudr. E. Velnu dzlnējs (1941), 113, ein Eisenbahnzug.

Avots: EH II, 753

‡ valksnît "?": kâ tiktuos man tevi v. (prügeln?) Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 80.

Avots: EH II, 753

valkstêt, s. valkšķêt 2.

Avots: ME IV, 458

‡ valkstît Bērzgale; = valstît: v. kumuosu pa muti. Refl. -tiês (s. ME. IV, 458): tāds kumuoss valkstās vien pa muti Bērzgale.

Avots: EH II, 753

valkstîtiês N.-Peb., (mit alˆ ) Meiran, Sessw., = ļuodzīties: kuo nu valksties pa gultu? branga cūka iet valkstīdamās jeb gāze̦le̦damās N.- Peb.

Avots: ME IV, 458

I valksts,

1) ein Fischzug
Oppek. n. U., (mit àl ² ) Alswig, Golg., Kalnemois, Mar., N.-Laitzen, Schwanb., Stomersee; "apņēmiens, kuo ar viena tīkla metienu var izzvejuot" Seltingshof: viens valksts šuodien zvejuojuot bija seviški labs Golg. tad nu bija gan liels valksts (es waren viele Fische im Netz) N.-Schwanb.;

2) = luõma 2: apņē̦muši valkstu un sākuši dzīt Anekd. 50 (aus Sinolen), A.-Schwanb.;

3) der Zug, Griff:
pirmā valksta (= paņēmierā, rāvienā) pļausim šuo pļavu Sessw.;

4) der Fehlzug
V. Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 458

II vàlksts ^2, -s Borchow, Golg., Lis., Lubn., Meiran, A.-Schwanb., = vâlsts I.

Avots: ME IV, 458

III valksts N.-Peb. "ein Faulenzer".

Avots: ME IV, 458

IV valksts, eine Liebelei (?): vai iev tur ar tuo kāds valksts? A. XXI, 311.

Avots: ME IV, 458

‡ virsvalks, ein Überzug: se̦dlu virsvalkā Vindedze 97.

Avots: EH II, 788

žvalkstêt, -u, -ẽju, klingeln (vom Schellengeläute) U.: aizbrauc, ka pulksteņi vien žvalkst MWM. v. J. 1896, S. 418. Vgl. zvalkšêt.

Avots: ME IV, 841

IV valks,

1) in N.-Bartau n. Etn. II, 50, Wirgin., = valkans I 1: valka mīkla Etn. II, 50, Wirgin. valks māls Wirgin. siênas tika apsmē̦rētas ar valki sastampē̦tiem māliem Antrop. II, 51. lāva ir ļuoti bieza un valka MWM. X, 21;

2) = valkans I 2: valka (mīksta un gluda) kuodeļa, valks biezpiens Sessw. (mit àl ² ). Nebst li. valkùs "zähe" zu vìlkt.

Avots: ME IV, 457

bè̦da (li. bėdà, acc. s. bė˜da, "Not"), sehr oft im Plur., [bei Manzel, z. B. Post. I, 33 u. 91 auch bē̦di], die Sorge, der Kummer, das Leid, Ungemach: (im Nom.) Sprw. kam bē̦da, tam spilve̦ns ciets. sava bē̦da nabagam, sava bagātam. kam bē̦rni, tam bē̦das. tā ir maza bē̦da, das hat nichts zu sagen. dzīvuo kā rutks: viena galva, viena bē̦da JR. IV, 76. bē̦da bē̦das galiņā, kas tās visas izbē̦dāja BW. 106. es gulēju šūpulī, bē̦da kāju galiņā, 9193. ruden bija sievas bē̦da (Heiratsorge), pavasari maizes bē̦da (Sorge ums Brot) 12915. tik liela zivs, ka bē̦das LP. V, 97. man bē̦das uznāk, befallen mich. - (Im Akkus.) Sprw. palīdzi man bē̦das ciest, es tev palīdzēšu me̦du ēst. bē̦das darīt, verursachen; bē̦das klusināt, remdēt, stillen; bē̦das redzēt, piedzīvuot, erleben, erleiden; bē̦du uz akmiņa likt, ar kāju ūdenī spert, mīt kājām, die Sorge beseitigen (im VL.). - (Im Dat. - Instr.) Sprw. pēc bē̦dām atnāk prieka brīdis. kas bez bikšu tas bez bē̦dām; kas ar biksēm, tas ar bē̦dām. viņa pa+visam beidzas nuo bē̦dām. Der Instr. Sing. bē̦du, verkürzt bē̦d, wird in vielen Gegenden Livlands (so in Kok.) als Präposition gebraucht: kur jūs mani glabāsiet, meitu bē̦du nuomirušu, wo werdet ihr mich begraben, menn ich aus Kummer, den mir die Mädchen bereiten, d. i. der Mädchen wegen, gestorben bin BW. 3250; namentlich so manu bē̦du, häufiger manu od. manis bē̦d, meinetwegen: manis bē̦d lielkundziņš karstu pirti kurināja BW. 31343. manu bē̦du, (Var.: manu bē̦d) ze̦mu acis nenesiet BW. 65672. Zuweilen auch schon in der Schriftsprache: izmisēšanās brāļa bē̦d, die Verzweiflung wegen des Bruders A. XII, 332. - (Im Lok.) bē̦dās nemirsi, ja sirds ve̦se̦la Sprw. - viņš tagad lielās bē̦dās. bē̦dās remdēties, in seinem Kummer Trost, Erleichterung finden. - (Im Gen.) Sprw.: kas tev bē̦das, kad suns vēl aiz grē̦das? kas man bē̦das (was kümmert es mich)? lai darās, kā pats grib. kas man bē̦das par citiem? Statt des Gen. par kas par bē̦du, kad maize ir? Srpw. - kas kungam par bē̦dām? LP. IV, 220. bē̦du dienas, Tage der Not, des Kummers: nāk meitām bē̦du dienas BW. 13787, 19. bē̦du dvēsele, traurige Existenz, ein kummervoller Mensch. e̦smu nuopūlējies tīri pie bē̦du gala, ich habe mich äusserst angestrengt, abgequält. bē̦du laiki, kummervolle, traurige Zeiten; bē̦du liktenis, trauriges Schicksal; bē̦du maize, Tränenbrot; bē̦du mati, das graue Haar junger Leute (Caunīte). ak tu bē̦du nelaimīte, ach du grosses Missgeschick BW. 18402. bē̦du uzvalks, Trauerkleid LP. IV, 26, gew. sē̦ru uzv.; bē̦du zeme, das Tränental. [Wohl zu slav. bĕdá "Not" (während aksl. бѣдити "zwingen" wohl zu got. baidjan "zwingen" gehört); s. Fick Wrtb. I ⁴ , 89 und III ⁴ , 271 und Büga KSn. I, 138.]

Kļūdu labojums:
3250 = 13250, 38

Avots: ME I, 287, 288

dzĩdrs,

1) azurblau:
dzīdra debess, dzīdrs gaiss Ahs.;

2) hell, klar:
baltais uzvalks bija dzīdrs kâ diena Asp. [dz. gaiss. ūdens Nigr.; dz. (silberhell, wohlklingend) balss Nigr.;

3) "?" sārti dzidrs ābuoliņš (der Klee)
BW. 23027 var. (aus Dond.) Zu dzidrs.]

Avots: ME I, 556

grievalgs, grievalga St., grievalks Kokn., grievalka Sissegal, grievalts, grievalta Sooaxt, in Lettg. grievanka, ein Strick oder aus jungen Bäumen, namenllich von Birken gedrehtes Band zur Befestigung der Femerstange an die erste Stütze auf den Schlittensohlen (mietne): ilksis piestiprina, iegriež pie pirmās mietnes ap apaļā luokā savītu striķi, kuŗu sauc par grievaltu A. XI, 171. atradis jaunu grievaltu (linu cilpu, ar kurgu ragavām ilksis iesien) LP. VI, 90, aus Selb. grievalts ir striķis, egles zars vai bē̦rza klūga, ar kuo ilkss piestiprināta pie ragavām Nerft. pūķis esuot redzams dažreiz kâ grievalgs LP. VI, 104. lietuo kaņepāju un egļu klūgu grievalkus Kokn. n. A. XIII, 329, [Bielenstein Holzb. 549. - Hierher auch grīvalka dass; vgl. li. grìvelka "поперечный чурбан у сохи", gryvenkà " eine Klaube am Wagen; ein von Stroh gewundener Ring"].

Avots: ME I, 660

gum̃zîgs, ‡

2) "watschelnd; nuschelnd"
Segew.; ‡

3) "wellenförmig":
gumzīgas ē̦nas A. Jansons Latvis № 3642 (gehört in Zarnikau, mit "um̂ ² "), Selsau (dagegen: "formlose, vibrierende Schatten" Laidsen; "dichte, dunkle Schatten" [mit ùm ] Serben); ‡.

4) "nicht gut anliegend"
Mesoten: g. uzvalks; ‡

5) "sich leicht knüllend"
Mesoten: gumzīga drāna.

Avots: EH I, 419

izejams, Part. praes. von iziêt,

1) wodurch man hinausgehen kann:
kalnā vārti ieejami, lejas vārti izejami BW. 3831;

2) worin gekleidet man ausgehen kann:
izejamas drēbes, izejams uzvalks, Promenaden -, Winteranzug.

Avots: ME I, 734

izgraûzt (li. (išgráužti), tr.,

1) ausnagen, zernagen:
peles man sieru izgrauzušas A. XXI, 603. sāpju izgrauztas krūtis Vēr. II, 59;

2) aushöhlen, ausspülen:
ūdens izgrauž akmeņus Hiob 14, 19. krasts viss izgrauzts JR. V, 24. klintī valks izgrauzis dziļu ruobu LP. VII, 645. Refl. - tiês,

1) sich hindurchnagen:
izgrauzties caur dzīvi Duomas II, 253;

[2) zur Genüge nagen].

Avots: ME I, 739

knasts: eng, anliegend: zābaki par knastiem Gr.-Buschh: n. FBR. XII, 91. k. uzvalks, ein gut anliegender od. auch zu enger Anzug Warkh. cik tu k. izskaties (in einem gut sitzenden Anzug) ! ebenda.

Avots: EH I, 628

‡ nepìestãvîgs, nicht gut stehend (anliegend, passend); ungeziemend: n. uzvalks. par šādu īstai nonnei ... nepiestāvīgu bezgrēcību Janš. Mežv. ļ. I, 306.

Avots: EH II, 17

nevĩžîgs, lässig, nachlässig, träge: viņu turēja par nevīžīgu cilvē̦ku Līb. nevīžigi suoļi Stari II, 933. nevīžīgais uzvalks I, 45. ķīniešu gļē̦vais un nevīžīgais gars Tēv. Pēteris atbild nevīžīgi Purap.

Avots: ME II, 740

nùonẽ̦sât, nùone̦sât, tr., freqn. zu nùonest, abtragen (Kleider): pate juostu nuonē̦sāja BW. 7490. viņa uzvalks bij nuodriskāts, nuonē̦sāts LP. VII, 1278. [Refl. - tiês, sich abtragen: šī drāna ātri nuonē̦sājas C.]

Avots: ME II, 824

nùoskrañdãjiês Sassm., Dond., Ahs., -ẽjiês, -uõjiês, auch nùoskrañduõjis, -ẽjis, nùoskrañdis, nuoskrendis, nùoskrañdê̦ts, zerfetzt, abgelumpt: nuoskrandājušies apģē̦rba gabali A. XX, 644. me̦lns, nuoskrandējies uzvalks LP. VI, 14. tas bij mazs, nuoskranduojies puika Purap. nuoskranduojis ubags Aps. nuodriskis un nuoskrandis vīrietis Janš. dē̦ls bijis nuoplīsis un nuoskrandis kâ lupata LP. VI, 455. nuojūdza abus nuoskrandušuos zir-dziņus Vēr. I, 828. iejāj le̦pns tautu dē̦ls nuoskrandē̦tu (nuoskre̦ndušu 19071) kumeliņu BW. 14493.

Avots: ME II, 848

[nùotrepêt, =

1) nùotrunêt PS.;

2) zerfetzt werden:
uzvalks nuotrepējis Bers.]

Avots: ME II, 877

nuovalka, valks">nùovalks ² [Lis.], Etn. IV, 52, nuove̦lka,

1) abgestreifter Schlangenbalg
Druw.: čūsku nuovalka e̦suot ļuoti derīga zāle Etn. IV, 62;

2) nuovalkas, was man ablegt, schmutzige Wäsche
Kronw.: sestdienas vakarā pirtī atstājas nuovalkas. drīz jāmazgā veļa, juo sākrājies daudz nuovalku Druw., Laud. [aizejuošā vara... kāri nuometa savas smagās kara nuovalkas Leijerk. II, 171.]

Avots: ME II, 882

pìesūnuôt, sich mit Moos bedecken, sich mit Moos anfüllen: pìezemdējis, piesūnuojis valks Janš. Dzimtene ² II, 144.

Avots: ME III, 299

pìezemdêt, sich mit Schlamm füllen: piezem̂dējis ² , piesūnuojis valks Janš. Dzimtene ² II,144.

Avots: ME III, 312

‡ rùcis ² , ein Bach Warkl, (mit ū) Pilda; "ein aus Äckern fliessendes und bei trockenem Wetter versiegendes Gewässer" Liepna; eine Pfütze Zvirgzdine; "purva valks, izte̦ka starp krūmiem un kuokiem; plašs purvains, upei līdzīgs šaurums. kur ūdens ne lāga te̦k, ne izžūst" (mit ū) A.-Schwanb.: iesagribēja jam dzert. piegāja jis pie rūcīša Pas. IV, 24 (aus Preiļi). asariņas pār galdiņu rūčiem te̦k Tdz. 44875 (aus Bērzgale; ähnlich 38063). Vgl. rùce ² .

Avots: EH II, 387

savalka,

1): auch (mit alˆ ² ) Frauenb.; ‡

2) (od. zu einem nom. *savalks?) ein Spinngewebe:
sapinies kâ muša zirnekļa savalkā Ciema spīg. 184.

Avots: EH XVI, 463

smalˆcinât,

1) fein oder klein machen
U.: Jē̦kabs sāka tuo (tabaku) smalcināt Up. st. 62. kas tuo naudu rupu meta, tam slavīte tāļu gāja; kas tuo smalku smalcināja (wer Kleingeld gab), tam sabira pagaldē BW. 25675, 1;

2) verfeinern:
kur vēl kāds tautisks uzvalks paradās, tur tas ir smalcināts jaunlaiku garšā Kundziņš Smiltene 35. pasaule ar saviem smalcinātiem jēdzieniem Alm. Meitene nuo sv. 38. smalcināt prastus cilvē̦kus Pārticībā un nabadzībā 6;

3) dünne Fäden ziehen
L., U.: vērpu, vērpu, smalcināju, smalku kre̦klu gribē̦dama BW. 7343, 1. smalki vie[n] smalcināju vai linīšus, pakuliņas 7031;

4) fein regnen
L., U. - Refl. -tiês, sich verfeinern: viņa ierašas smalcinājās Berl. Māte 92.

Avots: ME III, 951

šmaũgs N.-Peb. n. Latw. Saule 1925, S. 378, AP., Drosth., šmaûgs Ronneb., Smilt., Warkl., šmàugs ² G.-Buschhof, Golg., Kl., Lis., Mar., Prl., Saikava, Selsau, šmaûgs ² Kalnzeem, Ruj., Selg., Wandsen, = smaugs, schlank, geschmeidig U., Spr., Bers., Lös., Mar.; (fig.) gut, vortrefflich: šmauga rīkste Bers., Ronneb., Etn. IV, 146. izganīju purvu purvus, šmaugas (Var.: smuidras) rīkstes nedabūju BW. 29561 var. šmauguo pātagu Krišs Laksts 27. priežu šmaugie stàvi A. v. J. 1898, S. 12 (ähnlich: 1902, S. 101). siliņā šmaugas (Var.: smaugas) priedes BW. 30419. bē̦rzu šmaugie zari Aps. VI, 3. šmauga egle Saikava. šmauga galuotne A. XX, 742 (ähnlich: Vēr. I, 830. šmaugas auga atvasītes BW. 27296. kâ čūskas . . . šmaugi Apsk. v. J. 1903, S. 295. šmaugas, tieviņas dāmas Liev. Brez. un Hav. 153. šmaugs nuo auguma Saikava. šmaugām ūsām JR. V, 61. uzvalks krita plānuos, mīksti šmauguos līkumuos MWM. IX, 337. šmaugs pirdiens. šmaugs (visā garumā) kritiens AP. šmaugs (wuchtig) sitiens Meiran. nuoskaitīja pa... vaigiem pa pusducim šmaugu pliķu Izglītība v. J. 1910, S. 648. tavu šmaugu (stipru, dūšīgu Ar.) sitēju! Kaudz. M. 49; Adv. šmaugi, = slaidi: Ektors pasit asti tâ labi šmaugi uz vienu un uotru pusi Saul. I, 96. cielaviņa . . . astīti šmaugi salīguo Krišs Laksts 11, le̦dus gabali griezās . . . šmaugi pe̦ldē̦dami MWM. X, 244. sēdies iekšā un laidīsim (wollen wir fahren) šmaugi! Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 843 (ähnlich S. 321). šmaugi pakritu Saikava. dē̦ls bija viegli un šmaugi dzīvuodams iztērējis ... naudas ... RA. Subst. šmaugums, die Schlankheit, Geschmeidigkeit Bezzenberger Le. Di.St. 176: Janis visā savā brašajā šmaugumā Janš. bē̦rzu šmaugumu Duomas II, 306.

Avots: ME IV, 82

smiltnieks, Epitheton für den Tod Kārkluvalks SDP. VII.

Avots: ME III, 964

sprē̦gans,

1) spröde:
kur agrāk dzirdēja sprē̦ganuo, pacietuo lībiešu tautas mēli Fr. Kārkluvalks Mūsu dzimt. 86;

2) sehr kalt:
laiks bija sprē̦gans Blaum.;

3) sprühend, temperamentvoll:
sprē̦gana meita Lautb. sprē̦gani zirgi RKr. VI, 89. Zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017

strucinât,

2): hinter "strucināt" ME. III, 1093 einzuschalten "Kārkluvalks SDP. VII, 110".

Avots: EH II, 589

I stùlbs,

1): auch AP.; guotene palika stulˆba ² , - ne˙maz nevarēja redzēt Frauenb. skrien stabam virsū kâ s. (mit ulˆ ² ) Strasden. pustumša istaba ar stulbiem luogiem Fr. Adamovičs Rudens ziedi 4. stulbais (der geblendete)
brālis Pas. VIII, 360 (aus Sassm.). zirgus mainījām: ... stulbus uz redzīgiem Tdz. 54593. stulbu kuili 44158. akli, stulbi BW. 2453 var.; ‡

2) "?": Stulˆbais ² e̦ze̦rs Plvv. I, 123, 199, 209, 233, Stulbais dīķis 149, (mit ulˆ ² ) 159, Stulˆbā ² ace (bezdubenis) 158, Stulbais valks 141, Stulbais lauks 143, Stulˆbā ² dim̃žava (eine Wiese)
174, Stulˆba ² pļava 221, Stulˆbais ² kakts 229, Stulˆbais ² lĩniņš 266; vgl. auch Stulˆbe̦ze̦rs ² 185. Zur Bed. vgl. Aklais e̦ze̦rs Lvv. I, 76 u. a.

Avots: EH II, 594

uzžņaûgt, aufdrücken (auf etw.), fest (auf etw.) zuschnüren: uzvalks viņam kâ uzžņaugts (d. h. fest anliegend) Stenden. Refl. -tiês, sich fest zuschnüren: cilvē̦ks tâ uzžņaudzies, ka nevar pae̦lpuot Stenden.

Avots: ME IV, 402

valgsne (kann auch valksne">valksne sein!) Bewershof, Pērse, feuchte Erde.

Avots: ME IV, 454

I valka, s. valks I.

Avots: ME IV, 455

II valka (r. волóка),

1) auch valks">valks (slov. vlâk "der Zug"), der Zugwind Mag. IV, 2, 153 (valka), U.;

2) = valks">valks V 3 Saikava;

3) comm., jem. (häufiger von einer Frau gesagt), der viel umhergeht und klatscht
Erlaa, Lind. in Livl. Zu vilkt.

Avots: ME IV, 455

I valkans,

1) val˜kans Dond., Kalnazeem, Katzd., vàlkans Nötk., valˆkans ² Gaiken, Gold., Kluostere, Kurs., Matkuln, Neuhausen, Nikrazen, Salis, Schlehk, Schlock, Stenden, Wain., valkans U., Dr., Erlaa, Fehteln, Frauenb., Kalzenau, Neuenb., Rutzau, Santen, Schwanb., Tirsen, Wirgin., sich ziehend (wie Leder, Brotteig)
U., dehnbar Dr., zäh und elastisch Wahnen, "luokans" (mit alˆ ² ) Līn.: valkana mīkla Kalnazeem, Matk., Salis, Schlehk, Wirgin. u. a. valkani māli Gold., Wain. u. a. valkans vasks Gaweesen; Wirgin. valkana ķite Katzd., Stenden. izmē̦rcē̦tas pastalas ir valkanas Schlock. valkans kuoks Neuenb. izvietē vices, lai paliek valkanas, ka var savicēt! Kurs. valkana dzelzs Stenden. vara drātis ir valkanākas nekâ dzelzs vai tē̦rauda drātis Rutzau. valkani paklausīga viela Janš. lubas plīsa tik viegli un valkani, ka prieks bija skatīties Janš. Mežv. ļ. II, 410. valkanām, luokanām vielām Vēr. II, 722. āda vis˙caur pa ķermeni ļuoti valkana Vidiņš Pasaules zīd. kust. 36. (fig.) tam zirgam gan ir valkanas kājas (das Pferd läuft gut) Gaiken. tas ir valkans puika! ebenda. pirtī labi izpēries saka: e̦smu nu tik valkans kâ čigāns Frauenb.;

2) weich
Heidenfeldt, (mit alˆ ) Golg., Saikava, (mit alˆ ² ) Gaweesen, Gudenieki, Wandsen, (mit àl ² ) Sessw.: valkana maize Golg., Saikava, Sessw. valkans plācenis Heidenfeldt. valkans biezpiens ebenda. valkans sviests Gold., Gudenieki, Matk., Schlehk u. a. valkans siers Heidenfeldt, Gudenieki, Wain. valkans māls Gudenieki, Wandsen. valˆkana ² meita Nigr., Wahnen, ein molliges Mädchen;

3) schlaff
Erlaa (mit àl ² ), Rentzen (mit nichtgedehntem Ton): valkans striķis;

4) "rund und glatt"
Bers., Stockm. - Subst. valkanums, die Zähigkeit V.; die Elastizität: šķiedras tuop bluožas un zaudē savu valkanumu Vēr. II, 42. In der Bed, 1 (und 3?) zu valks IV ; in der Bed. 2 zu valkans II?

Avots: ME IV, 455

II valˆkans ² A.-Autz, Gaiken, Gudenieki, Hasau, MSil., Nogallen, Sarnaten, feucht Mag. IV, 2, 165, U., Holmhof; weich und feucht Sessw.: valkans siens Frauenb., Nogallen. valkanas drēbes ebenda. v. kâ sviests Windau. nuo tā lietus zeme palikusi tāda valkana Sessw. siers bija valkans un gards ebenda. Zu valks II.

Avots: ME IV, 456

II valkuôt Borchow, Odensee, (die Leinwand) aufscheren. Mit hochle. a aus e, ? Vgl. valks V 4.

Avots: ME IV, 458

valkšķêt,

1) valkšķêt Borchow, valkšķît Borchow, -u, -ī˜ju, (die Augen) rollen, verdrehen:
gļē̦vuls valkšķēja baltās acis Latv.; acis valkšķēt Pērse, mit den Augen blinzelnd einen Wink geben;

2) valkstêt Kalzenau, valkšķēt ebenda, verleumden;
valˆkšķēt ² Neuhausen, schwatzen: kuo tu valkšķi? Segew.;

3) s. valšķêt. Refl. -tiês, s. valšķêt. Zur Bed. 1 vgl. valguôt II.

Avots: ME IV, 458

valkums,

1) (unter der Haut) unterlaufenes Blut:
dabūjis tādu sitienu, ka viss vaigs vienā valkumā blaiskaiņš Alksnis-Zundulis;

2) s. valks II.

Avots: ME IV, 458

III vel˜ce A. - Ottenhof, Pankelhof, eine niedrigere, feuchtere Stelle im Felde Naud.: lietus laikā velcēs sakrājas ūdens un izguļ labību Naud. Anscheinend zu valks II.

Avots: ME IV, 526

II vil˜ce̦ns Siuxt, feucht: vilce̦na zeme Siuxt. vilce̦ns siens ebenda. Zu valks II.

Avots: ME IV, 585

vilksts L. (= vīksts), U.,

1) noch nicht recht trocken;

2) schlapp.
Kann zu valks II resp. (nach Leskien Abl. 354 in der Bed.

1) valgs II gestellt werden; dagegen nach Leskien Nom. 559 in der Bed. 2 zu vilkt.

Avots: ME IV, 589, 590